Transports un loģistika

Aščuks: airBaltic ir jāmeklē investors; valsts sevi pierādījusi kā vāju pārvaldnieku un akcionāru

BNS, 02.12.2011

Jaunākais izdevums

Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic ir jāmeklē privātais investors, jo valsts sevi ir pierādījusi kā vāju pārvaldītāju un akcionāru, piektdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

Pēc viņa teiktā, darījums, kurā valsts iegādājās airBaltic privātajam akcionāram Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) piederošos 47,2% lidsabiedrības akciju, ir bijis veiksmīgs. «Šķietami šis darījums valstij ir veiksmīgs, ne tik daudz cenas dēļ, bet gan tādēļ, ka beidzot parādās iespēja garajai airBaltic sāgai pielikt punktu un tas vieš uzņēmumā stabilitāti, kā arī ir labs pamats, lai uzņēmums varētu nākotnē attīstīties,» teica Aščuks.

Viņš gan atzina, ka ir grūti no malas novērtēt, vai akciju cena bijusi adekvāta. Pēc Aščuka teiktā, nav pamata neticēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieka, kā arī Latvijas Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītāja Jāņa Brazovska teiktajam, ka akciju cena ir ekonomiski un juridiski pamatota.

«Darījumi vienmēr ir jāveic juridiski ļoti precīzi, jo nevar izslēgt, ka nākotnē kadi noguldītāji vai mazākuma akcionāri varētu vērsties pēc piedziņas attiecībā uz šo darījumu,» piebilda Aščuks.

Viņš izteica cerību, ka darījums veicinās airBaltic stabilitāti. «Uzņēmums ir bijis stipri novājināts tieši akcionāru nesaskaņu un ķīviņu dēļ. Šķiet, ka tagad varētu būt pielikts punkts, būs stabili akcionāri,» teica LCD vadītājs.

Viņš arī atzina, ka aviosabiedrībai pēc iespējas ātrāk ir jāmeklē privātais investors. «Ir ļoti būtiski meklēt investorus, jo valsts sevi ir parādījusi kā vājš pārvaldnieks un vājš akcionārs. Būtu veselīgi, ja šajā uzņēmumā būtu privātais investors. Pēc viņa teiktā, jaunajam investoram nav obligāti jābūt stratēģiskajam investoram - aviosabiedrībai būtu noderīgi piesaistīt arī finanšu investoru. Kas gan nozīmētu, ka būtu jānodrošina caurspīdīga uzņēmuma darbība,» teica LCD valdes priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka Satiksmes ministrija (SM) trešdien, 30.novembrī, iegādājusies airBaltic privātajam akcionāram BAS piederošos 47,2% lidsabiedrības akciju. Akcijas iegādātas par to nominālvērtību – 224 453 latiem. Tādējādi valsts ir kļuvusi par 99,8% airBaltic akciju īpašnieci.

SM Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Balgalve iepriekš paziņoja, ka Latvijas Krājbankai ieķīlātās akcijas ministrija iegādājās uz pirmpirkuma tiesību pamata. «Tas darīts, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu atbilstoši Ministru kabineta otrdienas, 29.novembra, lēmumam pieņemt Latvijas Krājbankas izteikto ieķīlāto akciju atpirkšanas piedāvājumu,» viņa paskaidroja.

Ministrijā norādīja, ka piedāvājums izteikts pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatots ar nepieciešamību nekavējoties sākt Latvijas Krājbankas noguldītāju mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma – ķīlu – vērtības samazinājumu.

Vienlaikus ministrijā atzina, ka 3.oktobra vienošanās starp airBaltic akcionāriem paliek spēkā – saskaņā ar to valsts turpinās ieguldīt līdzekļus lidsabiedrībā atbilstoši airBaltic biznesa plānam, kuru plānots virzīt izskatīšanai nākamajā valdības sēdē. Atbilstoši valdības lēmumam satiksmes ministrs ir nosūtījis vēstuli BAS ar aicinājumu turpināt pildīt noslēgto vienošanos un piedalīties jaunajā akciju emisijā 22.decembrī.

Valdība ar BAS pēc ilgām sarunām vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitālā proporcionāli kopumā tiks ieguldīti nedaudz vairāk kā 100 miljoni latu.

Patlaban airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir 475 615 latu. airBaltic dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri līdz šim bija Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic akcionāru sapulce beidzas bez vienošanās par pamatkapitāla palielināšanu

Nozare.lv, 29.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) - tiks parakstīta vienošanās. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā, pēc akcionāru sapulces paziņoja valsts pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un BAS pārstāve Inga Piterniece.

Jau iepriekš tika panākta vienošanās par to, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks atstāj amatu, kā arī tiek izbeigts pēc daudzu domām valstij neizdevīgais lidsabiedrības akcionāru līgums. Taču saglabājās tehniskas problēmas ar finansējuma piesaisti airBaltic pamatkapitāla palielināšanai.

Kā ziņots, šodien ar pirmo mēģinājumu neizdevās sākt nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulci.

Akcionāru sapulces norises vietā - airBaltic birojā lidostā - īsi pirms plkst.12 ieradās akcionāru pārstāvji, kuri devās apspriesties atsevišķā telpā.

Pirms akcionāru sapulces Matīss žurnālistiem atzina, ka vienošanās starp akcionāriem vēl neesot panākta. Sīkākus komentārus viņš nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: airBaltic akcionāru vienošanos, iespējams, parakstīs šodien

LETA, 30.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru starpā sarunas par vienošanās noris pozitīvā gultnē un, iespējams, jau šodien tā tiks parakstīta, biznesa norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka mērķis vienošanos ir parakstīt šodien, taču sliktākajā gadījumā tas varētu notikt pirmdien.

Augulis pauda neizpratni par šodien publiskajā telpā izskanējušajiem finanšu ministra Andra Vilka (V) izteikumiem un norādīja, ka ministrs acīmredzot nav iepazinies ar situāciju, jo realitātē notiekot pretējais - sarunas pozitīvi virzoties uz priekšu.

Kā ziņots, finanšu ministrs Vilks norādījis, ka progress nacionālās aviokompānijas airBaltic glābšanā joprojām nav pietiekams. Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Vilks norādīja, ka patlaban progress tomēr nav panākts, komentējot nacionālās aviokompānijas akcionāru sarunu gaitu. «Situācija ir tieši tāda pati kā līdz šim - nenoteiktība,» tā Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks: vakardienas kratīšana bija «totāli lieka»

Ritvars Bīders, 27.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rungainis: tiek ietekmēts Prudentia darbs, lai pasteidzinātu airBaltic pārdošanu

Nozare.lv, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic veiksmes stāsts - arī uz lidostas un aizdevēju rēķina

Dienas Bizness, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ, šogad airBaltic cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Par pagājušo gadu, ko airBaltic noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par airBaltic spēju turpināt darbību,» raksta revidente no PricewaterhouseCoopers.

«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka M. Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma atteikties no Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic konsultanta Prudentia pakalpojumiem.

Ministru kabinets sadarbību ar Prudentia sāka 2011.gadā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas valdībā atzina, ka ministrijai kā akcionāram nav iebildumu par to, ka investoru piesaistītāji ir darbojušies ar citu uzdevumu izpildi. Šie uzdevumi esot izpildīti ļoti labi. Kā piemēru viņš minēja preču zīmes nomaiņu.

Runājot par turpmākajām darbībām saistībā ar investoru piesaisti, Ozoliņš prognozēja, ka kapitālsabiedrībai, visticamāk, netiks dots uzdevums strādāt ar vienu vai otru kompāniju, kas palīdz meklēt investorus. Par to esot jādomā pašam uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«Jauna airBaltic» veidošanas izmaksas līdzvērtīgas nepieciešamajiem ieguldījumiem «vecajā airBaltic»

Līva Melbārzde; Dace Preisa, 22.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nacionālās aviokompānijas dibināšana valstij izmaksātu 40 līdz 70 miljonus eiro, kas ir summa, kas pielīdzināma patlaban nepieciešamajiem ieguldījumiem airBaltic. Līdz ar to jāvērtē, vai ieguldīt uz ļoti lieliem riskiem airBaltic vai veidot jaunu nacionālo lidsabiedrību, kurā būtu pārliecība, par finanšu plūsmām.

Tā, komentējot premjera Valda Dombrovska izteikumus par to, ka paralēli airBaltic restrukturizācijas plānam tiks izvērtēta iespēja dibināt jaunu aviokompāniju, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jau vēstīts, ka izskanējusi informācija, ka nepieciešamais ieguldījumu apjoms airBaltic ir 50 līdz 70 miljoni latu.

Neatmet cerības glābt airBaltic

Tomēr Augulis uzskata, ka airBaltic izdosies saglābt. Jāizmaina akcionāru līgums un jāatgūst kontrole par finanšu plūsmām, lai būtu vērts investēt šajā uzņēmumā, norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Antonovs: airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt

LETA, 27.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nacionālo aviokompāniju airBaltic nevar raudzīties kā uz komercuzņēmumu, kas noteikti pats par sevi pelnīs, norāda uzņēmējs Vladimirs Antonovs, kuram piederošās bankas kreditēja airBaltic līdzīpašnieku - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

«Aviolīnijām kā tādām vienmēr ir zema rentabilitāte. Īstenībā [bijušā airBaltic vadītāja Bertolta] Flika ideja bija absolūti pareiza: ap optimizētām aviolīnijām, kuras izmanto mūsdienu lidmašīnas - jo kompānijai vajadzēja nomainīt parku -, veidot infrastruktūru, kas segtu aviolīniju zaudējumus,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Viņš atgādina, ka airBaltic bija veidots kā grupa ar saistītiem uzņēmumiem - North Hub Services, Baltic Miles, Baltic Taxi utt.

«Tā bija jauno uzņēmumu grupa, no kuriem katrs tādā vai citā veidā pievienoja savu pozitīvo «cash flow» pašai airBaltic. Attiecīgi tagad, kad viss tas noticis, es droši vien piekritīšu speciālistiem tajā ziņā, ka airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt. Lai arī pelnošo aviokompāniju piemēri pasaulē ir un to ir daudz. Piemēram, Ryanair,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

KNAB veic kratīšanu arī airBaltic aviokasē

LETA, 26.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), visticamāk, veic kratīšanu arī airBaltic aviokasē Rīgas centrā. Kratīšana tiek veikta arī Tērbatas ielā, airBaltic aviokasē Travel Lounge.

Aviokase ir atvērta un strādā, tomēr tajā apmeklētājus apkalpo viena vai divas darbinieces. Pārējais biroja personāls atrodas biroja iekšienē.

Kā ziņots, KNAB darbinieki šodien veikuši arī kratīšanas ar nacionālo aviosabiedrību isaistītos uzņēmumos.

Šorīt, 26. septembrī, KNAB darbinieki ieradušies Helio biroju ēkā lidostas Rīga teritorijā, Biroju ielā, kur atrodas vairāki ar airBaltic saistīti uzņēmumi. Ēkā atrodas, piemēram, Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), airBalticTravel, Uniform Storage, airBaltic Ground Operation, Best&Partner un FLS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic un BAS tieši vai pastarpināti pieder kapitāldaļas vismaz 15 uzņēmumos

Nozare.lv, 26.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic un tās privātajam akcionāram - Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS) - tieši vai pastarpināti pieder kapitāldaļas vismaz 15 uzņēmumos, liecina Firmas.lv informācija.

BAS ir dalībnieks kompānijās SIA Baltic Taxi, SIA North Hub Fuel, SIA North Hub Services, SIA airBaltic Hotels, SIA North Hub, kā arī SIA Rija.

Taksometru pakalpojumu sniedzējā Baltic Taxi BAS pieder 97% kapitāldaļu, lidostu virszemes pakalpojumu sniedzējā North Hub Service - 50%, airBaltic Hotels - 100%.

North Hub, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, BAS pieder 100%, degvielas piegādes uzņēmumā North Hub Fuel - 50%. Latvijas dizaina un dzīves stila veikalā Rija BAS pieder 50% kapitāldaļu.

SIA FLS, kas sniedz finanšu un juridiskos pakalpojumu, ir ar BAS saistīts uzņēmums, kas pieder SIA VIA Invest, kurš savukārt pieder uzņēmumam Bridge Capital, kurā 50% akciju pieder Londonā reģistrētai kompānijai Winston and Winston Limited, 25% SIA YDY un 25% Lietuvas pilsonim Jonam Tamulim, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. BAS mājas lapā gan teikts, ka FLS pilnībā pieder BAS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic veicis iekšēju auditu un nav atradis līgumus, kas apstiprinātu, ka airBaltic ir garantējis Baltijas Aviācijas Sistēmām (BAS) Investbank izsniegtos kredītus.

To airBaltic pārstāvis esot apgalvojis pašlaik Maskavā notiekošā tiesas procesā, kura ietvaros Krievijas Investbank prasa airBaltic atmaksāt 2011. gadā izsniegtos kredītus par kopējo summu 13,5 milj. eiro, raksta RAPSI. Šos kredītus aizņēmās agrākais airBaltic līdzīpašnieks BAS, bet galvoja airBaltic. Kā DB sacīja bijušais airBaltic prezidents Bertolts Fliks, kurš parakstīja šos aizņēmumus, nauda bija paredzēta airBaltic vajadzībām un airBaltic to arī iztērēja. Tagad airBaltic pārstāvji cenšas no šī aizņēmuma norobežoties un apgalvo, ka nav atrasti tādi līgumi, kas apliecinātu, ka airBaltic garantējis BAS aizņēmumus, viņi arī tiesā minējuši, ka paraksti uz Investbank tiesā iesniegtajiem līgumiem, iespējams, ir viltoti, tāpēc nododami ekspertīzei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fliks brīnās par KNAB piesliešanos aviācijas eksperta lomai

LETA, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prudentia: Ja netiks slēgts līgums ar airBaltic atrasto investoru, sekas var būt dramatiskas

LETA, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - KNAB «krata» ar airBaltic saistītos uzņēmumus; iespējams, saistībā ar rītdienas valdības sēdi

Līva Melbārzde, LETA, 26.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, iespējams, veic kratīšanas ar nacionālo aviosabiedrību airBaltic saistītos uzņēmumos.

Šorīt KNAB darbinieki ieradušies Helio biroju ēkā lidostas Rīga teritorijā, Biroju ielā, kur atrodas vairāki ar airBaltic saistīti uzņēmumi. Ēkā atrodas, piemēram, Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), airBalticTravel, Uniform Storage, airBaltic Ground Operation, Best&Partner un FLS.

«Vienīgais iemesls, ko pašlaik varu iedomāties KNAB veiktajām kratīšanām ar airBaltic saistītajos uzņēmumos, ir saistīts ar rītdienas valdības sēdi,» Db.lv sacīja Baltijas aviācijas sistēmu pārstāvis Juris Pētersons, viņš gan norādīja, ka viņam nav informācijas, ko tieši valdība rītdienas valdības sēdē varētu spriest. «Man nav pašlaik nekādas konkrētākas informācijas par notiekošo,» sacīja J. Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru