Ārvalstu Investoru padomes Latvijā viedoklis par pieņemtajiem Grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.
Saeimā, 19. jūnijā, 3. lasījumā pieņemtajā likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu variantā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, Db.lv informē Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors.
Publiskajā telpā ir izveidojies priekšstats, ka, atceļot Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tam īstermiņā būtu pozitīva ietekme uz Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem, tomēr likuma grozījumi atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī un paredzams, ka radīs negatīvu efektu ilgtermiņā un negatīvas bilances draudus sociālajam budžetam, kā arī kopumā graus veiksmīgi reformēto Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu.
Par priekšlikuma realizācijas svarīgāko ieguvumu tiek minēti 59 miljoni latu, kas ienākšot valsts sociālajā budžetā 2009. gadā, tērējot papildus vien apmēram 8 miljonus sociāliem pabalstiem un pensijām ik gadu. Diemžēl, mūsu rīcībā nav minēto skaitļu aprēķināšanā izmantoto datu un pieņēmumu, tāpēc nevaram spriest par to pamatotību. Līdzīgi varam apgalvot, ka minētās summas (59 miljoni latu) apmērā pieaugs darba devēju tiešās uzņēmējdarbības izmaksas, atstājot negatīvu iespaidu uz uzņēmumu konkurētspēju.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēra atcelšanas priekšlikumam trūkst racionāla pamatojuma un skaidra mērķa. Gan Labklājības un Finanšu ministrijas, gan Ministru kabinets, veicot priekšlikuma izvērtēšanu, savos atzinumos norādīja, ka neatbalsta maksimālā iemaksu apmēra atcelšanu. Latvijas Darba devēju konfederācija paužot savu biedru viedokli, kuri neatbalsta šo priekšlikumu, ir aprēķinājusi, ka plānotā piecu gada eksperimenta laikā darba devējiem tas var izmaksāt aptuveni 326 miljonus latu.
Mūsuprāt, nav atbilstoši izvērtētas visas minētā grozījuma ieviešanas sekas, un šķietami finansiāli labvēlīgajam īstermiņa risinājumam būs negatīva ietekme ilgtermiņā un finansiāli smagas sekas pat pēc 20 gadiem. Zemāk uzskaitīti aspekti, kuri, mūsuprāt, liecina par Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšanas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un Latvijas ekonomiku kopumā.
1. Valsts nākotnes saistības
Ņemot vērā šī brīža Latvijas demogrāfisko struktūru, darbaspēka migrāciju uz ārvalstīm, tautsaimniecības lejupslīdi un citus faktorus, kā arī priekšlikumu atcelt obligāto iemaksu maksimālo limitu, šobrīd nav garantijas, ka valstij būs iespēja izmaksāt sociālos pabalstus un vecuma pensijas sociāli apdrošinātām personām nākotnē tādā apmērā, kas atbilstu veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēram. Ja šāds mehānisms ir izstrādāts, būtu jauki, ja sabiedrība tiktu par to informēta un tiktu izskaidrots kā praktiski un no kādiem līdzekļiem nākotnē tiks veiktas sociālo maksājumu izmaksas.
Labklājības ministrija veicot priekšlikuma izvērtēšanu norādīja, ka sākot ar 2044. gadu, sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi pieaugs straujāk nekā ieņēmumi un ka jau no 2043. gada kopējie sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus un budžets būs ar deficītu.
Nesenā pagātnē bijām liecinieki tam, kā sociālās apdrošināšanas pamatprincips – sociālās apdrošināšanas pabalsti atbilstoši veiktajām obligātajām iemaksām – Latvijā netika ievērots. Maternitātes pabalsti nedrīkstēja pārsniegt likumā noteikto ierobežojumu, ignorējot faktiski veikto obligāto iemaksu apmēru.
Ir vietā norādīt, ka izdevumi sociālajā budžetā radīsies arī ilgu laiku pēc minētajiem 5 gadiem, piemēram, vecuma pensiju izmaksas. Tā kā atbilstoši normatīvajiem aktiem pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no ienākumiem, no kuriem veiktas obligātās iemaksas, tad, atceļot obligāto iemaksu objekta apmēru, personām, kas būs veikušas lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas, būs tiesības saņemt lielas sociālās apdrošināšanas garantijas – pensijas, atlīdzības un pabalstus. Līdz ar to obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšana būtiski ietekmēs sociālā apdrošināšanas budžeta izdevumus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Ņemot vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā un saistības, kuras Latvija uzņēmās iestājoties ES, vecuma pensijas būs jāmaksā arī tiem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu pilsoņiem, kuri būs veikuši obligātās iemaksas Latvijā vismaz 1 gadu. Tā kā vispārējā gadījumā runa ir par ļoti labi atalgotām privātā biznesa augsta ranga amatpersonām, nākotnē izmaksājamo lielo vecuma pensiju apmērs varētu nozīmīgi ietekmēt valsts sociālo budžetu. Mēģinājums ierobežot vecuma pensiju apmēru likumā nākotnē, visticamāk, beigtos ar tiesu darbiem pret Latvijas valsti.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi
Uzņēmumiem palielināsies sociālo iemaksu apmērs, kā rezultātā samazināsies gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa apmērs valsts budžetā. Šo nodokļu iztrūkums valsts un pašvaldības budžetā būs kaut kādā veidā jākompensē un, mūsuprāt, bez nopietnām izmaiņām ienākuma nodokļu likumos tas nav iespējams.
Obligāto iemaksu limits algotā darba ienākumiem ir gana svarīgs faktors, kurš tiek izvērtēts investoriem veicot ieguldījumus Baltijā. Izvēloties, kur Baltijā izvietot uzņēmuma galveno biroju, šobrīd pievilcīgākā situācijā ir Latvija, nevis Igaunija un Lietuva, kur obligātajām iemaksām limits nav noteikts. Ja limits tiks atcelts, Latvijas pievilcīgums šajā aspektā zudīs.
Limita ieviešana obligāto iemaksu maksājumiem ir katras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetencē. Piemēram, 2007. gadā Polijā šis apmērs bija 78 480 PLN gadā, Īrijā darba ņēmēja maksimālais iemaksu objekts – 48 800 EUR gadā, savukārt Lielbritānijas darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likme bija 1%, ja nedēļas ienākumi pārsniedza 670 mārciņas. Austrijā noteiktais maksimālais sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs 2007. gadā bija 9 707,52 EUR gadā darbiniekam un 11 627,52 EUR darba devējam.
Bez tam vēlamies norādīt, ka Latvijā pieejamie sociālie pakalpojumi ir salīdzinoši zemā līmenī, tādēļ liela daļa uzņēmumu par uzņēmuma līdzekļiem saviem darbiniekiem nodrošina veselības apdrošināšanas polises, lai darbiniekiem būtu pieejama kvalitatīva un laba līmeņa veselības aprūpe. Turklāt, darba devēji atbilstoši spēkā esošai kārtībai apmaksā darbinieku slimības lapas 14 dienu (pēc pēdējām izmaiņām 10 dienu) garumā. Tādējādi uzņēmumiem jau šobrīd rodas lielas izmaksas, kompensējot darbiniekiem ar sociālo pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus.
Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšana negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi Latvijā un veicinās turpmāku darbaspēka aizplūšanu no Latvijas, kā arī ārvalstīs strādājošo Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanos atgriezties.
3. Inflācijas apkarošanas plāna realizācija.
Latvijas Inflācijas apkarošanas plāns cita starpā paredz budžeta izdevumu samazināšanu. Ja tiks pieņemti minētie likuma grozījumi, notiks pretējais, jo likuma grozījumi skars darba devējus ne tikai privātajā, bet arī sabiedriskajā sektorā. Tātad valsts budžeta izdevumi algām pieaugs. Turklāt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšana būs par iemeslu preču un pakalpojumu cenu pieaugumam un līdz ar to sekmēs arī inflācijas palielināšanos.
Apstiprinot grozījumus nav izskaidrots, kādā veidā tiks finansēti papildus obligāto iemaksu maksājumi sabiedriskajā sektorā un vai šie papildus sabiedriskā sektora izdevumi netiks kompensēti palielinot maksu par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un valsts nodevas, tādējādi veicinot arī turpmāku inflācijas pieaugumu.
Apkopojot iepriekš minēto, Ārvalstu investoru padome uzskata, ka sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšana radīs īstermiņa un ilgtermiņa nelabvēlīgas sekas uzņēmējdarbības videi un Latvijas ekonomikai kopumā, tāpēc iespējams būtu atbilstoši detalizēti izvērtēt visas minētā grozījuma ieviešanas iespējamās sekas un nodot likumu otrreizējai caurskatīšanai.
Ārvalstu investoru padomē apvienojušās lielākās ārvalstu firmas, kas veikušas nozīmīgas tiešās investīcijas Latvijā, kā arī septiņu valstu tirdzniecības palātas Latvijā. Organizācija oficiāli dibināta 1999.gada 27. janvārī ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi valstī, veidojot aktīvu un atklātu dialogu ar valdību. ĀIPL rīko regulāras augstākā līmeņa tikšanās ar Latvijas valdību, lai pārrunātu un konstruktīvi diskutētu par aktuālajiem uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem valstī.
