#Tā ir viena no lielākajām Lietuvas biznesa tiešajām investīcijām ārvalstīs.

Lietuvas kompānija «Euroapotheca» investējusi vairāk nekā 300 miljonus eiro aptieku iegādē Zviedrijā, kļūstot par vienu no lielākajiem aptieku tīkliem reģionā.

Holdingā «Vilniaus prekyba» ietilpstošā kompānija paziņojusi, ka ceturtdien pabeigusi darījumu par Zviedrijas uzņēmuma «Apoteksgruppen i Sverige Holding» (AGHAB) iegādi, un no šā brīža sniegs franšīzes un pārvaldes pakalpojumus 189 aptiekām, kuras darbojas ar «Apoteksgruppen» zīmolu.

Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

«Ja izveido sapratīgu ģeogrāfisku aptieku tīklu, rezultātā var iegūt vismazāko uzcenojumu zālēm.»

To intervijā DB saka Tanels Terase (Tanel Terase), Igaunijas Farmācijas asociācijas padomes loceklis (Member of the Management Board Estonian Pharmacies Association).

Kāds bija Igaunijas farmācijas tirgus regulējums pirms jūsu valstī notikušajām izmaiņām? Kādas bija šīs izmaiņas?

Igaunijā bija ļoti labs zāļu tirgus regulējums, kas no vienas puses nozarē ļāva darboties plašam investoru lokam, tā nodrošinot konkurenci, no otras puses mums bija ģeogrāfiski un demogrāfiski noteikti ierobežojumi, kas darbojās kā ekonomiska aizsargbarjera, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni farmācijas pakalpojumiem, plašu sortimentu un nelielus zāļu uzcenojumus. Diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa 2013.gada 9. decembrī atsauca ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacītos ierobežojumus. Jaunais regulējums stājās spēkā 2014.gada 9. jūnijā. Tas bija diezgan dīvaini, jo Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš bija lēmusi, ka ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacīti ierobežojumi (piemēram, lietās C–570/07 un C–571/07) nav pretrunā ar uzņēmējdarbības brīvību. Eiropas Savienības Tiesa pierādīja, ka ģeogrāfiska un demogrāfiska rakstura ierobežojumi saskan ar Eiropas Savienības likumiem, un šāda veida nacionālo tiesību aktu mērķis ir nodrošināt medicīnas produktu publisko pieejamību un labu kvalitāti. Eiropas Savienības Tiesa tāpat noteica, ka, balstoties uz jau pastāvošo judikatūru, aptiekām var piemērot ierobežojumus sakarā ar infrastruktūras plānošanu, tāpat kā tos var noteikt citām veselības aprūpes nozarēm. Un pat būtiskas nelabvēlīgas sekas dažiem tirgus spēlētājiem ir attaisnojamas, ja regulācijas mērķis ir veicināt sabiedrības veselību. Jāpiebilst, ka diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa nelūdza Eiropas Savienības Tiesai sniegt komentārus šajā lietā, kas, manuprāt, noveda pie kļūdaina lēmuma. Tika atcelta prasība, ka farmācijas kompānijas īpašniekam ir jābūt farmaceitam, nosakot piecu gadu pārejas laiku šiem nosacījumiem.

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu un cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās, Veselības ministrija ir pārskatījusi šobrīd pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos* nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Lietuvas kompānija «Euroapotheca» panākusi vienošanos, lai iegādātos gandrīz 160 aptieku tīklu Zviedrijā, par to maksājot vismaz 170 miljonus eiro.

Holdingā «Vilniaus prekyba» ietilpstošais uzņēmums otrdien paziņoja, ka parakstījis vienošanos ar Zviedrijas valdību, lai iegādātos «Apoteksgruppen i Sverige Holding» (AGHAB), kas nodrošina franšīzes un pārvaldes pakalpojumus 189 aptiekām, kuras darbojas ar «Apoteksgruppen» zīmolu.

«Euroapotheca» preses pārstāvis Arvīds Žilinsks norāda, ka kompānijai piederošais aptieku tīkls «Eurovaistine» iegādājas 159 no tīkla 189 aptiekām. Trīs no šīm aptiekām pieder AGHAB, bet pārējās pieder privātajiem investoriem, kuri pērk franšīzes pakalpojumus no AGHAB.

Zviedrijas valdība vēsta, ka «Euroapotheca» tai maksās 1,69 miljonus kronu (170,7 miljonus eiro) par 100% AGHAB un tā franšīzes pakalpojumu akciju.

Šonedēļ Jelgavā darbību uzsākusi pirmā Benu franšīzes aptieka Latvijā - Jelgavas Pils aptieka, kas darbojas jau kopš 1994. gada, informē uzņēmums.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» šobrīd ir divas aptiekas Rīgā un trīs aptiekas Jelgavas novadā. Kopā uzņēmumā strādā 30 darbinieki, tā apgrozījums 2016. gadā bija 2,6 miljoni eiro.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» vadītāja un īpašniece Dina Kurzemniece, kura uzņēmumā darbojas kopš tā pirmsākumiem, uzsver: «Sadarbība ar Benu Aptiekām, ar ko mums sakrīt nākotnes attīstības vīzija, nozīmē plašāku produktu un preču klāstu, dažādas akcijas un lojalitātes programmu, klientu apkalpošanas un biroju tehnikas aprīkojumu un programmatūru mūsu darbiniekiem.»

«BENU Aptiekas» Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna: «Benu franšīze dod neatkarīgām aptiekām iespēju attīstīties un nodrošina papildu iespējas aptiekām. Esam izveidojuši biznesa un loģistikas modeli, kas palīdz uzlabot medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.»

No 2015.gada 1.jūlija Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, arī Latvijā, ir ieviests vienots logo visām licencētajām aptiekām, kuras piedāvā iegādāties zāles internetā. To ir izveidojusi Eiropas Komisija, lai palīdzētu iedzīvotājiem pazīt likumīgus tiešsaistes zāļu tirgotājus un pasargātu no viltotu zāļu iegādes, informē Zāļu valsts aģentūra.

Vienoto logo veido četras krāsu joslas (pelēka un trīs nokrāsu zaļās krāsas), zem kurām ir tās valsts karoga attēls, kurā interneta aptieka ir reģistrēta, un teksts «Spiediet šeit, lai pārbaudītu, vai šī tīmekļa vietne darbojas likumīgi». Klikšķinot uz logo aptiekas tīmekļa vietnē, pacienti tiek novirzīti uz nacionālās zāļu aģentūras, Latvijā - Zāļu valsts aģentūras, tiešsaistes reģistru, kurā norādītas visas valstī likumīgi strādājošās interneta aptiekas.

Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča skaidro: «Internetā piedāvātās iespējas katru dienu kļūst arvien plašākas, tai skaitā palielinās arī iespējas iegādāties medikamentus dažādu valstu tīmekļa vietnēs. Tieši interneta tirdzniecībā no tādām vietnēm, kam nav nekādas saistības ar zāļu legālu izplatīšanu, iespējamība iegādāties viltotas zāles ir ļoti augsta. Vienota logo ieviešana tiešsaistes zāļu tirgotājiem ir notikusi saskaņā ar ES viltoto zāļu direktīvu. Šīs direktīvas mērķis ir novērst viltoto zāļu nokļūšanu legālajā piegādes ķēdē un nonākšanu pie pacientiem, stiprinot esošos kontroles mehānismus un ieviešot jaunus pasākumus. Viltotas zāles ir tādas, kurās ir sliktas kvalitātes vai nepareizas devas sastāvdaļas, tādas, kuras ir nepareizi marķētas attiecībā uz izcelsmi un identitāti, vai kurām ir viltots iepakojums, neatbilstošas sastāvdaļas, mazākas/lielākas aktīvo vielu devas. Lielākais posts, ko šādu zāļu lietošana var radīt, ir tas, ka zālēm nav gaidītās iedarbības, tās var izraisīt neparedzētas blakusparādības, kā arī var būt nesaderīgas ar zālēm, kuras pacients jau lieto, un tādējādi radīt veselībai bīstamas situācijas.»

500 metru rādiusā ap strādājošu aptieku nevarēs atvērt jaunas aptiekas, bet mazākās apdzīvotās vietās drīkstēs atvērt tikai vienu aptieku, šādas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, rosina Veselības ministrija (VM).

Kā informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ministrija ir pārliecināta, ka ar šādām izmaiņām aptiekas kļūšot pieejamākas iedzīvotājiem un farmācijas tirgū tikšot likvidēti atsevišķi vienlīdzīgas konkurences šķēršļi.

VM domā, ka ar šādu ierobežojumu aptiekām apdzīvotās vietās pakāpeniski veidošoties salīdzinoši izkliedētāks tīkls un aptiekas atvēršoties tur, kur to patlaban nav. Ministrija cer, ka tas nodrošināšot to, ka aptiekas pārmērīgi nekoncentrēsies ekonomiski izdevīgākās vietās, bet pacientiem aptiekas kļūšot pieejamas salīdzinoši tuvu dzīvesvietai.

Pašlaik regulējumā pastāv vairāki nosacījumi, kuru gadījumā 500 metru attāluma kritērijs ir aptiekām, kas strādā diennakti vai aptiekā tiek veikta zāļu gatavošana. VM secinājusi, ka nereti šie pakalpojumi tiekot īstenoti manipulatīvi, ar farmaceitiskās aprūpes praksi nesaistīti, tādēļ šos izņēmuma kritērijus paredzēts atcelt, nosakot, ka jaunas aptiekas atvēršanā būs jāvadās pēc attāluma kritērija.

Ieguldot aptuveni miljonu eiro un pilnveidojot aptieku funkcionalitāti visā Latvijā, šogad pabeigta 17 “Mēness aptieku” rekonstrukcija, vēl trīs aptiekās notiek celtniecība un procesu plānots turpināt arī nākamajā gadā.

“Mēness aptiekas” pa vienai rekonstruētas Daugavpilī, Salaspilī, Talsos, Jelgavā, Aizkrauklē, Ikšķilē, Dobelē, Balvos, Madonā, kā arī vairākas Rīgā.

"Pilnveidojot funkcionalitāti labas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai, Mēness aptiekās, galvenokārt ir veikti telpu paplašināšanas un atjaunošanas darbi, paplašinātas pašapkalpošanās iespējas un farmaceitiskās aprūpes zonas, papildināta tehnika, iegādātas jaunas mēbeles,” stāsta Mēness aptiekas Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle Evita Jurjāne-Nelsone.

Viens no mērķiem ir aptiekās iespējami palielināt energoefektivitāti, videi draudzīgāk piegādāt un uzglabāt medikamentus un medicīnas preces.

Lietuvas Veselības ministrija nolēmusi uz jaunā koronavīrusa dēļ noteiktās karantīnas laiku ierobežot bezrecepšu medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu pārdošanu aptiekās, nosakot, ka katram cilvēkam vienā iepirkšanās reizē var tikt pārdots tikai viens iepakojums zāļu.

Savukārt aptiekāri uzskata, ka cilvēki, īpaši seniori, šā lēmuma dēl būs spiesti biežāk apmeklēt aptiekas.

Rīkojums, ko izdevis veselības ministrs Aurēlijs Verīga, kas vada Valsts Ārkārtējo situāciju operāciju centru, paredz, ka aptiekām pēc iespējas jāierobežo arī vienam pircējam pārdodamo dezinfekcijas līdzekļu daudzums, lai tie būtu pieejami iespējami lielākam cilvēku skaitam.

Ministrija aicina visas aptiekas karantīnas laikā pienācīgi organizēt pircēju plūsmas, bet cilvēkiem iesaka labāk iepirkies internetā, ja tas iespējams. Aptiekām aizliegts rīkot akcijas, izsludināt atlaižu stundas vai veikt citus pircēju piesaistei paredzētus pasākumus. Aptiekās pašlaik arī aizliegts strādāt darbiniekiem, kuri nesen atgriezušies no ārvalstīm vai kontaktējušies ar inficētām personām.

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Pirms vairākiem gadiem pieņemtais lēmums liberalizēt aptieku jomu vēlamo efektu nav devis – zāles lētākas nav kļuvušas, turklāt iezīmējusies tendence, ka aptiekas ar mārketinga triku un lojalitātes programmu palīdzību cenšas vilināt patērētājus iegādāties medikamentus. Tādējādi nākotnē jāveicina aptieku konkurence nevis ar cenām, bet pakalpojumu kvalitāti, atzina eksperti Dienas Biznesa rīkotajā konferencē «Farmācijas attīstība kvalitatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai».

Viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem ir farmācija, sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, uzsverot, ka pašreizējā situācija, kad aptuveni trešdaļa senioru finansiālu iemeslu dēļ nevar iegādāties visas vajadzīgās zāles un katrs otrais nevar apmeklēt ārstu, kad tas ir nepieciešams, prasa kompleksu risinājumu. Līdz ar to Veselības ministrija (VM) farmācijas jomā saskata vairākus rīcības modeļus, kuru īstenošana padarītu zāles pieejamākas un lētākas. VM farmācijas jomā nākotnei izvirzījusi trīs galvenos uzdevumus – zāļu cenu pazeminājumu, pacientu līdzmaksājumu izskaušanu par medikamentiem un medikamentu pieejamības palielināšanu, minēja G. Belēvičs. Pēc viņa teiktā, patlaban VM jau sākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumiem nolūkā panākt, lai cenas pazeminātu ar divu paņēmienu palīdzību – ar inovatīvu zāļu izmantošanas veicināšanu, pazeminot paralēlā importa cenas, kā arī patentbrīvo līdzekļu reģistrācijas maksas samazināšanu un tirgus atvēršanu ES ražotiem kvalitatīviem medikamentiem.

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.