Biznesa portāls Db.lv viesojas Coworking Liepaja telpās, kurās Ģirts Toms Klampis sagaida ar «degošām» acīm un smaidu sejā. Viņš ir viens no SIA KK Original Design dibinātājiem, kas piedāvā palīgierīces bērniem, kuri cieš no cerebrālās triekas.

SIA KK Original Design ir dibināts 2018. gada februārī. Uzņēmumu izveidoja divi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) absolventi Ģ. T. Klampis un Valters Krētainis.

Sākotnēji V. Krētainis vēlējies atbalstīt savas līgavas mazo brāli, kurš cieš no cerebrālās triekas, palīdzot viņiem uzlabot fizisko un garīgo stāvokli un padarot pilnvērtīgāku un komfortablāku ģimenes locekļu ikdienu. V. Krētainis izlēma sava skolas kvalifikācijas darba ietvaros veidot palīgierīci ar nosaukumu Rāpulis. To var izmantot bērni, jaunieši no 3 līdz pat 21 gadu vecumam.

Ģ. T. Klampis stāsta, ka uzņēmums ikdienas darbā sadarbojas ar tiešajiem klientiem, fizioterapeitiem, inženieriem un citiem ekspertiem.

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Lauma Panova un Jānis Lēģeris uzskata, ka pankūkas garšo visiem, tādēļ pirms gada Cēsīs, Piebalgas ielas sākumā izveidota kafejnīca «Pancake House». Pankūku pagatavošanas metode aizgūta Francijā, kur tās pazīst kā Crepes.

«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.

Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.

PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaida studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama.

Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.

Šī gada jūnijā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, kuras biedrs ir arī AS “Olainfarm”, publicēja skolēnu aptaujas rezultātus, kas atklāj skaudro realitāti – vidusskolu absolventu ieskatā eksaktās zinātnes ir sarežģītas un neinteresantas, kā arī neredz sev karjeras iespējas šajās nozarēs. Šī aptauja liecina, ka jauniešu vidū par eksaktajām zinātnēm ir virkne stereotipu un mītu, nevis faktos balstīti argumenti. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu sniegt savu nelielu artavu to kliedēšanā. Sāksim ar karjeras iespējām.

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.

Jaunākie bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Mūsu kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt - Igaunijā 5,4% (1). Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9% (2).

Ventspils Augstskolā norisinājies projekta "CREAzone 2.0." otrais apmācību posms "PITCH IN", kur tikās 21 jaunietis no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils, lai ekspertu un mentoru vadībā ģenerētu jaunas biznesa idejas un tās pičotu.

Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs kopš 2018. gada septembra īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas programmas 2014. - 2020.gadam projektu Nr. LLI-186 "CREAzone 2.0.". Projekta mērķis ir izplatīt uzņēmējdarbību rosinošas idejas jauniešu vidū un palīdzēt izveidot 3-4 jaunuzņēmumus radošo industriju un ar tām saistītajās jomās.

Projekta otrais posms, tā dēvētais "PITCH IN", ir hakatona tipa apmācības, kura mērķis ir biznesa ideju ģenerēšana, kā arī biznesa idejas īstenošanai nepieciešamās komandas izveide un tās publiska prezentēšana. Divu dienu garumā Ventspils Augstskolā jaunieši no Kuldīgas, Rēzeknes un Jēkabpils meklēja atbildes uz jautājumiem, kur meklēt veiksmīgu biznesa ideju un kā to konkretizēt, ģenerēja konkrētas biznesa idejas, kā arī veidoja komandas un vieslektoru vadībā apguva, kā pičot savu biznesa ideju.

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu, tiesību zinātnes, finanses, bet jaunieši vēlas būt pavāri un sportisti – dalīta trešā vieta no jaunās paaudzes puses ir IT un aktiera profesijām.

Man kā IT nozares uzņēmuma vadītājam, no vienas puses, vajadzētu priecāties par Swedbank aptaujas datiem, jo IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt, tomēr, no otras puses, tas aktualizē jautājumu par citām profesijām, kurās būtiskas ir STEM zināšanas.

No darba devēju puses nerimst signāli, ka daudzās jomās trūkst darbinieku, bet tai pašā laikā vēl aizvien katru dienu Latviju pamet 74 cilvēki, attiecīgos statistikas datus publicēja Dienas Bizness, norādot, ka 27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā – 700 tūkst. 2017. gada pārskatā par Latviju OECD eksperti ir vienisprātis, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešams labāks eksporta sniegums, kas Latvijā uzlabojas, taču eksports joprojām balstās uz zemas pievienotās vērtības un dabas resursu ietilpīgiem produktiem, kas daļēji atspoguļo augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu un nepietiekamas inovācijas. Tas nozīmē, ka bez mākslīgā intelekta un ārvalstu speciālistu piesaistes būtisks kā vēl nekad ir izglītības reformu jautājums. Kā mēs nākotnē audzināsim un skolosim jauno paaudzi?

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktā aptauja, kuras ietvaros aptaujāti 225 uzņēmumu vadītāji.

Jautājot, vai uzņēmējus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, noskaidrots, ka 61,2% uzskata, ka tas jau ir nepietiekamā apjomā, savukārt 26,8% norādīja, ka drīzumā tas būs nepietiekams. Tikai 10,3% respondentu sacīja, ka par darbaspēka pieejamību nav jāsatraucas.

Tostarp 79,7% aptaujāto pauda, ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū.

LTRK arī noskaidroja, ka jau līdz šim 53,8% komersantu nav varējuši atrast piemērotu darbaspēku, bet 27,4%, lai gan bijušas grūtības, risinājums tomēr atrasts. 18,4% respondentu nav bijušas problēmas atrast darbiniekus. «Līdz šim informāciju par situāciju darba tirgū saņēmām individuālās sarunās ar uzņēmējiem, bet nu esam veikuši aptauju, kas pierāda, ka darbinieku trūkums jau ir realitāte un risinājumus jāmeklē nekavējoties,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Alūksnes bānīša stacijas burgeru kafejnīcas "Tvaiks x Ogle" saimnieki Rīgā, Krišjāņa Barona ielā jau pāris mēnešus saimnieko specializētā ātri pagatavojamo Āzijas nūdeļu veikalā.

"Ideja atnāca negaidīt, bet likumsakarīgi un uzreiz bija skaidrs, ka to realizēsim tūlīt. Ātri pagatavojamās nūdeles ir populāra uzkodu maltīte ne tikai Āzijā, bet visā pasaulē. Krāsaino iepakojumu un atraktīvo reklāmas kampaņu rezultātā nūdeles ir kļuvušas par vienu no mūsdienu kulta ēdieniem. Rotaļīgā pieeja un demokrātiskā produkta cena lieliski iederas mūsdienu dinamiskajā ritmā," stāsta veikala "Choi Choi Noodles" izveidotāji Irita Tīlane Pakalniņa un Andris Pakalniņš.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

Tā kā preces iepirkums neprasīja neiedomājami lielus ieguldījumus un ar savām zināšanām veikala īpašnieki ir pašpietiekami, lai paši izveidotu gan zīmolu, gan veikala interjeru, no idejas līdz gatavam rezultātam bija nepieciešams nedaudz vairāk nekā mēnesis.

"Izvēlējāmies preci iepirkt Eiropā, jo tas šajā situācijā bija piemērotākais un drošākais sadarbības veids," stāsta veikala dibinātāji. "Choi Choi Noodles" pieejami 100 dažādu ātri pagatavojamo nūdeļu veidi no Korejas, Indonēzijas, Taizemes un Japānas ražotājiem. Daudziem iemīļotās Āzijas garšas kā Tom Yum, Ramen, wok, PHO un citas. "Var nopirkt par pieejamu cenu un ātri pagatavot savās mājās vai darba vietās. Ļoti ērti tās var pagatavot arī brīvā dabā, piknikos un pārgājienos," pauž veikala īpašnieki.

"Mums ģimenē patīk gatavot, kā arī apmeklēt kafejnīcas, tādēļ arī mums ātrās nūdeles ir jaunums. Bet šajā situācijā, kad ēšana ārpus mājas nav pieejama un recepšu arsenālu dažkārt slinkums papildināt, visas mājas garšas ir apnikušas, nūdeles ir īsts atradums! Ātrās nūdeles var pagatavot kā gardu pamatmaltīti, ja tām pievieno dārzeņus, gaļu, zivis," stāsta I. Tīlane Pakalniņa un A.Pakalniņš.

Uzņēmēji ir priecīgi dzirdēt sajūsmas pilnās atsauksmes no veikala klientiem, kā arī ir pārsteigti, ka veikala mērķauditorija ir diezgan plašā vecuma diapazonā. Citiem tās ir atmiņas no Āzijas ceļojumiem, kāds šīs garšas un produktus ir iepazinis studējot ārzemēs vai jaunieši, kuriem patīk šī kultūra un vizuālais produkta kods.

"Daudzus izbrīnīja šīs idejas oriģinalitāte vai pat absurdums, jo iespējams tieši šādas specializācijas veikalu nekur nav, bet mēs ticam radošām un oriģinālām idejām un novērtējam šo brīvību tās realizējot," komentē uzņēmēji.

Janvārī atvērts arī internetveikals, lai Āzijas garšas varētu nogaršot arī citās Latvijas pilsētās. Tāpat iespējams preci saņemt arī veikalā. Veikala īpašnieki atzīst, ka ,iespējams, līdz pavasarim tiks atvērta vēl kāds neliels un vizuāli aizraujošs "Choi Choi Noodles" veikals kādā citā Rīgas ielā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2020.gada vasaras sākumā I. Tīlane Pakalniņa un A.Pakalniņš atvēra burgeru kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" Alūksnes bānīša stacijā.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

"Kad otrais Covid-19 vilnis tikai sāka uzņemt apgriezienus un bija skaidrs, ka ēdināšanas bizness savā ierastajā formā tiks apstādināts, racionāli izsvērām un nolēmām iet dīkstāvē un enerģiju, ko nāktos ieguldīt lai pārveidotos, pielāgotos mainīgajiem epidēmijas noteikumiem un iespējams nerentablajā eksistencē, lai sagaidītu pavasari, nolēmām ieguldīt lai izveidotu vēl kaut ko jaunu. Vasara bija ļoti aktīva un Alūksne ar saviem skaistajiem dabas un kultūras resursiem pulcēja daudz tūristus, bija laiks mazajai stacijai atvilkt elpu, lai atgrieztos ar vēl lielāku jaudu savā otrajā sezonā. Esam ieplānojuši vēl gardākus burgerus un vēl foršākus pasākumus," pauž uzņēmēji.

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

No 7. septembra sākusies pieteikšanās Rīgas domes finansētajai jauno uzņēmēju apmācību programmai Kembridžā, Lielbritānijā.

Pieteikumu pieņemšana ilgs līdz 13. oktobrim vai līdz 50 dalībnieku uzņemšanas programmā brīdim. Programmā tiek gaidīti jaunie un topošie uzņēmēji, jaunieši, tehnoloģiju un citu jomu speciālisti ar vēlēšanos attīstīt idejas biznesā.

Programma ir veidota divās daļās. Pirmā daļa norisināsies Rīgā no 17. oktobra līdz 28. novembrim, kur četru nodarbību laikā jaunie uzņēmēji gūs praktiskas zināšanas un iemaņas, lai efektīvi spētu īstenot savu ieceri. Rīgas daļas noslēgumā dalībnieki savas biznesa idejas prezentēs žūrijai pasākumā "Lāča miga", un 25 visaugstāk novērtētie dalībnieki saņems iespēju piedalīties programmas otrajā daļā – Kembridžā. Brauciens uz Lielbritāniju norisināsies 2021. gada janvāra beigās, tā dalībniekiem tiks līdzfinansētas ceļa, kā arī naktsmītnes izmaksas Kembridžā.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Kvalificēta darbaspēka trūkums ilgtermiņā nopietni apdraud Latvijas konkurētspēju, ražošanas attīstību un ekonomikas izaugsmi — norāda uzņēmēji un eksperti. Situāciju tuvākajā desmitgadē vēl vairāk saasinās 90.-gados piedzīvotā tā sauktā demogrāfiskā bedre.

Jaunākajā Citadele Index pētījumā, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, 66% uzņēmēju novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu. Tikai 1,5% aptaujāto uzskatījuši to par ļoti labu, bet nepilni 24% — par labu. Uzņēmumu vērtējums par viņiem nepieciešamā darbaspēka pieejamību ir pasliktinājies visā 2016. gada garumā, sasniedzot rekordzemu atzīmi.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš šos rezultātus skaidro ar iedzīvotāju emigrāciju uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Šobrīd gan Latvijā, gan Baltijas valstīs darba tirgū ienāk tā saucamā “demogrāfiskās bedres paaudze” — 90.-tajos dzimušie. Tas nozīmē, ka tuvāko 10 gadu laikā potenciālo darbinieku kopfonds, salīdzinot ar tagadējo, būtiski saruks — un līdz ar to arī darba devēju iespējas izvēlēties sev piemērotu darbaspēku. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir radīt apstākļus, lai jaunieši un darbspējas vecuma iedzīvotāji neaizbrauc peļņā citviet un apgūst eksaktās zinības, jo jau šobrīd tieši šo zinību pārstāvētās nozarēs trūkst darbinieku, tā M. Āboliņš.

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par jaunu uzņēmēju paaudzi Latvijas biznesa vidē, kuri ienāk ar citu skatījumu, bez padomju pieredzes, ar citām vērtībām un vērienu.

Uz šiem uzņēmējiem tiek liktas lielas cerības un no viņiem tiek sagaidīts daudz – ilgtspējīgu uzņēmumu izveide, uzņēmēju tēla uzlabošana, biznesa paradigmu maiņa, eksporta sekmēšana u.tml. Vai tas nav par daudz prasīts, un, vai ir viegli būt jaunam biznesā? Galvenais ir gribasspēks un drosme – tas ir vienlīdz svarīgi kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem.

Katram darbam un amatam ir sava vērtība

SIA «Vikotrans» darbība ir vērsta uz transporta pakalpojumiem un kravas pārvadājumiem. Lai gan esam viens no jaunākajiem uzņēmumiem nozarē, dibināts vien 2010. gadā, raugoties no automašīnu vienību skaita, esam arī viens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem Latvijā, kas veic iekšējos pārvadājumus. Apkalpojam tādus uzņēmumus kā SIA «Maxima Latvija», A/S «Dobeles dzirnavnieks», A/S «Tukuma piens», A/S «Latvijas Maiznieks», kā arī citus Latvijā un arī starptautiskajā vidē labi atpazīstamus uzņēmumus. Šis ir ģimenes uzņēmums, kas viennozīmīgi man sniedz papildus motivāciju strādāt, augt un attīstīties. Paralēli darbam iegūstu augstāko izglītību, studējot uzņēmējdarbību, jo uzskatu, ka izglītībai ir liela nozīme panākumu gūšanā. Šobrīd ieņemu vadošu amatu, taču dzīvē esmu izmēģinājis dažādus darbus, un uzskatu, ka ikvienam darbam ir sava vērtība. Savulaik strādāju par sētnieku, apkopēju, mazgājot grīdas kāpņu telpās - tolaik man bija aptuveni 14 gadi, tāpēc pelnīju kabatas naudu, kā vien spēju.

Latvijā pašlaik esam situācijā, ka relatīvi viegli ir pieejams finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Piemēram, projekti Atspēriens un Ideju kauss, LU studentu Biznesa inkubatora granti, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla piedāvātās investīcijas. Neaizmirsīsim arī par veiksmīgām privātpersonām un uzņēmējiem, kuri vēlas investēt apņēmīgos uzņēmējdarbības uzsācējos. Tāpat jau drīzumā Attīstības finanšu institūcija Altum noslēgs 15 milj. eiro vērtus līgumus ar trim jauniem akseleratoriem, kam sekos vēl sēklas un sākuma investīcijas 30 milj. eiro apmērā, kā arī izaugsmes investīcijas vēl 30 milj. eiro. Nerunājot nemaz par vairākiem miljoniem eiro, ko valsts un pašvaldības iegulda, lai veicinātu uzņēmējdarbības domāšanu, uzņēmumu rašanos un attīstīšanu. Neesot sīkumainiem aprēķinos, varam lēst, ka tuvākā gada laikā jaunuzņēmumu vidē būs pieejami vismaz 100 milj. eiro, kas gaidīs jaunos uzņēmējus.

Jau šobrīd potenciālie naudas devēji sastopas ar realitāti – uz konkursiem, grantiem un investīcijām piesakās maz pretendentu un kopējā pieteikumu kvalitāte ir salīdzinoši zema. Tas nozīmē, ka nepastāv nekādas konkurences, kas ir galvenais uzņēmējdarbības dzinējspēks. Protams, skeptiķi šajā brīdī teiks, ka latviešiem nav uzņēmējdarbības gēna. Tie, kuri vairāk iepazinuši jaunuzņēmumu vides likumus un citu valstu pieredzi, sapratīs, ka uzņēmēji neaug kā sēnes pēc lietus. Visās valstīs, kas lepojas ar lielu jaunuzņēmēju skaitu, tas nav noticis pats no sevis vai tukšā vietā. Ir radīta un mērķtiecīgi attīstīta vide, kas palīdz cilvēkiem kļūt par uzņēmējiem, kuros ir vērts investēt.