2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Reaģējot uz klientu pieprasījumu, "Mēness aptieka" samazinājusi cenas 200 aptiekas produktiem. Tagad "Mēness aptiekas" klientiem ir iespēja papildināt savus zāļu skapīšus ar veselībai vajadzīgiem produktiem, iegādājoties tos par draudzīgākām līdz 20 % samazinātām cenām. Tas ir tikai viens no soļiem, kurus "Mēness aptieka" realizē pakalpojuma pieejamības veicināšanai pandēmijas laikā.

Gadu pēc pandēmijas sākuma "Mēness aptieka" martā spērusi jaunu soli pakalpojuma pieejamības veicināšanai, uzklausot pacientu vajadzības un ar akciju "Zvaigžņu cenas" samazinot cenas 200 pieprasītākajiem aptiekas produktiem. "Mēness aptieka" turpina strādāt ar īpašām rūpēm par saviem klientiem, esot līdzās visā Latvijā un uzsākot realizēt jaunu aptiekas produktu cenu pieejamības politiku. Cenu samazinājums 200 no aptiekas produktiem ir vēl viens solis, kas papildina daudzveidīgos aptiekas piedāvājumus farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma un aptiekas produktu pieejamības veicināšanai pandēmijas apstākļos. Līdztekus sarežģītajos apstākļos nemainīgajai iespējai ikdienā aptiekā saņemt farmaceitisko aprūpi visā Latvijā, aptiekas produktu un arī zāļu piegādes iespējām uz māju, ērtam e-mēnessaptiekas pakalpojumam un farmaceita tiešsaistes konsultācijām, cenu samazinājums ir vēl viens solis, kas apliecina "Mēness aptiekas" rūpes par saviem klientiem, operatīvi reaģējot uz situāciju, iedzīvotāju vajadzībām un iespējām pandēmijas laikā.

Konkurences padome (KP) ir nolēmusi atļaut zāļu mazumtirgotāja AS Sentor Farm aptiekas un zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus apvienošanos. Tiesa, vienlaikus KP ir noteikusi saistošos noteikumus, kas novērš šādas apvienošanās iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci.

KP informē, ka pēc plānotās apvienošanās AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas balsstiesīgās akcijas piederēs AS Repharm, kas attiecīgi būs AS Sentor Farm aptiekas un AS Recipe Plus īpašnieku kopuzņēmums.

Konkurences uzraugi atzīmē, ka apvienošanās dalībnieku darbība arī līdz apvienošanās brīdim bija saistīta, jo AS Sentor Farm aptiekas ilggadējs un uz šo brīdi nozīmīgākais sadarbības partneris ir zāļu lieltirgotava AS Recipe Plus, kas AS Sentor Farm aptiekas nodrošina lielāko daļu nepieciešamo medikamentu u.c. preču piegādes, pārējiem piegādātājiem atstājot nenozīmīgu daļu.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Farmaceitu un aptieku tīklu starpā arvien aktuāla kļūst diskusija par normu, ka no 2010. gada aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem. Pret šo normu ir lielās aptieku ķēdes, savukārt par – farmaceitu biedrība.

Lai izprastu konkrētās normas iemeslus, ir jāatgriežas desmit gadu senā pagātnē, kad Farmācijas likums tika pieņemts. Toreiz tika noteikts desmit gadu ilgs pārejas posms, lai visas aptiekas pārkārtotos tā, lai no 2011. gada atbilstu šim likumam. Ir jāteic, ka desmit gadi ir ļoti ilgs laika posms, un to laikā daudzas lietas mainās, –mūsu uzskati, arī vide ap mums. Mainījusies ir arī mūsu domāšana. Tāpēc šis likums ne velti tiek apspriests vēlreiz, jo ir skaidrs, ka 2000.gadā uzrakstītais vairs neatbilst tai realitātei, ko diktē šodienas prasības.

Kaut kas jāmaina tajos gadījumos, ja ir slikti un nepieciešamas korekcijas. Šajā gadījumā kārtība būtu jāmaina tad, ja aptiekas nefunkcionē pietiekami labi un ja iedzīvotājiem netiek nodrošināta kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe. Līdz ar to rodas jautājums: vai tiešām ir tik slikti, lai būtu kaut kas tik radikāli jāmaina? Pavērtējot šodienas situāciju, ir jāsecina, ka patiesībā tādu problēmu nav.

Veselības ministrijā (VM) top likumprojekts, kas aptieku biznesā ļaus darboties tikai farmaceitiem, tādējādi lielām ķēdēm liedzot darboties šajā nozarē.

Farmaceitiskās aprūpes likumprojekts, kurš turpmāk Farmācijas likuma vietā regulēs aptieku darbību, paredz, ka aptiekas telpas varēs piederēt jebkuram, tomēr licence farmaceita prakses veikšanai tiks piešķirta farmaceitam, nevis aptieku īpašniekiem, Db informēja VM Komunikācijas departamentā.

Strādās vēl 2.5 gadus

Pašlaik spēkā esošais Farmācijas likums paredz, ka, sākot no 2011. gada 1. janvāra, visām aptiekām jāpieder farmaceitiem. Tādēļ aptieku tīklos esošajām aptiekām, kas veido gandrīz pusi no visa Latvijas aptieku skaita, licences piešķirtas tikai līdz 2010. gada pēdējai dienai. Diskusijas par topošo likumu vēl turpinās, tādēļ arī termiņi jaunajai aptieku īpašuma formas ieviešanai pagaidām nav zināmi. Tāpat vēl nav skaidrs, vai tīklos ietilpstošās aptiekas pēc divarpus gadiem varēs pagarināt darbības licenci.

Ģimenes aptieku tīkla īpašnieks Hansa Pharma, šogad plāno strādāt ar 23 miljonu latu apgrozījumu, kas būtu par 17% vairāk nekā 2007.gadā, Db pavēstīja Hansa Pharma direktors Ilgvars Ķipēns.

Savukārt šogad pirmajos sešos mēnešos Hansa Pharma strādāja ar 11,2 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

„Pēdējos mēnešos esam novērojuši tendenci, ka iedzīvotāji arvien retāk veic spontānus pirkumus un nepērk salīdzinoši jaunus bezrecepšu medikamentus, pieturoties pie pārbaudītām vērtībām,” pastāstīja I.Ķipēns.

Patlaban Ģimenes aptiekas apvieno 56 aptiekas un trīs filiāles. Hansa Pharma 2007.gadā strādāja ar 19,6 miljonu latu apgrozījumu. Ģimenes aptiekas pieder Hansa Pharma, kas ir viens no Phoenix Group uzņēmumiem, kas savukārt ir otrs lielākais zāļu tirgotājs Eiropā.

Aizvadītā gada decembrī būtiski palielinājies pretsaaukstēšanās līdzekļu pieprasījums salīdzinājumā ar 2013.gada decembri, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie aptieku pārstāvji.

Benu aptiekas pārdošanas attīstības vadītājs Egils Tēbelis aģentūrai BNS norādīja, ka 2014.gada decembrī, salīdzinot ar 2013.gada decembri, pieprasījums pēc pretsaaukstēšanās līdzekļiem ir būtiski pieaudzis. «Kopējais šo līdzekļu pieprasījums ir pieaudzis par 21%, bet līdzekļi pret iesnām pirkti pat par 40% vairāk. Otra straujāk pieaugušā kategorija ir kompleksie preparāti, kuru pieprasījums pieaudzis par 26% , bet trešā straujāk augošā grupa ir līdzekļi kakla sāpju ārstēšanai, kuru pieprasījums pieaudzis par 14%,» klāstīja Tēbelis.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka pērn visvairāk pretsaaukstēšanās produkti pirkti oktobrī - salīdzinot ar decembri, pārdošanas apjomi oktobrī bija par 3% lielāki. «Vismazāk ar saaukstēšanos Benu aptiekas klienti ir saskārušies novembrī – tad, salīdzinot ar decembri, preparāti pirkti par 17% mazāk,» sacīja Tēbelis, piebilstot, ka visvairāk decembrī cilvēki pirkuši līdzekļus cīņai ar iesnām.

Latvijā gandrīz visās apdzīvotās vietās aptieku maksimālais skaits ir sasniegts, līdz ar to kāpināt apgrozījumu ar jaunu aptieku atvēršanu kļūst grūtāk

Tādu viedokli DB pauž SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum, kuras uzņēmumi darbojas Baltijas valstīs un Somijā. Ar A Aptiekas zīmolu šobrīd darbojas 84 aptiekas Latvijā. Trešā daļa no tām ir Rīgā, bet pārējās atrodas citās lielākajās Latvijas pilsētās. Uzņēmums ir reģistrēts 2005. gada sākumā, bet pirmsākumos tas strādājis kā SIA Saules aptieku pārvalde, kurai piederēja 24 aptiekas, bet tā saistītajiem uzņēmumiem - 12 aptiekas. Deviņos gados aptieku skaits ir palielināts divarpus reizes. Pēdējos piecos gados SIA A Aptiekas ievērojami palielinājusi apgrozījuma rādītājus, iekļūstot DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaudzis par 19% līdz 25,7 milj. eiro, bet tā peļņa kāpusi par 26,5%, sasniedzot vairāk nekā 890 tūkstošus eiro. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 30 milj. eiro, liecina Lursoft dati. «2015. gadā mūsu mērķis ir sasniegt 36 milj. eiro apgrozījumu. Pieaugumu nodrošinās jaunas aptieku koncepcijas ieviešana, interneta projekts, kas tika sākts šajā gadā. Efekts apgrozījuma datos varētu būt arī no aptiekām, kas mūsu tīklam pievienotas pagājušā gada vidū,» stāsta SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš.

Ģimenes aptiekas pārtop par BENU aptiekām; šobrīd nosaukums nomainīts 21 aptiekai Rīgā

Ģimenes aptiekas sagaida nozīmīgas pārmaiņas, lai jau tuvākajā laikā klientiem piedāvātu vēl labāku pakalpojumu, DB lakoniski nosaukumu maiņu skaidro Ģimenes aptieku pārvaldītāja Tamro Baltic mazumtirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Petri Antila.

Kā novēroja DB, vairākās vietās Rīgā Ģimenes aptiekas jau nomainījušas nosaukumu uz BENU aptiekām. Šobrīd Latvijā ir 56 Ģimenes aptiekas, savukārt šobrīd nosaukums ir nomainīts 21 aptiekai Rīgā, DB informēja Ģimenes aptieku sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bite.

Plašāku informāciju uzņēmums sola sniegt septembra sākumā. Ģimenes aptiekas Latvijā pieder SIA Hansa Pharma, kas ir Phoenix/Tamro grupas uzņēmums. Phoenix/Tamro grupa ir otrais lielākais zāļu tirgotājs Eiropā. Phoenix group mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka BENU ir jaunais kompānijas mazumtirdzniecības zīmols vairākās Eiropas valstīs. BENU zīmola ieviešana sākta no pagājušā gada decembra - Nīderlandē. Atbilstoši Lursoft datiem maija nogalē līdzšinējais SIA Hansa Pharma valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns atstāja amatu,un viņa vietā tika iecelts P. Antila. Darbu uzņēmuma valdē turpina Vizma Vīk-sna. Finanšu gadā, kas ilga no pagājušā gada 1.februāra līdz šā gada 31.janvārim, SIA Hansa Pharma strādāja ar 20,8 milj. Ls apgrozījumu un 342,9 tūkst. Ls zaudējumiem.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

AS Olainfarm piecdesmitgadē Dienas Bizness atskatās uz vienu no spraigākajām un kriminālākajām lappusēm uzņēmuma vēsturē – analizējam uzņēmuma reiderisma mēģinājumus un aplūkojam, kādas izmaiņas šis gadījums nesis uzņēmumam un kādas mācības no tā var gūt biznesa vide Latvijā.

Analizētie notikumi sāka risināties neilgi pēc Olainfarm ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves 2017.gadā, bet to atskaņas un rezultāti uzsāktu kriminālprocesu, tiesvedību un Olainfarm pārvaldības pārmaiņu formā turpinās vēl joprojām. Izmantojot juridiski slīpētas un nekaunīgas shēmas, vairāku personu grupa mēģināja pret Olainfarm īstenot milzīga apmēra reiderismu – ar viltīgu krāpniecisku darījumu ķēdes palīdzību nostumt malā no uzņēmuma kontroles tā patiesās īpašnieces, Valērija Maligina mantinieces, iegūt kontroli pār vairāk nekā simts miljonu eiro vērto uzņēmumu un gūt sev labumu uz uzņēmuma akciju pārdošanas rēķina.

Haoss pēc Valērija Maligina nāves

Aptieku tīkls Hansa Pharma iegādāsies aptieku uzņēmumu SIA L.Bergmanes aptieka, kam pieder viena aptieka Aizkrauklē. Atļauju uzņēmuma iegādei ir devusi Konkurences padome (KP).

Pēc apvienošanās SIA Hansa Pharma piederēs 100% SIA L.Bergmanes aptieka pamatkapitāla daļu.

Līdz šim SIA Hansa Pharma Aizkrauklē nav piederējusi neviena aptieka, bet apvienošanās rezultātā tā iegūs kontroli pār vienu no piecām Aizkraukles pilsētā esošajām vispārējā jeb atvērta tipa aptiekām.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā viens tirgus dalībnieks nomainīs otru un netiks samazināta konkurence zāļu mazumtirdzniecības (aptieku) tirgū Aizkrauklē.

SIA Hansa Pharma darbības veidi ir farmaceitisko un medicīnisko preču, kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība, aptiekas, kurās sagatavo un izsniedz zāles u.c. SIA Hansa Pharma pieder zīmols Ģimenes aptieka, ko tā atļāvusi lietot arī savām meitas komercsabiedrībām (SIA Riela, SIA Brieža aptieka, SIA Pāvila aptieka – 1, SIA Dežūrējošā aptieka un SIA VEF aptieka), kurās tā īsteno izšķirošo ietekmi.

Ieguldot aptuveni miljonu eiro un pilnveidojot aptieku funkcionalitāti visā Latvijā, šogad pabeigta 17 “Mēness aptieku” rekonstrukcija, vēl trīs aptiekās notiek celtniecība un procesu plānots turpināt arī nākamajā gadā.

“Mēness aptiekas” pa vienai rekonstruētas Daugavpilī, Salaspilī, Talsos, Jelgavā, Aizkrauklē, Ikšķilē, Dobelē, Balvos, Madonā, kā arī vairākas Rīgā.

"Pilnveidojot funkcionalitāti labas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai, Mēness aptiekās, galvenokārt ir veikti telpu paplašināšanas un atjaunošanas darbi, paplašinātas pašapkalpošanās iespējas un farmaceitiskās aprūpes zonas, papildināta tehnika, iegādātas jaunas mēbeles,” stāsta Mēness aptiekas Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle Evita Jurjāne-Nelsone.

Viens no mērķiem ir aptiekās iespējami palielināt energoefektivitāti, videi draudzīgāk piegādāt un uzglabāt medikamentus un medicīnas preces.

Skotu filozofs un cilvēks, kuru uzskata par politekonomiskas pionieri Ādams Smits pirmais formulēja konkurences būtību, sakot, ka konkurence ir sāncensība, kura palīdz samazināt cenas.

Konkurence ir arī tas faktors, kurš nosaka, virza un palīdz attīstīt uzņēmuma spēju pielāgoties konkurences prasībām, šajā procesā uzņēmumam pašam turpinot attīstīties. Konkurence arī veicina jaunu tehnoloģiju radīšanu, palīdz samazināt cenas, uzlabot kvalitāti un paplašināt klientam piedāvājamo produktu un pakalpojumu klāstu. Tomēr ir valstis, kurās pret konkurences vārdu skatās skeptiski, vīpsnā un pat dažbrīd konkurenci cenšas dažādiem veidiem nepieļaut, īpaši «sensitīvās» nozarēs. Šādu valstu vidū arīdzan ir Latvija, kura ne par ko negrib pieļaut, lai aptiekas attīstītos, savukārt radītie noteikumi nekādi nenāk par labu iedzīvotāju interesēm. Interesanti, ka konkurence starp privātajiem veselības pakalpojumu jomā pastāv, taču aptiekām laikam ir spēcīgāks lobijs un tās no sāncensības tiek aizsargātas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Kūliņš, SIA A Aptiekas valdes loceklis un rīkotājdirektors. Uzņēmums izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām - Magnum, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Farmācija ir sarežģīta un tajā pašā laikā ļoti interesanta nozare, kur katra diena nes jaunas iespējas un izaicinājumus. Man ir svarīgi, lai mana darba vide ir dinamiska, mainīga. Tieši tas piemīt manam esošajam darbam un darba uzdevumiem farmācijā. Man ir iespēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt, man ir doti visi nepieciešamie resursi, lai tas būtu iespējams.

Philip Morris International (PMI) (NYSE: PM) 2021. gada 1. jūlijā nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmums ir noslēdzis līgumu par Fertin Pharma – vadošā inovatīvu farmācijas un labsajūtas produktu izstrādātāja un ražotāja – iegādi. Darījuma summa ir 5,1 miljards Dānijas kronu jeb aptuveni 820 miljoni ASV dolāru.

"Fertin Farma iegāde stiprinās mūsu uzņēmuma transformācijas procesu virzībā uz inovatīvo bezdūmu produktu ieviešanu, kas pārskatāmā nākotnē aizstās tradicionālās cigaretes un tabakas produktus, kā arī pilnveidos mūsu bezdūmu produktu portfeli un progresu beznikotīna produktu izstrādē," norāda PMI izpilddirektors Jaceks Olčaks.

Fertin Pharma, kas darbojas Dānijā, Kanādā un Indijā un kurā strādā 850 darbinieki, ražo farmaceitisko košļājamo gumiju ar nikotīnu, kā arī citus farmaceitiskos preparātus, kas palīdz atmest cigarešu smēķēšanu. 2020. gadā Fertin Pharma neto ieņēmumi bija 1,1 miljards DKK (aptuveni 160 miljoni USD). Darījuma vērtība ir aptuveni 15 reizes lielāka par Fertin Pharma 2020. gada EBITDA.

Latvijas farmācijas uzņēmums AS “Kalceks”, paplašinot savu klātbūtni vienā no lielākajiem Eiropas tirgiem – Vācijā, ir noslēdzis ilgtermiņa produktu izplatīšanas līgumu ar pieredzējušo Austrijā bāzēto Vācijas uzņēmumu “EVER Pharma”, informē “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Sadarbības līgums ar “EVER Pharma” paredz piecu kardioloģijas, centrālās nervu sistēmas, onkoloģijas atbalsta aprūpes terapeitisko grupu produktu izplatīšanu Vācijā, tā faktiski dubultojot šajā valstī aktīvi tirgoto “Kalceks” produktu skaitu.

“Slimnīcu produktu segments, kurā darbojamies gan mēs, gan arī “EVER Pharma”, pēdējos gados ļoti strauji aug visā Eiropā. Vācijas tirgū esam pārstāvēti kopš 2019. gada, un šis, mūsuprāt, ir ļoti piemērots brīdis savu pozīciju nostiprināšanai un piedāvātā produktu klāsta paplašināšanai. Tādēļ esam gandarīti, ka turpmāk varēsim sadarboties ar pieredzējušu partneri, kas ir slimnīcu segmenta līderis ar izcilu reputāciju. Mēs redzam lielisku sinerģiju starp mūsu Vācijas portfeli un “EVER Pharma” produktiem,” skaidro “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) anulējusi zāļu lieltirgotavas SIA Astra Pharma licenci, aģentūra LETA uzzināja Veselības inspekcijā.

Licence uzņēmumam anulēta 10.jūlijā.

Kā aģentūrai LETA norādīja ZVA pārstāve Dita Okmane, zāļu lieltirgotavai licence atņemta, jo Astra Pharma bija pārkāpusi farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības zāļu izplatīšanas jomā, kas skar sabiedrības veselības intereses.

Viņa arī piebilda, ka minētais komersants šo anulēto licenci nevar atjaunot.

Kā ziņots, aizdomās par viltotu zāļu izplatīšanu ZVA apturējusi licenci lieltirgotavai SIA Astra Pharma. Informāciju par iespējamu zāļu viltojumu Latvijā ZVA saņēmusi no Eiropas Zāļu aģentūras.

ZVA skaidroja, ka viltojums nav saistīts ar zāļu sastāvu, bet gan zāles iepirktas no nelicencēta uzņēmuma, kas arī tiek klasificēts kā zāļu viltojums. Konkrētās zāles Latvijā neesot nonākušas, uzņēmums, iespējams, bijis starpnieks zāļu nogādei citās valstīs.

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

28.janvārī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu piemērot saistošu noteikumu darījumam, kura ietvaros AS Sentor Farm aptiekas plāno iegādāties aptieku, kas atrodas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Saskaņā ar KP nolemto, lai iegādātos minēto aptieku, AS Sentor Farm aptiekas pirms tam jāpārdod tai piederošā aptieka, kas atrodas pretī Āgenskalna tirgus galvenajai ieejai.

Šobrīd slimnīcas teritorijā esošā aptieka Paula Stradiņa aptieka pieder SIA Farma Balt aptieka. Lietas ietvaros izvērtējot situāciju tirgū, KP atzina: lai aizsargātu iedzīvotāju intereses, Paula Stradiņa aptiekas īpašnieku maiņu iespējams atļaut vien ar tādu saistošo noteikumu, kas nodrošina aptieku konkurenci Āgenskalna mikrorajonā. Šobrīd visas trīs Āgenskalna tirgus rajonā esošās aptiekas pieder AS Sentor Farm aptiekas, bet pēc KP saistošo noteikumu izpildes viena no tām piederētu citam īpašniekam, nodrošinot konkurenci starp aptiekām un izvēles iespējas patērētājiem.

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Farmaceitisko izstrādājumu tirgotājas SIA Hansa Pharma valdē iecelta jauna amatpersona – valdes loceklis Makss Švēsigs (Max Schwesig), liecina Lursoft dati.

Viņš iecelts amatā, līdzšinējam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Petro Ilari Antilai (Petri Ilari Anttila), atstājot amatu.

Darbu uzņēmuma valdē turpina pildīt tās locekle Vizma Vīksna.

Somu MediNord Oy piederošā SIA Hansa Pharma dibināts 1995. gadā. Šo gadu laikā uzņēmumā notikušas vairākas reorganizācijas, pievienojot tam vairākas aptiekas.

Pērn SIA Hansa Pharma strādājuši 298 darbinieki, uzņēmuma apgrozījums veidoja 22,2 milj. Ls, bet zaudējumi – 145 tūkst. Ls.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 20,7 milj. Ls, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 SIA Hansa Pharma ierindojas 208. vietā.

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.