Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected]šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

Pēdējā gada laikā būtiski pieaudzis kurjerpasta sūtījumu skaits ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstu robežām, kas nozīmē, ka mūsu valsts uzņēmējiem pieauguši darījumi ar valstīm ārpus Eiropas.

Tā secinājuši DHL Express eksperti, vadoties pēc kurjerpasta sūtījumiem, kas visā pasaulē tiek izmantots kā viens no indikatoriem uzņēmējdarbības aktivitātes noteikšanā.

Populārākie kurjerpasta sūtījumu galamērķi ārpus ES robežām ir Krievija, Ukraina, ASV un Ķīna. Interesanti, ka pēdējā laikā kurjerpasta sūtījumi pieauguši uz tādām attālam valstīm kā Brazīliju, Dominiku un Nigēriju, kas liecina par eksporta attīstīšanu uz šiem reģioniem.

«Pēc kurjerpasta sūtījumiem var secināt par zināmiem procesiem uzņēmējdarbībā un ekonomikā kopumā gan Latvijas, gan globālā mērogā. Piemēram, līdz ar ekonomikas lejupslīdi palielinājās kurjerpasta sūtījumi uz jaunām valstīm, kas norādīja, ka mūsu uzņēmēji meklē jaunus sadarbības partnerus un apgūst jaunus eksporta tirgus. Pēdējo divu gadu laikā pieaudzis sūtījumu skaits uz valstīm ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kas nozīmē, ka uzņēmējdarbībā pieaug interese par eksporta tirgiem ārpus Eiropas Savienības,» tā DHL Express pārstāve Ilze Vītiņa.

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Turpmāk sūtījumus privātpersonām no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) klienta vārdā varēs atmuitot arī kurjerpasts, piemēram, pa faksu aizsūtot pilnvaru kurjerpastam, kas tad tālāks veic nepieciešamo procedūru sūtījuma atmuitošanai klienta vietā, Db.lv paskaidroja DHL Latvia Pārdošanas daļas vadītāja Ilze Vītiņa.

Šāda iespēja gan patlaban pieejama par maksu. DHL Latvia par šo pakalpojumu prasa 20 latus, taču, kā norāda I. Vītiņa, pakalpojuma maksa varētu mainīties, iespējams, samazināties, jo sistēma ir tikko ieviesta. Kurjerpasta kompānija TNT ir nolēmusi, ka par šo pakalpojumu no klienta prasīs samaksu 10 latus, savukārt Fedex Express pagaidām šādu pakalpojumu vēl nesniedz.

I. Vītiņa arī skaidro, ka šis ir pagaidu risinājums, kas būs spēkā līdz brīdim, kad pilnībā tiks izstrādāta sistēma, kas atvieglos privātpersonu sūtījumu saņemšanu no valstīm ārpus ES.

Lai izmantotu pagaidu pakalpojumu, sūtījuma saņēmējam pa faksu vai kādā citā veidā jānosūta pases kopija ar lappusēm, kur redzami personas dati un pilnvarojuma raksts, ka persona, nosaucot vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīves vietu, pilnvaro kurjerpasta kompāniju veikt nepieciešamās muitas procedūras ar attiecīgo sūtījumu.

Lielākajai daļai (58%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā labāko kurjerpasta īpašību uzskata tā ērtumu, savukārt piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda uz šāda pakalpojuma augsto cenu, liecina TNT Latvija un Snapshots veiktais pētījums.

58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka kurjerpasta izmantošana ir ērta, jo pašam nav jādodas uz pastu, savukārt nedaudz vairāk par piektdaļu aptaujāto (23%) akcentējuši kurjerpasta drošumu.

Pārliecība par kurjera pakalpojumu dārdzību visbiežāk uzsvēruši jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem (46%). Tajā pašā laikā jaunieši bijuši arī vispārliecinātākie par šī pakalpojuma ērtumu.

Sievietēm vidēji biežāk (64%) nekā vīriešiem (53%) svarīgas ir ērtības, kādas sniedz kurjerpasta izmantošana. Tikmēr vīriešiem nedaudz biežāk (25%) nekā sievietēm (21%) ir raksturīgi akcentēt pakalpojuma drošību, liecina Snapshots un TNT Latvija aptaujas dati,

Pasta un loģistikas pakalpojumu grupas uzņēmuma Deutsche Post DHL kurjerpasta struktūrvienība SIA DHL Latvia par 2011. gadā sasniegtajiem rezultātiem un augsto klientu servisa kvalitāti saņēmusi apbalvojumu Country of the Year 2011 Eiropas vidējo un mazo valstu vidū.

Pērn DHL Express Latvijas struktūrvienība sasniegusi līdz šim lielāko sūtījumu apjomu pieaugumu un nodrošinājusi piegādes rekordlielam sūtījumu skaitam, pārvadājot par 34% vairāk sūtījumu nekā 2010. gadā. Tikmēr starptautisko sūtījumu svars ir pieaudzis par 66%. Country of the Year 2011 ir augstākais novērtējums kurjerpasta pakalpojumu jomā grupas ietvaros. Galvenie faktori, kas tiek ņemti vērā minētā titula piešķiršanai, ir sasniegtie darbības un izaugsmes rādītāji un servisa kvalitātes standarti.

«Ar titulu Country of the Year 2011 noteikti varam lepoties ne tikai Baltijas līmenī. Mūsu panākumu atslēga ir pērn būtiski palielinātais starptautiskā kurjerpasta apjoms, kas bija lielāks nekā periodā pirms ekonomiskās recesijas, kā arī teicama servisa kvalitāte,» saka DHL Express pārdošanas vadītāja Latvijā Ilze Vītiņa.

DPD Latvija, kurjerpasta pakalpojumu sniedzējs un nozares līderis Latvijā, 7.maijā Rīgā atklāja jauno kurjerpasta sūtījumu šķirošanas termināli, kurš platības, kapacitātes un jaudas ziņā būs lielākais Baltijā, informē

Termināla maksimālā sūtījumu apstrādes jauda ir 140 000 pakas diennaktī; pašreiz DPD Latvija apstrādā līdz 10000 sūtījumiem diennaktī. Jaunā termināla kopējā platība ir 2900 m². Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk kā 160 darbinieki un kurjeri.

Sūtījumu apstrādē tiek izmantota moderna konveijera līnija, kura izgatavota tieši šī termināla vajadzībām un plānotajiem apjomiem. Līdzīgi konveijeri jau veiksmīgi darbojas citos DPD sistēmas terminālos Viļņā, Kauņā un Tallinā. Jaunajā šķirošanas centrā ir 71 sūtījumu pieņemšanas un izsniegšanas vārti, kas, apvienojumā ar uzstādīto konveijera līniju, nodrošinās šobrīd ātrāko sūtījumu apstrādi un šķirošanu Baltijā.

Pēdējā gada laikā, pieaugot starptautisko sūtījumu apjomam, Latvijas uzņēmēji kurjerpasta pakalpojumus ir izmantojuši arvien biežāk.

Latvijas uzņēmēji saviem sadarbības partneriem ārvalstīs visbiežāk sūta dokumentus un produktu paraugus, liecina DHL Express kurjerpasta dati. Savukārt šo sūtījumu populārākie galamērķi ir Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, bet ārpus ES robežām Krievija un Ukraina.

Pērn no visiem DHL Express starptautiskajiem kurjerpasta sūtījumiem apmēram 60% bijuši dokumenti vai to saturošās paciņas. Savukārt nosūtītie produktu paraugi un gatavā eksporta produkcija kopā veidoja attiecīgi 40%.

Visbiežāk dokumentus saviem klientiem ārpus Latvijas robežām nosūta banku sektors, savukārt sīkpaciņas un produktu paraugus ar DHL Express kurjerpasta starpniecību visvairāk nosūta Latvijas elektropreču un pārtikas produktu importētāji, kā arī apģērbu ražotāji.

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

No nākamā gada, saņemot atļaujas 15 dažādos valsts pakalpojumos, ierēdņu klusēšana būs uztverama kā piekrišana.

«Klusēšanas-piekrišanas» princips paredz – ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja komersantam ir piešķirta un tas var sākt sniegt paredzēto pakalpojumu. Valdība apstiprinājusi plānu šī principa ieviešanai. Ekonomikas ministrijas piedāvājumā sākotnēji «klusēšanas-piekrišanas» princips tiks ieviests 15 pakalpojumos, piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas tirdzniecībā, tūrisma pakalpojumos, detektīvdarbības veikšanā, transportlīdzekļu vadītāju apmācībā, kā arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanā, transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībā u.c. Pakalpojumi izvēlēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas arī paredz ieviest «klusēšanas-piekrišanas» principu.

Pusotrā gadā kopš SIA API Sūti.lv darbības sākuma tā spējusi uzaudzēt apgrozījumu līdz 300 tūkst. eiro; līdz 2020. gadam ambīcijas ir sasniegt 1,2 milj. eiro slieksni.

SIA API Sūti.lv ir pilna servisa noliktava, kur zem viena jumta nodrošina sūtījuma iepakošanu, uzglabāšanu un izsūtīšanu. «Mūsu priekšrocība iepretim lielajiem kurjerpasta uzņēmumiem ir tā, ka esam mazi, efektīvi un IT jomā attīstīti, jo noliktavas sistēma ir salāgota ar klientu interneta veikaliem, līdz ar to esam noderīgi ne tikai preces izsūtīšanā, bet arī uzskaites veidošanā un vajadzības gadījumā arī dažādu papildu produktu piepakošanā, ko bieži vien lielās kurjeru kompānijas dara nelabprāt. Tā ir mūsu pievienotā vērtība, kas ļauj cerēt, ka mums ir potenciāls Latvijā kļūt par sava veida Amazon. Kad sasniegsim viena milj. apgrozījuma slieksni, tad, visticamāk, būsim interesanti arī kādam lielākam tirgus dalībniekam, kurš varētu iegādāties mūsu portfeli,» spriež SIA API Sūti.lv komercdirektors Edgars Rēboks. Tā tas noticis, piemēram, TNT Express NV gadījumā, kad to nopirka ASV loģistikas un kurjerpasta kompānija FedEx. Šis darījums notika 2015. gadā, un tā vērtība bija 4,4 miljardi eiro.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja DHL Express datiem, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, šogad par 17% pieaudzis Latvijas uzņēmēju starptautisko sūtījumu skaits, bet sūtījumu svars - par 67%, kas ir augstākais sūtījumu svara pieauguma rādītājs Baltijas valstu starpā.

DHL Express dati liecina, ka kopš 2012. gada nemainīga tendence ir sūtījumu svara straujš pieaugums. No 2012. gada janvāra līdz 2014. gada jūnijam vidējais DHL Express starptautisko sūtījumu svars ir palielinājies par 85%.

DHL Express pārstāve Ilze Vītiņa norāda, ka kurjerpasta pakalpojumus visvairāk izmanto finanšu sektors – tas veido aptuveni 12% no kopējā apgrozījuma, tāpat arī izdevniecības un poligrāfijas kompānijas, būvniecības nozares un vairumtirdzniecības uzņēmumi. Šogad starptautisko sūtījumu skaita un svara ziņā visstraujākais kāpums ir tieši vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri savu sūtījumu apjomus ir gandrīz divkāršojuši kopš 2013. gada pirmās puses. Sūtījumu svara pieaugumu var skaidrot ar vairumtirgotāju aktivitāti un restrukturizāciju – tiek paātrināta preču plūsma un samazināts noliktavās uzglabāto preču apjoms. Šo sūtījumu piegādēm sauszemes transporta vietā tiek izmantots DHL Express aviotransports.

Salīdzinot ar gada sākumu, pašlaik būtiski samazinājies to klientu skaits, kas atsakās no pasūtītajām precēm muitošanas procesa dēļ, turklāt jaunā papildu muitošana nav samazinājusi pasūtījumu skaitu no trešajām valstīm, norād kurjerpasta kompāniju pārstāvji.

DHL pārdošanas daļas vadītāja eksprespārvadājumu grupā Ilze Vītiņa aģentūrai BNS skaidro, ka kopumā situācija muitojamo sūtījumu ziņā ir normalizējusies. «Saņēmēji ir samierinājušies ar jaunajiem noteikumiem un veic atmuitošanu vai arī pilnvaro kurjerpasta kompāniju veikt deklarāciju,» viņa sacīja.

I. Vītiņa arī informē, ka patlaban no visiem muitojamiem sūtījumiem muitošanas procedūras dēļ tiek atteikti 1,84% sūtījumu, kas ir daudz mazāk nekā gada pirmajās nedēļās, kad tika atteikti 30–40% sūtījumu. «Acīmredzot cena par pirkumu ir tik saistoša, ka, arī maksājot nodokļus un ievedmuitu, kas stājušies spēkā no 2011.gada, tie joprojām ir izdevīgi,» lēš DHL pārstāve.

Vairāk nekā 6 no 10 (63 %) konfiscētajiem viltojumiem ir atklāti mazajos sūtījumos – izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus, atklāj ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākā pētījuma dati.

EUIPO un OECD pētījumā tiek analizēta mazo pasta sūtījumu ļaunprātīga izmantošana viltotu un pirātisku preču tirdzniecībā, aplūkojot kurjerpasta un pasta pakalpojumu darbības tiesiskos un ekonomiskos aspektus.

Aizturētajos pasta sūtījumos tiek atklātas tādas preču kategorijas, kā, piemēram, apavi (84 %), optiskie līdzekļi (77 %), informācijas un sakaru tehnoloģiju (IKT) ierīces (66 %) un aksesuāri (63 %) – tai skaitā viltoti rokaspulksteņi un juvelierizstrādājumi, ādas izstrādājumi un rokassomas.

Viltotu preču sūtījumi nāk galvenokārt no Ķīnas (Honkongas), Indijas, Singapūras, Taizemes un Turcijas. Ķīna, Indija un Taizeme ir atzītas par potenciālām viltotu un pirātisku preču ražotājvalstīm, savukārt Honkonga un Singapūra ir galvenie tranzīta punkti.

No šā gada sākuma būtiski mainījusies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas kārtība, radot haosu sūtījumu piegādē.

No 2011. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», kas paredz pa pastu importēto preču aplikšanu ar PVN. Izmaiņas paredz no PVN atbrīvot preces, kas importētas pa pastu kā nelielas vērtības preču sūtījumi un kuru kopējā vērtība nepārsniedz 10 eiro vai ekvivalentu summu latos. No muitas nodokļa atbrīvotas pa pastu importētas preces līdz 150 eiro vai tā ekvivalentu summu latos. Šie atbrīvojumi gan neattiecas uz tabaku, tabakas un alkohola izstrādājumiem, kā arī uz smaržām un tualetes ūdeņiem.

Līdz šā gada sākumam no PVN bija atbrīvotas preces, kuru vērtība nepārsniedza 150 eiro vai ekvivalentu summu latos.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzējs DPD Latvija ir uzsācis jaunu sūtījumu piegādes maršrutu uz Grieķiju. Kompānija sola, ka sūtījumi uz šo valsti no Latvijas tiks nogādāti 7-8 dienās.

"Mūsu klientiem pēc iespējas plašāks piegāžu tīkls Eiropā ir ļoti svarīgs. Nodrošinot sūtījumu piegādes arī uz Grieķiju, mēs tādejādi dodam iespēju uzņēmumiem efektīvāk sadarboties ar biznesa partneriem nu jau 22 Eiropas valstīs. Grieķija ir diezgan pieprasīts sūtījumu piegādes virziens, jo tur dzīvo, atpūšas un strādā pietiekami daudz cilvēku no bijušajām Padomju Savienības republikām. Savukārt Latvijas uzņēmumi veic diezgan aktīvu preču apmaiņu ar šo saulaino olimpiādes dzimteni. Tieši sūtījumu piegāde uz Grieķiju ir galvenais mūsu klientu intereses objekts" skaidroja DPD Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs Ainārs Gilis.

Šā gada sākumā DPD Latvija uzsāka sūtījumu piegādi uz jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm - Bulgāriju un Rumāniju.

Lielākā daļa (75%) Latvijas uzņēmumu izmanto specializētu kurjerpasta kompāniju sniegtos pakalpojumus, liecina kurjerpasta uzņēmuma DPD Latvija sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju TNS veiktā aptauja visās Baltijas valstīs. Lietuvā šādus pakalpojumus izmanto 82% uzņēmumu, savukārt Igaunijā - vairāk kā puse (51%) uzņēmumu veic sūtījumus ar kurjerpasta kompāniju starpniecību.

Aptaujas dati rāda, ka Baltijas valstīs līdere kopējo loģistikas pakalpojumu izmantošanas ziņā ir Igaunija. Tikai 23% Igaunijas kompāniju piegādā preces ar savu transportu. Latvijā savu transportu sūtījumu piegādei joprojām izmanto 50% uzņēmumu, bet Lietuvā- 46% uzņēmumu.

Šobrīd ārpakalpojumu popularitāte Latvijā arvien pieaug, taču aptauja norāda uz tiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi vēl arvien izmanto savu transportu, nevis uztic veikt pārvadājumus ārpakalpojumu sniedzējiem. Katrs trešais aptaujātais uzņēmums Latvijā atzīst, ka viņu vajadzība nogādāt sūtījumus ir pārāk maza, tādēļ joprojām tiek izmantots pašu transports. Lietuvā daļa uzņēmumu uzskata, ka izmantojot savu transportu, netiek tērēts papildus laiks un finansu līdzekļi. Savukārt Igaunijā lielākā daļa kompāniju, kas izmanto savu transportu nav pārliecināti par tā funkcijām nākotnē, jo transporta uzturēšanas izmaksas palielins, bet noslogojums nav pietiekams.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

ASV Silīcija ielejas lielo kompāniju vadītāji pauduši nopietnas bažas par prezidenta Donalda Trampa izdoto imigrācijas ierobežošanas rīkojumu, norādot, ka tas bremzēs talantu pieplūdumu Amerikas Savienotajām Valstīm no visas pasaules.

ASV informācijas tehnoloģiju giganta Apple vadītājs Tims Kuks paziņojumā kompānijas personālam uzsvēris, ka bez imigrācijas kompānija «nespētu pastāvēt, nemaz nerunājot par attīstību un inovācijām». Vērts atgādināt, ka arī Apple līdzdibinātājs Stīvs Džobss bija sīriešu imigranta dēls.

Kompānijas Netflix vadītājs Rīds Hastingss Trampa pirmo nedēļu prezidenta amatā nosaucis par «ļoti bēdīgu». «Trampa darbība kaitē Netflix darbiniekiem visā pasaulē un ir tik neamerikāniska, ka mums visiem ir sāpīgi. Pienācis laiks apvienot spēkus, lai aizstāvētu amerikāņu vērtības - brīvību un iespējas,» viņš raksta sociālajā tīklā Facebook.