Transports un loģistika

Ar «trubu» neko nevar zināt

Oskars Prikulis [email protected], 24.04.2006

Jaunākais izdevums

Ventbunkers valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums skaidroja, ka dīzeļdegvielas piegādes pa cauruļvadu, kas ir galvenais kompānjas pelņas avots, ilgtermiņā plānot nevarot, jo dīzeļdegvielas piegādes esot atkarīgas no Krievijas cauruļvadu operatora Transņeft un Ventbunkers ņemot «tik, cik dod». Viņš norādīja, ka Krievijas amatpersonas vairākkārt uzsvērušas nepieciešamību attīstīt Krievijas ostas, tāpēc jābūt uzmanīgiem par dīzeļdegvielas piegādēm pa cauruļvadu un kā šis bizness attīstīsies nākotnē. Arī Ventspils naftas padomes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas naftas tranzīta valdes loceklis Vladimirs Solomatins Db atzina, ka ar dīzeļdegvielas pārkraušanas biznesu varētu būt problēmas pēc 2 gadiem, kad Krievija grib atvērt jaunu cauruļvadu uz Primorsku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Latvija varētu atrisināt savu elektroenerģijas jaudu deficītu, kas mūs piemeklēs jau tuvākajā laikā, kādu elektrostaciju celt vai necelt, kas to varētu vai nevarētu darīt - šie jautājumi jau ilgu laiku figurē varas gaiteņos, un ļoti cerams, ka tuvākajā Saeimas sēdē tiks pieņemts kāds konkrēts lēmums.

Ir skaidrs, ka jau tuvākajā laikā, turklāt ar steigu Latvijai ir jārod kāds risinājums šajā jomā, ņemot vērā, ka jau nākamgad funkcionēt beigs Ignalinas AES Lietuvā.

Kā reālākā iespēja vairākkārt ir minēta gāzes stacijas celtniecība Rīgā, taču tieši šajā sakarā dzirdētie prātojumi ir vismaz interesanti. Nosacīti jautrākais no tiem ir rīkot konkursu, tādējādi nosakot, kam ļaut realizēt šo projektu.

Interesanti zināt, ko mūsu valdība vēlas redzēt šā konkursa pretendentu lokā, ņemot vērā, ka nav noslēpums: piemērotākā vieta ir Latvenergo teritorija, bet gāze pieder Krievijas monopoluzņēmumam Gazprom. Latvija jau savulaik mēģināja uzticēt Arēnas Rīga būvniecību firmai, kam tā īsti nebija ne naudas, ne zemes, ne pietiekami daudz prāta, lai minētos divus komponentus sagādātu. Jāatceras arī, ka nereti pavīd ziņas par to, ka šo projektu lobē viens no mūsu politiskajiem darboņiem, iespējams, vēloties dabūt sev kādu gabaliņu no lielā pīrāga. Protams, taisnība ir tiem, kas stāsta, ka, ceļot šādu staciju, mēs vairojam atkarību no Krievijas gāzes. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka tas joprojām ir lētākais un arī pieejamākais energoresurss Latvijai. Nu nav mums ne pašiem savas gāzes, ne arī naftas! Un diez vai tie, kas šodien uzsver, ka mums ir lielos apmēros jāattīsta tā saucamo zaļo energoresursu ieguve tepat Latvijā, būtu ar mieru par elektrību maksāt ievērojami lielākus tarifus, nekā ja tā tiek iegūta no Krievijas gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droši var teikt, ka līdz ar Ventspils naftas padomes priekšsēdētāja un Latvijas Naftas tranzīta prezidenta Mamerta Vaivada aizturēšanu ir atšķirta jauna lappuse epopejā, kas jau labu laiku sabiedrības līmenī tiek saukta par Ventspils karu.

Jā, jau līdz šim, veicot izmeklēšanu saistībā ar dažādu Ventspils uzņēmumu darbību, ir bijušas pāris aizturēšanas, taču ne aizturēto Ventspils ekspdīcijas administratori G. Grasmani, ne arī advokātu G. Laiviņu-Laivenieki diez vai varētu nosaukt par lēmumu pieņēmēju šā biznesa attīstībā.

Savukārt Vaivads jau viennozīmīgi ir viens no šīs valsts tranzītbiznesa dūžiem.

Ir skaidrs, ka tie cilvēki, kuri precīzi zina, ar ko ir saistītas gan šīs aizturēšanas, gan kratīšanas ietekmīgu uzņēmēju mājās, birojos, gan Hansabankas privāto seifu "izčekošana", vismaz tuvākajā laikā par to klusēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ābrams Kleckins ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš gadu desmitiem nebūdams nevienā partijā, nebūdams «sasmērējies» nevienā skandālā, spēja saglabāt to milzīgo privilēģiju, kas saucas neatkarīgs viedoklis. Kad pagājušā gada oktobrī viņš kļuva par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju, daudzu vienīgais jautājums bija – kāpēc Kleckinam tas bija vajadzīgs?

Pa Nacionālās radio un televīzijas padomes ofisa uzgaidāmās telpas logu paveras pasakains skats uz Doma laukumu, Vecrīgas namu jumtiem un baznīcu torņiem. Mums ar Agnesi ir gana laika pētīt šo ainavu – jau pagājusi pusstunda kopš norunātā laika. Sekretāre nervozi lūdz uzgaidīt vēl nedaudz, jo Kleckina kungam esot svarīga tikšanās. Nojaušu, ka tas ir Pēteris Šmidre, kuru, nākot šurp, redzēju pasteidzamies man garām. Kamēr mēs uz piekto stāvu ar kājām, viņš brauca ar liftu, un te nu ir rezultāts. Visticamāk, runā par digitalizāciju, prātoju. Ābramam Kleckinam tagad ir daudz šādu tikšanos ar ietekmīgiem cilvēkiem. Nez, vai viņi visi mēģina viņu «ietekmēt», pie sevis smejos. Kad beidzot sagaidām savu kārtu, Ābrams Kleckins izskatās tikpat mierīgs un līdzsvarots, kādu es viņu atceros kopš studiju gadiem. Inteliģents, taktisks, ļoti zinošs cilvēks. Pret saviem studentiem tāpat kā pret oponentiem viņš mācējis izturēties ar pietāti, cienot ikvienu viedokli. Šķiet, arī nesenie skandāli nav viņu padarījuši nervozu – vismaz ārēji to nevar manīt. Vienīgi pauzes viņš ietur garākas un daudznozīmīgākas, it kā klusējot teiktu – nu, jūs taču saprotat?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

picturegallery.ec2420e7-b8cf-42bd-a711-633311295d6f

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpinās Grūtupa iesākto

Andrejs Vaivars, BNS, 
speciāli DB, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasītāji bieži apgalvo, ka publiska netīrās veļas mazgāšana viņiem derdzas, taču dzeltenās preses reitingi liecina par pretējo. Šķiet, cilvēki vēlas tieši to – maizi un izklaides – un liekuļo, noliedzot savu interesi par privāta rakstura ziņām. Par to uz sarunu aicināju Izdevniecības Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāju Aiju Simsoni, kura ne vien izdod žurnālu Kas Jauns, bet arī pati kādu laiku bijusi preses uzmanības centrā.

picturegallery.4385a834-7083-4733-b114-3d7caedd01ba

Protams, ir ierasts, ka pēdējo divu gadu laikā mediji interesējas tikai par skandalozo tiesas procesu, kurā iesaistīta Aijas Simsone, un neliegšos – arī es nenocietos, nepajautājot, kā tas attīstās tālāk. Taču Aija ir nepiekāpīga, vien norāda, ka tiesvedība ir atsākusies, taču viņa nevēlas vairs par to runāt. Punkts. Nav noslēpums, ka sabiedrība par Aiju ir izveidojusi gana daudz stereotipu – konservatīva, agresīva, veiksmīga, Aija ejot «pāri līķiem», lai sasniegtu savus mērķus. Miljonāra sieva, kurai viss tiek pasniegts uz šķīvīša ar zilu maliņu. Tāpēc šīs sarunas mērķis ir palūkoties, kas aiz šiem stereotipiem slēpjas. Iespējams, sākot lasīt šo interviju, daudzi jutīsies vīlušies, jo tas patiešām nebūs kārtējais pikantais stāsts par krūšu implantiem, bet saruna par patriotismu un pozitīvo domāšanu. Jā, blondīne mēdz domāt arī par to, ironizē Aija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izšķiršanos par naftas cauruļvadu atbrīvošanu no NĪN valdība pārliek uz Saeimu

Agnese Margēviča, 20.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ZZS iebildumu dēļ Finanšu ministrija (FM) no valdībā šodien akceptētajiem grozījumiem nekustamā īpašuma likumā (NĪN) atsauca priekšlikumu par maģistrālo naftas cauruļvadu atbrīvošanu no NĪN maksas. Konkrētais likuma grozījumu punkts, kura virzīšanu FM sākotnēji argumentēja ar SIA LatRosTrans interesēm, uz Saeimu tiks sūtīts kā atsevišķs priekšlikums un tā pieņemšana būs deputātu rokās.

Pret šo normu otrdien valdības sēdē iebilda ZZS valdes priekšsēdētājs, vides ministrs Raimonds Vējonis, prasot to izņemt no likuma grozījumiem. FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece tam iebilda, bet R. Vējonis paziņoja, ka tādā gadījumā FM apdraud NĪN likuma grozījumu virzību pilnībā. Strīdīgā norma tika izņemta, kad diskusijā iejaucās premjers Valdis Dombrovskis (JL) FM ierēdni informējot, ka šāda vienošanās pirmdien jau ir panākta valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

FM aplēsusi, ka konkrētajam uzņēmumam tas gadā ļautu ietaupīt 1,53 miljonus latu, lai gan precīza summa būs zināma tikai pēc LatRosTrans inženierbūvju reģistrēšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: Aug privātpersonu skaits, kas automašīnas pērk paši, bez līzinga palīdzības

Žanete Hāka, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban līzinga sektorā aktivitāte ir vērojama juridisko personu segmentā, kaut arī redzama izteikta piesardzība, kas attiecas uz investīcijām, stāsta SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.

Pieaugums ir redzams mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, bet attiecas lielo uzņēmumu aktivitātē vērojams neliels kritums.

Nemainīgi līzinga finansējuma liela daļa ir auto No SEB izsniegtā finansējuma 40% veido tieši auto līzings, kam seko finansējums dažāda veida tehnikas iegādei 35% apmērā. Attiecībā uz auto līzingu nu jau ilgāku laiku nemainīga ir tendence izvēlēties jaunu apvidus auto. Tas tiek skaidrots ar sniegotām ziemām, sliktajiem ceļiem un sava veida braukšanas kultūru jeb ietekmi ceļa satiksmē, stāsta N. Kočanova.

Pagājušā gadā kompānija plānoja, ka 2013. gada izaugsme būs straujāka nekā tā ir redzama. Visstraujākais izrāviens finansējuma tirgū bija 2011.gadā, kas daļēji turpinājās arī 2012.gadā. Tas bija saistīts ar nepieciešamajām steidzamajām investīcijām, lai turpinātu saimniecisko darbību – atjaunotu autoparku, veikt iekārtu atjaunošanu un iegādi un citas investīcijas, jo krīzes gados uzņēmumi neieguldīja praktiski neko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normunds Skauģis maizes cepšanas biznesu aizsāka ģimenes lokā, dzimtajās Lāču mājās, un šovasar viņa ražotajai rupjmaizei būs 15 gadi – spurains vecums, kad vēl nepieciešami tikai daži būtiski soļi, lai stabili nostātos uz kājām un izietu pasaules ceļos.

Šķiet, savai dzīvei tās personiskajos apvāršņos Normunds nav izvirzījis augstas pretenzijas un varbūt tieši tāpēc ir radis sevī iekšēju līdzsvaru, bet viņa panākumi biznesā apliecina latviešu folklorā rodamo patiesību – mazs cinītis gāž lielu vezumu. Ar sīkstumu un apdomīgumu. Un šim uzņēmējam ir savs skatījums uz lietām, kas dara viņa viedokli saprotamu daudziem: «Šobrīd Latvijas biznesam ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk eksportēt savu produkciju uz ārzemēm, bet šo procesu joprojām bremzē nesakārtotā likumdošana. Mums ir dota iespēja piekļūt lielajam daudzmiljonu Eiropas Savienības tirgum, robežu taču vairs nav! Dzīvojam kārtējā pārmaiņu laikā, un ir svarīgi, lai mūsu cilvēki to veiksmīgi pārdzīvotu, lai valsts augtu uz gudriem pamatiem un garīgām vērtībām. Diemžēl mēs turpinām attīstīties kā patērētāju sabiedrība, jo to uzspiež bizness, un valsts šo procesu atbalsta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) gatavojas sodīt vācu gāzes kompāniju E.On un tās franču konkurentu Gaz De France par nelikumīgu sadarbību, ziņo Lenta, atsaucoties AFP.

Soda naudas apmērs var sasniegt vairākus simtus miljonu eiro, kas varētu būt Eiropas Savienības (ES) vēsturē lielākās sankcijas. Jāatgādina, ka 2007. gadā EK sāka izmeklēšanu pret divām kompānijām, kas piegādā dabasgāzi pa naftas trubu Megal, kas stiepjas no Čehijas cauri Dienvidvācijai uz Franciju. E.On Ruhrgas meitas kompānija un Gaz de France vienojās par gāzes piegādēm, ko tās piegādā saviem tirgiem. EK uzskata, ka šāda vienošanās ir antimonopola likumdošanas pārkāpums.

EK ar savu lēmumu gatavojas iepazīstināt nākamnedēļ.

Jāatgādina, ka arī iepriekš E.On ir jutusi spiedienu no Eiropas regulatoru struktūrām. Tā, piemēram, 2008. gada sākumā uzņēmums bija spiests pārdot daļu elektropārvades tīkla un restrukturizēt biznesu, kas skar elektroenerģijas ražošanu un piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden uz Parīzes autoizstādi franču ražotājs Renault sola atvest savu jauno konceptmodeli DeZire ar vidū iebūvētu elektromotoru.

Renault DeZire koncepts ir būvēts no metāla trubu rāmja, kas pārvilkts ar kevlara virsbūvi, tādējādi koncepta pašmasa būs tikai nieka 830 kg. Liekot lietā 150 ZS jaudīgo elektromotoru DeZire līdz 100 km/h lielam ātrumam ieskriesies piecās sekundēs, bet auto maksimālais ātrums sasniegs 180 km/h. Ar uzlādētām litija jona baterijām DeZire spēs nobraukt 160 kilometrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešais zināmais bojāgājušais dažu mēnešu laikā — tāda ir bēdīgi slavenās Rencēnu ielas jeb vienkārši Trubu šīgada statistika. Vieta pie lielajām siltumcaurulēm Lubānas ielas galā ir labi zināma gan nelegālo nakts autosacīkšu jeb strītreisa cienītājiem, gan ceļu policijai, jo strītreisi tur tiekot rīkoti regulāri, ziņo laikraksts Diena.

Pēdējās sacīkstes, kas notika nedēļas nogalē, beidzās traģiski — kāds 22 gadus vecs puisis ar motociklu sabrauca savu vienaudzi, kurš mira, nesagaidījis ātro palīdzību.

Dienai stāstījusi Rīgas galvenās policijas pārvaldes preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sigita Pildava, sestdien ap pulksten 23 1985.gadā dzimis vīrietis ar motociklu Suzuki mēģināja izbraukt starp divām automašīnām, kas gatavojās sākt ātruma dueli taisnā posmā. Motociklists neesot pamanījis, ka starp mašīnām stāv puisis, kam bija jādod starts, un uztriecās tam virsū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Valūtu kursi

Lāriņš dzejo: Griežot sirtaki, eiro iet švaki

Jānis Šķupelis, 19.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets analītiķa Andra Lāriņa dzeja par aktuālo situāciju finanšu tirgos:

Griežot sirtaki

Eiro iet švaki

Gar zemi tas krīt

Vai atkopsies rīt?

Ja budžets ir ar deficītu,

Jādomā tad ir par "krītu"

To atļauties var ekskluzīvi

Jo naudu tagad aizdod stīvi

Kamēr citiem jāvelk josta

Šveice skaitās miera osta

Frankus tirgū ķer ar skubu

Bail ka eiro neaiziet pa trubu

Ar latiem piepumpēts ir tirgus

Tos visi lēnām strūrī krauj

Nu ienesīgāk tirgot zirgus

A ko, ja procenti uz nulli rauj?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maxima signalizācijas apsaimniekotājs: no signalizācijas jēga ir tikai tad, ja ievēro drošības instrukcija

Gunta Kursiša, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jebkurai, pat vismodernākajai signalizācijas sistēmai ir jēga tikai tad, ja ēku lietotāji apzinās, ka drošības instrukcijas nav atvilktnē apputējis papīrs, bet dokuments, kurš reāli jāievieš dzīvē, regulāri apmācot darbiniekus un atbildīgās personas,» paudis Vesmann valdes loceklis Māris Vesmanis.

Viņš arī atzīst, ka pašlaik obligātās civilās aizsardzības stundas tiek pieminētas vien ar smaidu, un drošības instrukcijas daudzos uzņēmumos ir tikai formalitātes. Vēl jo vairāk - tajās nereti neiedziļinās pat atbildīgās personas, atzina M. Vesmanis.

Uzņēmuma Vesmann prakse rādot, ka reālas apmācības un treniņi netiek veikti pietiekamā apjomā vai tie pat tiek ignorēti.

«Ir objekti, kuros atbildīgie diemžēl pat nezina, vai viss ir kārtībā ar rezerves evakuācijas durvīm,» pauda signalizācijas uzņēmuma vadītājs.

Vesmann pamata darbības virziens ir drošības risinājumu tehniskā apkope. «Mēs rūpējamies, lai uzņēmumos uzstādītais drošības sistēmu tehniskais stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts un, ja nepieciešams, veicam remontu. Līdzībās runājot, esam kā santehniķis, kas salabo cauru trubu, ja pa to tek ūdens,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Oficiālā e-publikācija paplašina informācijas pieejamību jeb «Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības»

VSIA Latvijas Vēstnesis viedoklis, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gints Dandzbergs: Ar apdrošināšanu ir līdzīgi kā ar iedzeršanu studentu gados

Ieva Mārtiņa, Dienas bizness, 08.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

picturegallery.7171cfa6-ac9e-45ea-8c77-63b0e3700b9d

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līzinga procenti trīskāršosies

Ieva Mārtiņa, Db, 23.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā pieaugs resursu cenas un aizdevumu procentu likmes, daudzi uzņēmēji varētu bankrotēt, tostarp auto dīleri. Eiropas valstīs lielākās līzinga kompānijas UniCredit Group uzņēmuma Latvijā UniCredit Leasing, kas pamatā nodarbojas ar industriālās tehnikas un komerctransporta iegādes finansēšanu, vadītājs Jānis Buks intervijā Db situāciju ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā raksturo kā smagu, bet vienlaikus pauž optimismu par nākotni.

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina, cik pelna viņu kolēģi, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs zināt, cik pelna Jūsu kolēģi?» 33% respondentu atbildējuši, ka nezina un arī nevēlas to zināt. 27% aptaujāto nav lietas kursā, taču vēlētos uzzināt, cik lielu algu saņem viņu kolēģi. 28% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka zina, cik pelna daļa viņu darba biedru, un tikai 12% respondentu atklājuši, ka ir informēti par citu algas apmēru, jo uzņēmumā, kurā strādā, ir caurspīdīga atalgojuma sistēma.

«Slepenība samaksas jautājumos ir visai izplatīta prakse, jo nereti darbiniekiem stājoties līdzvērtīgā amatā, tiek piedāvāts atšķirīgs atalgojums, ņemot vērā viņa iepriekšējo pieredzi, izglītību un citus aspektus. Darba devēji savus darbiniekus bieži aicina neizpaust katra atalgojumu, pamatojot to ar nevēlēšanos izraisīt spriedzi kolēģu starpā,» komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji spiesti pārkāpt likumu

Jānis Lasmanis, Db, 23.12.2008

«Ir divi varianti - vai nu viņi nevēlējās zināt, kā situācija izvērtīsies, pieņemot šādu lēmumu, vai arī viņi ir nekompetenti un nesaprot, kādas šim lēmumam būs sekas. Man liekas, ka šajā situācijā ir otrais variants,» uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūkstošiem uzņēmēju ar 2009. gada pirmajām stundām būs spiesti pārkāpt likumu, jo nav iespējams laikus pārprogrammēt kases aparātus, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Likumu, ar kuru būtiski tika palielinātas PVN likmes, Saeima pieņēma piektdien, 12. decembrī. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests jau nākamās nedēļas sākumā paziņoja, ka visās tirdzniecības vietās esošajiem kases aparātiem jau 2009. gada 1. janvārī jābūt pārprogrammētiem saskaņā ar jaunajām PVN likmēm. Db aptaujāja lielākās VID sertificētās kases aparātu un sistēmu servisa kompānijas, kas vienbalsīgi paziņoja, ka, sekojot likuma burtam, nav iespējams valsts noteiktajā laikā pārprogrammēt visus kases aparātus. SIA CHD, kura apkalpo 9000 klientu, Db informēja, ka jau šobrīd kases aparātos paralēli pagaidām spēkā esošajām PVN likmēm tiek programmētas jaunās nodokļa likmes, taču uzņēmēju rinda stiepjas jau līdz janvāra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru