Valsts dotāciju samazināšana spiež uz radikālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā, kas draud izraisīt pārvadātāju «karu», kurā var ciest arī valsts.

Faktiski pasažieru pārvadājumu jomā briest revolūcija, taču, kādas varētu būt tās iespējamās sekas, prognozēt neviens īpaši nevēlas. Pēdējos 20 gados slēgti daudzi vilcienu maršruti, piem., Rīga - Ērgļi, vēl skaļāku rezonansi 1997. g. izraisīja toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana lēmums slēgt Vaiņodes dzelzceļa līniju.

Sarežģītā situācijā ir arī pasažieru autopārvadātāji, kuriem ar Latvijas valsti - SIA Autotransporta direkcija (ATD) personā - ir noslēgts līgums par maršrutu tīkla apkalpošanu uz 12 gadiem - tātad līdz 2020. g. Balstoties uz šo līgumu, autopārvadātāji ir uzņēmušies saistības - līzingā iegādājušies autobusus. Tāpēc līgumu laušana (vai spēles nosacījumu kardināla maiņa) no valsts puses draudētu ar tiesvedībām un, iespējams, arī papildu izmaksām nodokļu maksātājiem, jo diez vai privātie autopārvadātāji tam piekritīs. Tomēr valstij šajā jautājumā risinājums būs vien jāpieņem, kaut arī, kā trāpīgi situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Lietuvas autopārvadātāji Krievijas pērn augustā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma dēļ ir zaudējuši ieņēmumus 11,6 miljonu eiro apmērā, paziņoja Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava, norādot, ka situācija turpina pasliktināties saistībā ar kavēšanos uz Krievijas robežas.

«Kavēšanās uz robežas ar Krieviju un nekas [Krievijas sankcijas] nav atsaukts. Tomēr neviens uz turieni vairs nebrauc, vien atsevišķi autopārvadātāji. Situācija tajā pusē ir ļoti slikta,» aģentūrai BNS teica Linava pārstāvis Valds Kazlausks.

Lietuvas autopārvadātāji mēģina pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības rietumu valstīm, tomēr katra valsts piemēro atšķirīgus ierobežojumus, kas traucē autopārvadātāju iespējas iekarot konkrēto tirgu, viņš paskaidroja.

Krievijas muita novembrī deva rīkojumu muitniekiem pastiprināt no Lietuvas iebraucošo komerciālo un pasažieru automašīnu pārbaudes.

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto padomes locekļi tikušies ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, lai pārrunātu problēmas saistībā ar Krievijas embargo atsevišķu preču importam un iespējamos pasākumus tā negatīvās ietekmes uz autotransporta nozari mazināšanai, informē asociācijas pārstāvji.

Sarunas laikā autopārvadātāji akcentēja aktuālos jautājumus, par piemēru minot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. A.Matīss piekrita, ka grozījumu formulējums attiecīgajā likumā ir koriģējams punktā par ekspluatācijas nodokļa sasaisti ar autoceļu lietošanas nodevas nomaksu. Likumprojektu Saeimā varētu skatīt un grozījumus pieņemt jau pēc nedēļas.

Tāpat izskatīšanai Saeimā nākamnedēļ tiks iesniegti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz nodokļu brīvdienas tiem nodokļu maksātājiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Autopārvadātāji aicināja ātrāk apstiprināt ne tikai šos grozījumus, bet arī tajos normatīvajos aktos, kas paredz kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu un kas vienkāršo un paātrina muitas kontroles procedūras, lai būtu iespēja tikt pie jaunām kravām.

Covid-19 ierobežojošo pasākumu rezultātā kravu autopārvadājumu apjoms pirmajā pusgadā samazinājies par 30%. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi pamazām atjaunojas, informē valsts SIA "Autotransporta direkcija".

Šā gada pirmajā pusgadā par 9,3% ir palielinājies kopējais licencēto uzņēmumu skaits, kas nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu autopārvadājumus un pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Tomēr licences kartīšu un Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas tiek izsniegtas uz katru transportlīdzekli, ir samazinājies par 2,3%, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Šobrīd spēkā esošas ir 23 997 licences kartības un EK atļaujas kopijas.

Jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijas kravu autopārvadātāji visvairāk kravu veda uz Krieviju, Baltkrieviju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Poliju. Tomēr šobrīd, ņemot vērā visus ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, vislielākais pārvadājumu apjoma samazinājums ir tieši uz Krieviju, Itāliju un Vāciju.

Vinjetes ietekme uz biznesu ir dažāda; autopārvadātāji nav apmierināti ar samaksas kārtību un ceļu kvalitāti , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gada ieviesto jauno nodevu, proti, autoceļu lietošanas maksu jeb vinjeti autopārvadātāji «norijuši», un šis jautājums vairs aktīvi netiek apspriests, liecina komersantu sacītais. Tās sitienu pa kabatu dažādos virzienos darbojošies uzņēmēji sajutuši atšķirīgi.

Kokvedējiem nekaiš

Ja par vienu kokvedēju mēnesī jāmaksā ap 50 līdz 60 eiro, uzņēmējs tik ļoti to neizjūt salīdzinājumā ar situāciju, ja uzņēmējam par vairākiem auto vienā reizē būtu jāmaksā ap 700 eiro, saka Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Gada maksājums noteikti nav pirmā izvēle kompānijām; izdevīgāk varētu būt maksāt pa mēnešiem, ņemot vērā kokvedēju darbības specifiku. Proti, mēnesi vai divus gadā ir pauze, piemēram, remontu dēļ.

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Vispirms tiek atrasti tirgi un tad tiem tiek ražotas preces. Latvijas politiķi piedāvā, ka varētu arī otrādi, tomēr ekonomikas loģika šādām manipulācijām nepadodas

Ģeopolitiskajā kontekstā viens no Latvijas politiķu pēdējā laikā ļoti bieži skandētiem vārdu savirknējumiem ir «tirgus diversifikācija». Izteiksmes formas atšķiras, bet galvenā vadošo politiķu paustā doma ir tāda: ko jūs, uzņēmēji, tagad žēlojaties, vajadzēja meklēt citus tirgus, nevis Krieviju. Viņiem piebasē arī vairāki ļoti neatkarīgi eksperti un vienkārši objektīva viedokļa paudēji, kas gan, kāda sagadīšanās, paši neko neražo un naudas pelnīšana šiem cilvēkiem asociējas vienkārši ar algas «ieripošanu» kontā konkrētā datumā. Daļa no viņiem savu atalgojumu saņem no turīgām ES institūcijām, Latvijā viņus nemaz tik bieži neredz, bet tas jau netraucē spriedelēt un gudri pamācīt.

Redzot situāciju austrumos, šis būs pārbaudījumu gads vienam otram autopārvadātājam, aģentūrai BNS sacīja Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs Valdis Trēziņš.

«Redzot situāciju Krievijā un kaimiņvalstīs, īpaši optimisti šajā gadā neesam. Tas būs zināms pārbaudījumu gads vienam otram [autopārvadātājam],» skaidroja Trēziņš.

Viņš pastāstīja, ka pērnā gada nogalē aktivitāte bijusi zemāka nekā citus gadus un, ņemot vērā Krievijas tirgus nozīmi Latvijas autopārvadātājiem, finansiālā situācija komersantiem nav laba. Krievijā klienti mazāk iepirkuši, kā arī saistībā ar Krievijas rubļa vērtības kritumu gribējuši pazemināt fraktu cenu, jo lielākoties autopārvadātāji līgumus ar klientiem slēdz eiro valūtā.

«Līdz ar to kopumā gads varēja būt labāks, kaut gan pēc statistikas apmēra nav samazinājušies, bet ar finansēm ir smagāk nekā citus gadus. Līdz ar to šis gads sākās diezgan saspringti,» sacīja Trēziņš.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Latvijā uzņēmumi neziņā par 8,5 eiro stundā minimālās algas maksāšanu darbiniekiem, kuri šķērsojuši Vācijas robežu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas transporta uzņēmumi un to asociācijas pauž neapmierinātību par Vācijas lēmumu attiecināt minimālā atalgojuma likmi 8,50 eiro/stundā (bruto) arī uz tranzīta pārvadājumiem. Komersantiem joprojām ir arī daudz neatbildētu jautājumu par to, kā vācu iekšējā tirgus aizsardzībai ieviestos nosacījumus ievērot. Bargo sodu dēļ, kas var sasniegt pat 500 tūkstošus eiro, atsevišķi uzņēmumi pagaidām pārvadājumus uz Vāciju neveic.

«Nav nekādu normālu skaidrojumu ne no vienas ministrijas, tāpat nav normālu instrukciju,» neizpratnē ir lielākā Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma SIA Kreiss pārstāvis Boriss Zaks. Kompānija gan pārvadājumus uz Vāciju veic un «strādā» pie jautājuma, lai nosūtītu vāciešiem nepieciešamo informāciju. Starptautisko kravu pārvadājumu veicējas SIA Vervo direktors Māris Dreimanis norāda, ka Vācijas virzienā izmanto ārpakalpojumu, un kravu plūsma uz šo valsti nav apstājusies. Turpretī SIA Panway Logistics pagaidām uz Vāciju nebrauc, jo nav skaidrības, ko īsti sevī ietver prasība par minimālo algu, proti, vai šajā summā iekļautas arī komandējuma naudas, norāda kompānijas valdes locekle Inga Varnasa. Pēc viņas teiktā – atbildes nespēj sniegt ne autopārvadātāju asociācijā Latvijas auto (LA), ne Valsts Darba inspekcijā. Latvija nav tiesīga skaidrot Vācijas iekšējos normatīvos aktus, norāda Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse, piebilstot, ka skaidrojums būtu jāprasa vācu iestādēm. Noprotams, ka citu valstu iebildumu dēļ Eiropas Komisijas dienesti pētīs, vai vācu normatīvie akti atbilst ES tiesību normām.

Ar kravu vai pasažieru pārvadājumiem pērn nodarbojās 5185 licencēti uzņēmumi. To skaits, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājies par 3,5%, liecina SIA Autotransporta direkcija apkopotie 2019. gada dati.

Pērn reģistrēti 24 110 transportlīdzekļi, kas ir par aptuveni 1% vairāk nekā 2018. gadā. Pieprasītākās atļaujas no Latvijas pārvadātāju puses joprojām bija uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Turciju un Poliju.

Kopumā pērn vērojams autopārvadātāju uzņēmumu un transportlīdzekļu skaita pieaugums, kas nozīmē, ka komercpārvadājumu nozare turpina attīstīties. Pērn bija 5185 spēkā esošas licences, kas izsniegtas kravu un pasažieru pārvadātājiem. No tām 86,1% izsniegts starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, 5,3% - kravu pārvadājumiem Latvijas teritorijā, 8,4% - starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, 0,2% - pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai iekšzemē.

Autopārvadātāji aizvien vairāk izmanto iespēju pašiem iesniegt priekšdeklarāciju dažādu valstu muitas iestādēm par šajās valstīs ievedamajām precēm, izmantojot bezmaksas TIR elektroniskās iepriekšējās deklarēšanās (EPD) sistēmu. Tas saistīts ar kaimiņvalstu lēmumu, ka no šā gada 17.jūnija EPD ir obligāta preču ievešanai ar autotransportu Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas savienības teritorijā.

Pērnā gada jūnijā nedēļā tika saņemti 1416 pieteikumi, bet 2012. gada jūnijā - jau 6782, autoārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) rīkotajā seminārā sacīja Starptautiskās Autotransporta savienības (IRU) TIR audita un pielaides departamenta vadītājs Julians Genkovs. Jāpaskaidro, ka visas tranzīta procedūras muitas iestādēm Latvijā tiek iesniegtas elektroniski jau no 01.05.2004., un visas TIR procedūras - no 01.01. 2009., izmantojot muitas tranzīta kontroles sistēmas komersanta moduli (TKS). Savukārt IRU veidotā TIR EPD sistēma, kas savienota ar TKS, Latvijā darbojas no 2010. gada 19. jūlija.

«Pārvadātāji līdz šim 10 gadus caur dažādiem starpniekiem iesniedza šo deklarāciju, maksājot par to apmēram 30 eiro, kaut arī darbs to nemaksāja. Starpnieku bizness izmantoja muitas darbinieku vai vietējās administrācijas protekcionismu,» līdzšinējo situāciju apraksta transporta ekspedīcijas firmas ATEK pārvaldnieks Vladimirs Butanovs. Taču viņš zinājis, ka tam reiz pienāks gals, un Latvijas auto veikusi darbu, lai pārvadātāji to varētu darīt bez maksas paši.

Eiropas Savienības (ES) sankciju pastiprināšanai pret Krieviju, kas varētu sekot pēc traģiskajiem notikumiem nedēļas nogalē Ukrainā, būtu graujoša ietekme uz Latvijas tranzītu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Diemžēl šī situācija, kas ir pagājušajās brīvdienās notika Ukrainā un Mariupolē rada būtisku satraukumu, jo līdzšinējā situācija un tas trauslais pamiers zināmā mērā vēl tika ievērots, taču vakardienas un aizvakardienas masīvie uzbrukumi, protams, tikai pasliktina situāciju attiecībās ar Krieviju. Tas noteikti arī pasliktina mūsu izredzes attiecībā uz sankcijām un citiem jautājumiem. Šie notikumi rada vēl lielākas bažas, ka ES sankcijas tiks paplašinātas vai vismaz esošās - saglabātas ilgākā laika periodā,» teica Matīss.

Uz jautājumu, vai ministrs atbalstīs sankciju pastiprināšanu, Matīss norādīja, ka tas ir jāvērtē. «Raugoties, ka iet bojā miermīlīgie iedzīvotāji, tostarp tiek bombardētas skolas, bērnudārzi un dzīvojamās mājas, protams, nevienu tas neatstāj vienaldzīgu,» teica ministrs.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Audzējot apjomu par 300 tūkst. tonnu, Latvijas autopārvadātāji otrajā ceturksnī sasniedz 2,5 miljonu tonnu apgrozījumu.

Kopumā šā gada otrajā ceturksnī pārvadāti 13,5 miljoni tonnu autokravu, kas ir par 6% vairāk nekā pērn šajā laika posmā, tostarp 11 miljoni tonnu pārvadāts iekšzemē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Spriežot pēc izsniegto TIR grāmatiņu skaita un kārtējā iztrūkuma pārvadājumu atļauju jomā Krievijas virzienā, pieagumam bija jābūt vismaz 5 – 10% apmērā, DB atzina autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Ja konteinerpārvadājumi no ostu termināliem uzņem apgriezienus, tad Eirozonā notiekošais liek sevi nedaudz manīt, ko vēl pastiprina asā autopārvadājumu konkurence, tā viņš. Jāpiebilst, ka CSP datus iegūst, izlases veidā apsekojot kravas automašīnas, līdz ar to tie var arī nebūt pilnībā objektīvi, uz ko ir norādījuši arī pārvadātāju pārstāvji.

Kravu pārvadātājiem šobrīd situācija ir katastrofāla un krīze ir daudz smagāka nekā 2008.gadā, atzīst asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

"Ja godīgi, tad šobrīd kravu pārvadātājiem situācija ir katastrofāla, citādāk to nevaru raksturot. Situācija ir tāda, ka nestrādā rūpnīcas un uzņēmumi. Mēs esam tie, kas saņem preci vai kravu punktā A un aizgādā līdz punktam B, bet šobrīd nestrādā ne punkts A, ne punkts B," teica Pociluiko.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd no kravām praktiski tiek piegādāti vien medikamenti un pirmās nepieciešamības preces.

Tāpat Pociluiko norādīja, ka dažas nozares ir apstājušās pilnībā, piemēram, mēbeļu pārvadāšana, auto rūpniecība.

"Rezerves daļas nevajag piegādāt, automašīnas arī nevajag. Būvniecība ir apstājusies pilnībā. Palikusi vien medicīnas preču un pārtikas produktu piegāde, bet arī tā ir samazinājusies par apmēram 50%," atzina Pociluiko, piebilstot, ka transports ir tā nozare, kurā sekas ir jūtamas ar nelielu aizkavēšanos. Skaidrāki rezultāti būs redzami turpmāko nedēļu laikā.

Pagājušajā gadā straujāk pieauga komerctransporta un auto līzinga apjomi, bet mērenāks pieaugums bija iekārtu līzingā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Aizvadītais gads Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējās ar līzinga izaugsmes stabilizāciju, kā arī ar strauju faktoringa apgrozījuma pieaugumu. Nozarē līzinga jomā aktīvi darbojās astoņi uzņēmumi. Līzingā 2012.gadā jauno darījumu pieaugums bija ap 16%.

Latvijas līzinga nozarē dominē iekārtu un komerctransporta darījumi, kas aizvadītajā gadā auguši par 14%.

Paredzams, ka līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā tuvākajos divos gados augs 10%-12% līmenī, uzskata I. Šmits.

Gada beigās līzinga un faktoringa portfelis veidoja 895 miljoni latu. Nozares portfelis krītas jau kopš 2008.gada, tomēr 2012. gadā šis kritums sasniedza zemāko punktu. Lai arī kopumā samazinājums joprojām bija vērojams, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos četros gados un pēc eksperta domām nākamajos gados ir gaidāma pakāpeniska un lēna izaugsme.

Tranzīta pārvadātājiem vācieši 8,50 eiro minimālo algu neprasīs; citiem komandējuma nauda algā neietilps.

«Vācijas minimālās algas likme neietver kompensāciju, ko darba devējs izmaksā darbiniekam par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem.» Tāda ir Vācijas muitas informācijas departamenta sniegtā atbilde valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD). Tas nozīmē, ka Latvijas autopārvadātājiem, kas veic pārvadājumus starp Vāciju un kādu citu valsti, tostarp Latviju, saviem šoferiem par Vācijā pavadīto laiku būs jāmaksā gan vācu minimālā alga 8,5 eiro/stundā (bruto), gan komandējuma nauda.

No vāciešu un Latvijas Labklājības ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumiem izriet, ka nepastāv iespēja maksāt esošo algu, komandējuma naudu un piemaksu, kas segtu starpību starp Vācijas minimālo algu un Latvijas šoferiem maksāto algu, bet kas netiktu aplikta ar nodokļiem, skaidro ATD Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Iecere paplašināt nozaru klāstu, kurām ir tiesības izmantot peļņas nodokļa atlaides, var izčākstēt.

Par iemeslu attiecīgu likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» grozījumu atlikšanai var kļūt fakts, ka Saeima 14. martā, skatot likumprojektu 2. lasījumā, pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam, atbalstīja vairākus neatkarīgās deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumus, Dienas Biznesam atzina par grozījumu sagatavošanu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis Jānis Reirs (Vienotība).

«Iniciatīva paplašināt atbal- stāmo nozaru loku, dodot tiesības uz nodokļa atlaidi pretendēt ne tikai ekportētājiem, bet visām ražojošajām nozarēm, kuras atbalstīt ļauj ES, nāca no Ekonomikas ministrijas. Taču, ņemot vērā to, ka likumā tagad ir sabalsoti priekšlikumi, pret kuriem kategoriski iebilst Finanšu un Satiksmes ministrijas, kā arī autopārvadātāji, un kuru fiskālā ietekme nav paredzama, likums, kurā ir šādas normas, tālāk virzīts netiks un diemžēl netiks paplašināts arī atbalstāmo nozaru klāsts,» skaidro J. Reirs.

Saistībā ar Mobilitātes pakotnes I nosacījumiem turpmākos gadus gaidāmas pārmaiņas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, informē VSIA "Autotransporta direkcija".

2020. gada 31. jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēti Mobilitātes pakotnes noteikumi, kas šogad un turpmākos gadus pakāpeniski stāsies spēkā, mainot kārtību, kā Eiropas Savienības ietvaros tiks nodrošināti kravu autopārvadājumi. Būtiskas pārmaiņas gaidāmas arī Latvijas kravu autopārvadātāju darbībā, jo šīs izmaiņas būs saistītas gan ar autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību un Eiropas Savienības valstu minimālās algas nodrošināšanu autovadītājiem, gan ar nosacījumiem, kas jāievēro, lai pārvadātājs varētu veikt uzņēmējdarbību šajā jomā.

"Mobilitātes pakotnes izstrāde ir prasījusi vairāk nekā trīs gadus, kas aizvadīti spraigās diskusijās un aktīvā darbā, pārstāvot mūsu valsts pārvadātāju intereses. Ne visi pieņemtie lēmumi bijuši viennozīmīgi vērtēti un atbalstīti no dažādu valstu puses. Piedāvātais risinājums Latviju nostāda nekonkurētspējīgākās pozīcijas, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu. Mēs no savas puses centīsimies sniegt pēc iespējas plašāku informatīvo atbalstu pārvadātājiem. Latvijas autopārvadātāji būs konkurētspējīgi arī pie šādiem nosacījumiem, tomēr uzskatām, ka pieņemtie lēmumi būtu jāpārskata," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Lietuva varētu ieviest ceļu nodokli Krievijas pārvadātājiem, ņemot vērā, ka Krievijā no 15.novembra šāds nodoklis uz federālās nozīmes ceļiem noteikts kravas automašīnām, kuru masa pārsniedz 12 tonnas, raksta Verslo žinios.

Kā norāda Lietuvas autopārvadātāji, valstī nav laikus gādāts, lai arī Krievijas pārvadātājiem būtu jāmaksā par Lietuvas ceļu izmantošanu.

Lietuvas autopārvadātāju asociācijas Linava prezidents Erlands Miķēns pastāstījis, ka ar Satiksmes ministriju pārrunāta iespēja grozīt starpvalstu līgumu, kas paredz, ka abu valstu pārvadātāji nemaksā par kaimiņvalsts ceļu izmantošanu.

Satiksmes ministra vietnieks Aļģis Žvaļausks norādījis, ka nākamnedēļ šis jautājums tiks apspriests ar Ārlietu ministriju. Par to, vai ieviest nodokli Krievijas pārvadātājiem, lems tranzīta komiteja.

Pagaidām lielākā daļa Latvijas uzņēmumu situācijai eksporta tirgos ir spējuši adaptēties. Tomēr lielāka skaidrība būs vēlāk rudenī, kad būs redzams, kāds kritums ir metālapstrādes nozares uzņēmumu eksporta apjomos, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzina, ka līdz šim vissmagāk, protams, ir cietis viss, kas ir saistīts ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas tranzīta nozarē, bet to nevar saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo problēmas bija arī pirms tam Krievijas kravu dēļ, kuras tiek pārvirzītas uz Krievijas ostām. Vienlaikus arī tranzīta sektorā ir jomas, kurām klājas labi. Piemēram, autopārvadātāji šo laiku ir izmantojuši, lai apgūtu jaunus tirgus.

Arī kokapstrādes sektorā no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka, stāstīja LIAA vadītājs.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Krievijas autopārvadātājiem, kas šķērso Lietuvas teritoriju, no pirmdienas jāmaksā autoceļa izmantošanas nodeva, informēja Lietuvas Transporta ministrija.

«Izmantošanas nodeva ir arī citu valstu autopārvadātājiem. Domāju, ka jaunā nodeva vairs netiks atcelta, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, un, visticamāk, tai būs tendence uz pieaugumu,» intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica transporta un sakaru ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš atgādināja, ka nodeva Krievijā reģistrētām kravas automašīnām ieviesta, reaģējot uz Krievijas lēmumu no 15.novembra iekasēt maksu no Lietuvas un citu valstu kravu pārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu.

Lietuvā Krievijas kravas automašīnām par ceļu izmantošanu jāmaksā 11 eiro diennaktī vai 57 eiro nedēļā. Sinkevičs sacīja, ka no nodevas plānotie ieņēmumi ir ap pieciem miljoniem eiro.