Transports un loģistika

Ārvalstu eksperti izvērtēs VPP ceļu lietderību Latvijā

Oskars Prikulis [email protected], 10.02.2006

Jaunākais izdevums

Jau tuvākajās nedēļās Latvijā ieradīsies ārvalstu eksperti, kuri kopā ar vietējiem Satiksmes ministrijas (SM) speciālistiem izvērtēs privātas naudas ceļu projektu lietderību un iespējamo realizāciju mūsu valstī. SM vēlas izvērst Latvijā ceļu būvniecību, balstoties uz valsts un privātās partnerības (VPP) sadarbības modeli, un kopējā projektu vērtība varētu sasniegt daudzus desmitus miljonu vai pat dažus simtus miljonu latu. Latvijā šāda veida un modeļa projekti tiek realizēti pirmo reizi, bet vietējiem speciālistiem nav pieredzes šādu projektu realizācijā. Tieši tāpēc tika nolemts piesaistīt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atlasītus speciālistus, kuriem tad arī būs jāizvērtē VPP projektu lietderība un realizācijas iespējas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie divu daudzmiljonu ceļu būves projektu realizācijas Rīgas apkārtnē par privāto investoru līdzekļiem. Projektu aptuvenās izmaksas šobrīd nav precizētas, tomēr tās būs mērāmas daudzos desmitos miljonu latu. Viens no projektiem būs Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, bet otrs - Rīgas apvedceļa projekts, kuriem būtu jāatvieglo sastrēgumu un transporta plūsmas problēmas šajos posmos.

Abi ceļu būves objekti tiks realizēti pēc t.s. Valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa, kas paredz, ka privātais investors par savu naudu sākotnēji uzceļ objektu un apsaimnieko to, bet valsts vairāku gadu garumā naudu atmaksā. Tādējādi valstij tiks dota iespēja realizēt milzu autoceļu projektus, bet maksāt par to vēlāk. Satiksmes ministrijas aptuvenās aplēses liecina, ka 2009. gadā VPP projektu realizētājiem no Valsts autoceļu fonda tiks maksāti 12 miljoni latu, bet 2010. gadā maksājumi jau varētu sasniegt 20 miljonus latu un ar katru gadu arvien pieaugt. "Mēs paši varēsim koriģēt un plānot, cik daudz VPP projektus gribēsim realizēt un kādas summas varēsim atļauties izlietot VPP projektos," norāda SM pārstāvis Lauris Dripe, uzsverot, ka kopumā SM varētu realizēt pat piecus VPP projektus, jo ar katru gadu pieaugšot arī Valsts autoceļu fonda finansiālās iespējas. Db jau vēstīja, ka projektu realizācija pēc VPP principa izmaksā krietni dārgāk nekā tradicionālais iepirkums, tomēr valsts ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj realizēt lielus projektus pēc tradicionālā iepirkuma. Ilgtermiņā gan VPP princips noteikti atmaksāšoties, vērtē speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad valstij nav naudas, bet infrastruktūrā ar katru gadu robi kļūst arvien lielāki, ar steigu jāmeklē iespējas, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Latvijas virzienā pavērtā maciņa kapacitāti un jaudas. Izdarīt to ir visai vienkārši - atliek meklēt pasaules praksi. Jau šodien lielākie pasaules autoceļu, dzelzceļu, skolu, slimnīcu, tiltu, cietumu un citu infrastruktūras objektu projekti eksistē pateicoties privāto kompāniju un valsts aģentūru sadarbībai.

Līderi - Lielbritānija, Austrālija, Īrija

Ne tikai pie mums, arī ļoti attīstītās valstīs pieaug prasības pret valdību pārziņā esošās infrastruktūras kvalitāti un pieejamību, ko nosaka gan ekonomiskā attīstība un ar to saistītais apjomu pieaugums, gan cilvēku vēlme dzīvot pēc iespējas labākos apstākļos. Līdz ar to valdības arvien lielāku uzmanību pievērš alternatīvām iespējām, ko sniedz VPP.

Līderis šajā jomā ir Lielbritānija, kur šobrīd 10-13% no visām valsts investīcijām infrastruktūrā tiek finansētas ar partnerības palīdzību. Tai seko Austrālija un Īrija. Kopumā šādu praksi pasaulē pielieto vismaz 30 valstis. Latvija šobrīd atrodas šī saraksta pašā apakšā, taču tā ir priekšā ļoti daudzām citām valstīm, kurās virzība vispār nav sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nepieciešamību attīstīt Valsts un privātās partnerības (VPP) un Publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļus, kas valstij un pašvaldībām ļautu ar privātā kapitāla palīdzību sniegt būtiskus pakalpojumus iedzīvotājiem, tiek runāts jau gadiem.

Jāsecina, ka darbi no valsts puses liecina par pretējo - piemēram, valsts ir atteikusies no Valsts policijas ēkas celtniecības Ventspilī VPP modeļa ietvaros.

Tas ir skumjš fakts, jo šis faktiski bija vienīgais VPP projekts Latvijā, kas pieredzēja pat izpētes stadiju, kurai tika iztērēti apmēram 100000 Ls. Kā iemesli tiek minēti pieredzes trūkums privātkompānijām, veicot šādus projektus, kā arī nesakārtotā likumiskā bāze. ·āda argumentācija šķiet vairāk nekā dīvaina, un no tā izriet, ka VPP un PPP projekti Latvijā acīmredzot varētu būt tikai tāda dažu dīvainīšu izklaide, jo pieredze no tukša gaisa neveidojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

, 24.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas cīnīsies par iespēju kreditēt VPP projektus

Oskars Prikulis [email protected], 24.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija Valsts un privātās partnerības (VPP) projektu veidā ir gatava piesaistīt aptuveni 900 miljonus latu. Ņemot vērā lielos potenciālo VPP projektu apjomus, ārvalstu VPP eksperti prognozē arī lielu cīņu banku starpā par iespēju kreditēt potenciālos privātos investorus VPP projektos. «Kreditēšanas nosacījumi VPP projektos ir ļoti pievilcīgi, tāpēc bankas centīsies iesaistīties VPP projektos kā kreditētājas — arī mūsu banka,» norādīja E. Rindorfs. Parasti šādos infrastruktūras projektos aptuveni 10% ieguldījumu ir privāto investoru pašu līdzekļi, bet 90% ir kredītlīdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veicinās valsts un privāto partnerību

, 08.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar valsts aģentūru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izstrādājusi standartizētā koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un iepirkuma konkursa dokumentāciju, kā arī paskaidrojošo metodoloģija valsts un privātās partnerības projektiem.

Tas palīdzēs sagatavot atklātā konkursa dokumentāciju valsts un privātās partnerības (VPP) projektiem un iepirkumiem par jaunas pirmskolas iestādes būvniecību un apsaimniekošanu. Tomēr ministrijas speciālisti uzsver, ka paraugi jāpielāgo konkrētajai situācijai, ņemot vērā tās finansiālos, juridiskos, tehniskos un citus aspektus, kā arī vadoties pēc paskaidrojošajā metodoloģijā iekļautajiem skaidrojumiem.

Standartizētā iepirkuma dokumentācijā ietilpst atklātā konkursa nolikums un tā pielikumi, tai skaitā VPP iepirkuma līgums, kā arī vadlīnijas pasūtītājam VPP iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. Tā ir sagatavota, izmantojot VPP BOOT veidu (angļu val. Build-Own-Operate-Transfer) kā īstenošanu reglamentē Publisko iepirkumu likums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir izsludinājusi iepirkuma procedūru, lai izvēlētos uzņēmumu, kurš četru gadu laikā uzbūvēs ātrgaitas ceļu Rīgas apvedceļa – Sēnītes ceļa posmā, kā arī pēc tam vēl 20 gadu to uzturēs, Db pastāstīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Šo projektu paredzēts īstenot kā valsts un privātās partnerības projektu (VPP), un tas kļūs par pirmo šāda veida projektu ceļu būvē Latvijā. Kopumā VPP valsts projektu programma paredz ne tikai minētā ceļa būvniecību, bet vēl piecu citu ceļa posmu būvniecību laikā līdz 2017. gadam. Taču līdz 2013.gadam VPP projektu īstenošanai iecerēts izlietot aptuveni 950 miljonus latu. VPP ir valsts un privātā sektora uzņēmēja sadarbība, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts tiek nodots privātajam partnerim uz noteiktu laika periodu publisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Pēc A. Šlesera teiktā, konkrētais ceļa posms ir viens no visvairāk noslogotajiem autoceļiem un tam ir nepieciešama rekonstrukcija. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa pārsniedz 20 000 automašīnu diennaktī. A. Šlesers pastāstīja, ka pirmkārt rekonstrukcijai izvēlēts tieši šis ceļa posms, jo ceļa pārbūve ir tehniski vienkārša, investīcijas – paredzamas, bet zemju atsavināšanas apjoms – salīdzinoši neliels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ārzemju kompānijas gatavas investēt VPP projektos

Oskars Prikulis [email protected], 24.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju investori un kompānijas esot gatavas investēt milzīgus līdzekļus Valsts un privātās partnerības (VPP) infrastruktūras projektos Latvijā, sarunā ar Db uzsvēra ārvalstu VPP eksperti. Viņi uzsver — līdzko tiks akceptēti pirmie infrastruktūras VPP projekti no valsts puses un izteikts piedāvājums privātajam investoram, tā «uzrādīsies arī potenciālie investori.» Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš Db norādīja, ka valsts kopumā VPP projektos varētu atļauties piesaistīt aptuveni 700 līdz 900 miljonu latu lielu finansējumu, tādējādi gadā uzņēmējiem atmaksājot aptuveni 30 miljonus latu. «Šādas summas noteikti piesaistītu ārvalstu investorus, jo viņiem jau šobrīd ir interese par Latviju,» uzsvēra Nordea eksporta un finanšu projektu vadītājs Egils Rindorfs (Egil Rindorf).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunuzņēmējiem un pētniekiem šogad pieejamie valsts finanšu atbalsta instrumenti attīstībai

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu nozare vairs nerullē

Katrīna Iļjinska, Vēsma Lēvalde, Db, 16.01.2009

Plānotais finansējuma samazinājums draud ar bankrotiem ceļu nozarē, krietnu bezdarbnieku skaitu un sabrukušiem ceļiem, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

FOTO: RITVARS SKUJA, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts ceļu iepirkumu skaits šogad sarucis līdz 17 iepirkumiem par 99.65 milj. Ls. Pirms budžeta apstiprināšanas bija plānoti 86 iepirkumi par 145.21 milj. Ls.

No tā var secināt, ka plānoto iepirkumu pakete sarukusi par 69 iepirkumiem. Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt 9 iepirkumi, kuri iecerēti Eiropas Reģionālā Attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100 % no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai 8 iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37.41 milj. Ls. Un vēl 62.24 milj. Ls vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85 % finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15 %. Jāpiebilst, ka minētās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk. Acīm redzami, ka iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, jo ceļu kvalitāte jau tagad ir ļoti slikta. Pašreizējos apstākļos situāciju ceļu būvē varētu raksturot kā visai nervozu, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Esam informēti par apmēram 25 % finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieļauj privātu cietumu tapšanu Latvijā

Oskars Prikulis [email protected], 24.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvijā par privāto investoru naudu varētu tapt slimnīcas, skolas, bibliotēkas un pat cietumi, kas ārvalstīs ir izveidojies par izdevīgu biznesu, un arī Latvijā šādiem projektiem esot liels potenciāls. To sarunā ar Db atzina Dānijas un Lielbritānijas Valsts un privātās partnerības (VPP) eksperti. «Šādā gadījumā cietums ir kā viesnīca — privātais investors par to atbild un cenšas nodrošināt «servisu» tajā,» skaidro Public Private Partenrships Export Advisory Group direktors Stīvens Heriss (Stephen Harris). Balstoties uz t.s. VPP sadarbību, privātais investors par saviem līdzekļiem uzcēļ kādu objektu, pārvalda to, bet valsts ieguldītos līdzekļus atmaksā gadu gaitā vai arī nodrošina kādas noteiktas garantijas. Latvija gan vēl nav nodefinējusi cik tālu tā ir gatava nododot valstiskās funkcijas privātā sektora rokās, un šobrīd VPP projekti Latvijā vairāk tiek koncentrēti uz ceļu infrastruktūru, tomēr ārvalstu eskperti prognozē, ka nākotnē situācija varētu mainīties. Ārzemēs jau šādi ir īstenoti daudzi veiksmīgi projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LIAA pieņems projektus Valsts un privātās partnerības veicināšanai

Katrīna Iļjinska, Db, 12.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA) 14. augustā uzsāks apakšprojektu iesniegumu pieņemšanu programmā «Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā».

Par to Db informēja LIAA Mārketinga un komunikāciju departaments. Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas «Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā» mērķis ir sekmēt valsts un privātās partnerības (VPP) pielietošanu publiskās infrastruktūras būvniecībā, apsaimniekošanā un finansēšanā tādējādi uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību valsts un reģionālā līmenī.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs var būt Latvijas Republikas ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, vietējā vai rajona pašvaldība. Programmas apakšprojektu konkursam kopējais pieejamais līdzfinansējums ir 1 940 135 eiro, bet maksimālais programmas atbalsts apakšprojektam ir 90 % no kopējām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Limbažos norisināsies seminārs par VPP attīstības veicināšanu

, 21.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Limbažos norisināsies bezmaksas seminārs par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība programmu Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā.

Programmas par valsts un privātās partnerības (VPP) attīstības veicināšanu Latvijā mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību valsts un reģionālā līmenī. Jau šī gada 14. augustā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka apakšprojektu iesniegumu pieņemšanu šajā programmā. Iesniegumu pieņemšana noslēgsies šī gada 14. novembrī, Db.lv informē LIAA Mārketinga un komunikāciju departaments.

VPP nozīmē sadarbību starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora komersantu, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts uz līguma pamata tiek nodots privātajam komersantam uz noteiktu laika periodu un nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus un piesaistītu privātā sektora resursus. Seminārā tiks sniegta informācija par iespējām vietējām un rajonu pašvaldībām, kā arī ministrijām un īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem pieteikties programmai, lai saņemtu atbalstu VPP projektu dokumentācijas izstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 40% vīriešu Latvijā ir gatavi uzsākt darbu ceļu būvē vai apsver iespēju pievērsties šai nozarei, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Uz jautājumu "Vai Jūs būtu gatavs strādāt ceļu būves profesijās?" apstiprinoši atbildējuši 6% vīriešu un 4% sieviešu, bet to par iespējamu atzinuši 33% vīriešu un 6% sieviešu. Gatavību strādāt ceļu būvē visbiežāk pauduši ārpus pilsētām dzīvojošie respondenti, liecina Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas Valsts ceļi rīkotās ceļu būves profesiju popularizēšanas kampaņas laikā veiktās aptaujas dati.

Trešdaļa aptaujāto vīriešu uzskata, ka ceļu būvē nodarbināto vidējā darba alga uz rokas ir robežās no 600 līdz 800 latiem. Kā norādījis biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs, "priekšstats ir visai pareizs. Biedrības uzņēmumos strādājošo vidējā darba alga ir virs 600 latiem." Nozarē strādājošie lēš, ka pēdējos gados ceļu būves uzņēmumu darbinieku alga pieaug vidēji par 30 % gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

OCTA LATVIJĀ - 10 GADUS

, 26.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības fondā iemaksāti gandrīz 2,5 miljoni latu

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) pastāvēšanas desmit gadu laikā Latvijā no kopējiem ieņēmumiem par OCTA polisēm gandrīz 2,5 miljoni latu ieskaitīti Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā, kura darbības mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, kā arī samazināt negadījumu un bojā gājušo skaitu uz Latvijas ceļiem. Lielākā daļa šo līdzekļu tiek izlietoti sociālo kampaņu veidošanai, lai veicinātu autovadītāju sociālo atbildību un uzlabotu braukšanas kultūru.

Ik gadu apdrošinātāji ieskaita speciālā Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā (CSNNPF) daļu no ieņēmumiem par OCTA polisēm. Sākotnēji fondā tika ieskaitīti 0,6% apdrošinātāju ieņēmumu. Kopš 2004.gada, kad tika pieņemti jauni grozījumi OCTA likumā, apdrošinātāju ikgadējie ieskaitījumi fondā sastāda 2% no kopējiem OCTA ieņēmumiem. Desmit gadu laikā kopējā summa, kas pārskaitīta CSNNPF sasniegusi 2,5 miljonus latu, par ko liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Arī Latvijas uzņēmēji varētu piedalīties VPP projektos

Oskars Prikulis [email protected], 24.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji būtu ieinteresēti piedalīties Valsts un privātās partnerības (VPP) projektos Latvijā. Parasti šādus infrastruktūras projektus pamatā finansē ar bankas kredītlīdzekļiem, kas cenšas piedāvāt izdevīgus nosacījumus. Tas paver iespēju arī Latvijas naudīgajiem investoriem iesaistīties VPP projektu realizācijā Latvijā. Valstiskās privātās partnerības asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs norāda, ka Latvijā ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuri iekrājuši kapitālu un kuri varētu atļauties ieguldīt savu naudu šādos projektos. Ilgtermiņā tas esot ļoti labs bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai risinātu vides problēmas Latvijā, Vides ministrija piedāvā pārstrukturizēt kopējo nodokļu slogu un ieviest tā dēvēto «zaļo nodokli».

Tas šodien izskanēja Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīts Vides politikas pamatnostādņu projekts 2009.-2015. gadam. Ar zaļo nodokli šajā kontekstā jāsaprot nodokļu kopums - jau esošais dabas resursu nodoklis kombinācijā ar ieviešamajiem nodokļu atvieglojumiem par videi draudzīgas degvielas izmantošanu u.c.

Arī šo problēmjautājumu risināšanai piešķirtais finansējums esot nepietiekams.

Vides ministrijas piedāvātajos risinājumos ietilpst plānveida sabiedrības izglītošana, valsts institūciju un privāto uzņēmēju sadarbības veicināšana un vides aizsardzības institūciju rīcībspējas paaugstināšana. Tas darāms, samazinot visu tautsaimniecības sektoru energointensitāti, izstrādājot un ieviešot tādus ekonomiskos politikas instrumentus, kas veicinātu produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, tai skaitā, pārstrukturējot kopējo nodokļu slogu, t.i., realizējot zaļo nodokļu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts var atļauties VPP projektus 900 miljonu latu vērtībā

Oskars Prikulis [email protected], 23.02.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija VPP (Valsts un privātās partnerības) projektos varētu atļauties piesaistīt 700 līdz 900 miljonus latu, jeb atmaksāt aptuveni 30 miljonus latu gadā, Db norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš. VPP projekti paredz, ka privātais investors par savu naudu uzbūvē infrastukturu vai kādu objektu, bet valsts vēlāk to vairāku gadu laikā ar procentiem atmaksā atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru