Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Sākot ar š.g. 20.novembri, varēs pietiekties jauna parauga pasei, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Jauna parauga pases noformēšanai nevajadzēs iesniegt fotogrāfijas – tās tiks uzņemtas pases pieteikuma noformēšanas laikā, bet pirkstu nospiedumu attēlu iegūšanai tiks izmantoti optiskie pirkstu nospiedumu skeneri.

Personu rīcībā esošās pases būs lietojamas līdz to derīguma termiņa beigām. Taču pilsoņu pases, kas izsniegtas no 1992.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 30.jūnijam, sākot ar 2008.gada 1.jūliju nebūs derīgas ceļošanai, jo to drošības prasības neatbilst starptautiskajiem standartiem. Šīs pases būs lietojamas tikai kā personu apliecinošie dokumenti Latvijas teritorijā.

Jaunā parauga pasēs tiks iestrādāta bezkontakta mikroshēma, kurā tiks iekļauta informācija par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, pases derīguma termiņu u.c., kā arī informācija par personas biometriju – sejas fotoattēls un, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, labās un kreisās rokas rādītājpirkstu nospiedumu attēli. Pases mikroshēmā saglabātie dati tiks izmantoti tikai dokumenta autentiskuma un personas identitātes pārbaudei. Mikroshēma tiks iekļauta visu veidu pasēs. Visvairāk dokumenta dizains mainīsies pilsoņa pasei - turpmāk tās vāciņa krāsa būs bordo un papildus vārdiem Latvijas Republika, Pase un Valsts ģerbonim būs vārdi Eiropas Savienība, kā arī elektroniskās pases simbols.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Iekšlietu ministrija iecerējusi, ka par paātrinātu (divu darbdienu laikā) pases pirmreizēju izsniegšanu vai par pases atkārtotu izsniegšanu, ja iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš, pase nav derīga ceļošanai, personai mainījies personvārds vai mainījies personas tiesiskais statuss būs 50 lati līdzšinējo 35 latu vietā.

To paredz iekšlietu ministrijas 13.augustā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu», kas paredz palielināt nodevas apmēru par paātrinātā kārtībā divu darbdienu laikā izsniegtajām pasēm.

Tāpat plānots, ka pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam šī nodeva būs 30 lati līdzšinējo 25 latu vietā.

Par pases paātrinātu atkārtotu izsniegšanu citu iemeslu dēļ nodeva būs 60 lati līdzšinējo 40 latu vietā, bet pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam būs jāmaksā 40 lati līdzšinējo 30 latu vietā.

Sākot ar šodienu, 20.novembri, ikviens, kuram nepieciešama jauna pase, var doties uz jebkuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļu neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, lai noformētu pieteikumu jauna parauga pases izsniegšanai.

PMLP atgādina, ka personu rīcībā esošās pases ir lietojamas līdz to derīguma termiņa beigām.

Taču pilsoņu pases, kas izsniegtas līdz 2002.gada 30.jūnijam, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, nebūs derīgas ceļošanai, jo to drošības prasības neatbilst starptautiskajiem standartiem. No nākamā gada vidus šīs pases būs lietojamas tikai kā personu apliecinošie dokumenti Latvijas teritorijā.

Jaunā parauga pasēs ir iestrādāta bezkontakta mikroshēma, kurā tiek iekļauta informācija par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, pases derīguma termiņu u.c., kā arī informācija par personas biometriju – sejas fotoattēls un, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, labās un kreisās rokas rādītājpirkstu nospiedumu attēli. Pases mikroshēmā saglabātie dati tiks izmantoti tikai dokumenta autentiskuma un personas identitātes pārbaudei. Mikroshēma tiek iekļauta visu veidu pasēs. Visvairāk dokumenta dizains mainījies pilsoņa pasei - tās vāciņa krāsa ir bordo un papildus vārdiem „Latvijas Republika”, „Pase” un Valsts ģerbonim ir vārdi „Eiropas Savienība”, kā arī elektroniskās pases simbols.

Šā gada pirmajā pusgadā izsniegtas 133 465 pases, kas ir par 10 693 pasēm vairāk nekā pērn šajā periodā. Tas skaidrojams ar to, ka palielinājies pasu skaits, kas izsniegtas ceļošanai uz ārzemēm bērniem līdz 15 gadu vecumam, apgalvo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.

No šā gada pirmajā pusgadā izsniegtajām pasēm 123 248 bija Latvijas pilsoņu, 10 168 Latvijas nepilsoņu un 49 bezvalstnieku pases.

34% pilsoņu no 15 gadu vecuma kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši iepriekšējās pases derīguma termiņa beigšanos, 17% personu pases saņēmuši pirmo reizi, 16% pilsoņu pases saņēmuši, jo iepriekšējā pase nav bijusi derīga ceļošanai, 9% vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi, 8% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% iepriekšējā pase zudusi, 4% mainījies personvārds, 3% naturalizējušies un 3% minējuši citu iemeslu.

48% nepilsoņu kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši, ka iepriekšējā pase nav derīga ceļošanai. 18% personu iepriekšējās pases nozaudējuši, 10% pases saņēma pirmo reizi, 7% bērnu līdz 15 gadiem beidzies pases derīguma termiņš, 6% mainījuši personvārdu, 6 % vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi un 5% minējuši citu iemeslu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no šodienas sāks izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu būs 34 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā, ja pasi izsniedz desmit darbdienu laikā. Ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, tad nodevas apmērs būs 60 eiro līdzšinējo 55 eiro vietā.

Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Jaunajos pasu paraugos ir iekļauti inovatīvi pretviltošanas risinājumi, kas pamatoti ar Eiropas Padomes Regulas prasībām par drošības elementiem un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos. Šie risinājumi ļauj saglabāt un nodrošināt augstu pasu uzticamības un pretviltošanas līmeni, līdz ar to - arī augstu vietu Latvijai to pasaules valstu vidū, kuru pases ir atzītas par atbilstošām augstam drošības standartam.

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Nākamā gada 1.jūlijā, kad Latvijā sāks izsniegt pases ar mikroshēmās iekļautiem pirkstu nospiedumu attēliem, Latvija kļūs par vienu no pirmajām ES dalībvalstīm, kas būs ieviesusi pases gan ar sejas fotoattēlu, gan ar pirkstu nospiedumiem mikroshēmā, Db.lv informēja PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova.

Šogad, ieviešot jaunā parauga pases, Latvija pilda ES tiesību aktu prasības. Eiropas Savienības Padomes regula (EK) Nr.2252/2004 (2004.gada 13.decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos nosaka, ka izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos personas pirkstu nospiedumu digitālie attēli mikroshēmā jāsāk iekļaut līdz 2009. gada 28. jūnijam. Latvijā pirkstu nospiedumu attēli tiks iekļauti mikroshēmā ātrāk – sākot ar 2008.gada 1.jūliju, kad Eiropas Savienībā tiks līdz galam pabeigta pirkstu nospiedumu digitālo attēlu aizsardzības mehānismu standartizācija, tādejādi būsim viena no pirmajām valstīm, kas būs izpildījusi regulas prasības.

Pirkstu nospiedumi bērnu pasēs būs jāiekļauj tikai no 12 gadu vecuma, tā šodien lēmis Eiropas Savienības parlaments. Latvijā šobrīd ir spēkā prasība, ka šie dati bērnu pasēs jāiekļauj jau no 10 gadu vecuma.

To paredz Eiropas Parlamenta šodien pieņemtās izmaiņas noteikumos par biometrijas datiem Eiropas Savienības (ES) pasēs un citos ceļošanas dokumentos. Visā ES, kā arī Īslandē, Norvēģijā un Šveicē jaunās pases ar uzlabotiem drošības elementiem, tostarp pirkstu nospiedumiem, jāsāk lietot no 29. jūnija.

ES 2004. gadā izstrādātā regula par pasēm ar uzlabotiem drošības elementiem jau ir pieņemta. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstu pilotprojektos, pases izmēģinot, ir atklājies, ka jālabo vairākas nepilnības, galvenokārt attiecībā uz bērnu pasēm. Proti, bērnu pirkstu nospiedumiem nav pietiekama kvalitāte, un, bērniem augot, šie dati mainās. Tādēļ līdz 12 gadu vecu bērnu pasēs pirkstu nospiedumus neievietos. Izmaiņu ieviešanai tomēr atvēlēti četri gadi. Jau izsniegtās derīgās pases būs joprojām derīgas līdz to termiņa beigām.

Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajos sešos mēnešos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) izsniegto pasu skaitu – 136 801 - šā gada pirmajā pusē tika izsniegts par 14 029 pasēm mazāk. Speciālisti uzskata, ka nākamo sešu gadu laikā izsniedzamo pasu skaits pakāpeniski samazināsies, bet nākamais visaktīvākais pasu izdošanas periods varētu būt laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam. “Pēdējo gadu laikā visvairāk pasu tika izsniegts 2003. un 2004.gadā. Tas skaidrojams ar to, ka 1992. - 1993.gadā notika Latvijas pilsoņu rīcībā esošo bijušās PSRS iekšzemes pasu visaktīvākā apmaiņa pret Latvijas Republikas pasēm un attiecīgi 2003. un 2004.gadā šīm pasēm beidzās derīguma termiņi,” informē PMLP Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze. “Nākamais izsniedzamo pasu skaita palielinājums gaidāms aptuveni pēc 6 gadiem, kad pienāks laiks mainīt 2003.un 2004. gadā izsniegtās pases,” prognozē viņa. Pirmajā pusgadā izsniegtas 122 772 pases, no tām 112 971 Latvijas pilsoņu, 9 745 Latvijas nepilsoņu un 56 bezvalstnieku pases. 42% pilsoņu kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši iepriekšējās pases derīguma termiņa beigšanos, 18% personu pases saņēmuši pirmo reizi, 13% pilsoņu pases saņēmuši, jo iepriekšējā pase nav bijusi derīga ceļošanai, 8% vēlējušies saņemt jaunā parauga pasi, 7% iepriekšējā pase zudusi, 6% naturalizējušies un 6% minējuši citu iemeslu. Savukārt 45% nepilsoņu kā iemeslu jaunas pases saņemšanai minējuši to, ka iepriekšējā pase nav derīga ceļošanai, 18% personu iepriekšējās pases nozaudējuši, 12% - pases saņēma pirmo reizi, 12% - iepriekšējām pasēm beidzies derīguma termiņš, 7% personu mainījušas personvārdu un 6% minējuši citu iemeslu.

Ar pirmdienu, 15. septembri, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālo nodaļu darbinieki uzsāks noformēt pieteikumus pasēm, kuru mikroshēmās būs iestrādāti pases turētāja abu roku rādītājpirkstu nospiedumu digitālie attēli.

Ieviestā personas pirkstu nospiedumu digitālo attēlu iekļaušana pases mikroshēmā nenozīmē, ka Latvijā tiks ieviestas cita parauga pases – to vizuālais izskats, kā arī personalizācijas tehnoloģijas saglabāsies nemainīgas. Arī valsts nodeva par pasu izsniegšanu saglabāsies iepriekšējā – 15 lati.

Papildus elements pasē tās turētājam paredz tās pašas garantijas un priekšrocības, kādas ir ikvienai personai, kurai ir derīga Latvijas Republikas pase. Izņēmums ir tikai pilsoņu pasu turētāji, kuri šos dokumentus saņēmuši līdz 2002. gada 30. jūnijam (ar līmēto fotogrāfiju). No šī gada 1. jūlija minētā pase nav derīga ceļošanai ārpus Latvijas, taču kā personu apliecinošs dokuments Latvijas teritorijā tā derīga līdz pasē norādītajam termiņam. Pases, kas izdotas sākot ar 2002. gada 1. jūliju, pamatā atbilst Eiropas Savienības tehniskajai specifikācijai un tajās tiek iekļauti tādi paši dati, kā citu dalībvalstu izsniegtajos dokumentos.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 27. oktobrī, skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Pirmajā mēnesī, kopš Latvijā ieviestas ES prasībām un starptautiskajiem standartiem atbilstošas pases, ir izsniegts 13 081 jaunā parauga personu apliecinošs dokuments, Db.lv informēja

PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova.

No tiem 10 421 ir Latvijas pilsoņu un 2 660 – Latvijas nepilsoņu pases.

PMLP vērš uzmanību, ka visas personu rīcībā esošās pilsoņu un nepilsoņu pases Latvijā derīgas līdz to derīguma termiņa beigām un nav nepieciešams steigties tās mainīt. Pēc 2008.gada 1. jūlija ceļošanai nebūs derīgas vienīgi pilsoņu pases, kas izdotas līdz 2002.gada 30. jūnijam (pilsoņu pases ar ielīmētajām fotokartiņām). Pārējās pases būs derīgas ceļošanai līdz derīguma termiņa beigām.

Pēc jauno pasu ieviešanas, pieteikties pasei ir kļuvis daudz ērtāk - to var izdarīt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Turklāt līdz ar jaunā parauga pasu ieviešanu, vairs nevajag iesniegt fotokartītes – pases noformēšanai nepieciešamā fotogrāfija tiek uzņemta pases pieteikuma noformēšanas laikā. Tas neattiecas vienīgi uz bērniem līdz 5 gadu vecumam, uz personām, kurām veselības stāvokļa dēļ pase tiek noformēta viņu dzīvesvietā, kā arī uz cilvēkiem, kuri atrodas brīvības atņemšanas iestādēs.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas, kā arī to izvešanas kārtība».Paredzēts noteikt personām šādas valsts nodevu likmes: par mednieka apliecības izsniegšanu - 1 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu pamatlikme - 3 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu vecuma un izdienas pensionāriem, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem - viens lats; par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa un rubeņa medīšanai neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma - viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ar atļaujas derīguma termiņu uz vienu dienu - 10 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu līdz 10 dienām - 25 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu uz visu medību sezonu - 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā Valsts nodevu maksā pirms mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes, medību atļaujas, atļaujas ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļaujas izvest medību trofeju no Latvijas saņemšanas, pretī saņemot darījumu apliecinošu dokumentu. Tā ieskaitāma valsts pamatbudžetā.Lai izvestu medību trofeju no Latvijas, nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja, bet vilka un lūša medību trofejas izvešanai - arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Atļaujas paraugu medību trofeju izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Valsts meža dienests. Atļaujas paraugu vilka un lūša medību trofejas izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Sākot no šī gada 1. novembra ceļošanai ārpus Šengenas zonas zemēm vairs nav derīgas tās pases, kas izsniegtas ar derīguma termiņu uz 50 gadiem. Pases vēl aizvien ir derīgas lietošanai Latvijā un Šengenas zonas valstīs.

Pases ar termiņu uz 50 gadiem izsniegtas kopumā aptuveni 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr cilvēkiem, kas neplāno tālākus ceļojumus, pašlaik nav vajadzības savu pasi apmainīt, stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu nodaļas vecākā referente Drosma Ose.

Cilvēki, kuri vēlas ceļot ārpus Šengenas zonas robežām, var vērsties jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā ar lūgumu veikt pases maiņu, kā iemeslu minot to, ka pase vairs nav derīga ceļošanai. Pase tiks izgatavota 20 dienu laikā, paātrinātā kārtībā – piecu vai divu darbadienu laikā.

Citādāka situācija ir Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Šengenas zonas. Ārvalstīs dzīvojošajiem vajadzētu vērsties Latvijas vēstniecībā, lai lūgtu izsniegt jaunu pasi. «Jāskatās, ko saka konkrētās valsts likumdošana. Tomēr visi ar pasēm saistītie jautājumi ir risināmi, vēršoties vēstniecībā,» saka D. Ose.

Jaunā pase ir personu apliecinošs un ceļošanas dokuments, kura datu lapā, atbilstoši starptautiskajiem standartiem, būs iestrādāta bezkontakta mikroshēma, kurā tiks iekļauti personas biometrijas dati.

Saskaņā ar 2004. gada 8. jūnijā pieņemto Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju un 2004. gada 13. decembrī pieņemto Padomes regulu, ES dalībvalstīm jāizsniedz vienota parauga pases ar personas biometrijas datiem. Šāda tipa pasi Latvijā plānots ieviest no 2007. gada novembra.

Kapēc ir vajadzīgas jaunajās pases?

1. Jaunās pases turētājiem nākotnē tiks atvieglota robežšķērsošana, izmantojot automātiskās dokumentu pārbaudes sistēmas;

2. Pasu ar biometrijas datiem ieviešana ir viens no priekšnoteikumiem bezvīzu režīmam ar Amerikas Savienotajām Valstīm;

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotie dati liecina, ka pirmajā nedēļā, kopš Latvijā ieviestas ES prasībām un starptautiskajiem standartiem atbilstošas pases, ir izsniegti 295 jaunā parauga personu apliecinošie dokumenti. No tiem 250 ir Latvijas pilsoņu un 45 – Latvijas nepilsoņu pases.

PMLP Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze skaidro, ka pirmajā nedēļā izsniegtās jaunā parauga pases tika noformētas steidzamajā kārtā, piemēram, gadījumos, kad personai bija nepieciešams doties uz ārzemēm, bet iepriekšējās pases derīguma termiņš ir beidzies. Paralēli tām PMLP nodaļās turpināja izsniegt arī vecā parauga pases, kurām klienti pieteicās pirms jaunā parauga pasu ieviešanas Latvijā.

PMLP atgādina, ka tagad pieteikties pasei ir daudz ērtāk nekā agrāk - to var izdarīt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Bez tam, līdz ar jaunā parauga pasu ieviešanu, vairs nevajag iesniegt fotokartītes – pases noformēšanai nepieciešamā fotogrāfija tiek uzņemta pases pieteikuma noformēšanas laikā. Tas neattiecas vienīgi uz bērniem līdz 5 gadu vecumam, uz personām, kurām veselības stāvokļa dēļ pase tiek noformēta viņu dzīvesvietā, kā arī uz cilvēkiem, kuri atrodas brīvības atņemšanas iestādēs.

Stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licenču sagatavošana un izsniegšana, kas līdz šim bija Latvijas Attīstības aģentūras pārziņā tagad būs Ārlietu ministrijas kompetencē. Tā nolemts valdības sēdē.Valdība mainījusi valsts nodevu par speciālas atļaujas izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem. Speciāla atļauja stratēģiskas nozīmes preču darījumiem: par licenču izsniegšanu eksporta vai importa darījumiem ar kopējo vērtību līdz 1000 Ls – 5 Ls; par licences izsniegšanu eksporta darījumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1000 Ls – 5 Ls +2.5 % no darījuma kopējā apjoma, bet ne vairāk kā 500 Ls ; par licences izsniegšanu importa darījumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1000 Ls - 5 Ls + 2.5 % no darījuma kopējās vērtības, bet ne vairāk kā 600 Ls; par licences izsniegšanu tranzīta darījumam - 80 Ls; par importa sertifikāta vai galīgā izlietojuma apliecinājuma izsniegšanu – 15 Ls; par piegādes kontroles sertifikāta izsniegšanu – 20 Ls; par kontrolei nepakļauto preču licences izsniegšanu– 20 Ls; par eksporta, importa un tranzīta licences derīguma termiņa pagarināšanu – 5 Ls.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Valdības pieņēma noteikumus, kuri nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati Par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 Ls; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 Ls; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 cm, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 Ls; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kg, – 100 Ls; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0.6 kg, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 Ls; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 Ls. Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats. Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Šā gada 1. oktobrī deviņās Eiropas valstīs ieviestā elektroniskā eirovinjete pirmajos tās darbības mēnešos pierādījusi savu augsto efektivitāti – pārdots 1.5 miljons eirovinješu.

Kopējais apgrozījums pirmajos divos eirovinjetes pārdošanas mēnešos bija vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tādā veidā jaunā elektroniskā eirovinjete ir sevi pierādījusi kā lietotājam draudzīga augstākā līmeņa ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

Šo jauno efektīvo ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas ir pirmā vienotā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma ne tikai deviņās valstīs Eiropā, bet arī visā pasaulē, izveidoja viens no vadošajiem Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ceļu nodevu iekasēšanas jomā - AGES.

Elektroniskā eirovinjete ir izveidota, par pamatu ņemot tās priekšgājēju – standarta papīra vinjeti. "Būtiskākā atšķirība ir tās autorizācijas veids: agrāk eirovinjete bija dokuments papīra veidā, taču jaunās eirovinjetes darbība balstās uz elektroniski uzglabātām izmantošanas tiesībām, tādēļ papīra dokumentu izmantošana vairs nav nepieciešama un vadītājam nav jāsatraucas par uzlīmes līmēšanu logā vai vinjetes dokumentu vadāšanu sev līdzi. Šāda vinjetes iegādes sistēmas attīstība ir tikpat nozīmīga kā iespēja skaidras naudas vietā norēķināties ar maksājuma karti," stāsta AGES Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Dr. Ludgers Linnemans.

Lietuvā no šodienas sākusi darboties tā dēvētā iespēju pase, kas cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas ļauj izmantot dažādus ierobežojumu atvieglojumus.

Iespēja lejuplādēt šo dokumentu tika aktivizēta aizvadītajā nedēļas nogalē, un līdz pirmdienas rītam to jau bija izdarījuši mazliet vairāk par 100 000 cilvēkiem, savukārt tie, kuriem nav pieejas internetam, to varēs saņemt Lietuvas Reģistru centra klientu apkalpošanas vietās.

"Iespēju pases" īpašniekiem paredzēti karantīnas noteikumu atvieglojumi vairākās dzīves jomās - ar to var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas, piedalīties lielos pasākumos un atgriezties darbavietās. Tiesa gan, arī šajās situācijās būs jāievēro distancēšanās un citas drošības prasības.

Piemēram, pasākumos, kuros piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, iekštelpās dalībnieku skaits drīkst sasniegt 500, bet brīvā dabā - 2000, tomēr rīkotājiem būs jāgādā, lai sēdvietas nav aizpildītas vairāk kā par 75%, jānodrošina biļešu tirdzniecība internetā vai dalībnieku reģistrācija un visiem dalībniekiem vecumā no sešiem gadiem jāvalkā maskas. Savukārt pirtīs un baseinos, kur atrodas tikai "iespēju pases" īpašnieki , kopējais apmeklētāju skaits nav ierobežots.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.