Graudu sadārdzinājuma dēļ lielākie graudu pārstrādes un miltu ražošanas uzņēmumi ar 1. oktobri gatavojas celt miltu cenu pat par 60 %. Ķēdes reakcijā cenas nāksies celt maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājiem, kā arī sadārdzināsies produkcija veikalu plauktos.

Rekordkāpums

Viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Zviedrijas AB Nord Mills piederošais a/s Rīgas dzirnavnieks no 1. oktobra plāno miltu cenu paaugstināt par 50 līdz 60 %, Db informē kompānijas ģenerāldirektors Sandis Jansons. Viņš stāsta, ka cenu nepieciešams celt, jo graudu cenas kopš pagājušā gada kāpušas par 100 %. Sadarbības partneri jau informēti. Miltiem cenu sola paaugstināt arī valstī lielākais graudu pārstrādātājs a/s Dobeles dzirnavnieks. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Valdis Muižnieks informēja, ka cenu celšana notiek pakāpeniski, lai kāpums nebūtu ļoti sāpīgs, jo maizes tirgus tam nav gatavs. Viņš norāda, ka šāda situācija izveidojusies augsto graudu cenu dēļ, kas sasniegusi rekordus. Pērn par labiem pārtikas graudiem maksāts ap 100-115 eiro/t, šogad cena jau pārsniegusi 200 eiro atzīmi. «Ja situācija Eiropas graudu tirgū nemainīsies, tad miltu cena līdz gada beigām varētu augt pat par 90 %, savukārt maizes cena nākamgad jau sasniegtu Eiropas līmeni,» tā V. Muižnieks.

Sakarā ar labajām ražām pasaulē graudu iepirkuma cenas Latvijā pēdējās trīs nedēļās ir kritušās par 20 - 30 %, salīdzinot ar pērno gadu, un tām ir lejupejoša tendence.

Ražiba pasaule samazina graudu cenu

Šogad Latvijā situācija ar graudiem ir divējāda - augstas ražas ir Zemgalē un centrālajā Vidzemē, kur labība ienācās agrāk un agrāk arī tika nokulta, bet lietavu dēļ nespēja laikus novākt, līdz ar to slikta kvalitāte un zema ražība ir pārējā Latvijas daļā, to Db apgalvoja gan aptaujātie zemnieki, gan graudu, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu tirgotāja Agro Trade Latvijas valdes loceklis Olavs Legzdiņš. Atsevišķiem zemniekiem ir pat par 20 -30% lielāka raža nekā pērn. 2007. gadā Zemgalē rapši tika ievākti 3- 4 t/ha, šogad - 4-5 t/ha. Ziemas kviešiem ražība pērn bija 6-8 t/ha, šogad - jau 8-10 t/ha. Savukārt daudzas zemnieku saimniecības, pārsvarā mazās, ražu nav paspējušas novākt un apsver, vai vispār vērts ar tehniku doties uz lauka, jo «labība guļ zemē». Šo situāciju jo īpaši smagu dara graudu cenu kritums par 20 - 30 %.

Ar šī gada 9.jūliju A/S Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektora pienākumus pildīs Sandis Jansons, kurš iepriekš ieņēmis vadošus un atbildīgus amatus tādos uzņēmumos kā Fazer, Pepsi Cola, Philip Morris un Pernod Ricard.

Sākot pildīt ģenerāldirektora amata pienākumus S.Jansons uzsvēra: "Mani saista graudaugu pārstrādes nozare un A/S Rīgas dzirnavnieks ražotie veselīgie produkti tāpēc šis darbs man ir liels izaicinājums, jo saskatu daudzas perspektīvas šī uzņēmuma attīstībā tepat Latvijā un eksporta tirgos".

Sandis Jansons ir 33 gadus vecs TOP līmeņa vadītājs. Līdzšinējā karjerā viņš ieņēmis vairākus vadošus amatus tādās labi zināmās kompānijās kā Fazer, Pepsi Cola, Philip Morris un Pernod Ricard Latvijas filiālē, kur pēdējos sešus gadus S.Jansons pildījis direktora pienākumus. Šajā laikā uzņēmuma apgrozījums pieaudzis vairāk kā piecas reizes, un no maza vairumtirgotāja pārtapis par vienu no vadošajiem alkohola izplatītājiem. "Atstāt direktora posteni tādā veiksmīgā uzņēmumā kā Pernod Ricard ir smags un atbildīgs lēmums, tomēr darbs A/S Rīgas dzirnavnieks man ir liels izaicinājums, jo saskatu daudzas perspektīvas šī uzņēmuma attīstībā tepat Latvijā un eksporta tirgos," savu izvēli pamato S.Jansons.

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā, informē KP.

KP secināja, ka "Dobeles dzirnavnieka" un "Rīgas dzirnavnieka" apvienošanās, visticamāk, radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem.

Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz "Dobeles dzirnavnieku", ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents "Rīgas dzirnavnieks". Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci, norāda KP.

KP konstatēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmuma izaugsmi, pabeidzis darījumu par graudu pārstrādes uzņēmumu grupas AB “Baltic Mill” Latvijas un Igaunijas uzņēmumu iegādi.

Sadarbībā ar Zvērinātu advokātu biroju “Spīgulis & Kukainis”, kas sniedza darījuma strukturēšanas un juridiskos pakalpojumus, AS “Dobeles dzirnavnieks” ir iegādājies AB “Baltic Mill” Latvijas graudu pārstrādātāju “Rīgas dzirnavnieks” un Igaunijas uzņēmumu “Balti Veski”.

Šis darījums dos iespēju “Dobeles dzirnavniekam” iegūt papildu jaudas – pašreizējos lielo Eiropas graudu pārstrādes uzņēmumu apvienošanās apstākļos darījums ļaus saglabāt esošo konkurētspēju un tirgus pozīciju, dos iespēju veiksmīgāk konkurēt globālajā tirgū, paplašināt sortimentu un attīstīt jaunu, tajā skaitā nišas produktu ar augstu pievienoto vērtību, ražošanu.

Lietuvas Konkurences padome neļauj Dobeles dzirnavniekam iegādāties Baltic Mill 

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks"...

“Noslēgtais darījums turpina uzņemto “Dobeles dzirnavnieka” attīstības kursu, ceļot kopējās graudu pārstrādes jaudas Latvijā, un tas būtiski veicinās vietējo produktu eksportspēju,” norāda “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. “Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules tirgū kā vietu, no kuras nāk kvalitatīvi un konkurētspējīgi graudu pārstrādes produkti ar augstu pievienoto vērtību.”

10 gadu laikā “Dobeles dzirnavnieks” savā attīstībā investējis vairāk nekā 120 miljonus eiro un no neliela vietējā uzņēmuma ar niecīgiem eksporta apjomiem spējis kļūt par lielāko pastas ražotāju Ziemeļeiropā un vienu no lielākajiem BIO pārslu ražotājiem Eiropas Savienībā. “Mūsu uzkrātā pieredze, zināšanas un modernā tehniskā bāze sniegs būtisku ieguldījumu arī AS “Rīgas dzirnavnieks” attīstībā,” stāsta K. Amsils.

AS “Rīgas dzirnavnieks” turpmāk strādās kā AS “Dobeles dzirnavnieks” meitas uzņēmums, turpinot savu esošo zīmolu attīstību. ““Rīgas dzirnavniekam” ir potenciāls izaugsmei – nepieciešamā infrastruktūra un pieredzējuši darbinieki,” norāda K. Amsils. “Ticam, ka, kopīgi strādājot, visi gūsim papildu pieredzi un zināšanas, kas veicinās arī kopējo Latvijas graudu pārstrādes nozares attīstību.”

Kā norāda AS “Rīgas dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce, grupas uzņēmumu sniegtās sinerģijas iespējas abiem graudu pārstrādes uzņēmumiem ļaus strādāt efektīvāk un sniegs būtiskus ieguvumus arī klientiem un piegādātājiem.

“Ražošanas procesu efektivizēšana un modernizēšana, eksporta kāpināšana un iepirkto graudu apjoma palielināšana grupas ietvaros ļaus ne tikai attīstīt jaunus produktus, bet arī piedāvāt labākus sadarbības nosacījumus Latvijas zemniekiem un citiem sadarbības partneriem.”

Lietuvas Republikas Konkurences padomes lēmumā paustajam, kas neļāva “Dobeles dzirnavniekam” iegādāties “Baltic Mill” grupas uzņēmumus Lietuvā, AS “Dobeles dzirnavnieks” kategoriski nepiekrīt un šo lēmumu ir pārsūdzējis tiesā Lietuvā.

Ņemot vērā uzņēmuma tirgus daļas Lietuvā, uzņēmums uzskata, ka Lietuvas Konkurences padome ar šādu lēmumu vēlas aizsargāt vietējos Lietuvas ražotājus no konkurences, neļaujot tirgū ienākt ārvalsts komersantam, kas konkurētu ar vietējiem ražotājiem.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

"Lantmännen" grupas meitas uzņēmums A/S "Rīgas dzirnavnieks", kas ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā, pagājušajā nedēļā uzsācis graudu iepirkumu. "Tuvāko trīs nedēļu laikā paredzama lielākā piegādātāju aktivitāte, jo tieši patlaban Latvijas zemnieki uzsākuši kviešu ražas novākšanu," informē uzņēmuma ģenerāldirektors Sandis Jansons.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, A/S "Rīgas dzirnavnieks" kviešu miltu un citas produkcijas ražošanai paredzētos graudus pilnībā plāno iepirkt no Latvijas zemniekiem. "Vienmēr esam strādājuši ar vietējiem zemniekiem un turpināsim to darīt arī nākotnē. Lai arī graudu audzētāji šajā gadā plānojuši savas produkcijas cenu pieaugumu, ne mirkli nešaubāmies par to adekvātumu. Esam pārliecināti, ka brīvās konkurences apstākļos Eiropas Savienībā, Latvijas zemniekam par savu darbu jāsaņem tikpat cik zemniekiem citās Eiropas valstīs," skaidro S.Jansons.

Paredzams, ka lielākā graudu piegādātāju aktivitāte saglabāsies tuvākās trīs nedēļas, jo tieši patlaban Latvijas zemnieki uzsākuši kviešu ražas novākšanu. S.Jansons uzsver, ka šajā laikā A/S "Rīgas dzirnavnieks" iecerējis iepirkt lielāko daļu no šosezon nepieciešamā kviešu daudzuma, kas vajadzīgs, lai ar miltiem un citu produkciju apgādātu aizvien pieaugošo maiznieku un citu klientu pieprasījumu Latvijas un eksporta tirgos.

2008. gada pirmajos deviņos mēnešos AS Rīgas dzirnavnieks apgrozījums ir sasniedzis 15.5 miljonus latu, liecina AS Rīgas dzirnavnieks finanšu rādītāji.

Pagājušā gada pirmo deviņu mēnešu laikā tika sasniegts apgrozījums 10.5 miljonu latu apmērā. Ņemot vērā cenu kāpumu, pēc patreizējiem pārdošanas rezultātiem tiek konstatēts, ka 2008. gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījums ir palielinājies par 48% salīdzinājumā ar 2007. gada attiecīgo periodu.

AS emRīgas dzirnavnieks/em apgrozījums aug par 48 %Pagājušo gadu AS Rīgas dzirnavnieks noslēdza ar 15.7 miljonu latu apgrozījumu, uzrādot ievērojami labākus rezultātus nekā iepriekšējos četros darbības gados. Kā prognozē uzņēmuma ģenerāldirektors Sandis Jansons, 2008. gada kopējais apgrozījums sasniegs 20.3 miljonus latu, tādējādi nodrošinot 29% pieaugumu.

“Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas tirgum noteikti pietiks produkcijas, jo primāri fokusējamies uz vietējo tirgu un tikai tad izvērtējam eksportēšanas iespējas, uzsākot graudu pieņemšanas sezonu, saka graudu pārstrādes uzņēmuma “Rīgas Dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce.

“Rīgas Dzirnavnieks” 5.augustā pieņēmis pirmo graudu ražu - kviešusi. Tā atvesta no Ogres zemnieku saimniecības, ar kuru uzņēmums sadarbojas jau 30 gadus, tādējādi atklājot jauno ražas sezonu.

Pirmā raža ik gadu “Rīgas Dzirnavniekā” tiek sagaidīta ar īpašu prieku, jo tas nozīmē, ka intensīvā darba sezona ir sākusies un turpmākos mēnešus uzņēmums strādās līdz pat 18 stundām diennaktī, lai operatīvi apkalpotu visus lauksaimniekus, kuri ir gatavi nodot graudus.

“Šogad graudu nodošana sākusies līdzīgā laikā kā citus gadus, ko ietekmējuši laikapstākļi. Lauksaimnieki ir ļoti atkarīgi no tā vai ir saulains vai lietains, jo katra stunda jāizmanto tā, lai graudi tiktu ievākti pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk, lai dažādu apstākļu dēļ neciestu raža kopumā,” saka I. Švarce.

Ar šī gada 9.jūliju A/S Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektora pienākumus pildīs Sandis Jansons, kurš iepriekš ieņēmis vadošus un atbildīgus amatus tādos uzņēmumos kā Fazer, Pepsi Cola, Philip Morris un Pernod Ricard, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Sākot pildīt ģenerāldirektora amata pienākumus S.Jansons uzsvēra: "Mani saista graudaugu pārstrādes nozare un A/S Rīgas dzirnavnieks ražotie veselīgie produkti tāpēc šis darbs man ir liels izaicinājums, jo saskatu daudzas perspektīvas šī uzņēmuma attīstībā tepat Latvijā un eksporta tirgos".

Pēdējos sešus gadus S.Jansons pildījis direktora pienākumus Pernod Ricard Latvijas filiālē. Šajā laikā uzņēmuma apgrozījums pieaudzis vairāk kā piecas reizes, un no maza vairumtirgotāja pārtapis par vienu no vadošajiem alkohola izplatītājiem. "Atstāt direktora posteni tādā veiksmīgā uzņēmumā kā Pernod Ricard ir smags un atbildīgs lēmums, tomēr darbs A/S Rīgas dzirnavnieks man ir liels izaicinājums, jo saskatu daudzas perspektīvas šī uzņēmuma attīstībā tepat Latvijā un eksporta tirgos," savu izvēli pamato S.Jansons.

Lietuvas Konkurences padome atteikusi atļauju graudu pārstrādes uzņēmumam AS "Dobeles dzirnavnieks" pilnībā iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā.

Kā piektdien paziņoja Lietuvas Konkurences padome, uzraugs ir secinājis, ka "Dobeles dzirnavnieks" un "Baltic Mill" "ir tuvi un nozīmīgi konkurenti" miltu, miltu maisījumu un makaronu tirgū, "kas jau ir koncentrēts" un tādējādi "šo kompāniju konkurence ir nozīmīga".

Dobeles dzirnavniekam ļauj apvienoties ar Rīgas dzirnavnieka māteskompāniju 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes...

"Apvienotajam uzņēmumam būtu liela atbilstošo tirgu daļa Lietuvā, bet zustu konkurences spiediens, no kura iegūst patērētāji," lasāms Konkurences padomes paziņojumā.

"Dobeles dzirnavnieks" nevarēs pabeigt plānoto darījumu Lietuvā, lai gan ir jau saņēmis Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauju.

Lietuvas Konkurences padomes locekle Karina Kaučaidze "norādīja, ka katrs regulators izvērtē konkurences apstākļus konkrētajā valstī, un šie apstākļi var būt atšķirīgi".

"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pagājušajā nedēļā pauda neizpratni par Lietuvas Konkurences padomes vilcināšanos un pieļāva, ka pamatotas ir aizdomas par to, ka Lietuva nelabprāt redz kaimiņu investorus savā valstī.

Jau ziņots, ka Latvijas Konkurences padome (KP) martā atļāva "Dobeles dzirnavniekam" iegādāties "Baltic Mill".

Amsils iepriekš norādīja, ka, saņemot atļauju veikt darījumu no visu trīs Baltijas valstu konkurences uzraudzības iestādēm, "Dobeles dzirnavnieks" plāno izmantot ilgtermiņā uzkrātās zināšanas un investēt ražotņu modernizēšanā un paplašināšanā.

"Baltic Mill" grupai pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs - vienas no vecākajām un lielākajām dzirnavām "Malsena plius" un makaronu ražotājs "Amber Pasta" Lietuvā, "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā un "Balti Veski" Igaunijā.

"Dobeles dzirnavnieks" pērn strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu, un nopelnīja 3,87 miljonus eiro.

Kompānija "Dobeles dzirnavnieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

Salīdzinoši ar 2006.gada pirmajiem 5 mēnešiem, šī gada tādā pašā periodā a/s Rīgas dzirnavnieks eksporta apjoms pieaudzis vairāk kā 2 reizes! Eksportētās produkcijas apjoms latos vienādā periodā pērn un šogad attiecīgi ir bijis 561 tūkstotis latu pagājuša gadā un 1.4 miljoni latu šajā gadā.

A/s Rīgas dzirnavnieks eksportē savu produkciju uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Šobrīd eksporta apjomi uz šīm valstīm sasnieguši, attiecīgi - 12%, 11% un 3% no uzņēmuma kopīgā apgrozījuma, un vislielākais pieaugums vērojams tieši eksportam uz Lietuvu - par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kopumā eksporta īpatsvars šobrīd ir 25.8% no uzņēmuma apgrozījuma latos.

Par lielākajiem uzņēmuma klientiem kļuvuši tādi kaimiņvalstu maizes lielražotāji un pārtikas tirdzniecības uzņēmumi kā: Vaasan & Vaasan grupas ceptuves - Leibur AS Igaunijā un Vilniaus Duona Plius UAB Lietuvā, Fazer grupas Lietuvas uzņēmums Fazer Kepyklos UAB, Nestle Rossiya LLC (Krievija), Raisio grupas meitas uzņēmumi Lietuvā un Igaunijā, A.D. Baltgrupp OÜ (Igaunija), Vilmix Ltd AS (Igaunija), Naujasis Nevežis UAB (Lietuva), Balti Veski AS (Igaunija) un Rimi Lietuva UAB (Lietuva).

Miltu cena šoruden saruks, paredz viena no lielākajiem miltu ražotājiem a/s Rīgas Dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons.

Pagaidām gan nav skaidrs, kāds būs miltu cenas samazinājums. Uz maizes cenu tas gan varētu atstāt mazāku ietekmi.

Rīgas Dzirnavnieka tirdzniecības un mārketinga direktors Kārlis Mišinskis atklāja, ka šogad pieprasījums pēc miltiem audzis par 10 – 15 %, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki arvien vairāk ēdienu gatavo mājās.

Rīgas Dzirnavnieks šogad pieņēmis apmēram 30 tūkstošus tonnu graudu. Daļu no tiem uzņēmums ir iegādājies, bet daļu tikai uzglabās. Ir arī darījumi, kuru rezultātā graudu pārstrādes uzņēmums iegādājas graudus, bet tie tiek uzglabāti pie zemniekiem. Tādējādi šobrīd trešdaļa no uzņēmuma gada vajadzībām ir izpildīta. AS Rīgas Dzirnavnieks plāno līdz gada beigām iepirkt 100 tūkstošus tonnu graudu, no kuriem sanāk paredzēts saražot ap 80 tūkstošus tonnu miltu.

Šodien graudaugu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks uzsācis jaunās graudu ražas pieņemšanu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ņemot vērā uzņēmuma attīstību Latvijā un eksporta tirgos, tas plāno jaunajā ražas sezonā iepirkt līdz 150 000 tonnas graudu.

Rīgas Dzirnavnieks plāno iegādāties līdz pat 150 000 tonnām graudu, fokusējoties uz trīs kultūrām - kviešiem, rudziem un auzām. Papildu uzmanība tiks veltīta bioloģiskajiem graudu iepirkumiem, kā arī graudiem, kas tiek audzēti bez augšanas regulatoriem un ievērojot striktas Rīgas Dzirnavnieks graudu audzēšanas prasības.

Uzņēmums pēdējo gadu laikā uzsācis strauju eksporta tirgu apgūšanu, un šobrīd eksportē graudaugu produktus uz vairāk nekā 30 dažādām pasaules valstīm. Pērn Rīgas Dzirnavnieks palielināja auzu produkcijas ražošanas kapacitāti par 30%, lai nodrošinātu eksporta tirgos pieaugušo pieprasījumu pēc Herkuless un citiem auzu produktiem.

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Graudu pārstrādes uzņēmums "Rīgas Dzirnavnieks" šogad plāno iepirkt divas reizes vairāk auzu nekā pērn, kad no zemniekiem tika iegādātas 17 tūkstoši tonnas šīs kultūras, informē uzņēmums.

Savukārt, lai optimizētu lauksaimnieku darbu, uzņēmums piedāvā arī kaltes pakalpojumus, tādējādi atvieglojot darbu un risinot graudu uzglabāšanas jautājumu.

Pērn "Rīgas Dzirnavnieks" kviešu, auzu, rudzu graudus iepirka 52 tūkstošu tonnu apjomā. Uzņēmums ir gatavs šogad palielināt visu graudaugu iepirkuma apjomu, galvenokārt, fokusējoties uz auzu iegādes palielināšanu. Jau tagad uzsākti preventīvi darbi, lai augustā un septembrī uzņemtu maksimāli daudz graudaugu, uzpildot tam paredzētās silosa tipa graudu glabātuves jeb graudu uzglabāšanas torņus. Pašreiz izveidota sadarbība arī ar īpašu alpīnistu grupu, kuri veic attīrīšanas darbus, kā arī dezinfekciju, lai tādējādi nodrošinātu to, ka glabātuves ir gatavi jaunās ražas pieņemšanai un glabāšanai.

Dobeles dzirnavnieks pēc īpašnieku maiņas gatavojas vērienīgām investīcijām līdz 6 miljoniem eiro, kas kompānijai ļaus sabalansēt izmaksas un kļūt vēl konkurētspējīgākai.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks tuvākajā laikā paredz ļoti asu konkurenci starp miltu piegādātājiem un lopbarības ražotājiem.

Lai spētu konkurēt, plāno vērienīgas investīcijas

Publiski esat paziņojuši, ka sakarā ar graudu iepirkumu cenu samazinājumu par 3—5 % saruks miltu un kombinētās lopbarības pārdošanas cena. Maiznieki un citi tirgus spēlētāji domā, ka dzirnavnieku produkcijas cenai būtu jāsamazinās teju proporcionāli graudu iepirkumu cenai, kas šogad ir par 20—30 % zemāka nekā pērn. Vai šāds variants maz iespējams?

Līdz ar šī gada graudu ražas ievākšanu, darbu uzsāks AS Balticovo graudu pārstrādes un uzglabāšanas komplekss Auces novada Bēnē, informē kompānijā.

«Šobrīd ir pabeigti 80% no visiem celtniecības darbiem mūsu jaunajā graudu kompleksā, kuram pamatakmeni likām šī gada aprīlī. Plānojam, ka būvniecības darbi beigsies augusta pirmajā pusē un komplekss uzsāks darbu līdz ar ražas laika sākumu,» stāsta Balticovo valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs.

«Ceram, ka no jaunā kompleksa ieguvēji būs Zemgales un Kurzemes graudkopji, kuriem graudu novākšanas sezonā vairs nebūs jāmēro tik tāls ceļš līdz graudu nodošanas punktiem,» viņš stāsta.

Jaunajā Balticovo graudu kompleksā tiks nodrošināti visi galvenie graudu apstrādes pakalpojumi, tostarp: laboratorijas pakalpojumi, graudu tīrīšana, kaltēšana un uzglabāšana. Graudu kompleksā tiks pieņemti gan lopbarības kvieši, gan pārtikas kvieši divās kvalitātes grupās, kā arī mieži un rapšu sēklas. Paredzēts, ka graudkopji kompleksu varēs izmantot kā graudu piegādes punktu arī priekš citiem Latvijas vadošajiem graudu iepircējiem.

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Graudu pārstrādes uzņēmums «Rīgas dzirnavnieks» sācis pārcelt daļu no grupai piederošās Igaunijas ražotnes uz Rīgu, informēja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka graudu pārstrādes grupa Baltijas valstīs «Baltic Mill», kurā ietilpst arī «Rīgas dzirnavnieks», nolēmusi būtiski attīstīt vietējās ražotnes, tuvākajos gados ieguldot apmēram 10 miljonus eiro tirgus pozīciju stiprināšanā, tostarp viens no nozīmīgākajiem soļiem ir grupai piederošās ražotnes Igaunijā pārcelšana uz Rīgu.

«Rīgas dzirnavnieks» pārstāvji minēja, ka ir sākta kompānijas ražotnes modernizācija, lai no nākamā gada sākuma varētu ražot arī fasētu zirņu un pupu produktus. Vienlaikus norit sagatavošanās darbi, lai uz ražotnē varētu sākt ražot arī makaronu produktus.

Uzņēmuma pārstāvji informēja, ka saistībā ar sāktajiem attīstības plāniem «Rīgas dzirnavnieks» meklē jaunus ražošanas un noliktavas darbiniekus un aicina pieteikties vakancēm Pierīgas iedzīvotājus. Tāpēc kompānija no 5. līdz 20.novembrim rīkos neformālas sarunu ar uzņēmuma pārstāvjiem Garkalnes, Ādažu, Ropažu, Stopiņu, Salaspils un Babītes novados, kā arī Ogrē.

Maizes cenas 2007. gadā paaugstinājušās ne tikai tāpēc, ka strauji pieauga graudu cenas, bet arī tāpēc, ka palielinājās loģistikas un energoresursu izdevumi.

Miltu cena pēdējos četros gados bijusi stabila, tas ir 0.30 lati kilogramā, 2007. gadā tā pieaugusi par 14%. Maizes cenu pieaugums bija vērojams jau no 2003. gada, kad graudu cenas bija zemas un nemainīgas. Pēc EK pētījuma graudu cenai pieaugot par 33 %, maizes cena pieauga tikai par 1.7 %, secināts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā ziņojumā Graudu un graudu izstrādājumu tirgus attīstības tendences un iepirkuma cenu izmaiņas, Db.lv informē Antra Elste, ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente.

Viedokļi par graudaugu cenu nākotnē ir dažādi, tomēr kopumā Eiropas Komisija (EK) prognozē, ka plašais pieprasījums pēc graudiem bioenerģijas nozarē, kā arī Āzijas tirgū cenas saglabāsies 2007. gada līmenī. Ziņojumā gan arī norādīts, ka viens no būtiskākajiem cenu kāpuma faktoriem šogad bija zemas šā gada ražas valstīs, kuras parasti nodrošina pasaules tirgu.

Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma, kas savieno labības audzētājus, graudu uzpircējus un biržu, gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos, informē uzņēmumā.

Šis gads noslēgts ar 200 reģistrētiem labības audzētājiem un pircējiem, pirmajiem platformā noslēgtajiem līgumiem, sludinājumiem aptuveni 4 miljonu eiro vērtībā un plānu paplašināties Eiropā.

DB jau vēstīja, ka Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma darbību lauksaimniecības nozarē uzsāka pavasarī kā pirmais šāda veida projekts Baltijā.

«Lielā interese no lauksaimnieku puses un pirmie darījumi AgroPlatformā, kā arī līdzīgu platformu veidošanās citur pasaulē, vieš mūsos pārliecību, ka esam radījuši kaut ko vajadzīgu un vērtīgu. Šāda pārliecība mums, protams, bija arī AgroPlatformas tapšanas gaitā, tomēr, veidojot kaut ko pilnībā jaunu un nebijušu, pietiekami konservatīvā nozarē, risks bija visai liels,» komentē SIA AgroPlatforma valdes loceklis Juris Kazulis.

Konkurences padome (KP) jūlija beigās pieņēmusi lēmumu atļaut Lietuvas uzņēmumam UAB Malinvest iegādāties a/s Rīgas Dzirnavnieks akcijas. Līdz šim lielākais a/s Rīgas Dzirnavnieks akcionārs bija Zviedrijas uzņēmums Lantmannen Cerealia. Tomēr, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei, apvienošanās dalībniekiem jāievēro KP nosacījumi attiecībā uz miltu tirdzniecību un ražošanu Latvijā.

Saskaņā ar KP lemto pēc apvienošanās UAB Malinvest un a/s Rīgas Dzirnavnieks, kā arī to saistītajiem uzņēmumiem (piemēram, UAB Malsena Plius, kas ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Lietuvā), ja klienti Latvijā tā vēlas, par miltu piegādi jāslēdz ilgtermiņa – vismaz sešu mēnešu – līgumi.

KP lēmums arī paredz, ka piecus gadus pēc apvienošanās a/s Rīgas Dzirnavnieks jāturpina nodrošināt industriālajiem klientiem Latvijā nepieciešamie kviešu milti vismaz tādā sortimentā un kvalitātē, kāda tā ir šobrīd. Savukārt nepieciešamais rudzu miltu sortiments un daudzums finanšu situācijas un ražošanas jaudu iespēju robežās jānodrošina vismaz trīs gadus pēc apvienošanās.

Graudu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks investējis 1,3 miljonus latu ražošanas attīstībā. Uzņēmums pērn uzstādīja jaunu kliju granulēšanas līniju, ieguldīja investīcijas graudu apstrādes procesa uzlabošanā, kā arī realizēja apjomīgu projektu, nomainot apkures katlu.

Pērn Rīgas Dzirnavnieks apgrozījums sasniedzis 24,77 miljonu eiro. Kā noteicošos faktorus izaugsmei uzņēmums min eksportu un jaunu produktu ražošanu. Šogad plānots turpināt darbu pie jaunu produktu attīstīšanas un tirgus pozīciju nostiprināšanas Baltijā.

Andrejus Cedronas, AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis, norāda: «Arī šogad uzņēmums turpina pilnveidot dzirnavas un ražotni kopumā, gatavojoties jaunajai ražas sezonai vasaras beigās. Kā nozīmīgu stratēģisku virzienu mēs saredzam tirgus pozīciju nostiprināšanu Baltijā kopumā.»

Uzņēmums pērn uzstādīja jaunu kliju granulēšanas līniju un uzsāka kviešu kliju granulu ražošanu, ko kā gala produktu izmanto lopbarībā. Kliju granulēšana ir papildus produkts Rīgas Dzirnavnieks industriālajā segmentā, tādā veidā ļaujot efektīvi realizēt graudaugu atlikumus, kas rodas miltu ražošanas procesā. Granulēšanas laikā produkts tiek saspiests, tādējādi samazinot tā tilpuma masu, līdz ar to samazinās produkta apjoms. Šādu produktu var vieglāk eksportēt, un tā ir pieprasīta lopbarības izejviela Eiropā.

Patlaban pilnā sparā rit graudu iepirkšana un pieņemšana no zemniekiem. Šā gada ražu gan zemnieki, gan graudu pārstrādātāji jau paguvuši nodēvēt par rekordražu, tajā pašā laikā atzīstot, ka agrajiem kviešiem kvalitāte ir zemāka nekā pērn, otrdien raksta laikraksts Diena.

Kā atzīst gan Dienas aptaujātie zemnieku – graudaudzētāju – kooperatīvi, gan graudu pārstrādātāji, vasaras sākumā graudu cenas bija augstākas nekā 2014. gada vasaras sākumā, taču pēdējās divās nedēļās graudu cena ir būtiski noslīdējusi uz leju tieši lielā graudu apjoma dēļ. Turklāt, tā kā kvieši ir sliktākas kvalitātes, tad nav premiālo piemaksu. Šā brīža vidējā tirgus cena ir no 150 eiro līdz 175 eiro par tonnu kviešu atkarībā no kvalitātes un 360 eiro par tonnu rapša. Kā atzīst eksperti, graudu cenas pieaugums šogad vairs nav sagaidāms.

Tomēr, kā atzīst lielākās Latvijas zemnieku kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, šis gads finansiāli graudaudzētājiem ir ļoti izdevīgs. «Zemnieki ne tikai ir guvuši peļņu par šo gadu, bet atguvuši zaudējumus par pērno gadu, kad sliktā laika dēļ bija jāpārsēj ziemāji. Turklāt atšķirībā no pērnā gada šogad graudi ir sausi, tāpēc atkrīt kaltēšanas izdevumi, kas ir ievērojama izmaksu pozīcija,» stāsta E. Ruža.