Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

8. septembrī Salacgrīvā Latvijas Krājbankas rīkotajā izsolē maksātnespējīgā zivju produkcijas ražotājas a/s Salacgrīva’95 īpašuma kopumu par 944 000 latiem nosolīja šovasar dibinātā SIA Salacas osta — Db informēja a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Izsolē pavisam bija divi pretendenti. Objekta sākumcena — 914 000 latu, izsoles solis — viens tūkstotis latu. Db jau 07.07.2006. un 14.01.2005. infomēja, ka a/s Brīvais vilnis, kas ir viens no Salacgrīva’95 nenodrošinātajiem kreditoriem, pērn janvārī Vidzemes apgabaltiesā iesniedza Salacgrīva’95 maksātnespējas pieteikumu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir ap 5 miljoniem latu, no kuriem lielākais — Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais pusotra miljona latu lielais nodokļu parāds saistībā ar muitas noliktavas darbībām. A. Babris uzsver, ka pēc Salacgrīva’95 pārdošanas Brīvais vilnis atbrīvosies no Salacgrīvas’95 kredīta galvotāja saistībām 1,5 miljonu USD apmērā pret Latvijas Krajbanku. «Ikmēneša procentu maksājumi kā kredīta galvotājam vien sasniedza ap 14 000 USD,» viņš paskaidro. Savukārt Salacgrīvas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs izsoles rezultātu atzīst kā pozitīvu tādā ziņā, ka īpašumam beidzot būs īpašnieks, ar kuru kopīgi varēs risināt apsaimniekošanas jautājumus. Tas ir svarīgi, jo bijušā zivju pārstrādes uzņēmuma īpašumā iekļaujas arī pilsētas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas ietaises.

Salacgrīvas tilta pārbūves iepirkumā saņemti divi pretendentu finanšu piedāvājumi, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkuma finanšu piedāvājumu apkopojums liecina, ka viens no pretendentiem ir piegādātāju apvienība "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", piedāvājot līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savukārt otro piedāvājumu iesniedza SIA "ACBR", piedāvājot līgumcenu 15,421 miljona eiro apmērā bez PVN.

LVC pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban saņemtie piedāvājumi ir atvērti un notiek pretendentu izvērtēšana.

Kā ziņots, pērn 27.decembrī LVC izsludināja konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā.

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu. Darbu izpildes termiņš ir 520 dienas, norādīts iepirkuma nolikumā.

Zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Salacgrīva'95 zaudējumi pērn ir 589 204 latu. 2002. gadu uzņēmums noslēdza ar 7 821 latu zaudējumiem. A/s neto apgrozījums 2003. gadā ir 790 202 latu, kas ir gandrīz sešas reizes mazāk nekā aizpērn. Uzņēmuma pašu kapitāls ir samazinājies no 1,32 miljoniem latu 2002. gada beigās līdz 727 298 latiem 2003. gada beigās. Uzņēmumā apstiprināja, ka kreditoru parādu nav, taču debitori ražotājam ir parādā vairāk nekā 911 tūkstošus latu. Revidentu ziņojumā teikts, ka a/s Salacgrīva'95 ražošanu pārtraukusi pērn gada sākumā, taču uzņēmuma pārstāvji iepriekš tika atzinuši, ka ražotni nomā kaimiņos esošā a/s Brīvais vilnis un ražošana pārtraukta ar septembri, lai modernizētos ES sertifikāta saņemšanai. Savukārt 19.03.2004. intervijā Db Brīvā viļņa ģenerāldirektors Jānis Endele norādīja, ka plānotā abu zivju pārstrādes uzņēmumu apvienošanās nenotiks un «tie dzīvos katrs savu dzīvi.» Diemžēl Db neizdevās sazināties ar a/s Salacgrīva'95 vadību, lai uzzinātu ko tuvāk par situāciju uzņēmumā un tā tālākajiem plāniem. Salacgrīva'95 lielākie akcionāri ir SIA NTBDC SL un SIA NTBDC SLG.

Vairākkārt pieminētais divu Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Brīvais vilnis un a/s Salacgrīva'95 apvienošanās projekts netiks realizēts tā sākotnēji plānotajā veidā, sapludinot tos konsolidētajā bilancē — informē a/s Brīvais vilnis ģenerāldirektors un a/s Salacgrīva'95 valdes loceklis Jānis Endele. «Katrs uzņēmums dzīvos savu dzīvi ar savu budžetu,» skaidro J.Endele, norādot, ka tuvākajā laikā par šo jautājumu tiks rīkota investoriem un plašsaziņas līdzekļiem domāta konference. Paredzams, ka, pieaicinot investorus, Salacgrīva'95 teritorijā attīstīsies stividorpakalpjumi un kokapstrādes virziens. «Tam ir divi apsvērumi. Pirmkārt, vienā tādā apdzīvotā vietā kā Salacgrīva nevar attīstīties divi zivju pārstrādes uzņēmumi. Otrkārt, zivju resursu izpēte liecina, ka krītas zivju resursu kvalitāte un kvantitāte.»

A/s WEA plāno ieguldīt apmēram 4 miljonus eiro, lai Salacgrīvā izveidotu jaunās konstrukcijas vēja ģeneratoru parku ar kopējo jaudu 6 MW. Šobrīd ir jau parakstīts nodomu protokolu par vēja parka būvniecību Salacgrīvā. Vēja parkā pavisam polānots uzstādīt 10 ģeneratorus, katrs ar nominālo jaudu 600 kW, tādējādi parka kopējā jauda plānota 6 MW. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas apmēram 4 milj. eiro (citiem pasūtītājiem šāda vēja parka izveide varētu prasīt ap 6 — 6.2 milj. eiro), uzsver a/s WEA valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ščerbina. Viņš atzīst, ka WEA ir vienojusies ar Salacgrīvas domi, ka pašvaldība no ražotāja varēs iepirkt elektroenerģiju ar 10 % atlaidi no Latvenergo cenas. Pašlaik tiekot veikta izpēte par labāko vietu vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Pēc A. Ščerbina teiktā, vēja parks Salacgrīvā, darbu sāks 2006. gadā. Turklāt ārpus Latvijas WEA piedalās vēl vienā vēja parka izveides projektā, kura jauda būs tāda pati kā Salacgrīvā. A. Ščerbina atzina, ka šis projekts ir ārpus ES, taču konkrētu valsti neminēja, vienigi norādot, ka šajā projektā WEA daļa būs ap 50 %. Šobrīd notiekot pārrunas ar vairākiem citiem potenciālajiem partneriem par vairāku vēja parku izveidi, tomēr šobrīd par tiem konkrētāk vēl neesot iespējams runāt. To, ka tehnoloģijas vēja enerģijas pārvēršanā par elektroenerģiju attīstās un tiek rasti jauni risinājumi, rāda arī a/s WEA piemērs. Uzņēmums tik pierastās lāpstiņas vietā ir radis citu, efektīvāku — to apstiprinot arī WEA pētījumi eksperimentālajā vēja ģeneratorā, kurš uzstādīts Rumbulā. «Savu izgudrojumu esam patentējuši Latvijā, un patenta pieteikums ir reģistrēts 62 pasaules valstīs,» uzsver

Salacgrīvas jūrmalā 23. augustā notiks otrais pasākums akcijas Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ietvaros.

Nūjošana ir sportiskas pastaigas ar speciāli veidotām atbalsta nūjām.

Pārgājiena sākums ir Salacgrīvā, iepretim Melnalkšņu parkam, plkst.11.30. Organizatori norāda, ka ikviens, kurš nūjo vai vēlas iemācīties nūjot, ir laipni aicināts piedalīties (informācija: www.nujosana.lv)

Akcija Nūjošanas pasākumu sērija Latvijā ir organizētu dažāda veida nūjošanas pasākumu kalendārs ar mērķi apceļot interesantas Latvijas vietas un iepazīt dažādas vides, kur var nodarboties ar nūjošanu. Nūjošanas pasākumos varot piedalīties jebkurš.

Otrā pasākuma maršruts ir: Salacgrīva (iepretim Melnalkšņu parkam) - Kraujas jūrakmens - Svētciema akmeņu saliņa - Svētupe - Salacgrīva.

Piektdien, 6.jūlijā, plkst.12:30 Daugavā pie Rīgas Pasažieru ostas tiks atklāta 2007.gada Latvijas jūras burāšanas čempionāta regate.

Regate notiks vairākos posmos - pirmajā dienā būs jāsasniedz Salacgrīva, bet galamērķis arī šogad būs Pērnava. Salacgrīvā burātāji izrādīs savu prasmi, sacenšoties īsajās distancēs.

Regate notiks tikai saskaņā ar starptautiski atzītu handikapa sistēmu ORC-Club un TEXEL (daudzkorpusu jahtām), kas palielina tās pieejamību ārvalstu jahtām un paaugstina regates atpazīstamību. Latvijas Jūras burāšanas čempionāts LEXUS 2007 ir iekļauts starptautiskajā ORC-Club regašu kalendārā .

2006.gadā regatē piedalījās 26 Latvijā reģistrētas un 4 Igaunijā reģistrētas jahtas, kopā 177 sportisti. Čempions A grupā - jahta Fortuna, B grupā - jahta Beauty,

E grupā - Wiki, F grupā Igaunijas jahta Wesipruul.

LIMBAŽU TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRS PIEDĀVĀ: Ieteicamie maršruti. “Kur jūra un krasts gredzenus mij” Skulte – Dunte – Salacgrīva – Ainaži – Staicele – Aloja – Limbaži – Vidriži – Bīriņ i(164 km) Iespēja iepazīt daudzveidīgo Limbažu rajona dabu un kultūras mantojumu. Pavadiet savas brīvās dienas Limbažu rajonā un iepazīstiet Vidzemes podniecības tradīcijas, jūras braucēju un zvejnieku dzīves ritmu, tautas atmiņā dzīvojošo nopietno un mazāk nopietno personību dzīvesstāstus, gleznainās Salacas vilinājumu. “Līku loču pa Limbažu apkārtni” Limbaži – Igate – Lēdurga – Knīderi – Straupe– Kaijciems – Umurga – Augstroze –Dikļi – Ozolmuiža – Pociems – Limbaži (127 km) Jūs veiksiet vairākus lokus, iebraucot arī Cēsu un Valmieras rajonos. Redzēsiet, ka arī šajā pusē ir daudz ievērojamu muižu un piļu. Noteikti apskatiet Vējiņu pazemes ezerus. Lēdurgā iepazīsieties ar augu daudzveidības ziņā vienu no bagātākajiem dendroparkiem Latvijā. “Pa lībiešu pēdām” Limbaži – Tūja - Liepupe – Salacgrīva - Kuiķule – Pāle –Ungurpils - Staicele – Mazsalaca (122 km) Lībiešu garu šai pusē varat iepazīt vien viņu atstātajā mantojumā – svētvietās, pilskalnos, vietvārdos un vietējo iedzīvotāju valodā. Pāles novadpētniecības muzejā un lībiešu muzejā “Pivälind” Staicelē uzzināsiet daudz ko interesantu par lībiešu tradīcijām un vēsturi. Ja vēlaties dzirdēt savu atbalsi no lībiešu pilskalna, brauciet tālāk uz Mazsalacu Valmieras rajonā! “Akmeņi zem kājām un kaiju klaigas virs galvas” Skulte - Liepupe – Tūja – Dzeņi – Salacgrīva – Kuiviži – Ainaži (55 km) Pārgājiena maršruts aktīviem cilvēkiem, atklājot Vidzemes jūrmalas daudzveidību. Neaizmirstamas dienas, ļaujot jūras vējiem aizpūst visas nepatīkamās domas un ikdienas problēmas. Ceļš sāksies ar kaiju klaigām virs galvas un smilts gurkstēšanu zem kājām. Taču no Tūjas 14 km ceļš vedīs pa dabas liegumu “Vidzemes akmeņainā jūrmala”, skatam atklājot izteiktāko zemesragu Ķurmragu, Veczemju sarkanās klintis un interesantus dabas veidojumus. ”Salacas klasika” Staicele-Salacgrīva(36 km) Atpūta laivās, ļaujot gleznainās Salacas viļņiem aiznest jūs no Staiceles līdz jūrai. Laivu nobraucieni pa Salacu – tas ir klasisks atpūtas veids. Dod iespēju ļauties dabas skaistumam un upes nomierinošajam tecējumam. Pārbaudiet, vai vēl mākat uzkurt ugunskuru un uzcelt telti! Ticiet, jūsu bērnu pašu vārītā zivju zupa viņiem paliks ilgāk atmiņā kā uzvara datorspēlē! “Ar riteni nav ātrāk, bet interesantāk gan!” Limbaži – Pociems – Āstere – Šķirstiņi – Viļķene – Šķirstiņi – Pāle – Lauvas – Kuiķule – Lauvas – Ķirbiži – Virbotnes – Jumpravmuiža –Limbaži (104 km) Ja velosipēds ir jūsu iecienītākais transporta līdzeklis, tad šis maršruts ir domāts tieši jums! Nedēļas nogale Limbažos: 30. augustā plkst. 22.00 Limbažu estrādē grupa “ The Hobos” 31. augustā plkst. 18.00 Portfelīšu svētki. Muzikāla pasaka “ Mazais princis” Limbažu muzejā apskatāmas izstādes. 15.08.2002. - 27.09.2002 Manas sirds valoda. Nikolaja Karagodina gleznu izstāde 01.09.2002.- “Ābeces” J. Cibuļa privātkolekcija 01.09.2002.- “ 2. pasaules kara tehnikas modeļi, formas tērpi un amunīcija” no R. Valtera un V. Perlbaha privātkolekcijām. Naktsmītnes Limbažos: “Lielezers”( Ls 5/pers.) viesnīca, Ievu iela 1, tel: 40 221867; 9251682 “Gundegas”( Ls 6/pers.) viesu māja, Stacijas 34 tel: 40 22062 “Stadions”( Ls 2.50/pers.),viesnīca Stadions, tel: 40 70768 vasarā- 18. Arodv.- vsk.kopmītnes ( Ls l.50/pers.), Zeļļu iela 8, tel: 40 21302;4021869 Apskates objekti 1. Pilsdrupas, Burtnieku iela 7 2. Rātsnams, Burtnieku iela 4 (pieteikties pa tālr. 40 70 632) 3. Piemineklis Baumaņu Kārlim, Lībiešu ielas un Cēsu ielas krustojums 4. Sv. Laurencija katoļu baznīca, K. Barona iela 5. Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca, Klostera iela 6. Sv. Jāņa luterāņu baznīca, Lībiešu iela 2 7. Limbažu muzejs, Burtnieku iela 7 8. Lielezera atpūtas bāze, Ievu iela 1 Ēstuves: Krodziņš “Trīs kambari”, Baumaņu Kārļa 3

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

A/s Salacgrīva 95 10.maijā notikušajā akcionāru kārtējā pilnsapulcē akcionāri nolēma akceptēt padomes un valdes ziņojumus par darbību 2001.gadā, kā arī atbrīvot uzņēmuma valdi no atbildības par saimniecisko darbību 2001.gadā. Akcionāri apstiprināja a/s Salacgrīva 95 bilanci, 2001.gadā gūto peļņu 15 810 Ls apmērā novirzīt uzņēmuma attīstībai. Tika apstiprināts arī 2002. gada budžets, kas paredz ieņēmumus 4 573 000 Ls, izdevumus 4 453 000 Ls un peļņu 120 000 Ls. Pilnsapulce apstiprināja uzņēmuma jaunos statūtus un nolēma reģistrēt a/s Salacgrīva 95 LR Komercreģistrā.

Informācija sagatavota, izmantojot Latvijas Centrālā depozitārija apkopoto informāciju.

AS Liepājas metalurgs lielākie akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals konceptuāli piekrīt kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas par simbolisku cenu - vienu latu -, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem teica Prudentia vadošais partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Viņš paskaidroja, ka turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu, kurš ir paziņojis, ka noraida šo piedāvājumu.

Krastiņš piebilda, ka viena nedēļa būtu optimāls termiņš, kurā pēc pušu sarunām varētu kļūt skaidrāka tālākā rīcība.

Šodien valdības sēdē tika uzklausīts Prudentia ziņojums par situāciju ar Liepājas metalurgu. Kā žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, akcionāri ir izpildījuši tikai vienu no kreditoru kluba izvirzītajām piecām prasībām, tādēļ turpināsies sarunas par turpmāko rīcību.

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Viena no valstī lielākā zivju pārstrādes uznēmuma a/s Brīvais vilnis akcionāri ir apstiprinājuši uzņēmuma šā gada plānotos finansu rādītājus: 218 000 latu peļņu un 12,02 miljonu latu apgrozījumu — informē a/s padomes priekšsēdētāja vietnieks Līgonis Krūmiņš. Finansu prognozēs ir ņemts vērā, ka šā gada otrajā pusē Brīvajam vilnim tiks juridiski pievienota arī a/s Salacgrīva'95 ražotne, kuru kopš 1. janvāra Brīvais vilnis jau nomā ražošanas vajadzībām. A/s Brīvais vilnis 2002. gada peļņa ir 103 800 latu, kuru uzņēmums ieguldīs Eiropas Savienības prasībām atbilstošas ražošanas nodrošināšanā, pērnā gada apgrozījums — 7,128 miljoni latu. Savukārt Salacgrīva'95 pagājšgad ir strādājusi ar 7 800 latu zaudējumiem, ko pamato ar triju mēnešu dīkstāvi izejvielu trūkuma dēļ. Salacgrīva'95 apgrozījums pērn ir 4,65 miljoni latu.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Tilta pār Salacu būvniecība varētu izmaksāt ap 18 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums "Par tilta pār Salacu Salacgrīvā pārbūvi".

Ziņojumā norādīts, ka pēc Limbažu novada pašvaldības pasūtījuma ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kura realizācijai nepieciešams ap 18 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat ziņojumā norādīts, ka būvdarbus ir iespējams veikt divu būvsezonu laikā, ja tiek veiktas nekavējošas darbības un no valsts puses sniegts speciālistu atbalsts pašvaldībai, kā arī nodrošināta iespēja šo finanšu apjomu piesaistīt.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir saņemt daļu finansējuma Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) 2023.gada 3.maijā izsludinātajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Militārās mobilitātes projektu konkursā.

Zivju pārstrādes uzņēmumi a/s "Salacgrīva - 95" un a/s "Brīvais vilnis" plāno apvienoties, izveidojot vienotu vadību un samazinot izmaksas. Informāciju par plānoto apvienošanos Db apstiprināja a/s "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdetājs Guntis Lāme, kurš vienlaicīgi ir arī a/s "Salacgrīva - 95" valdes loceklis. Lēmums par abu kompāniju apvienošanu pieņemts šā gada pavasarī abu uzņēmumu akcionāru pilnsapulcēs. Pēc G. Lāmes paustā, apvienošanās rezultātā galvenokārt samazināsies administrācijas izmaksas, jo tiks izveidota viena vadība, kā arī nedaudz saruks ražošanas izmaksas. «Patlaban situācija ir tāda, ka blakus atrodas divas rūpnīcas, kas ražo vienu produkciju. Pēc apvienošanās plānojam optimizēt sagādi, kā arī risināt citus jautājumus,» stāstīja G. Lāme. "Brīvā viļņa" vadība lēš, ka apvienošanās rezultātā izdotos ietaupīt vienu līdz pusotru santīmu uz katru saražoto zivju kārbu. Pērn "Brīvais vilnis" saražoja ap 45 miljoniem zivju konservu kārbu gadā, savukārt šogad apjomu plānots palielināt par 5,5 miljoniem kārbu. Savukārt "Salacgrīva – 95" pērn apgrozīja 5,48 miljonus latu, bet šogad kompānija plāno strādāt ar turpat miljonu latu mazāku apgrozījumu. Abu uzņēmumu apvienošanu plānots pabeigt līdz nākošā gada pavasarim.

Tiesāšanās starp zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Salacgrīva'95 un kokapstrādātāju SIA AVE MTP paildzina Salacgrīva'95 apvienošanās procesu ar a/s Brīvais vilnis, taču tas nav kavēšanās cēlonis — klāsta a/s Brīvais vilnis preses sekretāre Dace Kaņepone, atsaucoties uz a/s ģenerāldirektora Jāņa Endeles teikto. A/s Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja vietnieks Līgonis Krūmiņš skaidro, ka ir aizkavējusies apvienošanās prospekta izstrāde, kam pamatā ir abu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšana. Db jau vairākkārt ir ziņojis, ka šā gada otrajā pusē abi Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmumi a/s Brīvais vilnis un a/s Salacgrīva'95 bija plānojuši pabeigt apvienošanās procesu.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.

8. septembrī notiks maksātnespējīgā uzņēmuma a/s Salacgrīva’95 izsole — vēsta Limbažu rajona Auseklis. Izsoli rīko Latvijas krājbanka, kas ir vienīgais nodrošinātais kreditors. Objekta sākumcena ir 914 000 latu. Par bijušā zivju pārstrādes un stividorpakalpojumu uzņēmumu interesi esots izrādījuši trīs četri investori. Db jau 14.01.2005. infomēja, ka a/s Brīvais vilnis, kas ir viens no Salacgrīva’95 nenodrošinātajiem kreditoriem, pērn janvārī Vidzemes apgabaltiesā iesniedza Salacgrīva’95 maksātnespējas pieteikumu. Kopējā kreditoru prasījumu summa ir ap 5 miljoniem latu, no kuriem lielākais — Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātais pusotra miljona latu lielais nodokļu parāds saistībā ar muitas noliktavas darbībām.

Zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Brīvais vilnis un a/s Salacgrīva, 95, kas uzsākusi apvienošanas procesu, apgrozījums pērn pretēji iepriekš prognozētajam, samazinājies par 14 %. Uzņēmumu vadība samazinājumu skaidro ar produkcijas pārpilnību Krievija tirgū un pārorientēšanos uz citiem tirgiem. Kā žurnālistus informēja a/s Brīvais vilnis padomes priekšsēdētāja vietnieks Līgonis Krūmiņš, kompānija pērn apgrozīja 7,1 miljonu latu, kas ir par miljonu latu mazāk nekā mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Salacgrīva'95 pērn apgrozīja 4,6 miljonus latu jeb 869 tūkstošiem latu mazāk nekā 2001. gadā. Savukārt Brīvā viļņa peļņa – 144 tūkstošu latu bija 20 reižu lielāka nekā 2001. gadā, bet Salacgrīva' 95 peļņa pērn 15 tūkstoši latu ir par tūkstoti mazāka nekā aizpērn.

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu un tagad tas ir pieejams arī Siguldā un Salacgrīvā.

Līdz ar to “Tele2” 5G tīkls komercrežīmā ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā. Kā informē uzņēmumā, arī nākamgad turpināsies 5G tīkla izvēršanas darbi un tas būs pieejams arvien plašākā Latvijas teritorijā.

Jau iepriekš “Tele2” pārstāvji uzsvēruši, ka 5G potenciālais pielietojums dažādās biznesa, pilsētvides, transporta, medicīnas, sporta un citās jomās ir ārkārtīgi plašs, taču pagaidām dažādu apstākļu dēļ vēl ir visai ierobežots. Taču uzņēmums turpina pakāpenisku šīs tehnoloģijas attīstību, lai būtu pilnībā gatavs, kad 5G būs nepieciešams biznesa un citu procesu nodrošināšanai.