Lai aizsargātu patērētājus no ievērojamām izmaksām jaunā gāzes balona iegādē un vienlaikus paaugstinātu iedzīvotāju drošību, kā arī, lai mazinātu gāzes balonu nelegālās aprites pieauguma risku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35% no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

Baltijas valstīs tiks īstenota saskaņota Eiropas Savienības (ES) tehniskajām prasībām neatbilstošo gāzes balonu izņemšana no tirgus, kas nozīmē, ka 2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā aizliegums balonus uzpildīt un tirgot, bet to lietošana tiks aizliegta, sākot ar 2015.gada 1.jūliju, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM gan uzsver, ka līdz ar pārejas perioda noteikšanu neapstāsies pakāpeniska šo gāzes balonu izņemšana no Latvijas tirgus. Tāpat kā līdz šim, arī pārejas perioda laikā gāzes baloni, kuriem būs beidzies periodiskās pārbaudes termiņš, būs jāizņem no tirgus.

Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ministru kabineta sēdē 2012.gada 4.decembrī tika nolemts no 2013.gada sākt pakāpenisku gāzes balonu, kuri neatbilst ES noteiktajām drošuma prasībām (t.i. kuriem nav Π (pī) marķējums), nomaiņu un izņemšanu no aprites, un nosakot šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiku līdz 2014.gada 1.janvārim.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina paaugstināt drošības prasības sarkanajiem gāzes baloniem un atļaut mājsaimniecībām tos lietot līdz 2017. gada beigām, informē EM pārstāve Evita Urpena.

Pēc sarunām ar gāzes balonu tirgotājiem un tos pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par viņu gatavību strādāt saskaņā ar jauno gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtību, EM secinājusi, ka komersanti, kuri strādā mājsaimniecību segmentā neplāno piedāvāt mājsaimniecībām īstenojamus nosacījumus gāzes balonu nomaiņai.

Pretēji iepriekšējām diskusijām normatīvā regulējuma izstrādes laikā tirgū ir pieejams tikai gāzes balonu iegādes piedāvājums, neparedzot tādas alternatīvas kā noma un bezmaksas maiņa. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajiem datiem šobrīd aptuveni 35 % no mājsaimniecībām ir gāzes balonu lietotāji, un ļoti liels īpatsvars ir tieši mazturīgo iedzīvotāju segmentā. Tāpat gāzes balonu tirgotāji nav vienojušies ar saviem sadarbības partneriem (piemēram, degvielas uzpildes stacijām) par tālākās sadarbības nosacījumiem, lai ieviestu jauno gāzes balonu aprites regulējumu.

Sarkano gāzes balonu tirgū 2013.gadā apritē bija 50 000 līdz 60 000 balonu, kas nav derīgi lietošanai, jo balonu tirgus ir nekontrolēts, norāda Latvijas Propāna gāzes Pārdošanas daļas vadītāja Evija Felda.

Viņa skaidro, ka Latvijas Propāna gāze vidēji gadā no apgrozījuma kā nederīgus izņem piecus līdz astoņus tūkstošus balonu.

Kā ziņots, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ar pērnā gada nogales lēmumu aizliedzis UAB Saurida izplatīt un uzlicis par pienākumu izņemt no tirgus 50 litru tilpuma gāzes balonus, kas ražoti Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām, laisti tirgū pirms 2003.gada un nav uzpildīti Latvijā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Felda norāda, ka šis ir pirmais gadījums, kad oficiāli tiek publicēti šādi dati. «Tas, ka tirgus bija nesakārtots visu laiku, bija skaidrs jau sen. Šis ir pirmais solis un pirmā vērienīgā aktivitāte no PTAC, kas priecē,» uzsver uzņēmuma pārstāve. Viņa skaidro, ka, pēc iepriekšējo gadu datiem, gadā vidēji 40 000 balonu bija jāveic pāratestācija, bet, tā kā noteikumi nosaka, ka pāratestāciju vairs nevar veikt, tie ir jāizņem no aprites.

Pēdējā laikā presē arvien biežāk parādās raksti par tēmu – jauno noteikumu stāšanās spēkā no 2015.gada 1.janvāra, saskaņā ar kuriem vecie gāzes baloni tiks izņemti no apgrozības, bet patērētājiem tiks piedāvāti jauni baloni. Pēc Ekonomikas ministrijas un PTAC uzskatiem, minētie noteikumi ievērojami paaugstinās patērētāju drošības līmeni. Šajā sakarībā mēs uzskatām par savu pienākumu izskaidrot sabiedrībai savu pozīciju dotajā jautājumā. Jā, drošības jautājums gāzes pārdošanas balonos segmentā ir ļoti svarīgs.

Jā, tiešām baloni ar zīmi PI daudz drošāki, par cik tie ir jauni... Taču nepieciešams noskaidrot galveno – kādēļ notiek gāzes sprādzieni patērētāju dzīvokļos. Ja paklausāmies Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, tad var rasties uzskats, ka uzsprāgst vecie baloni, nomainīsim vecos balonus uz jauniem un visas problēmas būs atrisinātas. Patiesībā neuzsprāgst jau baloni. Notiek eksplozija gāzes noplūdes dēļ, un vainojamas tajā ir nepareizas darbības pie pieslēgšanas, ekspluatācijas, kā arī novecojušās un tehniski bojātās plītis. Ja pie tehniski bojātas plīts, cauras savienotājas šļūtenes pievienot jaunu balonu, vai tad visas problēmas būs atrisinātas? Tālāk rodas visai kutelīgs jautājums – uz kā rēķina Ekonomikas ministrija gatavojas nomainīt balonu parku Latvijā. Uz to pašu patērētāju rēķina. Ekonomikas ministrija paredz, ka drošības mērķiem katram patērētājam jāatdod 50 eiro par jauno balonu, bet lauku iedzīvotājiem minētie tēriņi pieaugs vairākkārtīgi, par cik viņi iegādājās uzreiz pa 3-4 baloniem. Situācijā, kad patērētāji skaita katru centu šāds princips nostrādās pēc zemāk minētā...

Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiku līdz 2014.gada 1.janvārim, 2013.gada laikā uzsākot pakāpenisku gāzes balonu, kuriem nav Π (pī) marķējums, nomaiņu un izņemšanu no aprites.

Latvijā apritē esošo 50 litru tilpuma vairākkārtēji uzpildāmo balonu (kas ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām) statuss tiek atzīts par nedrošu un neatbilstošu ES kvalitātes un drošuma prasībām. Šādiem baloniem būtu jāveic atbilstības pārvērtēšana. Faktiski šāda situācija ir izveidojusies ar visiem 50 litru sarkanajiem baloniem, kas ir nākuši apritē līdz 2003.gada 1.jūlijam.

Tāpēc 2011.gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kvalitātes un ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites ar 2013.gada 1.janvāri. Noteikumos tika noteikts liegums komersantiem uzpildīt un tirgotājiem piedāvāt tirdzniecības vietās gāzes balonus bez tiem veiktajām nepieciešamajām pārbaudēm un šīs pārbaudes apliecinošo Π (pī) marķējumu, kas norāda uz to, ka gāzes baloni atbilst ES izvirzītajām augstām drošuma prasībām.

Latvijā šobrīd ir saspīlēta situācija ar gāzes baloniem, tāpēc ir vajadzīga iejaukšanās valstiskā līmenī. Proti, 50 litru gāzes baloni, kuri tiek pārdoti Latvijā, pēc Eiropas Savienības direktīvām, nedrīkstētu būt apritē. «Nevienā citā Eiropas valstī tādus gāzes balonus brīvi nevar iegādāties,» trešdien Saeimas komisijas sēdē atzīmēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vienlaikus viņa vērsa deputātu uzmanību uz notikušajiem nelaimes gadījumiem. Latvijā 2009.–2010.gadā atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem ir notikuši 12 nelaimes gadījumi, kuri saistīti ar mājsaimniecībā lietojamo sašķidrinātās gāzes balonu sprādzieniem un to rezultātā ir cietuši 11 un dzīvību zaudējuši divi cilvēki.

Ņemot vērā šo situāciju, PTAC savas kompetences ietvaros veica pārbaudes ar gāzes balonu apriti saistītos uzņēmumos, lai izvērtētu Latvijā apritē esošo gāzes balonu un to uzpildes tehnoloģiskā procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām un iespējamo risku balonu neapmierinošam tehniskam stāvoklim būt saistītam ar negadījumu cēloņiem.

Gaisa balonu festivāls LMT kauss 2007 šogad norisināsies Saldus pilsētā un tās apkārtnē no 18. līdz 22.jūlijam, Db.lv informēja pasākuma organizatori.

Šogad tas notiks jau devīto gadu.

Sākot no 1999.gada LMT Kauss notiek ik gadus un ik reizi citā Latvijas pilsētā, tādējādi dodot iespēju vērot gaisa balonu daudzveidīgās sporta sacensības pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Deviņos pastāvēšanas gados Festivāls ir viesojies visos Latvijas novados – Kurzemē (Pedvālē un Talsos), Vidzemē (Siguldā Cēsīs un Valmierā), Zemgalē (Jelgavā) un Latgalē (Rēzeknē un Daugavpilī).

Plānots, ka Festivālā piedalīsies vairāk nekā 20 gaisa balonu komandas no Latvijas un tuvākajām kaimiņzemēm.

No 18. līdz 22.jūlijam Festivāla ietvaros notiks gaisa balonu sacensības, kuros piloti, veicot dažādus uzdevumus, sacentīsies par galveno balvu - LMT kausu un naudas prēmiju. Kopējais Festivāla balvu fonds – 3200 eiro, ko sadalīs pirmo septiņu vietu ieguvēji.

Ministru kabinets šā gada 28. novembra sēdē lēma atcelt nosacījumu par visu GOST jeb tā dēvēto sarkano gāzes balonu izņemšanu no tirgus līdz 2017. gada beigām, vienlaikus nodrošinot pakāpenisku gāzes balonu parka nomaiņa uz ES drošības prasībām atbilstošiem gāzes baloniem, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ministrijā skaidro, ka pēdējo gadu laikā veikto tehnisko pārbaužu rezultāti apliecina, un arī gāzes balonu tirgotāji ir norādījuši, ka tehniskās pārbaudes ļauj savlaicīgi identificēt nedrošos GOST balonus, izņemt tos no tirgus un pakāpeniski pāriet uz ES drošības prasībām atbilstošiem gāzes baloniem. Pēdējo trīs gadu laikā gāzes balonu uzpildes stacijās kopumā pārbaudīti 593 930 gāzes baloni, no kuriem 4051 balons jeb 0,7% tika atzīti par nederīgiem turpmākai lietošanai.

Līdz ar to secināms, ka spēkā esošā sašķidrinātās naftas gāzes balonu tehniskās pārbaudes kārtība ir pietiekama, lai līdz minimumam mazinātu riskus, kas saistīti ar GOST balonu turpmāku lietošanu.

2011.gada 1.oktobra gāzes baloni, kas tiek laisti apgrozībā pēc uzpildes, būs jāaprīko ar pārspiediena drošības vārstu, lai novērstu gāzes balonu eksplozijas iespējamību pie paaugstinātas temperatūras

To paredz Ministru kabineta sēdē pieņemtie grozījumi Sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes staciju tehniskās uzraudzības kārtības noteikumos. Vairāki sašķidrinātās naftas gāzes nozares pārstāvji un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norādījuši, ka šobrīd noteikumi nosaka pienākumu ar pārspiediena drošības vārstu aprīkot tikai tādus balonus, kas tiek uzpildīti sašķidrinātās naftas gāzes balonu stacijās, savukārt, gāzes balonu tirdzniecības kārtība neliedz pārdot gāzes balonus, kas nav aprīkoti ar pārspiediena drošības vārstu.

Līdz ar to izveidojusies situācija, ka ES kaimiņvalstīs pildīti gāzes baloni bez pārspiediena drošības vārstiem tiek piedāvāti Latvijas vietējā tirgū, kas nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ES un ārpus ES pildītiem gāzes baloniem un drošu gāzes balonu apriti Latvijas teritorijā. Lai risinātu identificēto problēmu, Ekonomikas ministrija izvērtēja vairākus pastāvošus alternatīvus risinājumus jautājuma sakārtošanai, kā optimālākais variants tiek atzīta tirdzniecības aizlieguma ieviešana gāzes baloniem bez pārspiediena drošības vārstiem. Ņemot vērā šobrīd apritē esošo gāzes balonu ievērojamo skaitu (no 700 tūkst. līdz 1 miljonam balonu), kā arī iepriekšējos gados notikušos nelaimes negadījumus (gāzes balonu sprādzienus), Ekonomikas ministrija uzskata, ka veiktie grozījumi MK noteikumos nodrošinās efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību, radot vienotus darbības noteikumus visiem sašķidrinātās naftas gāzes nozares uzņēmējiem.

Šogad plānota pāreja uz jauniem, Eiropas Savienības sertificētiem gāzes baloniem. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka sākotnēji būs jāšķiras no prāvas naudas summas, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Ekonomikas ministrija informē, ka 31. martā stāsies spēkā aizliegums Latvijā tirgot un uzpildīt Eiropas Savienības tehniskajām prasībām neatbilstošus gāzes balonus. Šobrīd gāzes balonu tirgus Latvijā funkcionē pēc «pudeļu taras» principa, proti, izlietojot gāzes balonu un nododot to gāzes balonu tirgotājam, pretī tiek saņemts cits uzpildīts gāzes balons. Sanāk, ka gāzes balons ceļo no viena cilvēka pie cita. Tas savukārt gāzes balonu tirgū nav savienojams ar augstu gāzes balonu lietotāju drošības nodrošināšanu. Esot jāņem vērā, ka gāzes balona iekšienē ir pietiekami liels spiediens, līdz ar to bojājumu vai nepareizas lietošanas rezultātā var notikt nelaimes gadījums ar letālām un neatgriezeniskām sekām.

Valsts darba inspekcijas izmeklēšanas rezultāti par 26.martā Rīgā, SIA Elida-L kafejnīcā Melisa notikušo nelaimes gadījumu darbā, kurā gāzes balona sprādziena rezultātā gāja bojā kafejnīcas vadītāja un pie viņas ciemos atnākusī māte un divas darbinieces guva smagus apdegumus, liecina, ka balona eksplozija notika būtisku darba aizsardzības pārkāpumu rezultātā, Db.lv informēja Valsts darba inspekcijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Avena.

Valsts darba inspekcijas izveidotā speciālās izmeklēšanas komisija konstatēja, ka darba vide kafejnīcā Melisa uzskatāma par nedrošu, normatīvo aktu prasībām neatbilstošu, jo sašķidrinātā gāze 50l balonos, kā kurināmais ekspluatācijā nenodotās darba telpās, izvēlēta un izmantota patvaļīga. Kafejnīcas telpas nebija nodotas ekspluatācijā, un nebija saņemts Būvvaldes pieņemšanas komisijas akts, kurš pamatots uz profesionāliem atzinumiem par telpu plānojuma, ventilācijas sistēmas efektivitātes, darba vietu iekārtojuma, tehnoloģisko iekārtu, tai skaitā sašķidrinātās balonu gāzes plīšu, izvietojuma un pielietošanas pamatotību.

Kompetentā institūcija SIA Livland, kura bija nolīgta darba vides uzraudzības un darba aizsardzības pasākumu veikšanai, veikusi ar būtiskiem trūkumiem - darba vides risku novērtēšanas procesā nav ticis konstatēts fakts par gāzes balonu pielietošanu darba procesā, kā arī tas, ka šofera pienākumos ietilpst gāzes balonu pārvadāšana un uzstādīšana. Tāpat nav bijušas izstrādātas atbilstošas darba drošības instrukcijas un minētajos darbos iesaistītie SIA Elida-L darbinieki nav bijuši instruēti. Šo būtisko darba aizsardzības pārkāpumu rezultātā notika balona eksplozija, kā iemesls bija sasilšana pēc ienešanas telpā un šķidrās gāzes frakcijas termiskā izplešanās.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Dienās, kad Airkargo gaisa baloni lido pāri Grobiņai vai Durbei, sociālie tīkli teju uzsprāgst no pārsteiguma par pamanīto faktu.

Liepājas pusē tas joprojām nav ierasts skats un sarūpē patīkamu pārsteigumu. Saldus SIA Airkargo struktūrvienība, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem, reģistrēta Pāvilostā.

Iespēja reklamēt uzņēmumu

Induļa Blūma uzņēmums Airkargo jau kopš 1997. gada veic aviokravu sūtījumus uz visām pasaules valstīm, papildus piedāvājot muitas brokeru servisu un kravu apdrošināšanu. Kad uzņēmumam tuvojās desmit gadu jubileja, tika nolemts ieguldīt līdzekļus vides reklāmā, mārketingā un reprezentācijas pasākumos lojālajiem klientiem, kas tajā laikā bija aktuāla tendence. «Var, protams, izvēlēties sevi reklamēt uz vieglās automašīnas vilktas piekabes, palēninot satiksmi Rīgas centrā, bet likās, ka gaisa balons šim mērķim varētu būt sabiedrībai nekaitīgāks, videi draudzīgāks,» saka Indulis. «Baloni priecē skatītāju acis, lidojot tveram dzimtās zemes skaistumu, turklāt uzņēmuma zīmols ir labi pamanāms.» Divu gadu laikā viņš ieguva pilota tiesības, nepieciešamās zināšanas apgūstot tepat, Latvijā. Aizrāvies ar ūdenssporta veidiem, Indulis iepazina Pāvilostu un nolēma, ka uzņēmums pilsētas vecajā daļā varētu iegādāties vasarnīcas tipa ēku, kur varētu atvērt viesu namu. «Tā kā mums ļoti patīk lidot Kurzemē un pats arī esmu no šīs puses, no Saldus, tur arī reģistrējām uzņēmuma struktūrvienību, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem,» stāsta Indulis. Ēku patlaban izmanto kā bāzes vietu, kur nakšņo komanda. Turpat klientiem iespējams pavadīt laiku pirms lidojumiem un arī pēc tam.

Atzīmējot trīs gadu jubileju kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Romas līgumu 50.gadadienu un Eiropas dienu, visos Latvijas reģionos no 4. līdz 11. maijam tiek rīkoti īpaši svinību pasākumi. Informatīvi izklaidējošus pasākumus rīko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Eiropas Savienības informācijas aģentūra (ESIA), Eiropas Parlamenta informācijas birojs ciešā sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un partneriem.

Centrālo pasākumu kalendārs

- Piektdiena, 4. maijā, plkst. 13:00 - 16:00, Liepājā, Rožu laukumā

Piedalīsies grupa Ēnas, FAME, Emīls, IndyGo, Laimis Rācenājs. Pasākumā piedalīsies arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, uzaicināts Liepājas mērs Uldis Sesks. Svinīgās uzrunas un balonu palaišana plānota plkst. 13.30.

- Sestdiena, 5. maijā, plkst. 13:00 - 16:00, Daugavpilī, Vienības laukumā

Piedalīsies grupa Ēnas, Laimis Rācenājs, uzstāsies Daugavpils mākslinieki. Pasākumā piedalīsies arī Daugavpils mērs Rita Strode. Svinīgās uzrunas un balonu palaišana plānota plkst. 13.30.

- Svētdiena, 6. maijā, plkst. 15:00 - 18:00, Rēzeknē, Raiņa parkā

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Šodien, 27. maijā Rīgas domes Vides komitejas deputāti izskatīja SIA Sporta klubs Baltika priekšlikumu par gaisa balonu atrakcijas izveidošanu Rīgā Uzvaras laukumā.

Lai īstenotu gaisa balonu atrakcijas ieceri, idejas autori gatavi investēt aptuveni vienu miljonu latu. Sporta klubs lūdz Rīgas domi nodrošināt atrakcijai piemērotu zemes platību 3000 kvadrātmetrus lielā teritorijā, ar tiesībām piecus gadus izmantot ierādīto zemi.

Kā iespējamajās vietas, kur rīdzinieki un Rīgas viesi varētu no gaisa balona vērot Rīgas panorāmu, Rīgas pilsētas būvvalde provizoriski ieteikusi izvērtēt iespējamo atrakciju izveidošanu Uzvaras laukumā, kultūras un atpūtas parkā Mežaparks, kā arī Juglas ezera krastā, netālu no Brīvdabas muzeja.

„Šāda atrakcija dažādotu izklaides iespējas ģimenēm, piesaistītu tūristus ne vien vecpilsētai, bet arī citām vietām Rīgā, turklāt pilsētā labiekārtos salīdzinoši plašu teritoriju, nenodarot kaitējumu videi,” nesaskatot iemeslu noraidīt piedāvājumu, sacīja Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP).

Investējot vairāk nekā 5 milj. eiro, SIA Elme Messer L ir uzbūvējusi jaunu gāzes balonu pildīšanas ražotni; bizness tiks koncentrēts Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražotnei ir piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi aptuveni viena miljona eiro apjomā ražošanas iekārtu iegādei. Ražotnes pildīšanas jauda gadā ir vairāki simti tūkstoši gāzes balonu.

Precizitāte līdz molekulai

SIA Elme Messer L tehnisko (rūpniecisko, medicīnas, pārtikas un dažādu speciālo) gāzu biznesā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Uzņēmums pieder Igaunijas AS Elme Messer Gaas, kas ir AS BLRT (Igaunija) un Messer Group (Vācija) kompāniju kopuzņēmums.

Tehniskās gāzes iegūst, sadalot gaisu, kas sastāv no skābekļa, slāpekļa un argona, tās tiek ražotas piecās Elme Messer Gaas gaisa sadales rūpnīcās, kas atrodas Igaunijā, Polijā un Rietumeiropā. Tehniskās gāzes izmanto medicīnas, pārtikas, metālapstrādes, elektronikas, lauksaimniecības u.c. nozaru uzņēmumi.

Ministru kabinets (MK) otrdien atkārtoti izsludināja pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no trešdienas, 13.marta, līdz 12.septembrim.

Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā un Daugavpilī.

Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.

Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Pēc sekmīgiem testiem Tallinā ir atvērta neparasta gaisa atrakcija Balloon Tallinn — milzīgs balons, kas pildīts ar hēliju, no kura gondolas paveras panorāmas skats uz vecpilsētu, Tallinas centru, Kadriorgu un jūru, informē projekta autori.

Pie zemes piestiprinātais un ar hēliju pildītais aerostats bezvējā vienlaikus uzņem līdz 30 pasažieriem, kas var vērot panorāmas skatu no 120 metru augstuma. Skaidrā laikā redzamība no Balloon Tallinn pārsniedzot 40 kilometrus.

Balloon Tallinn ir visaugstākais atklātais skatu laukums Tallinas centrā un vistālāk uz ziemeļiem pieejamā šāda veida atrakcija Eiropā.

Videi draudzīgā augsto tehnoloģiju atrakcija atrodas starp Tallinas ostas kruīza kuģu piestātni un A termināli. Gaisa balonu ir izgatavojis par gaisu vieglāku lidaparātu izgudrotājs un ražotājs Lindstrand Technologies Ltd. Uzņēmuma vadītājs Pērs Lindstrands uzskata, ka kruīza kuģu piestātnes zona ir vislabākā vieta Tallinā šāda projekta īstenošanai.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Konkurences padome sodījusi SIA Latvijas propāna gāze par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

2008.gada 9.janvārī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par 17 590,96 latu lielu naudas soda un tiesiskā pienākuma piemērošanu SIA Latvijas propāna gāze (LPG) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, sasaistot balonu grupu iekārtu nomas pakalpojumu ar 80 litru balonos pildītās sašķidrinātās naftas gāzes piegādi.

11.04.2007. KP saņēma Valsts energoinspekcijas vēstuli ar lūgumu izvērtēt LPG darbības likumību. KP, izvērtējot vēstulē ietverto informāciju, nolēma ierosināt lietu par Konkurences likuma 13.panta ģenerālklauzulas iespējamo pārkāpumu LPG darbībās.

KP konstatēja, ka LPG Tehniskajos noteikumos gāzes apgādei 7.punktā ir noteikts, ka pirms gāzes apgādes sistēmas pieņemšanas ekspluatācijā lietotājam nepieciešams noslēgt līgumu ar LPG par sašķidrinātās naftas gāzes piegādi. Papildus Līgumā par sašķidrinātās naftas gāzes piegādi 5.1. punktā noteikts, ka nomniekam nav tiesības izmantot trešās personas piegādāto gāzi LPG uzstādītajai balonu grupas iekārtai.

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Tehnoloģiju kompānija Google uzsākusi speciālu balonu palaišanu zemes atmosfēras augstākajos slāņos, lai tos izmantotu kā interneta raidītājus.

Projekta ietvaros pirmos izmēģinājumus Google uzsākusi Jaunzēlandē, kur paredzēts palaist kopumā trīsdesmit balonus, raksta BBC. Savukārt piecdesmit mājsaimniecības, kas iesaistījušās projektā, saņēmušas speciālus uztvērējus.

Gaisa baloni nodrošināšot 3G līdzvērtīgu interneta ātrumu grūti pieejamās vietās. Tāpat šādi baloni var kļūt neaizstājami katastrofu skartās teritorijās, kur traucētas komunikācijas. Google savus centienus nodēvējusi par Project Loon un atzīst, ka patlaban tas ir ļoti agrīnā attīstības fāzē.

Pagaidām Google gaisa balonu tīkls darbosies ar pārtraukumiem, tomēr kompānija cer, ka rezultātā tiks izvietota pietiekoši liela flote, lai sakarus nodrošinātu nepārtraukti. Eksperti tikmēr norāda, ka Google stāv priekšā ļoti smags darbs – no planētas vējiem atkarīgu balonu navigācija vienlaicīgi var izrādīties pārāk sarežģīta.

Pēdējā laikā strauji pieaudzis gaisa balonu lietotāju skaits, tāpēc radusies nepieciešamība pēc aerostatu (gaisa balonu un dirižabļu) lidojumu tiesiskā regulējuma nacionālajā līmenī.

Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā iestāde VA Civilās aviācijas aģentūra izstrādāja un valdība 14. septembrī atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu Aerostatu lidojumu veikšanas kārtība.

Jaunizstrādātā kārtība paredz, ka pirms aerostatu izmantošanas gaisa telpā ir jāiesniedz lidojuma plāns VAS Latvijas Gaisa satiksme. Lidojumu atļaujas nepieciešamas tikai tad, ja gaisa kuģis pārvietojas mazāk nekā 300 metru augstumā virs apdzīvotām vietām, kurās ir vairāk nekā 500 iedzīvotāju, kā arī virs cilvēku pulcēšanās un organizētu pasākumu vietām. Atļaujas nepieciešamas arī gadījumos, ja aerostats veic lidojumu mazāk nekā 150 metru augstumā virs apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk nekā 500 iedzīvotāju.