Iespēja Latvijas iedzīvotājiem pēc vairākiem gadiem iesēsties ātrgaitas vilcienā un ar to no Rīgas dažās stundās nokļūt Varšavā, Berlīnē vai citā iecerētā Rail Baltica maršruta pilsētā var palikt sapņu līmenī, ja Latvija steigšus neveiks savus mājasdarbus un nesāks apgūt dzelzceļa koridora izveidei atvēlēto Eiropas naudu.

Latvija pagaidām nav izmantojusi ne santīma, raksta Diena. Valsts čammāšanās Rail Baltica dzelzceļa koridora virzībā krietni sakaitinājusi Eiropas Komisiju (EK), kas ar bažām raugās uz satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) paziņojumiem, ka ātrgaitas vilcienu līnijas izveide starp Rīgu un Maskavu, viņaprāt, ir lielāka prioritāte par dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstību.

Ja atbildīgā Satiksmes ministrija līdz šā gada vidum reāli nerīkosies naudas apguvē, tad Latvija šo finansējumu var zaudēt, un tādējādi valsts būtiski iedragās savas izredzes tikt pie citas Eiropas naudas transporta jomā.

Rail Baltica projekta koordinators Pāvels Telička neseno vizīšu laikā Latvija paziņojis, ka Igaunija ir izpildījusi savas apņemšanās attiecībā uz projekta pirmo posmu – modernizējusi līnijas un pa atjaunotajām sliedēm jau var braukt ar 120 km/h. Lietuva savukārt ir sākusi darbus un izmantojusi 5% finansējumu.

Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums publicējis nākotnes ātrgaitas vilciena zīmola dizaina konceptu.

Ņemot vērā, ka šis būs pirmais pilnībā elektrificētais vilciens, kas savienos Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, vizualizācijās, kas balstītas uz vispārēju ātrvilciena modeli, iekļautas šī transporta līdzekļa galvenās priekšrocības.

2021. gads pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu ar mērķi veicināt vilciena kā droša un ilgtspējīga transporta izmantošanu gan pasažieriem, gan kravu pārvadājumiem, tādēļ arī Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS turpina skaidrot ātrgaitas vilciena priekšrocības un iespējamos dizaina koncepta virzienus, ļaujot ikvienam iztēloties, kā nākotnē varētu izskatīties vilciens.

Noslēgts līgums par Rail Baltica lidostas mezgla būvuzraudzību  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu...

“Pērn Baltijā veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 37% iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā, un 27% Lietuvā ir pārvietojušies ar ātrgaitas vilcienu,” stāsta RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna. “Tas nozīmē, ka mums jāturpina aktīvi informēt un izglītot sabiedrība par personīgajiem, vides un ekonomiskajiem ieguvumiem, ko ātrgaitas vilciens sniegs mūsu reģiona iedzīvotājiem, kā arī par pozitīvo pieredzi, ko ikviens pasažieris var gūt, ceļojot ar ātrgaitas vilcienu.”

FOTO: Rail Baltica būvdarbi Rīgas Centrālajā stacijā 

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums...

Iedvesma konceptam rasta no elementa, kas savieno visas trīs Baltijas valstis – Baltijas jūras. Saule, jūra un smiltis ir atspoguļotas vilciena modeļa krāsu gammā. Šis virtuālais dizaina koncepta modelis ir radīts, iedvesmojoties no modernākajiem ātrgaitas vilcieniem Eiropā un citviet pasaulē.

Standarta klasē vilcienu veidos 8 vagoni, katrā no tiem paredzot 70 sēdvietas. Vilcieni būs aprīkoti ar bezvadu internetu, USB pieslēgvietu, uzlādes punktiem un ekrāniem, kuros tiks atspoguļota aktuālā brauciena informācija. Savukārt, pirmās klases vagoni līdzīgi kā lidmašīnās sniegs pasažieriem lielāku komforta līmeni, piemēram, ir paredzēta lielāka personiskā telpa, mazāks pasažieru skaits un papildu vieta kājām. Biznesa ceļotājiem būs iespēja izmantot telekonferenču iespējas īpaši aprīkotā sapulču telpā ar prezentācijas ekrāniem. Kafejnīca, kas atradīsies starp standarta un pirmo klasi, būs pieejama visiem pasažieriem, lai ceļojuma laikā iegādātos dzērienus un uzkodas. Dzelzceļa pieejamība visiem Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanās iespēju ar vilcienu visiem neatkarīgi no ceļojuma mērķa, plānoti arī atsevišķi velo un bagāžas nodalījumi, savukārt, lai ceļošana būtu vēl ērtāka darījumu un atpūtas braucieniem, pasažieriem būs iespēja reģistrēt bagāžu savienojumos ar lidostām.

Rail Baltica ātrvilcienos būs paredzēta īpaša vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī izveidota ratiņ krēsliem domāta ieeja un prioritāšu sēdvietas senioriem. Vilcienu labierīcības tiks aprīkotas ar bērnu pārtinamo galdu. Arī mājdzīvnieki varēs ceļot kopā ar saimniekiem visos Rail Baltica maršrutos.

Ņemot vērā, ka Rail Baltica būs pirmais ātrgaitas vilciens Baltijas valstīs, drošības aspekts ir īpaši svarīgs. “Vilciens tiks aprīkots ar ugunsdrošības sistēmām, tostarp dūmu detektoriem, ugunsdzēšanas ierīcēm, videonovērošanas sistēmu, vadītāju uzraudzības sistēmu, kā arī ārkārtas izsaukuma pogu, kuru pasažieri varēs izmantot, lai sazinātos ar vilciena darbiniekiem. Mēs plānojam vilcienu dizainu konceptu atbilstoši augstākajiem ergonomikas un komforta standartiem,” noslēdz Žans-Marks Bedmārs, RB Rail AS Sistēmu un Operāciju Departamenta vadītājs.

Ķīna satiksmei atklājusi pasaulē garāko ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas savieno galvaspilsētu Pekinu ar valsts dienvidos esošo Guandžou. Jaunā dzelzceļa līnija uz pusi samazinās laiku, kas nepieciešams, lai mērotu attālumu starp abām pilsētām.

Jaunā ātrgaitas dzelceļa līnija ir 2,3 tūkstošus kilometru gara un paredzēts, ka vilcieni pa to kursēs ar 300 kilometru stundā lielu ātrumu, tādējādi ceļš no galvaspilsētas uz dienvidu Ķīnas reģionālo ekonomikas centru, ilgs astoņas stundas. Pirms jaunās līnijas uzbūvēšanas ceļojums ar vilcienu starp abām pilsētam ilga divdesmit stundas. Ķīnas Dzelzceļa ministrija pavēstījusi, ka pa jauno ātrgaitas līniju dienā kursēšot 150 vilcienu sastāvi.

Ķīna veikusi pamatīgas investīcijas savā ātrgaitas dzelzceļu līniju tīklā. Tomēr to vajājušas dažādas neveiksmes. Aizvadītajā gadā notika ātrvilciena avārija, kurā dzīvību zaudēja 40 cilvēki, bet vēlāk saistībā ar korpuciju no amata tika patriekta augsta ranga Ķīnas Dzelzceļa ministrijas amatpersona.

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Latvijā pirmais ātrgaitas autoceļš būs gatavs 2028.gadā, ceļu nozares konferencē "Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" Attīstības pārvaldes direktors Verners Akimovs.

Viņš skaidroja, ka ātrgaitas autoceļus tuvākajā laikā paredzēts veidot noslogotākajos valsts autoceļos, piemēram, Rīgas apvedceļā (Baltezers-Saulkalne) (A4), Rīgas apvedceļā (Salaspils-Babīte) (A5), kā arī Bauskas šosejā (A7) posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Lietuvas robežai, tostarp veidojot Bauskas un Iecavas apvedceļus.

Tostarp Akimovs informēja, ka Rīgas apvedceļa A4 pārbūve varētu izmaksāt 170,318 miljonus eiro par pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet Rīgas apvedceļa A5 pārbūve varētu izmaksāt 202,923 miljonus eiro.

Viņš norādīja, ka uz jaunajiem ātrgaitas autoceļiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums paredzēts līdz 130 kilometriem stundā, pa ceļu netiks pieļauta lēngaitas satiksme, velosipēdu, kā arī gājēju pārvietošanās. Tāpat nebūs neviena tiešā ceļu pieslēguma pie pamattrases un autoceļš būs pieejams tikai no vairāklīmeņu satiksmes mezgliem.

Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS pasludinājis uzvarētāju iepirkumā par būvprojektēšanu un autoruzraudzības pakalpojumiem Rail Baltica dzelzceļa līnijas posmā caur Rīgu, informē komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja Līva Biseniece.

Uzvarētāja piedāvājuma summa ir 12 989 200 eiro. To iesniedza divu spāņu uzņēmumu konsorcijs, kas sastāv no IDOM Consulting, engineering, architecture (IDOM) un INECO. Plānots, ka līgumu ar uzvarētāju parakstīs šī gada jūnijā pēc nepieciešamo procedūru noslēgšanas, tai skaitā desmit dienu nogaidīšanas perioda.

Šis ātrgaitas dzelzceļa posms ir 56 km garš un sastāv no trim apakšposmiem: Upeslejas - Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns - Imanta un Starptautiskā lidosta «Rīga» - Misas upe.

Piegādātājam 24 mēnešu laikā būs jāveic trases apsekošana, vērtību inženierijas izpēte, jāizstrādā būvprojekta pamatrisinājumi un detalizētais būvprojekts. Turklāt piegādātājam tiks uzticēta autoruzraudzība dzelzceļa posmam Rīgā būvniecības fāzes laikā pēc būvprojekta pabeigšanas.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS apstiprinājis inženierpakalpojumu sniedzējus dzelzceļa sistēmu elektroapgādes apakšsistēmu ieviešanai.

Starptautiskā publiskā iepirkuma ietvaros, kuru organizēja RB Rail AS, 23. aprīlī parakstīts līgums ar uzņēmumu apvienību, ko veido DB Engineering & Consulting GmbH; IDOM Consulting, Engineering, Architecture, S.A.U. un Italferr S.p.A. ar kopējo līguma summu 23,2 miljonu eiro apmērā.

"Šis ir nozīmīgs Rail Baltica globālā projekta atskaites punkts," saka Marks Filipe el Bezs, RB Rail AS Tehniskais direktors un valdes loceklis. "Līdz ar šī līguma parakstīšanu mēs uzsākam darbu pie viena no vissarežģītākajiem dzelzceļa elektrifikācijas projektiem Eiropā. Standarta ātrgaitas vilcienu elektrifikācijas projektu garums mēdz sasniegt 300km, kamēr Rail Baltica projekta ietvaros mēs nodrošināsim elektroapgādi 870km garai ātrgaitas dzelzceļa līnijai. Rail Baltica energoapgādes apakšsistēmas izstrāde vienotā veidā mums ļaus pilnībā nodrošināt drošības un savienojamības prasības, kā arī maksimāli izmantot visas mēroga ekonomijas sniegtās priekšrocības".

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Darbu starptautiskajā lidostā Rīga uzsākusi Krievijas aviokompānija Transaero, kas trīs reizes nedēļā veiks lidojumus starp Rīgu un Maskavu (Domodedovo lidostu).

Kā informē Starptautiskās lidostas Rīga pārstāvis Mārtiņš Langrāts, lidsabiedrība veiks lidojumus trīs reizes nedēļā. Lidojumi starp Rīgu un Domodedovo lidostu būs pirmdienās rīta pusē un piektdienās un svētdienās - vakarā.

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters norāda: «Transaero ir šogad sestā jaunā aviokompānijas, kas sāk lidojumus uz Rīgu un šobrīd lidojumiem uz Maskavu ir plašākais piedāvājuma klāsts, jo aviosatiksmi starp Krievijas un Latvijas galvaspilsētām nodrošina četras aviosabiedrības uz visām trīs lielākajām Maskavas lidostām. To apliecina arī straujš pasažieru skaita pieaugums starp Maskavu un Rīgu, kas salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 45% un šobrīd ir piektais populārākais galamērķis.»

Dzelzceļa projekti Rail Baltica un ātrgaitas vilciens Rīga – Maskava ir nedaudz politiski un nedaudz arī ekonomiski projekti, intervijā 900 sekundes norādīja Latvijas dzelzceļš ģenerāldirektors Uģis Magonis.

Viņš skaidroja, ka, izveidojot Rail Baltica infrastruktūru, tā nebūs pilnībā noslogota, līdz ar to tas esot vairāk politisks projekts, jo Latvijai vienkārši ir jābūt Eiropā ar dzelzceļu.

Savukārt ar projektu Rīga – Maskava nopietni tiktu iezīmēts koridors starp Eiropu un Krieviju, jo patlaban Krievijas attīstības plānā ceļa uz Latviju vietā esot tikai balts laukums. U. Magonis arī piebilst, ja tiks realizēts šis projekts, tad lielāka nozīme būšot arī Rai Baltica.

Latvijas dzelzceļa vadītājs atzīmē, ka abi projekti ir līdzvērtīgi un jāattīsta, taču sākumā jātiek skaidrībā kā tie tiks realizēti un kas pašiem ir vajadzīgs.

Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam. Pirmie soļi šīs stratēģijas īstenošanai jau tiek sperti, jo ir uzsākti darbi, lai Rīgas apvedceļu pārbūvētu par četru joslu ātrgaitas autoceļu, informē Satiksmes ministrija.

Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas no 2020. līdz 2040. gadam mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, kas nodrošinās Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Valsts galvenos autoceļus paredzēts pārbūvēt par ātrgaitas autoceļiem, līdz 2040. gadam izbūvējot vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā.

"Ilgtermiņa valsts ceļu attīstības stratēģija nākamajiem 20 gadiem ir izdiskutēta ar pašvaldībām, Saeimas komisijām un apstiprināta Autoceļu padomē. Tas ir redzējums, kā sakārtot valsts galvenos autoceļus, lai nodrošinātu labāku sasniedzamību starp Latvijas novadu centriem, samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo liela daļa negadījumu rodas, veicot apdzīšanas manevrus, un veicinātu vides aizsardzību, samazinot siltumnīcefektu gāzu emisijas. Ilgtermiņa plānošana ir nepieciešama, lai savlaicīgi paredzētu ceļu attīstību un pamatotu finansējuma piesaistīšanu no Eiropas fondiem, veidotu publiskās un privātās partnerības projektus," teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībā pie lidostas “Rīga” pašlaik norit aktīva stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju, estakādes pamatu un piebraucamo ceļu izbūves darbi. Šis būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā.

“Tiešais avio un dzelzceļa savienojums būs liels ieguvums Latvijai, kura doto pienesumu transporta, pasažieru un kravu plūsmās mēs redzēsim uzreiz pēc savienojuma pabeigšanas, un tā pozitīvo efektu ekonomikā un ceļošanas paradumos vislabāk izjutīsim ilgtermiņā,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir panākts labs progress abās starptautiskajās stacijās, veiksmīgi turpinās projektēšanas darbi pārējos objektos,” atzinīgi novērtējot visu iesaistīto partneru ieguldījumu, skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Šobrīd mūsu kā pasūtītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu savienojumu kopīgā satiksmes tīklā vienotā trasē.”

Satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) uzskata, ka izdevīgāks projekts Latvijai ir ātrgaitas vilcienu līnijas izveide starp Rīgu un Maskavu nevis dzelzceļa projekts Rail Baltica.

Projekts par ātrgaitas vilciena izveidi astoņos gados, pēc ministra teiktā, esot reāls un izveidotā darba grupa patlaban veidojot memorandu. U.Augulis arī piebilda, ka šim ir jābūt Eiropas Savienības un Krievijas projektam nevis tikai Latvijas un Krievijas, lai nebūtu jāiegulda tikai mūsu valsts līdzekļi. Atbalsts no Krievijas puses esot ļoti liels.

Runājot par izdevīgumu, U.Augulis norāda, ka gada nogalē visas avio un dzelzceļa biļetes šajā virzienā esot izpirktas, un arī Rīgas viesnīcas esot pilnas. Pasažieru pietiekamu pieplūdumu veicinātu arī Krievijā plānotais pasaules čempionāts futbolā 2018.gadā. Futbola fani no citām valstīm, iespējams, varētu doties uz Krieviju caur Rīgu.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Igaunijas prāmju operatorkompānija «Tallink Grupp» šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju strādājusi ar 1,8 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 12,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina kompānijas publicētais pārskats.

Kopumā «Tallink» grupa pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 3,7% mazāk nekā pirms gada. Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šajā periodā samazinājās par 20,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro.

Savukārt «Tallink» konsolidētais apgrozījums 2018.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 3,9%, veidojot 184,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī grupa pārvadāja kopumā 1 930 449 pasažierus, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn janvārī-martā. Savukārt pārvadāto kravu apmērs pieauga par 8,2% - līdz 90 687 kravas vienībām.

Pārvadājumos starp Latviju un Zviedriju «Tallink» ieņēmumi pieauga par 24% un bija 13,1 miljons eiro. Šajā maršrutā janvārī-martā «Tallink» pārvadāja 155 000 pasažieru un 4000 kravas vienību, kas bija attiecīgi par 16,8% un par 62,6% vairāk nekā pirms gada.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Lielāka skaidrība un aprēķini par ātrvilciena Rīga-Maskava projektu varētu būt šā gada aprīļa sākumā, kad paredzēta Latvijas un Krievijas transporta ministru tikšanās, pavēstīja Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) mediju attiecību vadītājs Māris Ozols.

Viņš pastāstīja, ka pagaidām projekts par ātrvilcienu uz Maskavu ir izpētes un vīziju stadijā - tam vēl nav konkrētu aprišu, kas būtu izsakāmas skaitļos, par iespējamo maršrutu, kustības ātrumu un grafikiem.

«Mūsu mērķis pašlaik ir uzlabot pasažieru vilcienu satiksmi ar Maskavu, padarot to ātrāku un ērtāku, bet par konkrētiem aprēķiniem pagaidām runāt vēl ir pāragri. Precīzāki aprēķini par šo vilcienu satiksmi būs pieejami aprīļa sākumā, kad paredzēta Latvijas un Krievijas transporta ministru tikšanās,» teica Ozols.

Viņš norādīja, ka LDz prezidents Uģis Magonis jau iepriekš informēja - Latvijai būtu nepieciešams gan ātrvilciens Rīga-Maskava, gan Rail Baltica, jo tie viens otru papildinātu, nodrošinot lielisku savienojumu ne tikai austrumu-rietumu koridorā, bet arī savienojot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu ar sliežu ceļu.

Drīzumā jaunattīstības valstīs Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā, Klusajā okeānā un Tuvajos Austrumos ātrgaitas internets būs pieejams ar satelītu palīdzību. Kompānija O3b Networks, Ltd. iecerējusi palaist astoņus satelītus, lai attāliem zemeslodes rajoniem varētu nodrošināt internetu.

Pirmie četri projekta satelīti orbītā ap zemeslodi, izmantojot Krievijas nesējraķeti Soyuz, tika nogādāti jau otrdien, savukārt vēl četru starts paredzēts šā gada otrajā pusē. Plānots, ka satelītu tīkls darbu uzsāks jau šā gada novembrī, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

O3b - kas nozīmē «pārējie trīs miljardi» (the other 3 billion), tādējādi atsaucoties uz pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem patlaban nav vai ir ierobežota pieeja ātrgaitas internetam - ar savu programmu iecerējusi daudzās pasaules valstīs piedāvāt lētu ātrgaitas internetu un mobilos sakarus. Kompānija norāda, ka ar satelītiem būs iespējams piedāvāt internetu 70% zemeslodes iedzīvotāju. Tāpat O3b Networks plāno nodrošināt ātrgaitas internetu arī kruīza kuģiem, kas ceļo pa pasaules okeāniem.

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, liecina Satiksmes ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos - līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam - 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam - 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Satiksmes ministrija ziņojumā pauž, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi. Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Lai sekmētu tūrisma attīstību Latvijā un Rīgas pieejamību ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu viesiem, Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) biedri rosina izveidot sešas ātrgaitas ielu dzelzceļa līnijas Rīgā un Pierīgā. Problēmu šobrīd rada tas, ka, izņemot taksometrus un 22. autobusa līniju, iztrūkst tieša savienojuma starp lidostu un pilsētas centru, kura teritorijā vai tās tiešā tuvumā atrodas arī citi nozīmīgi transporta infrastruktūras objekti – centrālā dzelzceļa stacija, autoosta un prāmju termināls.

«Rīgā un Pierīgā ir iespējams izveidot sešas jaunas ātrgaitas ielu dzelzceļa līnijas - bez pieminētā Lidostas Savienojuma – izveidojot arī labā un kreisā krasta dzelzceļa loku teritorijā: uz Bolderāju, pa Krasta ielu un no Ķīpsalas caur Lucavsalu uz Ķekavu,» stāsta arhitekts Sergejs Nikiforovs.

LTKL uzņēmēju tikšanās laikā piedāvātais risinājums paredz ātrgaitas ielu dzelzceļa līniju izveidošanu starp lidostu un pilsētas centru, neizmantojot vēsturisko ielu telpu, kas rada satiksmes sastrēgumus pilsētas centrālajā daļā. Tā tiktu izveidota posmā no centrālās dzelzceļa stacijas līdz Liepājas ielas pārbrauktuvei un turpinātos dzelzceļa «pelēkajā zonā», pēc tam pārceļoties uz Kārļa Ulmaņa gatves un Jūrkalnes ielas sadalošo joslu. Nelielais pieturvietu skaits pat pie viena sliežu pāra nodrošinātu 25 minūšu intervālu, kas veicinātu ērtu pārvietošanos starp abiem stratēģiski svarīgajiem punktiem.