Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tiekoties ar biodegvielas ražotāja Bio - Venta pārstāvjiem, solījis panākt, lai Eiropas Komisijas notifikācijas procedūras ietvaros nodalītu tiešo un netiešo valsts atbalstu biodegvielas ražošanai, kā arī plānveidīgi virzīt biodegvielas obligātā piejaukuma īpatsvara palielināšanu autotransportā.

Viņa viedoklis sakritis ar biodegvielas ražotājiem arī attiecībā uz ierosinājumu noteikt vienu atbildīgo amatpersonu no Ekonomikas ministrijas, kas būtu atbildīga par problēmu operatīvu risināšanu.

Par to Db. lv informēja SIA Bio - Venta valdes loceklis Renārs Pūce.

Lai nebūtu jānonāk līdz jaunas, modernas ražotnes, kas realizēta ar pašmāju nacionālo kapitālu, slēgšanai, uzņēmums SIA Bio-Venta lūdzis Ministru prezidentu rast iespēju ne vēlāk kā līdz 2011.gada jūlijam pilnībā izmaksāt uzkrāto valsts parādu SIA Bio-Venta par 2008. un 2009.gadā saražoto biodīzeļdegvielu 12,58 milj.LVL apmērā; nodrošināt, lai savlaicīgi tiktu izmaksāts valsts atbalsts par 2010.gadā saražoto biodīzeļdegvielu; novērst neefektīvo birokrātiju konkrēto jautājumu risināšanā Zemkopības, Ekonomikas un Finanšu ministrijās, kurās jāpatērē nesamērīgi ilgs laiks atbildīgās personas noskaidrošanā; izveidot darba grupu, kurā tiktu iekļauti pārstāvji no atbildīgajām ministrijām un Latvijas biodegvielu un bioenerģijas asociācijas, kura izstrādātu Rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā 2010-2020 gadam; nepieļaut valsts tiesiskās paļāvības principu neievērošanu, kā rezultātā būtiski tiek pasliktināts investīciju klimats un ražotāju stāvoklis valstī.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Uzņēmēji vienmēr ir ieinteresēti gūt papildus ienākumus savā biznesā un daudzos gadījumos viens no patīkamākajiem klientiem ir valsts. Patīkams no tā viedokļa, ka uzņēmumam savs produkts ir jāpārdod tikai vienu reizi – nolobējot un izstrādājot savām interesēm atbilstošus un izpildāmus spēles noteikumus.

Turpinājumā ir tikai pareizi jāsakārto nepieciešamā dokumentācija, un neviens vairs nepievērš uzmanību būtībai un valsts interesēm, tikai formāli pārbauda dokumentus. Šī klienta vienīgā vājā vieta – strauja noteikumu maiņa, ko nevar prognozēt, kāpēc kaut kas tiek mainīts un kurā brīdī tas tieši notiks.

Par valsts interesēm un to aizstāvēšanu visvairāk jāuztraucas valsts ierēdņiem, kuriem tas ir galvenais uzdevums. Jomās, kas saistītas ar subsīdijām, valstiskā pieeja var būt tikai viena – ir nozīme subsidēt tikai tās nozares un uzņēmumus, kuru pastāvēšanai konkrētajā brīdī ir radušās īstermiņa problēmas vai arī ir nepieciešama sākuma injekcija, lai kāda nozare sāktu attīstīties. Nākotnē tai būtu jāspēj pastāvēt pašai par sevi un palīdzībai no valsts labākajā gadījumā būtu jānāk tikai tik lielā apmērā, lai uzturētu nozares konkurētspēju starptautiskā līmenī dažādu valstu tiesību normu atšķirību dēļ.

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Medijos publicētā informācija, ka Lembergu ģimenes uzņēmums saņem 2 miljonu pasūtījumu no Auguļa pārraudzītā Latvijas Dzelzceļa pauž nepatiesu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar SIA Bio-Venta tiesību iegūšanu ar biodīzeļdegvielu nodrošināt VAS Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmumu.

Par to Db informē SIA Bio – Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Viņš skaidro, ka SIA Bio-Venta biodīzeļdegvielas tirgū darbojas kopš 2008.gada rudens un kā jebkurš uzņēmums ir ieinteresēta pastāvēt un veiksmīgi darboties, gūstot peļņu. Lai nodrošinātu saražotās produkcijas realizāciju, uzņēmums pastāvīgi piedaloties dažādos iepirkumu konkursos un cenu aptaujās. Arī uzvara konkursā par biodīzeļdegvielas piegādi, ko izsludinājusi SIA LDz ritošā sastāva serviss, ir SIA Bio-Venta vadības un darbinieku rūpīga un nopietna darba rezultāts, uzsver A. Janvars.

«Rakstā paustais viedoklis par to, ka piedāvājums iesniegts pēdējā brīdī dēļ it kā SIA Bio-Venta rīcībā esošas plašākas informācijas, ir, maigi sakot, nepatiess, jo visi konkursa piedāvājumi tika iesniegti aizzīmogotās aploksnēs, kuru atvēršana notika konkursa komisijas un konkursa dalībnieku klātbūtnē, izslēdzot jebkādu informācijas noplūdi un konkursa rezultātu sarunāšanu. Starpība starp SIA Bio-Venta un SIA Mežrozīte piedāvājumu bija nevis rakstā minētie daži tūkstoši dolāru, bet vairāk par 23 dolāriem par tonnu, kas sastāda vairākus desmitus tūkstošus dolāru. Raksta autorei, protams, vienalga, ka valsts akciju sabiedrība var ietaupīt šādu summu, jo galvenais ir cīņa pret «oligarhiem»», tā A. Janvars, komentējot pietiek.com publicēto.

Reaģējot uz mainīgo situāciju tranzītā, Liepājas ostas uzņēmums DG Termināls sācis ražot biodīzeļdegvielu , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) uzņēmums DG Termināls ražotni ar jaudu 800 kubikmetru mēnesī nodeva ekspluatācijā 2014.gada decembrī. Šobrīd ražotne strādā ar nelielu jaudu, atbilstoši sezonalitātei un pieprasījumam. Ražotne nodrošina trīs jaunas darbavietas.

Pēc uzņēmuma valdes locekļa Jāņa Millera teiktā, sarežģītā situācija pasaules naftas tirgū pamudinājusi domāt par uzņēmējdarbības diversifikāciju. Līdz šim LSEZ SIA DG Termināls nodarbojās ar ostas pakalpojumu sniegšanu, pārkraujot un uzglabājot dažāda veida lejamkravas, bet šobrīd tas ir arī rūpniecisks uzņēmums, kas ražo biodegvielu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Cenu dempings būvniecībā sasniedzis vienu no kritiskākajiem sliekšņiem pēdējos divdesmit gados, uzskata SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis, norādot, ka zemākā cena iepirkumu konkursos mēdz būt līdz pat 40% zem vidējās.

Dempingošana nes zaudējumus tautsaimniecībai nenomaksāto nodokļu dēļ, turklāt degradē būvniecības nozari un paver ceļu ārvalstu būvuzņēmumu invāzijai Latvijā, pauž LEC vadītājs.

Viņaprāt, dempinga cenas, visticamāk, ir iespējamas uz nodokļu nenomaksāšanas rēķina un t.s. treknajos gados uzkrātajām rezervēm.

«Dempingošana zināmā mērā var raksturot kā izdzīvošanas spēli latviešu gaumē ar cerību, ka «es izdzīvošu, bet pārējie nomirs». Taču reālā situācija rāda, ka reti kurš vērā ņemams konkurents dempinga dēļ izstājas no tirgus. Nolaižot cenas zem objektīvā tirgus līmeņa, uzņēmums faktiski kaitē savai darbībai, jo uzņemas attiecīgā projekta «subsidēšanu». Nereti grūti izprast, kā par šādu piedāvāto cenu iespējams iegādāties kaut vai tikai nepieciešamos būvmateriālus. Tikpat absurdi pieņemt, ka dempinga zaudējumus varēs atgūt no jaunajiem projektiem,» spriež Andris Asars-Asarovskis.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Šogad līdz oktobra sākumam novērots pastiprināts pieprasījums pēc eiro, tajā skaitā septembrī vien Latvijas Banka pārdevusi 96,5 miljonus eiro, tādējādi pretī uzpērkot 67,8 miljonus latu.

Latvijas Bankas informācija liecina, ka no šā gada sākuma līdz 2. oktobrim nav bijusi neviena latu pārdošanas nedēļa, bet kopumā darījumos ar bankām, Valsts kasi, Eiropas Komisiju un citām starptautiskām finanšu institūcijām Centrālā banka pārdevusi 256,25 miljonus eiro, tādējādi pretī uzpērkot 180,09 miljonus latu.

Šogad kopumā finanšu tirgū novērojami līdzīgi procesi kā 2009. gadā un arī 2008. gadā, tiesa, šogad latu uzpirkšanas un eiro pārdošanas apjomi ir vairākkārt mazāki nekā iepriekšējos gados.

Jau vēstīts, ka 2008. gadā baumu dēļ par lata devalvāciju notika pastiprināta atbrīvošanās no latiem - Latvijas Banka tad kopumā uzpirka 814,1 miljonus latus, pretī pārdodot 1,16 miljardus eiro, bet tirgū pārdeva 74,8 miljonus eiro, gada bilancei veidojot mīnus 1,08 miljardus eiro jeb uzpirktus 759 miljonus latu. Lai gan 2009. gada laika sākumā turpinājās latu aizplūšana (Centrālā banka tirgū pārdevusi 942,11 miljonus eiro), tomēr gada otrajā pusē situācija normalizējās un lielākā daļa latu atgriezās tirgū (tirgū pārdoti ap 640,8 miljoniem latu), gada bilancei veidojot mīnus 30,36 miljonus eiro.

Jaundibinātā hokeja kluba Dinamo Rīga prezidents, enerģiskais latviešu miljonārs Viesturs Koziols ir optimists pat šajā, biznesam sarežģītajā, laikā. Apsvēris ideju pamest šo valsti, viņš izšķīries par labu nākotnei Latvijā.

Viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, Ivara Godmaņa padomnieks privātā biznesa jautājumos, laikraksta Atmoda komercdirektors, viens no kompānijas Formus dibinātājiem, Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētājs, Kluba 21 biedrs, Aerokluba prezidents, jauniešu organizācijas Avantis prezidents, Andrejsalas fotostudijas Imagine izveidotājs un tā tālāk. Kurš tad Latvijā nezin Koziolu?!

AS Expobank pērn pārdevusi visas sev piederošās meitassabiedrības, liecina informācija bankas 4.ceturkšņa pārskatā.

Banka 2017.gada 10.augustā pārdevusi sev piederošās meitas sabiedrības - ieguldījumu brokeru kompānijas Walbrook Capital Markets Limited un arī tās meitas kompānijas Walbrook Capital Markets Nominees Limited kapitāla daļas 100% apmērā.

Bankas meitas sabiedrība SIA Kappa Capital 2017.gada 9.augustā pārdeva sev piederošās meitas sabiedrības SIA BLLV visas kapitāla daļas 100% apmērā.

Savukārt 2017.gada 29.septembrī banka pārdevusi sev piederošās meitas sabiedrības SIA Axi Invest kapitāla daļas 100% apmērā.

2017.gada 5.oktobrī banka pārdevusi sev piederošās meitas sabiedrības SIA Kappa Capital kapitāla daļas 100% apmērā.

Atsavinot visas pirmā un otrā līmeņa meitas sabiedrības ir pārtraukta konsolidācija, skaidro bankas pārstāvji.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Tā Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).