Ne tikai airBaltic vadītāja Bertolta Flika Latvijas apstākļiem astronomiskais atalgojums neiekļaujas valsts noteiktajos algu griestos lielu uzņēmumu vadītājiem, bet arī pārējo trīs valdes locekļu atalgojums, no kuriem divi ir Latvijas pilsoņi, mēnesī varētu pārsniegt 10 000 latu.
Par to šodien raksta Diena, atsaucoties uz uzņēmuma 2007.gada pārskata analīzi. Četru valdes locekļu algām 2007.gadā tērēti 718 000 lati.
Fliks pērn mēnesī saņēmis 29 000 latu, lai gan likumā noteiktais ierobežojums valsts uzņēmumu vadībai ir 6 000 latu. To gan regulāri apgāja ar prēmijām, kas šogad aizliegtas.
Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups, kurš 1999.gada beigās kā valsts pārstāvis parakstīja statūtus, atzīst, ka konkrētu amatpersonu atalgojums nav skatīts - pēc lidsabiedrības ieteikuma apstiprināts algu fonds. Uz pārējiem Dienas jautājumiem par Flika algas adekvātumu un kritērijiem līdz darba dienas beigām no Satiksmes ministrijas atbildes nav pienākušas. Padomes locekļi vai nu atteicās komentēt, vai teicās nezinām, bet padomes priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) nebija sazvanāms.
Taču arī «jaunā slota» ministrijā apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) negrasās Flika algu nekavējoties samazināt. Atzīdams, ka tā ir pārāk liela, TB/LNNK līderis Roberts Zīle norāda, ka vispirms noskaidros, kuram kas lidsabiedrībā pieder. Ja 47,2% akciju iegādes darījumā decembrī Fliks par 14 miljoniem latu iegādājies arī iespēju pārvērst akcijās obligācijas, ko SAS ieguva par Latvijas valstij dotu aizdevumu, viņš var kļūt par vairākuma akcionāru un maksāt, cik grib. Taču airBaltic saņem valsts atbalstu caur lidostas atlaidēm, un tāpēc jānosaka sabiedrībai saprotami pamatojams algas līmenis.
Partijas Jaunais laiks vadītāja Solvita Āboltiņa sacīja, ka jānodrošina noteikti griesti visu valstij pilnībā vai daļēji piederošu uzņēmumu vadībai, jo šis «pārsniedz saprāta robežu».