Ēģipti pārvaldošās armijas padome apņēmusies sešu mēnešu laikā nodot varu demokrātiski ievēlētai valdībai. Šāds bruņoto spēku paziņojums seko kopš nemieru rezultātā izbeidzās gandrīz 30 gadu ilgā autoritārā prezidenta Hosni Mubaraka valdīšana, un varu pārņēma valsts armija. Kā vēsta nacionālā televīzija, armija izveidos atsevišķu komisiju, kuras pienākumos ietilps konstitucionālo izmaiņu ieviešana, kā arī jaunu vēlēšanu nodrošināšana.

Ēģiptes protestos, saskaņā ar ANO datiem, bojā gāja ap 300 cilvēkiem, tika satricināti fondu tirgi visā pasaulē un valsts ekonomika katru dienu zaudēja ap 310 miljoniem ASV dolāru. Demonstrāciju un grautiņu laikā no Ēģiptes muzeja pazuda kopskaitā 18 vērtīgi eksponāti, ieskaitot divas faraona Tutanhamona statujas. Gan armija, gan policija joprojām izmeklē šīs pazušanas.

Valstī joprojām turpinās sacelšanās seku likvidācija. Armija norobežoja atlikušos protestētājus Kairas Tahriras laukumā, tādā veidā uzsākot pasākumu sēriju, kuru mērķis ir nodrošināt kārtību valstī. Armija un policija centās nepieļaut, lai citu cilvēku pievienošanos aptuveni 50 protestētājiem, kas ir zvērējuši palikt laukumā līdz tiks izpildītas viņu prasības par nekavējošu ārkārtas stāvokļa atcelšanu, politisko ieslodzīto atbrīvošanu un straujāku varas nodošanu sabiedrībai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Ēģiptes islāmisti aicinājuši valstī organizēt plašas demonstrācijas, lai protestētu pret bijušā prezidenta Muhameda Mursi gāšanu pēc tam, kad armija arestējusi daudzus Musulmaņu brālības līderus.

Nacionālā leģitimitātes atbalsta koalīcija, kas pārstāv bijušā prezidenta atbalstītājus, aicinājusi Ēģiptes iedzīvotājiem pēc piektdienas lūgšanām «doties ielās un miermīlīgi mobilizēties», lai paustu savus iebildumus pret arestiem un militāro apvērsumu, vēsta Reuters.

«Mēs tiekam medīti pa visu valsti. Mēs organizēsim demonstrāciju, lai spertu visus miermīlīgos soļus, kas nepieciešami, lai pretotos apvērsumam,» sacījis Musulmaņu brālības pārstāvis Gehads Elhadads.

Prezidenta atbalstītāju aicinājumi doties ielās seko pēc apjomīgiem arestiem, kuros aizturēti M. Mursi pārstāvētās Musulmaņu brālības līderi. Tikmēr pats M. Mursi izmeklētāju priekšā stāsies jau nākamajā nedēļā. Pret viņu izvirzītas apsūdzības prezidenta varas ļaunprātīgā izmantošanā.

Apvienojot Rīgas domes Vides departamentu ar Komunālo departamentu , iespējams samazināt darbinieku skaitu par 30, uz algu un telpu īres rēķina ietaupot ap pusmiljonu latu gadā, preses konferencē pavēstīja Rīgas mēra vietnieks Jānis Dinevičs.

Tiesa gan, atlaistajiem darbiniekiem kompensācijās jāizmaksā 85 tūkstoši latu, taču ilgtermiņā apvienošana atmaksāšoties. Turklāt iespējams samazināt darbinieku skaitu vēl — šobrīd štatu sarakstā ir 32 Kapsētu pārvaldes sētnieki, kuru vietā varētu pirkt pakalpojumu no kādas firmas. Ja nodibinātu atkritumu apsaimniekošanas aģentūru, Atkritumu saimniecības nodaļā plānoto 9 darbinieku vietā varētu strādāt divi, uzskata J. Dinevičs.

"Nevaru teikt, ka abi departamenti būtu strādājuši efektīvi, abiem ir ko pārmest," norādīja J. Dinevičs. Viņš atturējās prognozēt, kas varētu vadīt apvienoto departamentu, taču tam esot jābūt darbiniekam, kas pašlaik strādā vienā vai otrā departamentā, jo cilvēks no malas ar šo specifiku netikšot galā.

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Armija esot prognozējusi, ka 13. janvārī pie Saeimas nama būs provokācijas, taču Rīgas dome neesot saklausījusi armijnieku ierosinājumu slēgt ielas ar norobežojumiem, vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksta rīcībā nonākusi militārās policijas 10. janvārī rakstīta vēstule Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam, kurā sakarā ar iespējamo drošības situācijas saasināšanos tiek lūgts 13. janvārī ierobežot gājēju un transporta kustību uz Jēkaba, Mazās Trokšņu un Trokšņu ielas pie Saeimas nama un citām parlamenta ēkām. Tiesa, Rīgas izpilddirekcija militārās policijas lūgumu neesot pildījusi.

Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidavskis LA taisnojies, ka pēc normatīviem aktiem Saeimas nama priekšpusi uz Jēkaba ielas varot traktēt kā iekšpagalmu, kurā militārā policija varot rīkoties, kā gribot, līdz ar to nekāda lēmuma no izpilddirekcijas puses neesot bijis. Tāpat militārās policijas vadība mutiski esot lūgusi norobežojošās barjeras, kuras bijušas dabūjamas SIA Rīgas satiksme, karavīriem esot bijis tikai jāaizbrauc pakaļ.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vakcinācijas pret Covid-19 loģistikas procesā iesaistīsies ar transportu, cilvēkiem un teltīm.

Par to šodien vienojās valdība, izskatot Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos trīs rīcības variantus par armijas iesaisti šajā procesā.

A1 variants paredz, ka armija pēc nepieciešamības ir gatava nodrošināt lieltirgotavu farmaceitisko darbību ar savā rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, ja lieltirgotava nodrošinās atbilstoši aprīkotus vakcīnu transportēšanas konteinerus.

Šis variants paredz, ka NBS nodrošina divas vieglās un divas kravas automašīnas. Diennaktī šī procesa nodrošināšanai armija gatava atvēlēt astoņus zemessargus un karavīrus. Šī varianta sagatavošanai nepieciešamas 1-3 dienas.

A2 variants paredz, ka armija var nodrošināt atbalstu veselības resora vakcinācijas centriem, nosūtot uz šiem centriem teltis un personālu. Šādā gadījumā pie mazajiem vakcinēšanas centriem atrastos trīs, bet lielākos centros desmit bruņoto spēku pārstāvji. Armijas pārstāvji pie centra ieejas sagaidītu iedzīvotājus un palīdzētu organizēt iedzīvotāju plūsmu.

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs.

Nacionālie bruņotie spēki 2007. gadā no šūšanas firmas Neja & Co par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Tomēr izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams un pilnas ar beigtām mušiņām. Iekārtas nebija derīgas lietošanai, vēsta raidījums Nekā Personīga. Karavīri iekārtas tā arī nesaņēma un tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar kompāniju, kas pārdeva nakts redzamības iekārtas. Aizvadītajā nedēļā Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma par mierizlīgumu un nakts redzmaības iekārtas tiks pārdotas izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai Pareks bankas mantiniecei Reverta, kas šai

Putniņa kosmētiskie līdzekļi ir dāmu sapņi un cerības — konstatēja prese 1936. gadā.

— Bija laiki, kad mūsu nacionālā rūpniecība — īpaši dažas viņas speciālās nozares — vēl atradās bērna autos. Latviešiem nebija lietpratēju šajās nozarēs, kāpēc še strādāja tikai sveštautieši un par labu bija jāņem patērētājam to ražojumi, kurus sveštautietis viņam sniedza, — rakstīja Brīvā Zeme 1936. gadā. — Viena no šādām vēl neiekarotām un arī komplicētākām rūpniecības nozarēm vairākus gadu desmitus atpakaļ bija drogu, farmaceitiskā, ķīmiskā un kosmētiskā rūpniecība. Latvieši šajā nozarē vēl nebija savu vārdu teikuši, izņemot dažus drogistus (Resnais, Midegs, Ramiņš, Pods). Nacionālais darbs šajā nozarē, patiesību sakot, sākās ar Pētera Putniņa firmas nodibināšanu (5. sept. 1911. g.), kad šī nozare guva latviešu iniciatīvu un citu, daudz plašāku vērienu.

Neatslābstot sasprindzinājumam Krimas pussalā, Ukrainas armijas rekrutēšanas centrus pārpludinājuši brīvprātīgie, ziņo Kyiv Post.

«Man nav pieredzes armijā. Taču, ja notiek mobilizācija, es iešu un cīnīšos. Cilvēki būs gatavi,» medijam stāstīja jurists Andrijs Huks. Viņš 2. martā saņēmis zvanu ar aicinājumu nākamajā rītā doties uz armijas rekrutēšanas biroju, jo sākta sagatavošanās nacionālajai mobilizācijai saistībā ar Krievijas armijas iebrukumu Krimas pussalā. Jāatgādina, ka mobilizāciju 2. martā izsludināja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome.

«Es nevaru teikt, ka gaidu to [karu – red.], tomēr, ja tas būs, tas ir mans pienākums. Mums jāaizstāv sava valsts,» tā pauda inženieris un armijas rezervists Romāns Suržikovs, ziņo AFP. «Desmit miljoni vīru ir gatavi ķerties pie ieročiem,» norādīja 33 gadus vecais vīrietis.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Desmitiem gāztā Ēģiptes līdera Muhameda Mursi atbalstītāju demonstrāciju laikā Ēģiptē tikuši nogalināti, vēsta pasaules mediji.

Pašreizējās ziņas liecina, ka dzīvību demonstrācijās M. Mursi atbalstam zaudējuši 42 iedzīvotāji, bet vairāk nekā 300 ir ievainoti, vēsta Reuters un AFP.

Dažādi avoti sniedz atšķirīgas ziņas par to, kas noticis Ēģiptē. Partijas Musulmaņu brālība, ko pārstāvēja arī M. Mursi, oficiālajā paziņojumā teikts, ka tās biedri un atbalstītāji esot lūgušies, tikmēr Ēģiptes armija pauda, ka protesti neesot bijuši tik miermīlīgi. Arābu televīzijas Al-Jazeera publicētajā video redzams, kā uz M. Mursi atbalstītājiem tiek izsmidzināta asaru gāze.

Jau ziņots, ka Ēģiptes islāmisti pagājušajā nedēļā aicinājuši valstī organizēt plašas demonstrācijas, lai protestētu pret bijušā prezidenta Muhameda Mursi gāšanu pēc tam, kad armija arestējusi daudzus Musulmaņu brālības līderus. Nacionālā leģitimitātes atbalsta koalīcija, kas pārstāv bijušā prezidenta atbalstītājus, aicinājusi Ēģiptes iedzīvotājus pēc piektdienas lūgšanām «doties ielās un miermīlīgi mobilizēties», lai paustu savus iebildumus pret arestiem un militāro apvērsumu, vēstīja Reuters.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Atzīmējot gleznotāja Arnolda Mazīša (1913. – 2002.) simtgades jubileju, mākslinieka tuvinieki Latvijas Mākslas akadēmijai dāvinās trīs Arnolda Mazīša gleznas: Atis Teihmanis (1950.), Čellists Atis Teihmanis (20. gs. 60. gadu II puse) un Magnolijas (pēc 20. gs. 50. gadiem).

Dāvinājums Mākslas akadēmijai tiks pasniegts 18. jūlijā, A. Mazīša dzimšanas dienā.

A. Mazītis ir dzimis 1913. gada 18. jūlijā Cēsīs. Pamatizglītība iegūta Cēsu Valsts amatniecības skolā un mācības turpinātas Rīgā. No 1929. līdz 1933. gadam Mazītis mācījās Rīgas pilsētas Amatnieku skolā, ar labām sekmēm apgūstot gleznošanas un zīmēšanas pamatus. 1933. gadā A. Mazītis uzsāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, bet jau nākamo gadu Mazītis pavadīja dienējot Latvijas Valsts armijā. Pēc dienesta mācības tika turpinātas, apgūstot zīmēšanu pie Augsta Annusa un Kārļa Miesnieka, bet glezniecību pie Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Ģederta Eliasa. 1937. gadā Arnolds Mazītis ieguva pirmās pakāpes mākslinieka diplomu un iestājās Ģederta Eliasa vadītajā figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Sākoties Otrajam pasaules karam, oficiālais mācību process palika nenobeigts, jo sekoja iesaukums Vācu armijā un aizsākās A. Mazīša trimdas gaitas.

Militārā policija un SUV treniņos izmantojot arī elektrošoka pistoles, šodien, 15.janvārī, ziņo Latvijas Avīze.

Kāds lasītājs Latvijas Avīzei vēstījis par dzirdētām runām, ka Latvijas drošības struktūras pēdējā laikā apgūstot modernus individuālos, no parastiem strēlnieku ieročiem (ložu pistolēm, triecienšautenēm, mašīnpistolēm, ložmetējiem, granātmetējiem) principiāli atšķirīgus ieročus. "Kas attiecas uz Latvijas armiju, publiskas informācijas par šādiem ieročiem līdz šim nav bijis, kaut gan droši avoti armijā man apstiprināja, ka tādi ieroči esot. Speciālo uzdevumu vienības un militārās policijas rīcībā esot tā saucamās elektrošoka pistoles, ko ražo ASV kompānija Taser," vēsta Latvijas Avīze.

Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma politikas departamenta direktora vietnieks atvaļinātais komandkapteinis Andrejs Janovs šo informāciju nedz apstiprinājis, nedz noliedzis.

Ēģiptes armija no ieņemamā amata atcēlusi prezidentu Muhamedu Mursi, apturējusi konstitūcijas darbību un paziņojusi, ka valstī tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas. Militārs apvērsums Ēģiptē sekojis vērienīgām demonstrācijām, kurās protestētāji centās panākt prezidenta atkāpšanos.

Armijas komandieris ģenerālis Abdulfatahs as Sisi, uzstājoties valsts televīzijā kopā ar reliģiskajiem līderiem, paziņoja, ka līdz vēlēšanām prezidenta pienākumus pildīs Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansūrs.

M. Mursi un viņa partijas Musulmaņu brālība atbalstītāji notikušo nosaukuši par militāru apvērsumu. Izsniegti arī aresta orderi vairāk nekā 300 Musulmaņu brālības pārstāvjiem, atsaucoties uz vietējo presi, vēsta BBC. M. Mursi pārstāvji norāda, ka atceltais prezidents atrodas mājas arestā, bet viņa atbalsta mītiņam Kairā uzbrukuši bruņoti cilvēki. Sadursmes M. Mursi atbalstītāju un pretinieku vidū izcēlušās arī citviet Ēģiptē.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.