Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie divu daudzmiljonu ceļu būves projektu realizācijas Rīgas apkārtnē par privāto investoru līdzekļiem. Projektu aptuvenās izmaksas šobrīd nav precizētas, tomēr tās būs mērāmas daudzos desmitos miljonu latu. Viens no projektiem būs Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, bet otrs - Rīgas apvedceļa projekts, kuriem būtu jāatvieglo sastrēgumu un transporta plūsmas problēmas šajos posmos.

Abi ceļu būves objekti tiks realizēti pēc t.s. Valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa, kas paredz, ka privātais investors par savu naudu sākotnēji uzceļ objektu un apsaimnieko to, bet valsts vairāku gadu garumā naudu atmaksā. Tādējādi valstij tiks dota iespēja realizēt milzu autoceļu projektus, bet maksāt par to vēlāk. Satiksmes ministrijas aptuvenās aplēses liecina, ka 2009. gadā VPP projektu realizētājiem no Valsts autoceļu fonda tiks maksāti 12 miljoni latu, bet 2010. gadā maksājumi jau varētu sasniegt 20 miljonus latu un ar katru gadu arvien pieaugt. "Mēs paši varēsim koriģēt un plānot, cik daudz VPP projektus gribēsim realizēt un kādas summas varēsim atļauties izlietot VPP projektos," norāda SM pārstāvis Lauris Dripe, uzsverot, ka kopumā SM varētu realizēt pat piecus VPP projektus, jo ar katru gadu pieaugšot arī Valsts autoceļu fonda finansiālās iespējas. Db jau vēstīja, ka projektu realizācija pēc VPP principa izmaksā krietni dārgāk nekā tradicionālais iepirkums, tomēr valsts ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj realizēt lielus projektus pēc tradicionālā iepirkuma. Ilgtermiņā gan VPP princips noteikti atmaksāšoties, vērtē speciālisti.

Kad valstij nav naudas, bet infrastruktūrā ar katru gadu robi kļūst arvien lielāki, ar steigu jāmeklē iespējas, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Latvijas virzienā pavērtā maciņa kapacitāti un jaudas. Izdarīt to ir visai vienkārši - atliek meklēt pasaules praksi. Jau šodien lielākie pasaules autoceļu, dzelzceļu, skolu, slimnīcu, tiltu, cietumu un citu infrastruktūras objektu projekti eksistē pateicoties privāto kompāniju un valsts aģentūru sadarbībai.

Līderi - Lielbritānija, Austrālija, Īrija

Ne tikai pie mums, arī ļoti attīstītās valstīs pieaug prasības pret valdību pārziņā esošās infrastruktūras kvalitāti un pieejamību, ko nosaka gan ekonomiskā attīstība un ar to saistītais apjomu pieaugums, gan cilvēku vēlme dzīvot pēc iespējas labākos apstākļos. Līdz ar to valdības arvien lielāku uzmanību pievērš alternatīvām iespējām, ko sniedz VPP.

Līderis šajā jomā ir Lielbritānija, kur šobrīd 10-13% no visām valsts investīcijām infrastruktūrā tiek finansētas ar partnerības palīdzību. Tai seko Austrālija un Īrija. Kopumā šādu praksi pasaulē pielieto vismaz 30 valstis. Latvija šobrīd atrodas šī saraksta pašā apakšā, taču tā ir priekšā ļoti daudzām citām valstīm, kurās virzība vispār nav sākusies.

Par nepieciešamību attīstīt Valsts un privātās partnerības (VPP) un Publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļus, kas valstij un pašvaldībām ļautu ar privātā kapitāla palīdzību sniegt būtiskus pakalpojumus iedzīvotājiem, tiek runāts jau gadiem.

Jāsecina, ka darbi no valsts puses liecina par pretējo - piemēram, valsts ir atteikusies no Valsts policijas ēkas celtniecības Ventspilī VPP modeļa ietvaros.

Tas ir skumjš fakts, jo šis faktiski bija vienīgais VPP projekts Latvijā, kas pieredzēja pat izpētes stadiju, kurai tika iztērēti apmēram 100000 Ls. Kā iemesli tiek minēti pieredzes trūkums privātkompānijām, veicot šādus projektus, kā arī nesakārtotā likumiskā bāze. ·āda argumentācija šķiet vairāk nekā dīvaina, un no tā izriet, ka VPP un PPP projekti Latvijā acīmredzot varētu būt tikai tāda dažu dīvainīšu izklaide, jo pieredze no tukša gaisa neveidojas.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar valsts aģentūru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izstrādājusi standartizētā koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un iepirkuma konkursa dokumentāciju, kā arī paskaidrojošo metodoloģija valsts un privātās partnerības projektiem.

Tas palīdzēs sagatavot atklātā konkursa dokumentāciju valsts un privātās partnerības (VPP) projektiem un iepirkumiem par jaunas pirmskolas iestādes būvniecību un apsaimniekošanu. Tomēr ministrijas speciālisti uzsver, ka paraugi jāpielāgo konkrētajai situācijai, ņemot vērā tās finansiālos, juridiskos, tehniskos un citus aspektus, kā arī vadoties pēc paskaidrojošajā metodoloģijā iekļautajiem skaidrojumiem.

Standartizētā iepirkuma dokumentācijā ietilpst atklātā konkursa nolikums un tā pielikumi, tai skaitā VPP iepirkuma līgums, kā arī vadlīnijas pasūtītājam VPP iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. Tā ir sagatavota, izmantojot VPP BOOT veidu (angļu val. Build-Own-Operate-Transfer) kā īstenošanu reglamentē Publisko iepirkumu likums.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Satiksmes ministrija ir izsludinājusi iepirkuma procedūru, lai izvēlētos uzņēmumu, kurš četru gadu laikā uzbūvēs ātrgaitas ceļu Rīgas apvedceļa – Sēnītes ceļa posmā, kā arī pēc tam vēl 20 gadu to uzturēs, Db pastāstīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Šo projektu paredzēts īstenot kā valsts un privātās partnerības projektu (VPP), un tas kļūs par pirmo šāda veida projektu ceļu būvē Latvijā. Kopumā VPP valsts projektu programma paredz ne tikai minētā ceļa būvniecību, bet vēl piecu citu ceļa posmu būvniecību laikā līdz 2017. gadam. Taču līdz 2013.gadam VPP projektu īstenošanai iecerēts izlietot aptuveni 950 miljonus latu. VPP ir valsts un privātā sektora uzņēmēja sadarbība, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts tiek nodots privātajam partnerim uz noteiktu laika periodu publisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Pēc A. Šlesera teiktā, konkrētais ceļa posms ir viens no visvairāk noslogotajiem autoceļiem un tam ir nepieciešama rekonstrukcija. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa pārsniedz 20 000 automašīnu diennaktī. A. Šlesers pastāstīja, ka pirmkārt rekonstrukcijai izvēlēts tieši šis ceļa posms, jo ceļa pārbūve ir tehniski vienkārša, investīcijas – paredzamas, bet zemju atsavināšanas apjoms – salīdzinoši neliels.

Limbažos norisināsies bezmaksas seminārs par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība programmu Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā.

Programmas par valsts un privātās partnerības (VPP) attīstības veicināšanu Latvijā mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību valsts un reģionālā līmenī. Jau šī gada 14. augustā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka apakšprojektu iesniegumu pieņemšanu šajā programmā. Iesniegumu pieņemšana noslēgsies šī gada 14. novembrī, Db.lv informē LIAA Mārketinga un komunikāciju departaments.

VPP nozīmē sadarbību starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora komersantu, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts uz līguma pamata tiek nodots privātajam komersantam uz noteiktu laika periodu un nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus un piesaistītu privātā sektora resursus. Seminārā tiks sniegta informācija par iespējām vietējām un rajonu pašvaldībām, kā arī ministrijām un īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem pieteikties programmai, lai saņemtu atbalstu VPP projektu dokumentācijas izstrādei.

Nākotnē Latvijā par privāto investoru naudu varētu tapt slimnīcas, skolas, bibliotēkas un pat cietumi, kas ārvalstīs ir izveidojies par izdevīgu biznesu, un arī Latvijā šādiem projektiem esot liels potenciāls. To sarunā ar Db atzina Dānijas un Lielbritānijas Valsts un privātās partnerības (VPP) eksperti. «Šādā gadījumā cietums ir kā viesnīca — privātais investors par to atbild un cenšas nodrošināt «servisu» tajā,» skaidro Public Private Partenrships Export Advisory Group direktors Stīvens Heriss (Stephen Harris). Balstoties uz t.s. VPP sadarbību, privātais investors par saviem līdzekļiem uzcēļ kādu objektu, pārvalda to, bet valsts ieguldītos līdzekļus atmaksā gadu gaitā vai arī nodrošina kādas noteiktas garantijas. Latvija gan vēl nav nodefinējusi cik tālu tā ir gatava nododot valstiskās funkcijas privātā sektora rokās, un šobrīd VPP projekti Latvijā vairāk tiek koncentrēti uz ceļu infrastruktūru, tomēr ārvalstu eskperti prognozē, ka nākotnē situācija varētu mainīties. Ārzemēs jau šādi ir īstenoti daudzi veiksmīgi projekti.

Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA) 14. augustā uzsāks apakšprojektu iesniegumu pieņemšanu programmā «Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā».

Par to Db informēja LIAA Mārketinga un komunikāciju departaments. Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas «Valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana Latvijā» mērķis ir sekmēt valsts un privātās partnerības (VPP) pielietošanu publiskās infrastruktūras būvniecībā, apsaimniekošanā un finansēšanā tādējādi uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību valsts un reģionālā līmenī.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs var būt Latvijas Republikas ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, vietējā vai rajona pašvaldība. Programmas apakšprojektu konkursam kopējais pieejamais līdzfinansējums ir 1 940 135 eiro, bet maksimālais programmas atbalsts apakšprojektam ir 90 % no kopējām izmaksām.

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

FM ziņojumā norāda, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai valsts ekonomikas attīstībai izmantotu visas valsts budžeta izdevumu iespējas 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā - līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.

Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju - AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.

Jau tuvākajās nedēļās Latvijā ieradīsies ārvalstu eksperti, kuri kopā ar vietējiem Satiksmes ministrijas (SM) speciālistiem izvērtēs privātas naudas ceļu projektu lietderību un iespējamo realizāciju mūsu valstī. SM vēlas izvērst Latvijā ceļu būvniecību, balstoties uz valsts un privātās partnerības (VPP) sadarbības modeli, un kopējā projektu vērtība varētu sasniegt daudzus desmitus miljonu vai pat dažus simtus miljonu latu. Latvijā šāda veida un modeļa projekti tiek realizēti pirmo reizi, bet vietējiem speciālistiem nav pieredzes šādu projektu realizācijā. Tieši tāpēc tika nolemts piesaistīt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atlasītus speciālistus, kuriem tad arī būs jāizvērtē VPP projektu lietderība un realizācijas iespējas Latvijā.

Lai risinātu vides problēmas Latvijā, Vides ministrija piedāvā pārstrukturizēt kopējo nodokļu slogu un ieviest tā dēvēto «zaļo nodokli».

Tas šodien izskanēja Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīts Vides politikas pamatnostādņu projekts 2009.-2015. gadam. Ar zaļo nodokli šajā kontekstā jāsaprot nodokļu kopums - jau esošais dabas resursu nodoklis kombinācijā ar ieviešamajiem nodokļu atvieglojumiem par videi draudzīgas degvielas izmantošanu u.c.

Arī šo problēmjautājumu risināšanai piešķirtais finansējums esot nepietiekams.

Vides ministrijas piedāvātajos risinājumos ietilpst plānveida sabiedrības izglītošana, valsts institūciju un privāto uzņēmēju sadarbības veicināšana un vides aizsardzības institūciju rīcībspējas paaugstināšana. Tas darāms, samazinot visu tautsaimniecības sektoru energointensitāti, izstrādājot un ieviešot tādus ekonomiskos politikas instrumentus, kas veicinātu produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, tai skaitā, pārstrukturējot kopējo nodokļu slogu, t.i., realizējot zaļo nodokļu reformu.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja brauciena galvenais motīvs bija iepirkšanās, tad tika iztērēti vidēji 612Ls dienā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina,ka 2006.gadā Latvijas iedzīvotāji kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.1 milj. reižu, kas ir par 7.6% vairāk nekā 2005. gadā. Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi jau vairākus gadus ir nemainīgi – joprojām lielākais vairums ceļotāju dodas uz kaimiņvalstīm, visvairāk uz Lietuvu (33%), tad seko Igaunija (17%), Krievija (11%) un Baltkrievija (6%). Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās 77% ceļotāju, bet uz NVS valstīm 18%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996.gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2006.gadā jau 24%.

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Latvijā 12% no visiem interneta skatījumiem tiek veikti no ārzemēm. Aptuveni ceturtā daļa no tiem tiek veikti no Lielbritānijas. Līdzīgi ir arī Lietuvā, savukārt Igaunija uzrāda atšķirīgas tendences. Tur katrs trešais no ārzemēm ienākošajiem lapu skatījumiem nāk no Somijas, liecina Gemius veiktais pētījums.

26% no ārzemju interneta lapu skatījumiem Latvijā tiek veikti no Lielbritānijas, otro vietu dala Amerikas Savienotās Valstis ar nepilniem 9% un Krievija ar vairāk nekā 8% ārzemju interneta lapu skatījumu. Ceturtajā vietā ir Zviedrija ar nepilniem 8% ārzemju interneta plūsmas, bet piecinieku noslēdz Vācija ar nepilniem 6%. No Īrijas, kas bieži vien tiek dēvēta par latviešu emigrācijas lielvalsti, nāk vien 4% no ārzemju interneta plūsmas. No mūsu kaimiņvalstīm Latvijas interneta lapas tiek skatītas no Lietuvas 4% gadījumu, bet no Igaunijas - 3% no visiem no ārzemēm veiktajiem skatījumiem.

Līdzīga situācija arī Lietuvā - arī tur pirmajā vietā ierindojusies Lielbritānija ar 31%, līdzīgās pozīcijās Norvēģija (10%) un ASV (9%), ceturtajā vietā ir Vācija ar 7%, bet Īrija ir piektajā vietā ar vairāk nekā 6%. Procentuāli mazāk Lietuvas internetu aplūko no Krievijas - mazliet vairāk nekā 2% gadījumu, kas ir tikpat daudz, kā Lietuvas internets tiek aplūkots arī no Latvijas.

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.