Vairāk kā astoņus gadus no savas dzīves britu sievietes pavada iepērkoties, liecina GE Money veiktais pētījums. Vairāk laika nekā pārtikas pirkšanai, sievietes velta tādu lietu iegādei, kas padara viņas vizuāli pievilcīgas un ceļ viņu pašapziņu.

Lai iegādātos ģimenei nepieciešamās pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī apģērbu, vidēji viena sieviete 63 gadu laikā veikalā pavada 25184 stundas un 53 minūtes. Pieņemot, ka sievietes veic iepirkšanos aptuveni no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, sanāk, ka sievietes veikalos savas dzīves laikā pavada 3148 dienas.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gada laikā sievietes dodas iepirkties vidēji 301 reizi, kopā tam veltot 399 stundas un 46 minūtes. Pat iepirkšanās pārtikas veikalā sievietēm dažreiz prasa vairāk kā stundu. Kopumā sievietes pārtikas veikalos iepērkas 84 reizes gadā un, pārvēršot to stundās, sanāk, ka pārtikas izvēlei un iegādei sievietes gadā velta 95 stundas un 55 minūtes.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Auglības klīnika Mama Rīga saņēmusi Latvijā pirmo Valsts Zāļu aģentūras atļauju sievietes dzimumšūnu - olšūnu nobriedināšanai ārpus sievietes ķermeņa. Tā ir jauna, Latvijā līdz šim vēl nebijusi iespēja sievietēm ar vairogdziedzera, onkoloģiskajām un citām saslimšanām droši iegūt pašām savas apaugļošanai piemērotas olšūnas laboratorijas apstākļos, norādīts klīnikas paziņojumā.

«Gada sākumā, izveidojot Baltijā pirmo olnīcu audu kriobanku, mēs solījām pie sasniegtā neapstāties. Tāpēc olšūnu ārpusķermeņa nobriedināšanas atļauja ir likumsakarīgs solis mūsu solīto jauno – pasaulē zināmo un pieejamo, bet Latvijā līdz šim nepieejamo - neauglības ārstēšanas tehnoloģiju ieviešanā Latvijā,» stāsta auglības klīnikas Mama Rīga valdes loceklis Imants Smirnovs.

Katra sieviete piedzimst ar savu individuālo dzimumšūnu – olšūnu skaitu, kas dzīves laikā nevairojas un neatjaunojas.

Nenobriedušas jeb negatavas olšūnas, atbilstoši cilvēka fizioloģijai, visā sievietes dzīves laikā «dzīvo» savā «mājiņā» – sievietes olnīcās jeb olnīcu audos. Olšūnu nobriešanu un «iznākšanu no mājiņas», kas nepieciešama apaugļošanās procesam, regulē sievietes hormonālā sistēma, kuras redzamā izpausme ir sievietes menstruālais cikls. Tāpēc auglības periods jeb fertīlais vecums katrai sievietei ir ļoti individuāls un cieši saistīts ar sievietes vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu, tostarp stresu, ēdienkarti utt.

Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Aptuveni katra piektā sieviete Latvijā, iegādājoties jaunu apģērbu vai apavus, vai citas lietas personīgai lietošanai, savam dzīvesbiedram norāda zemāku pirkuma cenu nekā tā bijusi patiesībā.

Līdzīgi rīkojas arī 22% sieviešu Polijā, 28% Rumānijā un 29% Krievijā. Tajā pašā laikā savu pirkumu patieso izmaksu atklāšana problēmas nesagādā 90% Čehijas, 80% Latvijas un 76% Ungārijas vīriešu, konstatēts Naudas plānošanas centra (NPC) un AS GE MoneyBank pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Latvijā un Krievijā.

Vīrieši arī ir tie, kuri savām dzīvesbiedrēm stāsta visu par saviem veiktajiem pirkumiem. Visās iepriekš minētajās valstīs vairāk nekā 70% aptaujāto vīriešu uzskata, ka viņi šajā ziņā ir atklāti pret savām dzīvesbiedrēm.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu, Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis savā rīcībā esošus statistikas un pētījuma datus, kā arī Centrālā statistikas pārvaldes datus, piedāvājot uzzināt, kādas ir Latvijas sievietes, viņu paradumi un veselība.

Kā liecina statistikas dati, 54% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sievietes, un sieviešu paredzamais mūža ilgums ir gandrīz 79 gadi, kas ir par desmit gadiem ilgāks nekā vīriešiem.

No minētajiem 79 gadiem 56,5 gadus sievietes nodzīvo veselīgi bez nopietnām veselības problēmām. Vairāk nekā puse - 52% - Latvijas sieviešu savu veselību vērtē kā labu vai diezgan labu. Galvenās veselības problēmas sievietēm Latvijā ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības un ļaundabīgie audzēji. Visbiežāk sievietes sūdzas par galvassāpēm, muguras, locītavu, mugurkaula sāpēm kakla - plecu daļā, kā arī par bezmiegu.

Dati par sieviešu ģimenes stāvokli liecina, ka 37% Latvijas sieviešu ir neprecējušās, 35% ir precējušās, 14% ir šķīrušās no laulātā drauga, 14% sieviešu ir atraitnes. Vidējais sievietes vecums, piedzimstot bērnam, ir 29,1 gads. Pirmais bērns dzimst vidēji 26,4 gadu vecumā. Aptuveni 15% dzemdētāju ir vecumā virs 35 gadiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Kad runa ir par naudu, sievietes ir atbildīgākas nekā vīrieši. Sievietes biežāk cenšas izvairīties no iekļūšanas parādos un pūlas vairāk, lai kļūtu finansiāli neatkarīgas, teikts Reuters Synovate veiktajā aptaujā.

Šajā aptaujā par finanšu jautājumiem piedalījās 4 500 sievietes no 12 valstīm (Austrālijā, Brazīlijā, Bulgārijā, Kanādā, Francijā, Indonēzijā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā un ASV). Identiskam skaitam vīriešu arī tika uzdoti jautājumi saistībā ar finansēm.

Rezultāti parādīja, ka aptuveni puse abu dzimumu pārstāvju atzina sievietes par atbildīgākām naudas jautājumos. It sevišķi tas ir uzskatāms Meksikā, kur šim apgalvojumam piekrīt 72% respondentu. Kaut arī 40% sieviešu daļu savu ikmēneša ienākumu lieto kredītkaršu atmaksai, 70% sieviešu atzīst, ka, lietojot vairāk nekā vienu kredītkarti, varētu nokļūt parādos, tādējādi parādot šādas iespējas apzināšanos.

Trešā daļa jeb 33,21% no viesiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem pieder sievietēm, savukārt uzņēmumu, kuru valdēs darbojas sievietes, īpatsvars ir 33,43%, apkopojis Lursoft.

Lielāks sieviešu īpatsvars ir starp mazkapitāla SIA dalībniekiem un matpersonām. 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām SIA dalībnieces ir sievietes, savukārt 38,53% gadījumu sievietes darbojas mazkapitāla SIA valdēs.

Biznesā visaktīvākās sievietes ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Trešā daļa jeb 33,59% no visām dāmām, kuras iesaistījušās biznesā un ir kāda uzņēmuma dalībnieces, ir sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem, savukārt 11,14% gadījumu uzņēmumu dalībnieces ir no 18 līdz 29 gadus vecas. Vismazāk biznesā iesaistās sievietes vecumā līdz 18 gadiem (0,04%) un dāmas, kuru vecums ir 70 un vairāk gadu (6,62%), noskaidrojis Lursoft.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Ziemassvētku iepirkšanās drudža baudīšanu un dāvanu iegādi pēdējā brīdī, salīdzinot trīs Baltijas valstis, visvairāk plāno Latvijas iedzīvotāji, liecina pētījums.

Decembris ik gadu ir mēnesis, kad iedzīvotāji visā pasaulē ne tikai cenšas padarīt vēl nepadarītos darbus, bet arī aktīvi nododas Ziemassvētku dāvanu pirkšanai saviem tuvajiem. SEB Unibankas un E-Spy veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi lielākoties sāk plānot tikai decembrī un šajā gadā vairāk nekā puse respondentu šim mērķim plāno iztērēt aptuveni tikpat, cik 2006. gada nogalē, attiecīgi 56% Latvijā, 64% Igaunijā un 60% Lietuvā.

Ziemassvētku iepirkšanās drudža baudīšanu un dāvanu iegādi pēdējā brīdī visvairāk plāno Latvijas iedzīvotāji – 14% no visiem respondentiem. Savukārt aptaujas rezultāti Igaunijā un Lietuvā norāda, ka pēdējā brīža pirkumus plāno tikai attiecīgi 8% un 9%. Sievietes daudz laicīgāk plāno Ziemassvētku dāvanu iegādi nekā vīrieši – jau novembrī dāvanas iegādājas 29% sieviešu un 20% vīrieši, decembra sākumā – 43% sieviešu un 38% vīriešu, decembra nogalē – 10% sieviešu un 14% vīriešu, savukārt pēdējā mirklī dāvanu iegādi veic 9% sieviešu un 23% vīriešu.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā ir zema. 12. Saeimā šobrīd no 100 deputātiem tikai viena sestdaļa jeb 16 ir sievietes. Vislielākais sieviešu skaits bija 11. Saeimā – 21 sieviete no 100 deputātiem.

Pēdējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās bija ievēlēti 69 % vīriešu un 31 % sieviešu, neraugoties uz to, ka 41 % kandidātu bija sievietes un 59 % – vīrieši. Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un 13 ministri, starp kuriem tikai trīs ir sievietes.

Prokuratūrās Latvijā biežāk ir nodarbinātas prokurores sievietes. 2015. gadā no 78 ģenerālprokuratūras prokuroriem 42 bija sievietes un 36 – vīrieši. Arī tiesu apgabalu prokuratūrās situācija bija līdzīga: prokuroru kopskaitu veidoja 45 sievietes un 33 vīrieši. Savukārt rajonu prokuratūrās no 255 prokuroriem 66,7 % bija sievietes, bet specializētajās prokuratūrās nodarbinātas 25 prokurores un 21 prokurors.

Alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams salīdzinoši bieži saskaras ar preču zīmju viltošanu, vai mēģinājumiem tās atdarināt. Šī problēma visbiežāk ir aktuāla tieši lieliem uzņēmumiem, kas ražo atpazīstamu produkciju, biznesa portālam Db.lv stāstīja a/s Latvijas balzams pārstāve Aiga Aizpuriete.

"A/s Latvijas balzams investē ievērojamus finanšu līdzekļus un pūles preču zīmju izstrādāšanā, mārketinga un reklāmas projektos, kas padara preču zīmes atpazīstamas patērētāju vidū. Tas, savukārt, padara tās īpaši pievilcīgas atdarināšanai," skaidroja A. Aizpuriete.

Situācijās, kad tiek izmantotas preču zīmes, kas ir sajaucami līdzīgas vai pat atdarina a/s Latvijas balzams piederošās preču zīmes, uzņēmums vienmēr esot vērsies tiesā, Patentu valdē vai Konkurences padomē savu preču zīmju tiesību aizsardzībai, viņa stāstīja.

Kā piemēru uzņēmuma pārstāve minēja strīdu ar SIA L.I.O.N. & Ko (LION), kas "atsevišķos gadījumos lieto preču zīmes, kuras ir sajaucami līdzīgas a/s Latvijas balzams preču zīmēm". To vidū esot, piemēram, preču zīmes Stolichnaya, 3 graudu, Moskovskaya un Sovetskoje Šampanskoje. Līdz ar to Latvijas balzams cēlis prasības tiesā pret LION, lai panāktu šo preču zīmju izmantošanas aizliegšanu un kontrafakto preču iznīcināšanu. Šīs prasības esot vērstas uz a/s Latvijas balzams preču zīmju tiesību aizskārumu novēršanu un kontrafakto etiķešu un preču iznīcināšanu.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Teju katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi Ziemassvētku dāvanu iegādei ir izmantojis kredītu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzinusi lielākā daļa vai 78% respondentu, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, visbiežāk viņiem ir noteikts aptuvenais budžets dāvanu iegādei, un šīs summas ietvaros viņi arī izvēlas un iegādājas preces vai pakalpojums. 9,1% aptaujāto budžetu dāvanām plāno, jau ļoti savlaicīgi atliekot naudu - pat, ja gadās iegādāties kādu dārgāku dāvanu, decembra ģimenes budžets no tā necieš. Taču gandrīz katrs desmitais vai 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka ne vienmēr izdodas iekļauties pieejamajā budžetā un vismaz reizi ir nācies izmantot aizdevumu, lai iegādātos kārotās svētku dāvanas saviem tuviniekiem.

«42,4% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Nereti šis ir stresa pilns process - dāvanas nepieciešamas, neskatoties ne uz ko, tostarp uz cenu, jo nākamajā dienā jau ir Ziemassvētki, taču vairs nav palicis laika meklēt dažādas dāvanu alternatīvas. Tādēļ esam novērojuši, ka decembrī cilvēki biežāk izmanto arī karšu overdraftu sniegtās iespējas,» stāsta DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš. Viņš gan piebilst, ka nav svarīgi - tiek aizņemta maza vai lielāka summa, tas jādara atbildīgi, katram pašam kritiski izvērtējot, kādas būs iespējas aizdevumu atdot.