Mobilo ierīču un mākoņpakalpojumu uzvaras gājiens rada jaunus izaicinājumus datu drošībā; īpaša vērība jāpievērš ES prezidentūras laikā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Latvijas publiskajam sektoram, gatavojoties Eiropas Savienības (ES) prezidentūrai, jāpievērš vairāk uzmanības IT drošības jautājumam. Kā piemēru var minēt kaimiņvalsts Lietuvas pieredzi, kad, kļūstot par ES prezidējošo valsti, tās mājaslapām sāka uzbrukt hakeri.
Publiskajā sektorā ir zema aktivitāte drošības iepirkumu ziņā, kas norāda, ka valsts iestādes neizrāda tik lielas rūpes par drošības jautājumiem, kā varētu sagaidīt. «Drošības jautājumi aktualizējas galvenokārt tad, kad ir noticis kāds nevēlams gadījums, piemēram, mājaslapas uzlaušana,» DB skaidro DPA IT drošības virziena vadītājs Didzis Balodis. Savukārt uzņēmumu segmentā viņš novērojis divas grupas – pirmā ir bankas un citi lielie uzņēmumi, kur datu aizsardzības jautājumi lielākoties ir sakārtoti, bet, runājot par pārējiem uzņēmumiem, pieredze rāda, ka nereti tie pievērš par maz uzmanības datu aizsardzībai. Sekojot līdzi iepirkumiem un piedāvātajiem pakalpojumiem, jāsecina, ka prioritāšu sarakstā drošība nav pirmajā vietā, norāda D. Balodis. Bieži vien par savu datu aizsardzību uzņēmumi reaģē novēloti – sāk domāt tikai pēc tam, kad sensitīvi dati, piemēram, komercnoslēpums vai finanšu informācija, ir nonākuši ārpus uzņēmuma. «Diemžēl savā praksē nereti saskaramies tieši ar šādiem gadījumiem. Problemātika ir gan tehnoloģiskajos risinājumos, kas tiek izmantoti datu apstrādei – tie nav droši izveidoti un netiek uzturēti un atbilstoši pārbaudīti –, gan pašos procesos un uzņēmumu darbībā – darbiniekiem trūkst izpratnes un zināšanu par datu un informācijas aizsardzību,» klāsta D. Balodis.