Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

1.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

1)Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes, padomes un zvērināta revidentu ziņojumus.

2)Apstiprināt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatus:

a.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma prasībām;

b.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība” un tās meitas sabiedrību konsolidēto 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

3)Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna mātes sabiedrības pārskata gada zaudējumus ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos.

Šodien, 2007.gada 25.aprīlī, akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) akcionāru sapulce izskatīja visus sapulces darba kārtībā iekļautos jautājumus, pieņemot lēmumus atbilstoši iepriekš izsūtītajiem lēmumprojektiem par a/s Latvijas kuģniecība gada pārskatu apstiprināšanu un a/s Latvijas kuģniecība zvērināta revidenta ievēlēšanu 2007.gada pārskatu revīzijai.

Akcionāru sapulce pieņēma zināšanai a/s Latvijas kuģniecība valdes, padomes un zvērināta revidenta ziņojumus par 2006.gada saimnieciskās darbības rezultātiem, kā arī apstiprināja atbilstoši Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma un Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem sagatavotos a/s Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatus un a/s Latvijas kuģniecība un tās meitas sabiedrību konsolidētos pārskatus. A/s Latvijas kuģniecība mātes sabiedrības 2006.gada zaudējumus akcionāri nolēma ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos.

Koncerna pērnā gada revidētie finanšu rezultāti akcionāriem vēlreiz apliecināja a/s Latvijas kuģniecība spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar tās darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. Kā jau ziņots, 2006.gadā a/s Latvijas kuģniecība strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai veidojot

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) 2007. gada 6. augusta ārkārtas akcionāru sapulcē klātesošie akcionāri ar bloķēto balsu vairākumu nolēma neizskatīt jautājumu par esošās LK padomes atsaukšanu un jaunas padomes vēlēšanām.

"Iespēja pārvēlēt akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" padomi šodien netika izskatīta tā iemesla dēļ, ka, pārbaudot dažu akcionāru pārstāvju iesniegtos dokumentus reģistrācijai dalībai sapulcē, atklājās tieša un nepārprotama atsevišķu akcionāru saistība ar tām ārzonas kompānijām, kuras figurē LK valdes pagājušajā nedēļā Ekonomikas policijā iesniegtajos materiālos par LK finanšu resursu piesavināšanos un zaudējumu nodarīšanu vairāku desmitu miljonu ASV dolāru apjomā," norādīja AS "Latvijas kuģniecība" padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Tādējādi LK padomes locekļi turpinās darbu līdzšinējā sastāvā: padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, padomes priekšsēdētāja vietniece Olga Pētersone, padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Linužs, Pēteris Putniņš, Vladimirs Solomatins, Aldis Āķis, Laimonis Junkers, Vladimirs Krastiņš, Ansis Sormulis un Mamerts Vaivads.

AS Latvijas kuģniecība Padomes lēmums, kas akceptē divu gāzes vedēju kuģu Kurzeme un Vidzeme pārdošanu, radīs ievērojamu kaitējumu kompānijai.

To savā paziņojumā raksta 27.55% AS Latvijas kuģniecība akciju īpašniece International Baltic Investments Ltd. (IBI)

IBI valdes loceklis Mārtiņš Kvēps paziņojis, ka ir pārdoti kuģi, kuri deva kuģniecībai reālu peļņu. Kompānija uzskata, ka būtībā zem jautājuma nonāk AS Latvijas kuģniecība spēja apkalpot savus kreditoru parādus, kuri jau ir sasnieguši 350 milj. ASV dolāru.

Šogad AS Latvijas kuģniecība jau pārdeva divus tankerus – janvārī Samburga, bet februārī – Rundāle. 2007. un 2008. gada laikā jau tika pārdoti 18 kuģi. Ienākumi no to pārdošanas sastādīja apmēram 90 milj. Ls, savukārt jaunu tankeru iegādei bija novirzīti ap 140 milj. Ls flotes atjaunošanas programmas ietvaros. Rezultātā tankeru skaits samazinājās (jo vecie kuģi tika nomainīti ar jauniem dārgiem), līdz ar to radās nepieciešamība noteikt augstas vedmaksas likmes, kuras patlaban ir ļoti grūti noturēt sīvās tirgus konkurences apstākļos.

Akciju sabiedrības Latvijas balzams 2007.gada 28.aprīļa kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMPROJEKTI

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2. 2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 31 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām;

2) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 35 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS);

3) AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu (uz 10 lpp. pielikumā), un

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 14.oktobrī, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma projektu.

Likumprojekts izstrādāts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3. septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008. gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārskatu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, informē Saeimas Preses dienests.

Jauns likums izstrādāts un pieņemts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

Nasdaq Riga valde nolēmusi mainīt AS VEF Radiotehnika RRR piemērotā uzraudzības statusa iemeslu, liecina paziņojums biržā.

Birža informē, ka ir beiguši pastāvēt apstākļi pamatojoties uz kuriem biržas valde šā gada 22. jūlijā piemēroja sabiedrībai uzraudzības statusu atbilstoši biržas noteikumiem par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos, ņemot vērā to, ka AS VEF Radiotehnika RRR 19. jūlijā iesniedza revidētu gada pārskatu par 2013. gadu un pārskatam pievienotais neatkarīgu revidentu ziņojums saturēja informāciju par vairākiem apstākļiem, kuru dēļ revidents nav varējis iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus revidenta atzinuma sniegšanai, tādēļ neatkarīgu revidentu ziņojums saturēja informāciju par pamatojumu atteikumam sniegt atzinumu.

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3.septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008.gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārkastu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi pievienot papildus nosacījumu AS VEF Radiotehnika RRR uzraudzības statusam, liecina paziņojums biržā.

AS VEF Radiotehnika RRR 19. jūlijā iesniegusi biržā revidētu gada pārskatu par 2013. gadu latviešu valodā. Revidētajam gada pārskatam par 2013. gadu pievienotais neatkarīgu revidentu ziņojums satur informāciju par vairākiem apstākļiem, kuru dēļ revidents nav varējis iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus revidenta atzinuma sniegšanai, tādēļ neatkarīgu revidentu ziņojums satur informāciju par pamatojumu atteikumam sniegt atzinumu.

Revidents nav varējis gūt pilnīgu un ticamu informāciju, kas ļautu ar pietiekamu pārliecību secināt, vai darbības turpināšanās princips ir pamatoti piemērots Sabiedrības 2013. gada finanšu pārskata sagatavošanā, jo uz 2013. gada 31. decembri sabiedrībai nav brīvu naudas līdzekļu un tās īstermiņa saistības, tai skaitā arī saistības pret kredītiestādēm, ievērojami pārsniedz īstermiņa aktīvus, norāda birža.

Ministru kabineta (MK) sēdē 24. janvārī apstiprināja grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.

Tie izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumu, lai mazām sabiedrībām par vienu mēnesi pagarinātu gada pārskatu iesniegšanas termiņus tiem gada pārskatiem, kas tiek sagatavoti par 2022. gadu un vēlāk.

Ar likumprojekta tiesisko regulējumu tiks samazināts administratīvais slogs mazām sabiedrībām. Tāpat tiek pagarināts laiks arī ārpakalpojumu grāmatvežiem gada pārskatu sagatavošanai un nepieciešamības gadījumā revīzijas pārbaudes laiks zvērinātiem revidentiem.

Pašlaik saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto maza sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, iesniedz to ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

A/s Latvijas kuģniecība valde ir pieņēmusi lēmumu stiprināt uzņēmuma investīciju portfeli, lai diversificētu riskus un stiprinātu aktīvu bāzi, iespējams, veidojot savu investīciju fondu ar kuģošanas biznesu tieši nesaistītos segmentos. Šis lēmums papildinās uzņēmuma stratēģiju, kas arī turpmāk nemainīgi īstenos uzņēmuma tankkuģu flotes atjaunošanu vidēja izmēra tankkuģu segmentā.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. A/s Latvijas kuģniecība šodien ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem vidēja vai tā saucamā handy izmēra tankkuģu segmentā. Taču šobrīd nozares speciālisti atzīst, ka kuģu pārvadājumu apjoms, iespējams, samazināsies līdz ar globālo recesiju. Šajos apstākļos a/s Latvijas kuģniecība turpinās tankkuģu flotes atjaunošanu, taču ne tik intensīvi kā pēdējo divu gadu laikā. Lai stiprinātu uzņēmuma aktīvu bāzi, ir nolemts izskatīt iespēju veikt peļņu nesošus, drošus ilgtermiņa ieguldījumus. Izskatām iespēju veidot savu investīciju fondu, ieguldot līdzekļus ne tikai ar kuģošanas biznesu saistītos aktīvos,“ norāda Raivis Veckāgans, a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

2007.gada 28.aprīlī notika akciju sabiedrības Latvijas balzams kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1.Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums”:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2.Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām; 2)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS); 3)AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu; 4)Pārklasificēt uz nesadalīto peļņu pašu kapitāla posteņa Citas rezerves

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība 2008. gada pirmā pusgada laikā guvusi peļņu 42.1 miljona ASV dolāru apmērā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzīst: „Ir ļoti svarīgi, lai kompānijas vadošais menedžements pie koncerna stratēģijas izpildes strādātu ciešā sadarbībā ar darbiniekiem, un esmu gandarīts, ka kopīgo pūliņu rezultātā mums izdodas realizēt tos stratēģiskā mēroga darba uzdevumus, kas izriet no kompānijas un tās akcionāru interesēm”.

Pārskata periodā pieauguši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna aktīvi, 2008. gada 30. jūnijā sasniedzot 897.5 miljonus ASV dolāru. Koncerna neauditētais pašu kapitāls perioda beigās bija 531.0 miljons ASV dolāru. Visas akciju sabiedrības akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā. 2008. gada pirmajā pusgadā akciju sabiedrības akcijas veidoja vislielāko apgrozījumu starp Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem – biržā veikti 1 490 darījumi kopsummā ar 4.38 miljoniem akciju 4.75 miljonu latu vērtībā. 2008. gada 30. jūnijā akciju sabiedrības Latvijaskuģniecība akciju kapitalizācija Rīgas Fondu biržā sasniedza 246 000 000 latus.

Ar akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība investīciju ieguldījumu un investīciju apsaimniekošanas virziena attīstību turpmāk nodarbosies a/s Latvijas kuģniecība 100% meitas uzņēmums SIA LASCO Investment.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 19 miljoni latu, un sagaidāms, ka tas veiks investīcijas arī ar kuģošanu nesaistītās nozarēs un uzņēmumos, lai nodrošinātu a/s Latvijas kuģniecība biznesa risku diversifikāciju un stiprinātu tā aktīvu bāzi globālās ekonomiskās krīzes apstākļos.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. Mērķtiecīgas biznesa darbības rezultātā a/s Latvijas kuģniecība ir izdevies uzkrāt ievērojamus finanšu resursus, radot priekšnosacījumus tālākām ilgtermiņa investīcijām. Analizējot pašreizējo negatīvo situāciju pasaules ekonomikā un pesimistiskās prognozes par tā atveseļošanās iespējām tuvākajā nākotnē, šobrīd orientēt investīcijas tikai uz mūsu pamatbiznesa attīstību būtu riskanti," norāda a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents Raivis Veckāgans.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats. Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Būtiski, ka, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Visas LK koncerna flotes šī gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu, par 73% jeb 14,7 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2006. gada pirmā pusgada rādītāju.

1.Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Grindeks valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Grindeks valdes sastādītos un AS Grindeks padomes izskatītos:

1)AS Grindeks 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas likumdošanas prasībām (uz 28 lpp. pielikumā); 2)AS Grindeks 2006.gada konsolidēto pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (uz 35 lpp. pielikumā);

3.2006.gada peļņas izlietošana.

1)Apstiprināt AS Grindeks 2006.gada tīro peļņu 6 220 576 LVL.

2)2006.gada peļņu 6 220 576 LVL izlietot sekojoši:

2006. gada laikā Latvijā tika nozagtas 1 603 automašīnas, savukārt 2007. gada pirmajos trīs mēnešos autozagļi pamanījušies nozagt jau 474 automašīnas. Visvairāk autozagļi bija kārojuši pēc Volkswagen un Audi automašīnām, taču autozagļi zaguši arī ne mazums dārgus luksus auto. Db.lv ir apkopojis Autonama sniegtos datus un piedāvā ieskatīties Latvijas dārgāko zagto auto topā.

2007. gada pirmajos trīs mēnešos visdārgākā nozagtā automašīna tāpat kā 2006. gadā bija Porsche Cayenne, kuras cena ir līdz 45 872 Ls. Šogad nozagta viena šāda automašīna.

Otrajā vietā ierindojas 2006. gada BMW X5. Tā cena atkarībā no komplektācijas svārstās robežās starp 21 250 un 36 687 latiem. Šā gada izlaiduma X5 nozagts tikai viens, savukārt 2004. gada X5 nozagts 4 reizes un 2005. gada modelis vienu reizi. Kopā šī gada pirmajos mēnešos nozagta 51 BMW markas automašīna.

Trešajā vietā ierindojas 2006. gada Audi Q7, kura cena ir 30 908 lati. Šāda mašīna nozagta viena. Kopā 2007. gada pirmajos trīs mēnešos nozagtas 107 Audi markas automašīnas.

Nasdaq Riga valde nolēmusi nekavējoties atcelt uzraudzības statusu AS Ditton pievadķēžu rūpnīca, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tika piemērots šā gada 7. maijā, ņemot vērā to, ka uzņēmums 29. aprīlī iesniedza biržai gada pārskatu par 2013. gadu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumu, kurā tika iekļauti vairāki pamatojumi atteikumam sniegt revidenta atzinumu. Tādēļ revidents, ņemot vērā šos pamatojumus, kuru ietekmes un/vai iespējamās ietekmes nozīmīguma dēļ nav bijusi iespējama pietiekama un atbilstoša revīzija, kas ļautu revidentam sniegt atzinumu par šo finanšu pārskatu, nebija sniedzis atzinumu par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca gada pārskatu par 2013. gadu.

Neskatoties uz to, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionāri 30. jūlijā pieņēma lēmumu apstiprināt sabiedrības 2013. gada pārskatu kopā ar neatkarīgu revidētu ziņojumu, tādēļ ir uzskatāms, ka vairs nav nepieciešams pievērst tirgus dalībnieku uzmanību faktam, ka revidents nav sniedzis atzinumu par sabiedrības 2013. gada finanšu pārskatu. Tādējādi ir novērsti apstākļi, kuru dēļ biržas valde 2014. gada 7. maijā uzņēmumam piemēroja uzraudzības statusu.

Strauji tuvojas gada pārskatu par 2010. gadu iesniegšanas termiņš – 30. aprīlis.

Gada pārskatu likuma 66.panta 1.punkts nosaka, ka sabiedrība gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Sabiedrībām, kuru bilances kopsumma ir 1 milj. Ls, neto apgrozījums 2,4 milj. Ls un pārskata gadā vidējais darbinieku skaits bijis 250 (jāatbilst diviem no trim kritērijiem), un uzņēmumiem, kuri ir koncerna mātes sabiedrības, kuras gatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskati jāiesniedz līdz 31.jūlijam.

Gada pārskati nav jāiesniedz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, ja to ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 tūkst. Ls.