«Mēbeļu ražošanā kopējais nodarbināto skaits 2002. gadā saglabājās 2001. gada līmenī un būtisks strādājošo skaita pieaugums nav novērots,» atzīst aosciācijas Latvijas mēbeles un asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš pieļauj, ka strādājošo skaita pieaugums par 1350 pamatdarbā un par 176 papilddarbā ir noticis uz citur neklasificētās ražošanas rēķina.«Mēbeļu ražošanā tāpat kā koksnes mehāniskās pārstrādes uzņēmumos pieaug darba ražīgums uz vienu strādājošo, ko rada modernu tehnoloģiju iegāde,» skaidro A. Plezers. Viņaprāt turpināsies darba ražīguma pieaugums un, lai arī daudzos uzņēmumos strādājošo skaits pieaugs, tomēr kokapstrādē kopumā strādājošo skaita pieaugums nav sagaidāms, jo lēnām, bet nemitīgi Latvijā aug darbaspēka izmaksas. Arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš atzīst, ka šobrīd strādājošo augsto izmaksu dēļ — lieli nodokļi, darba drošības un vides aizsardzības parasības — izdevīgāk ir izmantot mūsdienīgas un dārgas tehnoloģijas nekā strādniekus, tāpēc perspektīvā, pieaugot ražošanas apjomiem, strādājošo skaits metālapstrādē un mašīnbūvē varētu strauji nepalielināties. Tiesa, pērn metālapstrādē un mašīnbūvē kopējais nodarbināto skaits nedaudz pieauga, tomēr moderno tehnoloģiju ieviešana, pēc V. Rantiņa domām, mazinās strādājošo skaitu un paaugstinās ieņēmumu līmeni uz vienu nodarbināto. Tomēr, lai strādātu ar modernām mūsdienīgām iekārtām, ir vajadzīgi kvalificēti speciālisti, kuri bieži vien ir jāapmāca pašam uzņēmējam par saviem līdzekļiem. Faktiski uzņēmējiem ir izdevīgāks mazāks nodarbināto skaits, jo to algošanai tērētā nauda aizplūst no uzņēmuma, kamēr tehnoloģijas rada amortizācijas atskaitījumus, kurus var izmantot ražošanas modernizācijai un jaunu projektu attīstīšanai.