Drošības policija (DP) vakar Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret kādu Latvijas pilsoni pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu, likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un graut Latvijas teritoriālo vienotību.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kriminālvajāšanu DP lūgusi sākt pret nacionālboļševiku Benesu Aijo. Viņš ir vienīgā zināmā persona, pret kuru DP šogad sāka kriminālprocesu pēc šādiem pantiem.

Kā aģentūra LETA uzzināja DP, pret personu lūgts sākt kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, par ko ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 81.pantā, 82.pantā un 83.pantā.

Krimināllikuma 81.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. 82.pants ir par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā. Savukārt 83.pants ir par publisku aicinājumu graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību.

Pēc internetā publicētā aicinājuma nākamnedēļ vardarbīgi gāzt Latvijas valdību, Drošības policija par attiecīgu noziedzīgu nodarījumu ierosinājusi krimināllietu.

Krimināllieta ierosināta par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat pieciem gadiem. DP pagaidām neatklāj vai tiem jau ir kāda aizdomās turamo personu grupa.

Uzsaukuma autori interneta vietnē www.nostarsaeimu.times.lv aicina ierasties pie Saeimas nama bruņotiem "ar degmaisījuma pudelēm, dakšām un traktortehniku" un, sekojot Kārļa Ulmaņa piemēram, veikt valsts apvērsumu. "[Valsts] prezidents [Valdis Zatlers] jau izteicis savu pozīciju neatlaist Saeimu, vēsturiski tikai Kārlis Ulmanis izdarīja to ko tagad vajadzētu darīt prezidentam - veikt valsts apvērsumu," teikts paziņojumā.

Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Bijušais Rīgas mērs un Saeimas deputāts Andris Ārgalis intervijā laikrakstam Diena skarbi vērtē pašreizējo politisko vidi, taču pats tajā atgriezties neplāno.

«Vēlme nav bijusi, kaut uzrunājuši vairāki politiskie spēki. Visiem, ar ko esmu par to runājis, novēlu veiksmi,» uz jautājumu, vai pašam nav bijusi vēlme atgriezties uz politiskās skatuves, atbildējis A. Ārgalis.

Savukārt, vaicāts - šobrīd daudzas partijas piesaka sevi kā alternatīvu Vienotībai, vai kādam ir izredzes - viņš atbildējis kritizējoši: «Negatīvisms, ko pret jaunajām partijām ar visām savām izdarībām radīja Zatlers, ilgi nebūs izdzēšams. Pat, ja pēc gadiem parādīsies ļoti spēcīgi, jauni, Rietumos izglītību un zināšanas apguvuši cilvēki, kas grib palīdzēt savai valstij, viņiem būs ļoti grūti. Jo Zatlers ir sagrāvis ticību pārmaiņām.»

«Manuprāt, vislabāk būtu, ja Sprūdžs vismaz uz kādu laiku aizietu no sava amata un dotos uz kādu no pašvaldībām pamācīties šīs institūcijas darbu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekspolitiķis Andris Ārgalis.

«Būtu labi, ja kāda no nopietnām pašvaldībām - Liepājas, Ventspils - viņu ņemtu par mācekli,» viņš prātojis.

Uz laikraksta jautājumu, vai Sprūdžam būtu jākļūst par Aivara Lemberga mācekli, A. Ārgalis atbildējis: «Es kā pusarodskolu, pusbērnunama audzēknis esmu vienmēr bijis pateicīgs, ka man kāds kaut ko iemācījis. Tas palīdz izvairīties no augstprātības. Sprūdžs sabiedrības acīs tikai iegūtu, ja sniegtu paziņojumu: mīļie, es tomēr ministra amatam esmu par švaku. Es došos uz Ventspili, apgūšu komunālos jautājumus vai citus un tad varbūt pēc dažiem gadiem mēģināšu kļūt par ministru vēlreiz.»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Galds, divi krēsli un sols. Mēs ar fotogrāfu nelielajā Centrālcietuma ieslodzīto tikšanās kabinetā gaidām Latvijas pazīstamāko nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, kurš pirms nepilna mēneša deportēts no Krievijas. Tur viņš uzturējās kopš 2002. gada novembra, kad ar mērķi iesaistīties Krievijas politiskajos procesos pameta Latviju.

Tagad Lindermans atvests uz tikšanās kabinetu un, mazliet samulsis, paraksta cietuma administrācijas prasīto rakstisko apliecinājumu, ka tiešām ir ar mieru sniegt interviju Db. Mūsu saruna notiek krievu valodā, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lindermans neprastu latviski. Viņš vienkārši vēlas izteikties iespējami precīzāk.

Kā jūs deportēja uz Latviju?

Čekisti mani aizturēja uz ielas. Maskavā. Pēc tam notiek procedūra, ir tiesa, kas lemj par deportāciju. Sākumā atrados izvietošanas izolatorā, mani nolaupīja no turienes, bija iesaistīti trīs, četri specdienesti, tostarp federālā milicija, kopā trīsdesmit cilvēku. Ielika mašīnā, aizveda. Nolaupīja no izolatora. Es zināju, ka mani deportēs, gribēju, lai Latvijas vēstniecība pakontrolē šo procesu, jo tie puiši, kas noņēmās ar manu deportāciju, varēja mani nogādāt ne tikai uz Latviju, bet arī uz mežu varēja aizvest un norakt. Tad mani izveda uz Pleskavas apgabalu, tad uz pierobežas pilsētu Balviem.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēma apcietināt nacionālboļševiku aktīvistu Benesu Aijo, pret kuru Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par aicinājumu likvidēt Latvijas valstisko neatkarību.

Aijo tika aizturēts trešdien, 14.maijā, Rīgas lidostā. Likums dod tiesības policijai personu aizturēt līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma. Pēc tam personai jāpiemēro ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis vai apcietinājums. Par apcietinājuma piemērošanu jālemj tiesai.

DP paziņojumā presei iepriekš norādīja, ka Aijo tika izraidīts no Ukrainas, jo, neievērojot iepriekš uzlikto aizliegumu iebraukt šajā valstī trīs gadus, kopā ar vēl diviem aktīvistiem maija sākumā tomēr centās nelegāli iekļūt Ukrainā. Tieši ar reisu no Ukrainas Aijo trešdien ieradās Rīgas lidostā.

Ieguldot 14 milj. eiro, SIA BSW Latvia veikusi apjomīgu modernizāciju, kas ļāvusi ražot dārgākus produktus, radīt 10 jaunas darba vietas, vienlaikus efektivizēt ražošanu un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Apjomīgais investīciju projekts, kas mainījis teju vai visus koksnes izstrādājumu ražošanas iecirkņus, ir pabeigts, un tā rezultātā pavērušās jaunas iespējas, kādu nebija agrāk,» situāciju skaidro viena no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem SIA BSW Latvia valdes loceklis Inesis Ārgalis.

ES atbalsts 4 milj. eiro

Trīs gadu laikā īstenotais 14 milj. eiro investīciju projekts ir lielākais kopš uzņēmuma izveides, turklāt tā ieguldījuma apmērs tikai pavisam nedaudz atpaliek no 1999. līdz 2001. gadā ieguldītajiem 17 milj. eiro. I. Ārgalis nenoliedz, ka pirms un pēc modernizācijas – tie būtībā ir divi dažādi uzņēmumi ar ļoti atšķirīgu konkurētspēju tirgū. Iespaidīgā SIA BSW Latvia pārmaiņu projekta īstenošanai piesaistīts arī augstas pievienotās vērtības investīciju programmas ES struktūrfondu finansējums, ko administrē LIAA. «Tā ietvaros bija pieteikta 11,7 milj. eiro vērta projekta īstenošana, un atbalsta apmērs sasniegs nedaudz vairāk par 4 milj. eiro, taču daļa no tā vēl nav saņemta,» tā uz jautājumu par ES struktūrfondu programmas izmantošanu atbild I. Ārgalis. Viņš uzsver, ka bez ES struktūrfondu atbalsta, šāds investīciju projekts tik ātros tempos nebūtu īstenots.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis, kurš pagājušajā gadā aktualizēja cīņu ar materiālo vērtību bojāšanu ar grafiti un citiem zīmējumiem, ir neapmierināts ar Rīgas pašvaldības policijas veikumu šajā jomā.

„Pašvaldības policija ziņo, ka pusgada laikā viņi ir notvēruši veselus 33 grafiti zīmētājus. Manuprāt, tas liecina par policijas nespēju un arī nevēlēšanos kārtīgi strādāt. Vienkārši novērojumi par to, cik krāsu baloniņu ikdienā tiek pirkti veikalos un arī mūsu pilsētas ēku un citu objektu joprojām apzīmētās, „sacūkotās” sienas liecina par to, ka graffiti zīmētāju ir krietni vairāk un viņu dēļ namīpašnieki un pašvaldība turpina ciest ievērojamus zaudējumus,” norāda A. Ārgalis.

„Pašvaldības policijai no pilsētas budžeta tiek piešķirti milzīgi līdzekļi un šai iestādei būtu jārūpējas, lai pasargātu pašvaldību un tās iedzīvotājus no vandāļu izdarībām,” viņš turpina.

Lai meklētu alternatīvus risinājumus esošajai caurlaižu sistēmai iebraukšanai Vecrīgā, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns nākamnedēļ iecerējis tikties ar Rīgas mēru Jāni Birku.

Tikšanās laiks vēl tiek saskaņots, pastāstīja E.Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa.

«Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kopš šā gada 19.jūlija, kad tika saņemts Rīgas pilsētas domes lūgums pagarināt īpašā režīma zonas statusu Vecrīgai uz vismaz pieciem gadiem, ir veikusi situācijas izvērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai ir sasniegts sākotnējais mērķis – īstenot tādu satiksmes organizāciju, kas veicinātu gājēju satiksmes prioritāti un drošību. Izvērtējot iesniegto informāciju, RAPLM secinājusi, ka nav sasniegts sākotnēji izvirzītais mērķis, piešķirot Vecrīgai īpašā režīma zonas statusu. Joprojām Vecrīgā ir vērojama aktīva transportlīdzekļu satiksme, netiek pienācīgi domāts par gājēju drošību. Turklāt liela daļa no iekasētajiem līdzekļiem par nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā tiek izmantoti administratīviem izdevumiem jeb kontroles sistēmas uzturēšanai,» norādīja D.Kārliņa. Ministrs E.Zalāns pagaidām neredz pamatojumu saglabāt esošo sistēmu, jo tā nav pierādījusi savu efektivitāti. Viņš uzskata, ka pašvaldība var atrast labākus risinājumus, kā nodrošināt Vecrīgas kā pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzību un kā veicināt gājēju drošību vecpilsētā. Tāpēc arī ministrs iecerējis tikties ar J.Birku.

Rimi Latvijā ieviesīs personalizētās iepirkšanās sistēmu Baltijā – Mans Rimi kioskus, kuros tiks sniegta informācija par Mans Rimi kartes īpašniekam sagatavotajiem piedāvājumiem, kas tiks radīti, balstoties uz pircēja paradumiem. Jaunās sistēmas ietvaros Mans Rimi kartes īpašnieki varēs apskatīt kartēs uzkrātos punktus un citu lojalitātes partneru īpašos piedāvājumus.

Mans Rimi kartes piedāvājumus varēs aplūkot Mans Rimi kioskos, kas, sākot no 16. oktobra, atradīsies pie ieejas tirdzniecības vietās. Šajos kioskos uz ekrāna pircēji varēs aplūkot un uz vietas izdrukāt «tieši viņam sagatavotos aktuālos piedāvājumus un atlaides».

«Katra Mans Rimi klientu kartes īpašnieka speciālie cenu piedāvājumi tiks sagatavoti, balstoties uz sistēmā esošajiem datiem par klienta pirkumu statistiku, iepirkšanās paradumiem,» norāda Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Oktobra sākumā Mans Rimi kioski jau tika ieviesti Rimi tīkla veikalos Igaunijā un Lietuvā. Rimi pārstāvji apgalvo, ka jau pirmajās dienās šī sistēma guvusi lielu atsaucību.

"Tautas partija savu ietekmi gan Rīgas domē, gan parlamentā un valdībā saglabās un bez mums tāpat nevienu nopietnu lēmumu nevar pieņemt," intervijā laikrakstam Diena norāda Tautas partijas vadītājs ekspremjers Aigars Kalvītis.

Uz jautājumu: "Vai jūs Rīgas koalīcijā atbalstīsiet Jāni Birku līdz nākamajām vēlēšanām?", A. Kalvītis atbild:

"Mēs nekad nevaram pateikt, kas politikā var notikt līdz nākamajām vēlēšanām. Pieņemsim, Birkam gadīsies tāda kļūme kā Gudelei un būsim spiesti mainīt Rīgas mēru. Mēs nevaram izslēgt kaut kādus notikumus. Taču tas, ka mēs atbalstīsim Godmani līdz galam, un atbalstīsim Birku, tas ir fakts. Vērojot apstākļus pasaules, Latvijas ekonomikā, tad — ja šiem ekonomiskajiem apstākļiem vēl tiks pievienota politiskā nestabilitāte, tad mums būs daudz, daudz sarežģītāka situācija un tā var daudz smagāk atsaukties uz notikumiem, kas mūs nākotnē sagaida. Mēs esam par stabilitāti un Rīgas domes vadības vai valdības maiņa nekādā gadījumā neietilpst Tautas partijas plānos ne tuvākā, ne tālākā nākotnē."

Jānis Birks joprojām ir labākais kandidāts Rīgas domes priekšsēdētāja amatam, uzskata apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Viņš Db norādīja, ka izskanējušās versijas par Eināru Cilinski un Ivaru Gateru kā mēra amata kandidātiem pagaidām ir citu partiju spekulācijas, jo TB/LNNK oficiālu kandidātu nosauks tikai pēc valdes sēdes, kas paredzēta šodien plkst. 18.00.

«Jaunais laiks vāca parakstus pret Jāni Birku un tāpēc vēlētos redzēt citu mēra kandidātu, bet es joprojām uzskatu, ka Jānis Birks būtu vislabākais pretendents uz šo amatu,» paziņoja R.Zīle. Tēvzemieši valdes sēdē arī lems, ar kurām partijām turpināt sarunas par domes koalīcijas izveidošanu, kurai būtu stabils vairākums. R.Zīle pauda uzskatu, ka jārunā gan ar Tautas partiju, gan sociāldemokrātiem. Jau vēstīts, ka par sadarbību jaunajā koalīcijā vienojušās TB/LNNK, LPP/LC un Jaunā laika frakcijas.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

LPS paziņo, ka LPS nav plašsaziņas līdzekļiem izplatījusi informāciju „Nelikumīgi miljonu kontrakti privātkompānijai uz piecpadsmit gadiem un draudi katra Latvijas iedzīvotāja veselībai”, kas žurnālistiem ir nosūtīta kā „Latvijas Pašvaldību savienības Informācija masu medijiem” un ar parakstu „Latvijas Pašvaldību savienība”, turklāt e-pasta sūtījumā parādās it kā informācija būtu sūtīta no adreses [email protected].

„LPS NEKAD nesūta informāciju žurnālistiem tādā formā, kādā ir sagatavota un nosūtīta minētā informācija, un aicina žurnālistus un par drošu elektronisko vidi atbildīgās iestādes izmeklēt šo gadījumu, lai noskaidrotu patiesību. LPS arī pauž neizpratni, kā minētās informācijas autoriem ir iespējams cīnīties par taisnību, pašiem melojot un uzdodoties par pilnīgi citu juridisku personu.” LPS nekavējoties sazināsies ar policiju par šī gadījuma izmeklēšanu.

Kā noskaidroja Db.lv, pievienotā preses relīze medijiem tika sagatavota un izsūtīta no interneta kafejnīcas, savukārt dokuments, kurā atrodas iestāžu darbinieku e-pasta sarakste varētu būt sagatavota LPS telpās.

Lai izvērtētu par to, kāds atbalsts nepieciešams un cik lielu summu nākamā gada budžetā atvēlēt demogrāfijas problēmu risināšanai, tiks veidota atsevišķa darba grupa, norāda Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība Visu Latvijai - Tēvzemei un brīvībai/LNNK), piebilstot, ka viņa pārstāvētās partijas mērķis nav gāzt valdību.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka vienojies ar premjeru Valdi Dombrovski par speciālas darba grupas izveidošanu, kurā piedalīsies ne tikai ierēdņi un politiķi, bet arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un demogrāfijas eksperti.

Atbildot uz jautājumu, kas notiks tādā gadījumā, ja visas viņa partijas izvirzītās prasības netiks ievērotas, R. Dzintars norādīja, ka netiekot izskatīts tāds variants, kurā Nacionālās apvienības prasības netiek ievērotas. «Mēs varam diskutēt par niansēm,» piebilda Dzintars.

Tajā pat laikā viņš apstiprināja, ka viņa pārstāvētās partijas mērķis neesot gāzt valdību. «Runas par to, ka mūsu patiesā motivācija varētu būt kāda cita, ir tikai uzmanības novēršana no problēmu risināšanas,» sacīja Dzintars.

Rīgas dome šodien vēl nepieņēma lēmumu par Rīgas pieminekļu aģentūras pievienošanu aģentūrai Mežaparks.

Ar balsu vairākumu nolemts jautājumu virzīt atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā - Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu - komitejā.

Pēc ieceres, Rīgas pieminekļu aģentūru pievienojot aģentūrai Mežaparks, bija plānots gadā ietaupīt 105 tūkstošus latu. Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas deputāti februāra sākumā neatbalstīja Rīgas pieminekļu aģentūras pievienošanu aģentūrai Mežaparks. Savukārt partijas Jaunais laiks frakcija ierosināja abas aģentūras pievienot pašvaldības aģentūrai Rīgas dārzi un parki, kas arī netika atbalstīts. Rīgas pieminekļu aģentūra ir vienīgā aģentūra, kas domes reorganizācijas rezultātā tiktu faktiski likvidēta.

Viņas rīts joprojām sākas ar laikrakstu Diena, lai gan Sarmīte Ēlerte, protams, nekad nebūs šī laikraksta lasītāja tradicionālā izpratnē. Pēc astoņpadsmit Dienā pavadītiem gadiem Sarmīte atzīst, ka arī šobrīd, no rīta šķirstot Dienu, viņa joprojām izvērtē savu bijušo kolēģu profesionālo veikumu. «Es vienkārši nemāku lasīt citādi,» viņa saka, it kā apstiprinot, ka šis paradums nepāries nekad.

Arī šīs sarunas gaitā ne mirkli nepamet sajūta, ka runāju ar profesionāli, jo šim terminam nepastāv pagātnes forma. Intervija ar Sarmīti Ēlerti nenorit pēc man labi zināmās formulas, kad cilvēks sākotnēji ir nedaudz saspringts un neveikls, taču jau pēc pusstundas sāk atraisīties, kā ar vecu paziņu pļāpājot par darbu, ģimeni, bērnību, sliktajiem Latvijas ceļiem un politiku. Nē, viņa gadu desmitiem ir vārījusies šajā katlā un lieliski zina oderi. Viņa runā tikai par lietu, ir taktiska, precīza un diemžēl neielaiž savā privātajā teritorijā. Gandrīz neielaiž. Un pasmaida tikai vienu reizi –, kad stāsta par savu rožu dārzu, kurš viņas prombūtnes laikā ir aizaudzis ar nezālēm. "Biju prom trīs nedēļas. Atbraucu mājās, un visas manas rozes bija sagāzušās čupu čupām. Balandas! Es tādas savā mūžā nebiju redzējusi! Tāda sajūta, ka te ir subtropi!"

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

«Esam palīdzējuši tikai vienu valdību gāzt. Tagad varu pateikt, ka tas bija pareizs solis - gāzt Godmaņa valdību. Tā bija absolūti nepopulāra, un sabiedrība jau bija gatava iznākt ielās. Ļoti tuvu bija Saeimas atlaišana,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena sacījis Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Zināšanu jomā Dombrovskis ne par matu nav sliktāks kā Godmanis, bet Godmanis visus bija nokausējis ar milzīgiem analītiskiem tekstiem, vairāku stundu gariem nogurdinošiem monologiem. Uz priekšu nekas nevirzījās, un tas bija visiem piegriezies,» stāstījis A. Brigmanis.

Atbildot uz jautājumu, ar kādu automašīnu pārvietojas, LZS priekšsēdētājs stāstījis: «Nissan. Man to vajag, jo es braucu pa laukiem, bet uz Saeimu es braucu ar Saeimas mašīnu, jo negribu pakļaut sevi un citus cilvēkus riskam. Ja visu dienu te esi noņēmies, tad vakarā pašam braukt ar automašīnu caur piebāzto Rīgu - tas nav priekš manis.»

Bijušais ārlietu ministrs, biedrības Citai politikai viens no dibinātājiem un Saeimas deputāts Artis Pabriks intervijā Latvijas Avīzei pieļauj iespēju, ka šogad rudenī varētu tikt gāzta valdība.

"Daži koalīcijas locekļi nav pārāk apmierināti ar Godmaņa esību šajā amatā, tāpēc pieļauju iespēju, ka premjers varētu tikt gāzts kaut kad rudenī," sacījis A. Pabriks, piebilstot, ka esošās koalīcijas partijas laiku pa laikam apsver iespēju gāzt valdību.

"Gāzt valdību nav spēlēšanās," sacīja Pabriks. "Tā ir nopietna lieta, to apsver koalīcijas partiju iekšienē, lai mainītu pozīcijas, kas katrai partijai liekas izdevīgākas pirms nākamajām vēlēšanām. Tas ir tas, kā politiķi koalīcijā domā. Ņemot vērā, ka tuvojas pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas, viss kaut kas var būt un notikt."