Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un farmācijas uzņēmumu priekšlikumu atcelt Farmācijas likumā noteiktos ierobežojumus par aptieku īpašumtiesībām.

Tā tikšanās laikā ar LDDK un farmācijas nozares pārstāvjiem uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

«EM atbalsta farmācijas tirgus liberalizāciju un uzskata par nepamatotu normu, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem vai pašvaldībai, kā to paredz Farmācijas likums, kas stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī. Šāda nosacījuma stāšanās spēkā negatīvi ietekmēs zāļu mazumtirdzniecības tirgus attīstību, radot nepamatotus šķēršļus konkurencei šajā jomā,» skaidroja J.Pūce.

Pēc ministrijas domām – noteiktais ierobežojums ir pilnīgi pretējs faktiskajai tirgus situācijai farmācijas nozarē, jo daudzu aptieku īpašnieki nav farmaceiti.

Ja netiks mainīts Farmācijas likums, kurš pašlaik tiek virzīts Saeimā, nākamgad darbu nāksies pārtraukt lielākajai daļai Latvijas aptieku, un atvērtas paliks vien 16,5% no aptiekām.

Kā atklātā vēstulē skaidro, Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe, vairumam Latvijas aptieku licences ir izdotas tikai līdz šī gada beigām, kas, visticamāk, nozīmē to, ka tās neatbilst prasībām, kas spēkā stāsies no nākamā gada.

Kā daudzkārt ziņots, pašlaik Farmācijas likums paredz, ka no 2011. gada 1.janvāra aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitiem. No 844 aptiekām 705 licence ir spēkā līdz šī gada beigām, informē biedrība, atsaucoties uz Valsts zāļu aģentūras datiem.

I. Zemdega-Grāpe atgādina, ka nākamnedēļ Saeimā galīgajā lasījumā tiks skatīts šis likums un iespējamās izmaiņas tajā. Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas darba devēju konfederācija un Aptieku Īpašnieku asociācija piedāvā liberalizēt aptieku īpašuma tiesības, bet ir arī priekšlikums jautājuma skatīšanu atlikt uz diviem gadiem, kā arī priekšlikums nemainīt pretrunīgo likuma pantu.

Vismas pusei Latvijas aptieku būs jāveic izmaiņas savās valdēs, lai tās atbilstu jaunajiem Farmācijas likuma nosacījumiem.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Farmācijas likumā, tādējādi mīkstinot normu, kas neļautu nākamgad turpināt darbu tām aptiekām, kas nepieder farmaceitiem.

Diskusijas parlamentā par Farmācijas likuma pantu, kas nosaka to, kam drīkst piederēt aptiekas, ilgst jau vairākus mēnešus. Deputāti galīgajā lasījumā atbalstījuši kompromisu, nosakot, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti.

Pašlaik spēkā esošais likums paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra aptiekas drīkstētu strādāt tikai tādā gadījumā, ja to īpašnieks ir farmaceits. Šai normai pašlaik atbilst aptuveni puse no visām aptiekām. Kopumā valstī strādā ap 800 aptieku.

Šī gada pavasarī viesojos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tā kā šajā valstī divus gadus atpakaļ valdība pieņēma likumprojektu, kura ietvaros paredzēja veikt farmaceitiskā tirgus liberalizāciju, bija interesanti apskatīt, kā tirgus reforma noslēgusies. Viesojoties vairākās aptiekās, guvu apliecinājumu, ka brīva konkurence veicina tirgus attīstību un ir veikti daudzi būtiski uzlabojumi pacientu interesēs.

Bloga 1.daļu lasiet šeit.

2009.gadā valdība oficiāli paziņoja, ka puse no Zviedrijas farmācijas tirgus daļas tiks pārdota privātīpašniekiem, veidojot konkurētspējīgu tirgu un tajā pat laikā, atstājot tiesības Apoteket kompānijai būt par centrālo spēlētāju liberalizētajā farmaceitiskajā tirgū, garantējot kvalitatīvo medicīnisko produktu piegādi visā valstī.

Viens no galvenajiem politiskajiem mērķiem bija valdības vēlme stimulēt mazā biznesa attīstību un pazemināt izmaksas farmaceitiskajā nozarē. Tika paredzēts, ka sasniedzot visus iepriekš noteiktos mērķus, farmaceitiskā nozare Zviedrijā kļūtu atvērta un konkurētspējīga. Atvērtā un konkurētspējīgā tirgū ir iespējams veicināt izmaiņas medikamentu cenu politikā un veidot zemākas cenas sabiedriskā labuma produktiem un pakalpojumiem, tāpēc farmaceitisko pakalpojumu spektra un kvalitātes, kā arī pakalpojumu pieejamības uzlabošana tika uzskatīti par svarīgiem reformas mērķiem.

Tikko beigušās kaislības ap grozījumiem daudz un plaši diskutētajā Farmācijas likumā, kā dienas gaismā parādās kārtējais sabiedrības veselību skarošs jautājums. Šoreiz stāsts ir par Sabiedrības veselības stratēģiju nākamajiem 7 gadiem.

Augusta otrajā pusē, plašu saziņas līdzekļos tika publiskota ziņa, ka Veselības Ministrijas paspārnē ir izveidota Sabiedrības veselības koordinācijas komisija, kurai ir dots uzdevums izstrādāt Sabiedrības Veselības stratēģiju 2011-2017.gadiem.

Ikvienai personai, kura pat attāli stāv no farmācijas vai veselības aprūpes ir izprotams, ka Sabiedrības Veselības stratēģija nav formāls, bet gan valstiski prioritārs dokuments. Tas ir dokuments, kurš noteiks pēc iespējas ilgāku un kvalitatīvāku dzīvi. Tomēr šī, tik būtiskā dokumenta izstrādāšanai tiek noteikts termiņš – 2 nedēļas. Turklāt ir noteikts, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnes ir jāpieņem vēl pašreizējam Ministru kabinetam.

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Atsaucoties uz veselības ministra Jura Bārzdiņa laikrakstā Diena pausto apgalvojumu, ka aptiekas dod atlaidi tikai tāpēc, lai vairāk tiktu pārdoti konkrētas grupas medikamenti, bet produkti, kuri neietilpst mārketinga programmās, tiekot noslēpti tālākajos aptieku plauktos, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe iesaka ministram mainīt profesiju, kļūstot par Euroaptiekas detektīvu.

Viņa uzskata, ka tādējādi ministrs iepazītos ar aptiekas darbību praksē un atjaunotu saskarsmi ar realitāti. Aptiekas pārstāve arī noliedz ministra sacīto.

«Euroaptieka iedzīvotājus nodrošina ar visiem medikamentiem. Medikamenti netiek izvietoti redzamākos vai neredzamākos plauktos, jo medikamenti atrodas atvilktnēs. Vienīgais, bezrecepšu medikamenti, kuri veido vismazāko medikamentu daļu, ir izvietoti redzamā vietā - aiz farmaceita, taču pēc principa, ka tur ir pieprasītākie līdzekļi, lai farmaceitam būtu viegli tos pasniegt. Ar ražotāju sniegtajām atlaidēm tam nav nekāda sakara. Savukārt, tieši Veselības Ministrija ir izdarījusi visu, lai aptiekas ne tikai nevarētu sniegt atlaides, bet arī visādi iznīdētu jebkuras klientu un lojalitātes kartes. Bet tagad veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzveļ vainu aptiekām, ka tās nesniedzot atlaides, jo produkti tiekot noslēpti plauktos. Ministrs ne tikai ir sapinies savos izteikumos, bet arī izskatās, ka nepārzina reālo aptieku darbību, tāpēc mūsu priekšlikums būtu pastrādāt Euroaptiekā, lai atjaunotu saskarsmi ar realitāti,» rosina Zemdega-Grāpe.

Neraugoties uz solījumiem sasaukt ārkārtas sēdes sasāpējušos jautājumu risināšanai, diemžēl ir skaidrs, ka Latvijas Saeima vasaras brīvdienās dosies, savus pienākumus pametot pusratā.

Runa ir vismaz par trim dokumentiem, kas, ilgi malušies pa ierēdņu kabinetiem un dažādām apspriežu zālēm, tā arī palikuši karājamies gaisā, proti, maksātnespējas, farmācijas un mikrouzņēmumu likums.

Nemaz nerunājot par to, ka šo likumu pieņemšanas atlikšana būtiski bremzē uzņēmējdarbības attīstību un plānošanu, tā vien šķiet, ka, šādi rīkodamās, valdība sev pirms vēlēšanām ir nodrošinājusi lielisku iespēju likt sev pielīst dažādām ieinteresētajām pusēm, vismaz pirmo divu likumu gadījumā gaidot, kura no tām centīsies aktīvāk ielobēt sev pēc iespējas izdevīgāku versiju. Kamēr šis process rit pilnā sparā, pašreiz «apbižotās» puses nekautrējas arī ķerties pie līdzekļa, ko varētu nodēvēt par sabiedrisko šantāžu. Proti, banku pārstāvji nerimst atkārtot, ka līdz ar maksātnespējas likuma pieņemšanu šādā redakcijā kredītu tirgus Latvijā būs beigts un pagalam, savukārt zāļu tirgotavu īpašnieki, kas nav farmaceiti, skandina, ka tūlīt bez iespējas iegādāties medikamentus paliks vismaz vairākas Latvijas pilsētas.

Pirms desmit gadiem pieņemtais lēmums, ka aptiekas varēs piederēs tikai farmaceitiem bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Andri Šķēli, tiesa politiķis savu saistību noliedz un to sauc par klajiem meliem.

«Pirms desmit gadiem Andris Šķēle kāpa Saeimas tribīnē un paziņoja, ka Latvijā aptiekas būs tikai farmaceitiem un katram tikai viena. Tās bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Šķēli, jo viņam kaut ko vajadzēja no pilsētas un «tēvzemieši» viņam varēja izlīdzēt. «Tēvzemieši» cerēja pieairēt aptiekas saviem puišiem,» Kapitālam atklājis Saules un Mēness aptieku tīkla izveidotāja Guntis Belēvičs, kas šobrīd pievērsies briežu dārzu biznesam.

«Tēvu zemes boļševiki bija paredzējuši, ka aptiekas viņiem būs jāatdod jau pēc gada. Ar ļoti cienījamās Vairas Vīķes-Freibergas un ārzemju uzņēmēju atbalstu man izdevās iekārtot desmit pārejas gadus. Termiņa vidū savas aptiekas pārdevu un, kā paredzēts likumā, sev atstāju tikai vienu aptieku,» izteicies A. Belēvičs.

Neskatoties uz to, ka Farmācijas likumā, visticamāk, netiks iekļautas normas, kas būtiski ierobežos aptieku ķēžu darbību, šķēršļus šiem uzņēmumiem Saeima varētu paredzēt Konkurences likumā.

Parlamenta Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Valdis Ģīlis (TP) atzina, ka deputāti vienojušies ar Latvijas Ārstu biedrību, lai tā sadarbībā ar farmaceitu organizācijām sagatavotu grozījumus Konkurences likumā.

«Es domāju nav neviena deputāta, kas nevēlētos cīnīties ar aptieku ķēdēm,» sacīja V. Ģīlis. Viņš pieļāva, ka grozījumi varētu tikt pieņemti vēl šajā Saeimas sasaukumā.

Kā vairākkārt ziņots, diskusijas Saeimā par Farmācijas likuma pantu, kas nosaka to, kam drīkst piederēt aptiekas, ilgst jau vairākus mēnešus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija panākusi kompromisu regulējumā, nosakot, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti.

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

AS «Olainfarm» jaunā padome sadarbojoties ar uzņēmuma valdi ir atsākusi uzņēmuma attīstības un izaugsmes plāna izpildi, lai dzīvē realizētu Valērija Maligina vīziju par «Olainfarm» kā pastāvīgi augošu farmācijas nozares līderi reģionā, paziņojumā Nasdaq Riga norāda Irina Maligina, SIA «Olmafarm» valdes priekšsēdētāja un AS «Olainfarm» līdzīpašniece.

«Stabilitāte un prognozējamība ir divi ļoti svarīgi elementi, kas šādas izaugsmes nodrošināšanai ir vitāli nepieciešami, tādēļ divu mantinieču vēlme sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci ar tādiem dienas kārtības jautājumiem, kā padomes atcelšana un it kā nodarīto zaudējumu piedzīšana no uzņēmuma vadības var tikai negatīvi ietekmēt uzņēmuma attīstību,» viņa norāda

Irina Maligina: «Pēdējo nedēļu laikā varam novērot nemitīgus divu mazākuma akcionāru uzbrukumus AS Olainfarm un tā vadībai, ar vēlmi nomelnot uzņēmumu, kā arī traucēt tā padomes un valdes darbu. Objektīvi pārbaudāmie uzņēmuma darbības rezultāti gan liecina, ka teju visi būtiskākie uzņēmuma finanšu un citi rādītāji uzlabojas, ļoti īsā laikā jaunā padome ir atsākusi vairākus uzņēmuma atklātību un pārvaldību veicinošus pasākumus, ko iepriekšējā padome bija atstājusi novārtā. Es aicinu visus uzņēmuma akcionārus, kam rūp veiksmīga uzņēmuma attīstība, nākt klajā ar savām idejām un priekšlikumiem, jo labu ideju nekad nevar būt par daudz. Signei Balderei – Sildedzei, kā uzņēmuma padomes loceklei bija īpašas iespējas piedāvāt savu attīstības redzējumu, tomēr, diemžēl viņa ir izvēlējusies ietekmēt uzņēmuma darbu ar destruktīvām, nevis konstruktīvām metodēm. Tas viennozīmīgi nav tas uzņēmuma attīstības ceļš, kādu mūsu uzņēmumam novēlētu mans tēvs.»

Valsts finansējums veselības aprūpei ticis samazināts līdz 2,9% no iekšzemes kopprodukta, pretēji solītajam paaugstinājumam 4,5% 2014.gadā, norāda Latvijas Aptiekāru asociācija.

Asociācija vienozīmīgi atbalsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pausto nostāju par nepieciešamām izmaiņām Eiropas Parlamenta (EP) deputātu iesaistē Latvijas veselības nozares atbalstam, norāda Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents Guntis Belēvičs.

«Tieši no Briseles EP deputātiem no Latvijas bija gan iespējas, gan pienākums saredzēt, ka veselības aprūpes kvalitāte Latvijā ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. Līdzšinējā situācija norāda uz klaju mūsu EP deputātu nevēlēšanos risināt veselības aprūpes problēmas Latvijā. Zāļu dārdzība, aizvien pieaugošais pacientu līdzmaksājums medikamentiem, kā arī zāļu nepieejamība, mēnešiem garās rindas pie ārsta, zemās mediķu algas un virkne citu problēmu ir loģisks iznākums parlamentāriešu no Latvijas neieinteresētībai izmantot Eiropas Parlamenta dotās iespējas pašmāju problēmu risināšanai,» saka G. Belēvičs.

Aptieku īpašnieks, SIA Baltfarm, kas savulaik Pļavniekos plānoja būvēt akvaparku, nu šeit vēlas celt dzīvojamo ēku.

Šādu ieceri atbalstījusi Rīgas domes īpašuma komiteja. Tā kā idejai par akvaparka un veselības centra būvniecību A. Saharova ielā 3a bija liela iedzīvotāju pretestību, 2008. gada pavasarī Pilsētas attīstības komiteja šo attīstības priekšlikumu noraidīja.

SIA Baltfarm, kurai pieder 17 aptiekas, pirms diviem gadiem lūdza mainīt no pašvaldības iznomātajai teritorijai izmantošanas mērķi: no aptiekas un veselības centra būvniecības un apsaimniekošanas uz veselības centra un akvaparka būvniecība un apsaimniekošana. Šāds lūgums tika motivēts ar to, ka aptieku šajā vietā būvēt neļauj Farmācijas likums un citi normatīvie akti. Šobrīd Baltfarm lūdz šai teritorijai noteikt citu mērķi, kas ļautu tur būvēt dzīvojamo ēku. Rīgas dome ir piekritusi pagarināt projekta realizācijas termiņu, ļaujot dzīvojamo objektu pabeigt līdz 2016.gada beigām.

Kādi ir jūsu piedāvātie atbalsta mehānismi Krievijas sankciju uzņēmumiem? Kāpēc par kaut kādiem krīzes risinājumiem tiek diskutēts tikai tagad?

Šobrīd ir trīs sankciju skartās grupas – pārtikas pārstrādes uzņēmumi, autopārvadātāji un zemnieki. Es neizvairos no atbildības, bet katrai ministrijai ir sava kompetence, par abām pēdējām grupām atbild Satiksmes un Zemkopības ministrija, kas attiecīgi izstrādā savus nozares atbalsta mehānismus. Pirmās grupas uzņēmumiem ir arī dalīta Ekonomikas ministrijas atbildība, turklāt mēs koordinējam visus atbalsta pasākumus kopumā. Sankciju efekts pašlaik nav tik liels, tas skar ap 4% no mūsu kopējā eksporta uz Krieviju, taču, ja būs nākamās sankciju kārtas, kas attieksies uz šprotu, alkohola un farmācijas ražotājiem, tad sankcijas skars ap 40% no mūsu eksporta. Pirmajai grupai mēs uzreiz piedāvājām palīdzību ārējo tirgu meklēšanā. Pārdalot savus līdzekļus no Latvijas Garantiju aģentūras, mēs arī palīdzēsim tiem uzņēmumiem, kam ir kaut kādas attiecības ar bankām tas varētu attiekties arī uz autopārvadātājiem. Mēs piedāvājām arī nodokļu atlaides, piemēram, uzņēmuma ienākuma nodokli sankciju skartajiem uzņēmumiem atcelt vispār. Bet tas pat nebija svarīgākais, jo šiem uzņēmumiem, visticamāk, peļņas tāpat nebūs. Mēs piedāvājām arī ļaut krīzes skartajiem uzņēmumiem vienu gadu nemaksāt 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šis priekšlikums valdībā atbalstu neguva. Taču par savu atbildības jomu Ekonomikas ministrija ir reaģējusi visoperatīvāk.

Saeima 7.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, nosakot, ka Covid-19 vakcīnām piemēro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto nulles procentu likmi.

Samazināto PVN likmi nulles procentu apmērā piemēros Covid-19 vakcīnām, kas reģistrētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem farmācijas jomā, kā arī Covid-19 in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, tostarp, testiem, testēšanas iekārtām, kas atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām.

PVN nulles procentu likmi piemēros arī pakalpojumiem, kas cieši saistīti ar vakcīnām un medicīniskajām ierīcēm, tai skaitā transportēšanas, uzglabāšanas, apsardzes pakalpojumiem.

Likums grozīts, lai operatīvi pārņemtu ES direktīvu par pagaidu pasākumiem saistībā ar samazinātā PVN piemērošanu Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm. Tas ļaus pēc iespējas ātrāk, turklāt par samērīgām izmaksām nodrošināt piekļuvi vakcīnām un uzsākt iedzīvotāju vakcināciju, teikts grozījumu anotācijā.

Lai gan pēdējos gados pieklusis, nekur nav pazudis farmācijas nozares līdera Grindeks plāns Salu tilta galā iezīmēt Rīgas vārtus

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptējusi lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu kvartālam Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazajā Krasta ielā. Gala lēmums gan vēl jāpieņem domes sēdē. Lokālplānojumu paredzēts izstrādāt pēc SIA Namu apsaimniekošanas projekti pasūtījuma. Uzņēmuma īpašnieks ir a/s Grindeks, tā vienīgais valdes loceklis ir Filips Lipmans. Pērn kompānija nav apgrozījusi ne centa, tās zaudējumi pārsniedz 27 tūkst. eiro, liecina Lursoft informācija.

Plāni lieli

Lokālplānojuma izstrāde ir nepieciešama, lai detalizētu un grozītu esošo Rīgas teritorijas plānojumu, radot priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un pilnvērtīgai īpašumu izmantošanai uzņēmējdarbības attīstībai, paredzot degradētās apbūves un vides revitalizāciju, radot vienotu kvartāla telpisko struktūru un telpu, norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadība.

Kazahstāna ir viena no visstraujāk attīstītām valstīm Centrālāzijā. Tanī pašā laikā valsts ģeogrāfiskais stāvoklis (kontinentāla valsts, tālu no lieliem pasaules tirgiem) jau nosaka, ka tā nav tradicionāla tirdzniecības nācija.

Der zināt, ka vārds kazahs senturku valodā nozīmē brīvs un neatkarīgs nomads. Latvijas uzņēmējiem, kas nu jau vairāk pieraduši pie skandināvu uzņēmējdarbības modeļa, vajadzētu atcerēties, ka Kazahstāna ir Āzijas valsts un tā jau ir «smalka lieta». Lai arī tiek reklamēts Zīda Ceļš, taču pagātnes romantikas te ir daudz vairāk nekā īstenībā. Pašlaik apkārt Zīda Ceļam tomēr ir valstis ar vēl joprojām sliktu transporta infrastruktūru un nedrošiem ekonomiskās attīstības rādītājiem. Bet Kazahstāna vairs nav gluži nabagais brālis, kas izmisīgi gaida palīdzību no bagāta onkuļa. Salīdzinājumam var minēt, ka 1999.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1 138 $, bet 2009.gadā jau 9 340 $. Tas dabiski rada lielāku nacionālo pašapziņu un kritiskāku attieksmi pret ārzemnieku piedāvājumiem.

Farmācijas kompānijas AS Grindeks akcionārs Kirovs Lipmans un viņa dēls pārsūdzējuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmumu sodīt viņus par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, aģentūrai LETA apstiprināja Kirovs Lipmans.

Viņš uzskata, ka FKTK padomes lēmums sodīt viņu un viņa dēlu ir nepamatots. FKTK padomei nemaz nav tiesību pieņemt šādu lēmumu. Tas nav normāli, ka pret uzņēmējiem, kuri attīsta uzņēmumus, šādi izturas. Tas noteikti ir pasūtījums.

Tiesa, kurš varētu būt Lipmaniem nelabvēlīgā FKTK padomes lēmuma pasūtītājs, Kirovs Lipmans nenosauca.

Kā aģentūra LETA uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā, Kirova un Filipa Lipmanu pieteikums par FKTK lēmumu tiesā saņemts 18.decembrī, tomēr pagaidām vēl nav bijis lēmums par lietas ierosināšanu.

Kā ziņots, FKTK padome nolēmusi par konstatētajiem FITL pārkāpumiem sodīt abus Grindeks akcionārus. Kirovam Lipmanam piemērots naudas sods 14 200 eiro apmērā, bet Filipam Lipmanam - 10 650 eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām, informē EM pārstāve Evita Urpena.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, EM secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35 % no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

Saskaņā ar 2015.gada darba analīzi un aktuālajām norisēm Latvijas un pasaules tirgos, Konkurences padome (KP) ir izvirzījusi prioritātes šī gada darbam, informē KP.

Starp būtiskākajām minama vēršanās pret publisku personu radītiem tirgus kropļojumiem, nesaudzīgi sodi likuma pārkāpējiem, aktīvs prevencijas darbs un padziļināta tirgus izpēte.

Nododot prioritāšu sarakstu sabiedrības rīcībā, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama aicina uzņēmējus, valsts iestādes un pašvaldības uz aktīvu sadarbību, informējot par konkurences nepilnībām, jautājot pēc padoma un arī konstruktīvi kritizējot. Tāpat S.Ābrama uzsver: «Ceram, ka šogad pret ekonomiskajām netaisnībām un pašlabuma shēmām varēsim cīnīties jau ar uzlabotu Konkurences likumu. Šobrīd likuma grozījumu pieņemšana Saeimā kārtējo reizi ir atlikta, pagarinot konsultācijas, kas kopumā rit nu jau ceturto gadu, tā neļaujot KP strādāt atbilstoši šodienas ekonomiskajai realitātei un Eiropas tiesību labajai praksei.»

Farmācijas uzņēmums Grindeks par savu investīciju projektu varēs saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,26 miljonu latu apmērā.

Tā lēmusi valdība, piešķirot a/s Grindeks projektam atbalstāmā investīciju projekta statusu, DB informē Ekonomikas ministrijā (EM).

a/s Grindeks projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos, skaidro EM. Kopējie ieguldījumi Grindeks ražošanas modernizācijā un paplašināšanā paredzēti 5,02 milj. latu apmērā. Saskaņā ar likumu, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu, piemērojama 25% UIN atlaide, kas šajā gadījumā veido 1,26 milj. latu.

Pēc a/s Grindeks valdes locekļa, Finanšu un Administratīvā direktora Vadima Rabšas teiktā, 5,02 milj. latu ieguldījums iecerēts uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstībai gatavo zāļu formu, aktīvo farmaceitisko vielu un kvalitātes nodrošināšanas jomās.Projekta īstenošanas ilgums ir 60 mēneši un to paredzēts uzsākt piecus mēnešus pēc Ministru kabineta lēmuma par investīciju projekta atbalstīšanu.