Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic ir jāmeklē privātais investors, jo valsts sevi ir pierādījusi kā vāju pārvaldītāju un akcionāru, piektdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) valdes priekšsēdētājs  Indars Aščuks.

Pēc viņa teiktā, darījums, kurā valsts iegādājās airBaltic privātajam akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) piederošos 47,2% lidsabiedrības akciju, ir bijis veiksmīgs. «Šķietami šis darījums valstij ir veiksmīgs, ne tik daudz cenas dēļ, bet gan tādēļ, ka beidzot parādās iespēja garajai airBaltic sāgai pielikt punktu un tas vieš uzņēmumā stabilitāti, kā arī ir labs pamats, lai uzņēmums varētu nākotnē attīstīties,» teica Aščuks.

Viņš gan atzina, ka ir grūti no malas novērtēt, vai akciju cena bijusi adekvāta. Pēc Aščuka teiktā, nav pamata neticēt  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieka, kā arī Latvijas Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītāja Jāņa Brazovska teiktajam, ka akciju cena ir ekonomiski un juridiski pamatota.

«Darījumi vienmēr ir jāveic juridiski ļoti precīzi, jo nevar izslēgt, ka nākotnē kadi noguldītāji vai mazākuma akcionāri varētu vērsties pēc piedziņas attiecībā uz šo darījumu,» piebilda Aščuks.

Viņš izteica cerību, ka darījums veicinās airBaltic stabilitāti. «Uzņēmums ir bijis stipri novājināts tieši akcionāru nesaskaņu un ķīviņu dēļ. Šķiet, ka tagad varētu būt pielikts punkts, būs stabili akcionāri,» teica LCD vadītājs.

Viņš arī atzina, ka aviosabiedrībai pēc iespējas ātrāk ir jāmeklē privātais investors. «Ir ļoti būtiski meklēt investorus, jo valsts sevi ir parādījusi kā vājš pārvaldnieks un vājš akcionārs. Būtu veselīgi, ja šajā uzņēmumā būtu privātais investors. Pēc viņa teiktā, jaunajam investoram nav obligāti jābūt stratēģiskajam investoram - aviosabiedrībai būtu noderīgi piesaistīt arī finanšu investoru. Kas gan nozīmētu, ka būtu jānodrošina caurspīdīga uzņēmuma darbība,» teica LCD valdes priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka Satiksmes ministrija (SM) trešdien, 30.novembrī, iegādājusies airBaltic privātajam akcionāram BAS piederošos 47,2% lidsabiedrības akciju. Akcijas iegādātas par to nominālvērtību – 224 453 latiem. Tādējādi valsts ir kļuvusi par 99,8% airBaltic akciju īpašnieci.

SM Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Balgalve iepriekš paziņoja, ka Latvijas Krājbankai ieķīlātās akcijas ministrija iegādājās uz pirmpirkuma tiesību pamata. «Tas darīts, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu atbilstoši Ministru kabineta otrdienas, 29.novembra, lēmumam pieņemt Latvijas Krājbankas izteikto ieķīlāto akciju atpirkšanas piedāvājumu,» viņa paskaidroja.

Ministrijā norādīja, ka piedāvājums izteikts pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatots ar nepieciešamību nekavējoties sākt Latvijas Krājbankas noguldītāju mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma – ķīlu – vērtības samazinājumu.

Vienlaikus ministrijā atzina, ka 3.oktobra vienošanās starp airBaltic akcionāriem paliek spēkā – saskaņā ar to valsts turpinās ieguldīt līdzekļus lidsabiedrībā atbilstoši airBaltic biznesa plānam, kuru plānots virzīt izskatīšanai nākamajā valdības sēdē. Atbilstoši valdības lēmumam satiksmes ministrs ir nosūtījis vēstuli BAS ar aicinājumu turpināt pildīt noslēgto vienošanos un piedalīties jaunajā akciju emisijā 22.decembrī.

Valdība ar BAS pēc ilgām sarunām vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitālā proporcionāli kopumā tiks ieguldīti nedaudz vairāk kā 100 miljoni latu.

Patlaban airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir 475 615 latu. airBaltic dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri līdz šim bija Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra