Glābēji ir inovatori un problēmu risinātāji un neizvairās no izsaicinājumiem, bet grūtības, ar kādam var nākties sastapties milzīgu kuģu glābšanas gadījumos, var izrādīties neatrisināmas, brīdina Starptautiskās glābēju apvienības (SGA) prezidents Andreass Tsavliris, vēsta Bimco.org.

Pērn apvienībā ietilpstošās kompānijas kopumā savākušas 810,1 tonnu piesārņojuma, bet 2011. gadā šis apjoms bija 496,3 tonnas, liecina SGA dati. 18 gadu laikā uzkrātie statistikas dati gan liecina, ka piesārņojuma apjomi krītas, tāpat samazinās nelaimes gadījumu skaits, pateicoties uzlabojumiem gan pašos kuģos, gan to ekspluatācijas drošības jomā pēdējo 20 gadu laikā.

Ikgadējā SGA tikšanās laikā Londonā vairāki profesionāli glēbēji izteica bažas par savu spēju novērst problēmas, kas radušās ļoti lieliem kuģiem, īpaši jau «mega» konteinerkuģiem, kas lielā skaitā uzsāk darbību. Tika uzsvērtas grūtības atrast aprīkojumu, ko izmantot šādos gadījumos, piemēram, celtņus, kuri spētu nocelt kravu no šādiem kuģiem atklātā jūrā. Jāpiebilst, ka nepieciešamā tehnika tiek attīstīta, un Ziemeļjūrā testētais prototips parādījis, ka pie divu metru augstiem viļņiem uz baržas nostriprināts celtnis var tikt droši lietots.

Joprojām liela problēma glābējiem ir vietas atrašana, kur cietušo kuģi nogādāt, sacīja Smit Salvage ģenerālmenedžeris Džons Halfvigs. Pēc viņa teiktā, ir liela atšķirība starp to, ko cietušu kuģu gadījumā nosaka IMO (Starptautiskās Jūrniecības organizācijas) vadlīnijas, un to, kāda ir reālā situācija. Viena no galvenājām problēmām ir lielais ieinteresēto pušu skaits, kurām jāspēj sadarboties.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra