Šā gada augustā rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijā bija 20,5%, tādējādi sasniegta otra straujākā rūpniecības sektora izaugsme Eiropas Savienībā (ES) aiz Igaunijas, kur rūpnieciskās ražošanas apjomi gada griezumā palielinājušies par 22,9%, liecina Eurostat dati.

Kopumā ES rūpniecības sektors šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, audzis par 10,6%. Salīdzinot ar jūliju, par 2,6%.

Mēneša griezumā šogad augustā rūpniecības sektora izaugsme Latvijā bijusi 3,5% apmērā.

Rūpnieciskās ražošanas dati ES

Augustā

Salīdzinot ar 2010. gada jūliju (%)

Salīdzinot ar 2009. gada augustu (%)

Beļģija

:

:

Bulgārija

1.1

3.7

Čehijas Republika

1.3

10.1

Dānija

-6.6

0.9

Vācija

1.8

11.5

Igaunija

0.2

22.9

Īrija

13.6

9.6

Grieķija

5.6

3.0

Spānija

0.7

1.4

Francija

0.0

3.3

Itālija

1.6

9.5

Kipra

:

:

Latvija

3.5

20.5

Lietuva

5.2

11.0

Luksemburga

2.8*

11.8*

Ungārija

:

:

Malta

0.9

6.8

Nīderlande

0.5

5.1

Austrija

:

:

Polija

1.5

13.2

Portugāle

3.8

1.2

Rumānija

0.1

4.9

Slovēnija

5.2

11.5

Slovākija

:

:

Somija

3.3

6.2

Zviedrija

-4.0

10.7

Lielbritānija

0.3

4.2

ES 27

0.8

7.5

Pastāv vairāki mīti saistībā ar bezkontakta maksājumu karšu drošību, kampaņas Piik un gatavs atklāšanā sacīja Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs Alars Ālumā.

Kaut arī pieaug bezkontakta karšu izmantošanas popularitāte, cilvēki aizvien izsaka bažas par savu karšu drošību, kas kavē straujāku maksājumu izaugsmi, viņš uzsvēra, piebilstot, ka pastāv vairāki mīti, kas nav taisnība.

Mīts nr.1: Zaglis var iztērēt visu manu naudu uz konta

Eksperts uzsver, ka tā nav taisnība, jo kartei limits norēķiniem bez PIN koda ir 25 eiro, turklāt arī ik pēc laika tiek prasīts PIN kods arī mazākiem maksājumiem. Tāpat tirgotājam nav pieejama uzreiz visa nauda, tā sākotnēji tiek rezervēta. Ja tomēr notikusi zādzība, jādodas uz banku un banka naudu atmaksās.

Mīts nr.2: Hakeris var nolasīt manu karti no attāluma.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Hakeris no Krievijas vārdā Kirllos ir nozadzis 1,5 milj. pasaules lielākā sociālā tīkla Facebook lietotāju paroļu, ziņo ABC News.

Tas nozīmē, ka par hakera upuri kļūs katrs trīssimtais Facebook lietotājs. Kopumā šajā sociālajā tīklā ir reģistrējušies vairāk nekā 400 milj. lietotāju.

Savukārt pēc Verisign's idefense Labs informācijas, hakeris pārdod informāciju pagrīdes hakeru saitiem, un viņam jau esot izdevies pārdot aptuveni 700 tūkstošus paroļu.

Kirllos piedāvā paroles par zemāku cenu nekā citi. Šādi dati parasti maksā no viena līdz divdesmit ASV dolāriem, bet Kirllos tos piedāvājot par 25 centiem gabalā, taču paroles jāpērk vairumā.

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Saskaņā ar Dienvidāfrikas policijas sniegto informāciju to samulsinājis mūsdienu «Robins Huds», kurš naudu, ko nozadzis no lielas savrupmājas, izdāļājis kalpotājiem, kas šajā mājā strādāja, vēsta BBC.

Viņš no mājas, kurā ir 56 istabas, seifa paņēmis dārgus juvelierizstrādājumus un 50 000 rendu (nedaudz vairāk nekā 6 tūkstoši ASV dolāru), kā arī šaujamieroci.

Tad, kad vīrietis jau gatavojies bēgt, viņš pajautājis personālam, vai viņiem ir nepieciešama nauda, un atstājis 10 000 rendu.

Turklāt vīrietis nozieguma brīdī bija uzvilcis drēbes, ko viņš nesen bija nozadzis no šīs mājas. Pirms divām nedēļām mājā ielauzās vīrietis, kura vienīgais guvums bija daži apģērba gabali.

Otrajā laupīšanas reizē vīrietis vienu no mājas iemītniekiem saņēmis gūstā un, piedraudot ar ieroci, licis viņam izrādīt visas istabas. Pārējos cilvēkus, kas atradušies mājā, viņš ieslodzījis virtuvē.

Maksājumu karšu norēķinu dati dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, kurus Latvijas Banka sāka publicēt pavisam nesen, parāda mūsu tēriņu dinamiku divos pandēmijas gados, liecinot gan par pirkšanas paniku 2020. gada martā, aprīlī, gan pandēmijā cietušajām nozarēm.

"Pandēmija ir ne tikai epidemioloģiska, bet arī ekonomiska krīze," savā pētījumā norāda Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, uzsverot datu izmantošanas nozīmi turpmāko valstisko lēmumu pieņemšanā, jo tie sniedz visoperatīvāko informāciju par ekonomiskajām tendencēm sabiedrībā.

Operatīvo datu nepieciešamība

Visas Covid krīzes garumā Dienas Bizness ne reizi vien ir saskāries ar faktu, ka dati par valstī notiekošo ir jāpublicē brīdī, kad varam konstatēt jau zināmas patiesības un zinām šo ekonomisko procesu sekas, tādēļ arī loģisks secinājums, ka lēmumu pieņēmēji, lietojot šādus datus, faktiski nevis formē loģiskus, jaunus lēmumus, bet cīnās ar veco lēmumu radītajām sekām. “Detalizēta informācija par pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ekonomisko ietekmi ir gaužām skopa. Iemesls tam galvenokārt ir oficiālo statistikas avotu nepiemērotība Covid-19 krīzes analīzei. Pirmkārt, statistikas rādītāji ekonomikas jomā lielākoties ir pieejami mēneša vai ceturkšņa griezumā, kas pandēmijas apstākļos ir vesela mūžība – atcerieties, ka starp Maira Brieža cīņu puspilnā Arēnā Rīga un komandantstundas ieviešanu bija vien pāris dienu. Otrkārt, statistika tiek publicēta ar zināmu laika nobīdi, kas traucē laicīgi izprast krīzes dziļumu un tvērumu,” situāciju raksturo K. Vilerts.

Pērnā gada beigās Latvijā bija izsniegti 2,128 miljoni maksājumu karšu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018.gada beigās, kad bija izsniegti 2,167 miljoni maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

No kopējā maksājumu karšu skaita 1,736 miljoni bija debetkartes, bet 264,9 tūkstoši - kredītkartes. Biznesa karšu skaits sasniedza 126,6 tūkstošus. 1,522 miljoni maksājumu karšu bija jau bezkontakta tehnoloģija.

No izsniegtā maksājumu karšu skaita 1,695 miljoni bija “MasterCard”, bet 433 tūkstoši - “Visa”.

Pieaugot bezskaidras naudas norēķinu popularitātei, aug arī tirgotāju skaits, kas pieņem maksājumu kartes, pērnā gada beigās sasniedzot 14,69 tūkstošus. Kopumā kartes pieņem vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu, bet izsniegto karšu pieņemšanas iekārtu skaits sasniedz 41,46 tūkstošus. No tiem 34 tūkstoši ir ar bezkontakta tehnoloģiju. Jāatzīmē, ka, lai padarītu pieejamākus bezontakta maksājumus, no šī gada janvāra visiem maksājumu termināļiem jeb POS Eiropas Savienībā ir jābūt ar bezkontakta tehnoloģijas funkciju.

Pirms trim gadiem kāds bijušais Šveices bankas HSBC darbinieks nozadzis 15 tūkst. bankas klientu personas datus. Ar šādu informāciju nākusi klajā pati banka pēc tam, kad banku noslēpumi nonākuši zem spiediena no nācijām, kas aktīvi vērsušās pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēsta Business Week.

HSBC norāda, ka datus nozadzis kāds bijušais bankas informāciju tehnoloģiju darbinieks. Viņš arī bija piesavinājies personu datus par 9 tūkst. banku klientu, kuri pārtraukuši savu sadarbību ar HSBC pirms 2006. gada oktobra.

Patlaban HSBC ir aptuveni 100 tūkst. klientu.

«Mēs ļoti nožēlojam šo situāciju un atvainojamies saviem klientiem,» žurnālistiem norādījis bankas izpilddirektors Aleksandrs Zellers, piebilstot, ka HSBC nolēmusi tērēt aptuveni 93 miljonus ASV dolāru, lai uzlabotu bankas drošības sistēmu.

Francijas valsts iestādes, kuru rīcībā nonākuši zagtie dati, norādījušas, ka neizmantos informāciju «nevietā». Iespēju iegādāties zagtos datus par Šveices banku kontiem izteikusi arī Angela Merkele.

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta turpina Latvijas rajonu (tagad novadu) karšu sēriju mērogā 1:100 000, kartējot līdz šim tik detāli neattēloto Rēzeknes rajona teritoriju. Kartes sagatavošanas laikā Latvijā ir veikta administratīvi teritoriālā reforma, un kartē attēlotā teritorija tagad ietilpst Rēzeknes un Viļānu novadā.

Kartes pirmizdevums sagatavots, izmantojot jaunākos pieejamos aerofoto uzņēmumus, jaunāko kartogrāfisko un adrešu informāciju un lauka apsekojuma datus. Visa Rēzeknes un Viļānu novada teritorija apsekota dabā 2008. un 2009. gadā, nobraucot vairāk nekā 4000 km. Kartē īpaši precizēts autoceļu tīkls, viensētu un apbūves izvietojums, attēloti tūrisma un servisa objekti, dabas aizsargājamās teritorijas, hidrogrāfija un meži.

Karti papildina plaša uzziņu informācija par katru pašvaldību (vispārīgas ziņas, apskates vietas, naktsmītnes tūristiem u.c.), kā arī 35 fotoattēli.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada 9. septembrī Swedbank pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai atliek pāreju uz pēdējo brīdi, no šī gada pakāpeniski tiek samazināti limiti, virs kuriem apstiprināt maksājumus ar kodu karti nebūs iespējams.

No tiem pirmais – 100 eiro dienas maksājumu limits – stājas spēkā no 10. janvāra. Swedbank apkopojusi klientu biežāk uzdotos jautājumus par šīm izmaiņām.

Ko darīt, ja jāveic pārskaitījums virs 100 eiro, bet pieejama tikai kodu karte?

No 10. janvāra lielāku pārskaitījumu veikšanai jāizmanto Smart-ID, ko savā viedtālrunī (vai planšetē) var lejupielādēt katrs klients patstāvīgi. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce, noderēs kodu kalkulators, kuru var saņemt jebkurā Swedbank filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot darbībai internetbankā. Ja gadījumā karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to var izmantot Swedbank filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Attīstot ilgtspējīgus finanšu pakalpojumus, banka Citadele Baltijas valstīs sāks izsniegt jauna dizaina maksājumu kartes, kas izgatavotas no 95 % pārstrādātas plastmasas. Turklāt jaunajām kartēm pievienota papildu funkcionalitāte, lai tās būtu ērti lietojamas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzšinējo X smart, X supreme un X prime karšu vietā klienti, kuri vēlēsies noformēt jaunu maksājumu karti, turpmāk varēs izvēlēties kādu no C (Citadeles) kartēm – C smart, C supreme vai C prime. C kartes veidotas jaunā dizainā, taču pakalpojumu ziņā tās saglabā pilnīgi visas X karšu priekšrocības. Tāpat kā līdz šim C kartēm būs trīs līmeņi: smart, supreme un prime.

Kartēm būs pieejami dažādi krāsu varianti. "Citadeles maksājumu kartes ir iecienītas visā reģionā, tāpēc esam radījuši produktu, kas apvieno esošās priekšrocības ar pilnveidotiem jauniem, lietotājiem svarīgiem risinājumiem. Piemēram, pārstrādāto materiālu kartes ir videi draudzīgākas. Savukārt, veidojot dizainu, karšu sānā iestrādāts izgriezums, kas cilvēkiem ar redzes traucējumiem palīdzēs saprast, kā pareizi karti ievietot bankomātā vai terminālī. Tāpat uz kartēm Braila rakstā iestrādāti nosaukumi, lai varētu atšķirt maksājumu kartes, ja tās ir vairākas. Lai arī daļai klientu kartes dizains ir būtisks, vispirms aicinām iepazīties ar karšu līmeņu priekšrocībām un izvērtēt sev nepieciešamos pakalpojumus,” norāda Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos.

No 12.septembra Swedbank vairs neaizvieto esošās kodu kartes un neatjauno to paroles, bet palīdzēs klientiem izvēlēties citu līdzekli. Kodu kartes Swedbank digitālo pakalpojumu izmantošanai tiks pilnībā slēgtas pēc gada, 2019.gada 9.septembrī, informē bankas pārstāvji.

Swedbank no jūnija uzsāka pakāpenisku internetbankas kodu karšu slēgšanu līdz ar jauno ES regulējumu digitālai autentifikācijai. Jau no jūnija jaunajiem klientiem tika izsniegti citi autentifikācijas līdzekļi.

Kopš 12.jūnija jau vairāk nekā 70 000 klientu sāka lietot alternatīvus autentifikācijas līdzekļus: vairums no viņiem jeb 60 000 sāka lietot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID, savukārt vēl gandrīz 10 000 - kodu kalkulatoru.

Jau kopš pagājušā gada Swedbank klientiem ir pieejama jauna digitāla alternatīva – bezmaksas mobilā lietotne Smart-ID, kuru šobrīd lieto jau vairāk nekā 200 000 klientu. Klientu novērtējums, kas ir sākuši lietot Smart-ID, ir ļoti augsts un pozitīvs, un to skaits nepārtraukti pieaug.

2019.gada 9.septembrī Swedbank pilnībā pārtrauks internetbankas kodu karšu izmantošanu līdz ar stingrākām ES prasībām klientu digitālai autentifikācijai, informē bankas pārstāvji.

Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai saskaras ar rindām, atliekot pāreju uz pēdējo brīdi, Swedbank kodu kartēm no 2019.gada sākuma tiks būtiski samazināti maksājumu limiti.

No 10.janvāra dienas maksājumu limits, kuru būs iespējams veikt ar kodu karti, būs 100 eiro. No 7.marta dienas maksājumu limits būs 50 eiro, bet no 6.jūnija tas tiks samazināts līdz 20 eiro.

No 14.marta tiks slēgta arī iespēja autorizēties Swedbank mobilajā lietotnē, izmantojot kodu karti. Mobilās lietotnes izmantošanas vide ir viedtālruņi, kuriem jau kopš 2017.gada sākuma ir pieejams bezmaksas digitālais rīks Smart-ID.

To, ka šādas izmaiņas ir starptautiskas, apliecina arī tas, ka nākamā gada 1.aprīlī stāsies vēl viens būtisks, ar Swedbank nesaistīts ierobežojums, kuru noteikušas starptautiskās karšu maksājumu organizācijas, tostarp VISA un Mastercard - kodu kartes kā bankas karšu interneta pirkumu apstiprinājumu vairs nevarēs izmantot.

Investējot 195 000 eiro, plastikāta karšu ražotājs Latvijā SIA ADI KARTES uzsācis karšu personalizāciju ar DOD (drop-on-demand) UV tintes apdrukas tehnoloģiju, informē uzņēmuma projektu vadītāja Liene Guļbinova.

DOD UV tintes apdrukas tehnoloģija pēdējā piecgadē ir piedzīvojusi ievērojamu attīstību un kļuvusi par vienu no pieprasītākajiem personalizācijas veidiem plastikāta karšu ražošanas segmentā.

Pateicoties atvieglotajam karšu apdrukas procesam un īsajiem darbu izpildes termiņiem (vienas stundas laikā iespējams apdrukāt līdz pat 18 000 karšu) uzņēmumi visā pasaulē izvēlas tieši šo personalizācijas veidu - gan klientu un dāvanu karšu personalizācijai (svītru kods, QR kods, kartes numurs), gan banku kodu karšu personalizācijai.

Uzņēmuma pastāvīgo klientu lokā ir veikalu, aptieku tīkli un reklāmas aģentūras, gan lielākās Latvijas bankas un apdrošināšanas sabiedrības, gan daudzas valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, tostarp ministrijas un pašvaldību uzņēmumi, kā arī ārvalstu klienti Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un Nigērijā.

Igaunijas Valsts informācijas sistēmu departaments uzdevis Policijas un robežsardzes departamentam no ceturtdienas pārtraukt ID karšu, uzturēšanās atļaujas karšu un digitālo personas apliecību izsniegšanu lielveikalu "Selver" informācijas punktos, kā arī atzīt par nederīgiem jau izsniegto karšu sertifikātus, kas nodrošina attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespējas.

Uzņēmums "SK ID Solutions", kas atbild par ID karšu sertifikātu izsniegšanu, nav saskaņojis izsniegšanas kārtību veikalos "Selver" ar auditoru un Valsts informācijas sistēmu departamentu.

Igauņi izmanto iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu lielveikalā  

Igaunijas lielveikalu tīkla "Selver" tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas...

Bez šāda saskaņojuma izsniegšanai nav tiesiska pamata. Kad izsniegšanas kārtība būs saskaņota, karšu izsniegšanu veikalos "Selver" varēs atsākt, norāda Valsts informācijas sistēmu departaments.

No piektdienas kartes, kuru izsniegšana bija pasūtīta veikalos "Selver" tiks izsniegtas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas birojos.

"Selver" saņemtās kartes joprojām būs derīgas kā personu apliecinošs dokuments, tomēr no piektdienas tām nebūs attālinātās identifikācijas un elektroniskā paraksta iespēju.

Jau ziņots, ka, lai mazinātu rindas Policijas un robežsardzes departamenta birojos, karšu un pasu izsniegšana četros veikalos "Selver" Tallinā un vienā veikalā Pērnavā tika sākta 27.janvārī, bet līdz aprīļa vidum pakalpojumu bija paredzēts sākt vēl vairākos desmitos veikalu "Selver" visā Igaunijā.

Līdz šim veikalos "Selver" izsniegts vairāk nekā 1100 karšu.

Pasu izsniegšana veikalos "Selver" turpināsies, jo ar tām nav saistīti elektroniskie sertifikāti.

Pārtikas mazumtirgotāji apgalvo, ka lojalitātes karšu īpašnieku personas dati ir drošībā

Tāpat slepenībā tiek turēta informācija par pircēja iepirkšanās paradumiem, DB uzsver aptaujātie pārtikas mazumtirgotāji. «Veikala interesēs diez vai būtu šo informāciju kādam pārdot reklāmas nolūkos, jo viņi paši vēlas kontrolēt šos datus un reklāmu/informāciju, ko nogādāt klientiem. Ja nu vienīgi atsevišķi katram ražotājam par viņa preču noietu, bet, cik man zināms, tad lielveikali nav īpaši dāsni arī ar šo informāciju. Datu izpaušana nav veikala interesēs, līdz ar to pircēji var justies droši,» stāsta digitālo risinājumu ieviesējas SIA Walmoo līdzīpašnieks un vadītājs Guntis Čoders.

«Rimi ļoti strikti pieturas pie personisko datu aizsardzības politikas. Mūsu lojalitātes datiem ir pieeja tikai ļoti ierobežotam darbinieku lokam, kuriem tas ietilpst tiešajos darba pienākumos un kuriem tas ir nepieciešams konkrēto klientu apkalpošanā. Pārējiem darbiniekiem nav pieejas Mans Rimi lojalitātes karšu lietotāju personiskajiem datiem,» stāsta Rimi Baltic biznesa attīstības direktore Gundega Martinsone. Šis gads ir arī zīmīgs, jo Rimi ļoti strikti strādā pie jaunās personas datu aizsardzības regulas atbilstības aktivitātēm, kas nozīmē, ka līdz brīdim, kad regula stāsies spēkā, Rimi darbinieki būs gatavi un procedūras būs atbilstošas regulas prasībām.