ASV lidsabiedrības apdraud nopietnākais pilotu trūkums kopš 1960. gada, ko veicinās stingrāki pieredzes noteikumi jauniem pilotiem un sagaidāms pensionēšanās vilnis nozarē, raksta Wall Street Journal.

Jaunpieņemti noteikumi paredzēs, ka no nākamās vasaras ASV lidsabiedrības darbā varēs pieņemt pilotus ar 1,5 tūkstošu nolidotu stundu pieredzi, kas ir sešas reizes vairāk nekā patlaban spēkā esošais minimums.

Tas palielinās arī izdevumus jaunu pilotu apmācībām. Tikmēr tūkstošiem lielāko lidsabiedrību pilotu drīzumā sasniegs 65 gadus, kas ir obligāts pensionēšanās vecums.

Savukārt 2014. gadā ASV stāsies spēkā noteikums, kas paredzēs ilgāku pilotu atpūtas laiku. Tas varētu likt lidsabiedrībām palielināt savu pilotu skaitu 5% apmērā. Daļa ASV pilotu arī pāriet uz Eiropas lidsabiedrībām.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem – nākamo astoņu gadu laikā ASV lidsabiedrībām vajadzēs darbā pieņemt 60 līdz 90 tūkstošus pilotu, lai aizstātu pensionējušos un segtu trūkumu, kas radīsies jaunu regulāciju rezultātā. Aplēses liecina, ka gandrīz puse ASV pilotu ir vecāki par 50 gadiem.

Lidsabiedrību savienība Star Alliance kopā ar biedru lidsabiedrībām Lufthansa un United Airlines attīstīs jaunu IT sistēmu paaudzi lidsabiedrību pasažieru apkalpošanas nozarē. Iesaistītie dalībnieki kopā ir devuši uzdevumu IT apgādātājam Amadeus, kas specializējas ceļojumu tehnoloģijās, izstrādāt aliansei kopīgu IT platformu (Common IT-Platform). Tās ietvaros Lufthansa un United Airlines aizvietos šobrīd esošo veco IT sistēmu sastāvdaļas. Tiek plānots to izplatīt arī starp citām biedru lidsabiedrībām. Star Alliance vadītājs J.Albrehts atzīst, ka ar Star Alliance kopīgo IT platformu tiks īstenoti ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Galvenais mērķis ir uzlabot klientu apkalpošanu, ievērojami samazināt IT izmaksas, kā arī daudz ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus. Hosē Antonio Tazons (José Antonio Tazón), Amadeus prezidents un vadītājs: “Mēs esam lepni par to, ka esam izvēlēti no slavenāko IT piedāvātāju vidus. Šis paziņojums izceļ "Altea suite" unikālo vērtību IT risinājumu nozarē lidsabiedrībām un aliansēm patreizējos konkurences apstākļos.” Lufthansa un United Airlines aizvietos savas līdzšinējās vecās sistēmas ar vienu kopīgu tehnoloģiju platformu, kas balstīsies uz nozares vadošajiem produktiem, kā arī jaunākajām tehnoloģijām. Jauno sistēmu pielāgos, lai labāk izpildītu klientu prasības mainīgajos tirgus apstākļos un vienlaicīgi tā ļaus partneru lidsabiedrībām ievērojami samazināt izdevumus. „Jaunā kopīgā IT platforma ir nozīmīgs solis gan pasažieriem, gan Star Alliance un Lufthansa, kas piedāvās klientiem vēl labāku apkalpošanu sākot ar rezervēšanu un līdz pat biļešu reģistrēšanai“, skaidro W.Meirhūbers (Mayrhuber), Deutschen Lufthansa AG valdes priekšsēdētājs. Viņš arī atzīst, ka kopīga IT produkta izveide liecina par padziļinātu sadarbību Star Alliance ietvaros, attīstot kopīgus produktus un Star Alliance nav pārdošanas un mārketinga apvienība, bet gan alianse, kas strādā klientu labā. Šobrīd lidsabiedrību izmantotās IT sistēmas balstās uz dažādām tehnoloģijām, bet jaunā platforma būs balstīta uz vienotu tehnisko infrastruktūru un programmatūru. Jaunās sistēmas būtība ir uzlabota klientu apkalpošanas darbība, gan pārdošanas nozarē, gan arī lidostas reģistrācijas nodaļā un tā ietver tādus darījumus kā lidojumu plānu, pieejamību, regularitāti, rezervēšanu, lidojumu cenas, biļešu izsniegšanu un piereģistrēšanu. Labāku klientu apkalpošanu sasniegs, pateicoties vienkāršākai lietošanai, kā arī pateicoties kopīgai datu bāzei un uzlabotai datu kvalitātei, kas būs pieejami lidsabiedrības apkalpošanas personālam, apkalpojot Star Alliance klientus. G.Tiltons, United priekšsēdētājs uzskata, ka Star Alliance kopīgā IT platforma ļaus piedāvāt klientam tādu pakalpojumu, kādu viņš vēlas: ērti un vienkārši. Tāpat kā United, tā arī Star Alliance koncentrējas uz to, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu vislabāko iespējamo klientu apmierinātības līmeni. Pateicoties kopīgajai IT platformai, kas balstās uz jaunāko tehnikas stāvokli, lidsabiedrības dažādos veidos spēj ietaupīt izdevumus. Tas ietver sevī sākotnējās attīstības, apkalpošanas un turpmākās attīstības izmaksas. Automatizējot darījuma procesus, ir iespējams vēl papildus ietaupīt izmaksas. Turklāt platforma ļaus lidsabiedrībām ātrāk tirgū ieviest jaunus produktus un paplašināt darbību. „Kopīgā IT platforma ir piemērs tam, kādu mēs iedomājamies sadarbību nākotnē Star Alliance ietvaros. Līdz šim ļoti bieži mums bija jānodarbojas ar to, lai padarītu pieejamos produktus atbilstīgus aliansei. Kopīgās IT platformas gadījumā jau no paša sākuma runa bija par to, lai ieviestu vienu produktu mūsu sadarbības lidsabiedrībām“, tā uzsver J. Albrehts, Star Alliance vadītājs. 2006. gada 2. pusē Lufthansa uzsāks pārnest patreizējās sistēmas pirmās funkcijas uz kopīgo IT platformu. Pilnīga sistēmas pārveide ir jāpabeidz līdz 2007. gada beigām. United patreiz strādā pie tā, lai galīgi noteiktu sistēmas pār

Eiropas Savienība pieprasa, lai Krievijā tiktu atcelts tā saucamais “royalties” jeb nodoklis, ko lidsabiedrības maksā par atļauju pārlidot Krievijas teritorijai. Šis nodoklis gadā sasniedz 200 miljonus ASV dolāru. ES apgalvo, ka tā ir atradusi abām pusēm piemērotu risinājumu, taču Krievijas Satiksmes ministrija atsakās to pieņemt. “royalties” vēsture aizsākās 1970. gadā, kas Padomju Savienība atļāva ārvalstu lidsabiedrībām lidot pāri Sibīrijai ar degvielas uzpildes iespēju Maskavā. Par to lidsabiedrībām bija jāmaksā nodeva krievu nacionālajai lidsabiedrībai Aeroflot. Ārvalstu lidsabiedrības piekrita šādam lēmumam, jo vienīgā alternatīva Sibīrijai bija lidojums pāri Ziemeļpolam, kas ir par astoņām stundām ilgāks. Taču lidsabiedrībām sākot izmantot tālo lidojumu lidmašīnas, kas varēja veikt pārlidojumu bez degvielas uzpildes Maskavā (non-stop lidojumi), radās zaudējumi Krievijai. Rezultātā Maskava astoņdesmito gadu vidū ieviesa jaunus noteikumus, proti, ārvalstu lidsabiedrībām ir jāmaksā pārlidošanas nodoklis, neatkarīgi no tā vai tiek veikta nolaišanās Krievijā vai nē. Tagad ES norāda, ka šim pārlidošanas nodoklim varētu aizkavēt Krievijas pievienošanos Pasaules Tūrisma organizācijai (PTO). Krievijas puse ir izteikusi paskaidrojusi ES, ka tā vēlas šo nodokli paturēt vēl līdz 2013. gadam, jo no šīs naudas, ko iekasē tikai Aeroflot, tiek finansēta Krievijas lidojumu drošības sistēmas modernizācija. Aeroflot viceprezidents Levs Košhļakovs ES piedāvājumu pielīdzina “politiskai izspiešanai”. Pēc viņa atzinuma ES piedāvājums ir tikai par labu vienai pusei un līdz ar to šī jautājuma izskatīšana vēl varētu palikt neskarta līdz pat 2013. gadam. Arī Krievijas Gaisa satiksmes federālā aģentūra uzskata, ka “royalties” atcelšanas noteikumi nedrīkstētu ietekmēt Krievijas pievienošanos PTO, bet tie ir vairāk orientēti uz Krievijas gaisa telpas atvēršanu ārvalstu lidsabiedrībām.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

airBaltic draud uzkāpšana uz tā paša grābekļa, tāpat kā jau bankrotējušajām lidsabiedrībām Malev un Spanair, tāpēc Latvijas nacionālajai.

Eirozonas krīze, pieaugošas degvielas izmaksas un lielais nodokļu slogs Eiropas lidsabiedrībām šogad radīs 600 miljonus dolāru lielus zaudējumus, prognozējusi Straptautiskā Aviotransporta asociācija (IATA). Eiropas reģionālajiem gaisa pārvadātājiem, pie kuriem pieskaitāms arī airBaltic, situācija ir sevišķi sarežģīta.

Konkurence savā starpā un ar zemo cenu lidsabiedrībām ir nežēlīga, ieņēmumi ir nepietiekami, bet Eiropas Komisija arvien stingrāk raugās uz valsts piešķirtajiem aizdevumiem lidsabiedrībām, nereti kvalificējot tos kā neatļautu valsts atbalstu un liekot atmaksāt.

Skumjākais no nesenajiem piemēriem tam ir ungāru lidkompānija Malev, kam Eiropas Komisija (EK) janvāra sākumā piesprieda atmaksāt teju 400 milj. dolāru lielo valsts atbalstu, tādējādi pieliekot punktu 66 gadus ilgušajai Malev darbībai. Malev nebūt nav vienīgā lidkompānija, kas pašlaik ir zem EK lupas - ir uzsākta izmeklēšana par 172 milj. dolāru lielo iespējamo Maltas valdības restrukturizācijas atbalstu Air Malta, izmeklēšana turpinās Czech Airlines, arī Slovēnijas Adria Airways dzīvo no valsts fondu atbalsta - pērn Slovēnijas valdība lidsabiedrībā ieguldīja 49,5 milj. eiro.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga pārkāpusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, lidsabiedrībai Ryanair piemērojot ievērojami zemāku maksu par lidostas pakalpojumiem nekā lidsabiedrībai airBaltic, atklājusi Konkurences padome.

Padome lidostai piemērojusi sodu 50 tūkst. Ls apmērā, kā arī uzlikusi par pienākumu par saviem pakalpojumiem piemērot pamatotus un nediskriminējošus maksājumus, lidsabiedrībām nodrošinot skaidri saprotamu informāciju par to, cik maksā katrs lidostas pakalpojums.

Salīdzinot abām lidsabiedrībām piemērotos maksājumus, KP atklāja, ka par līdzvērtīgiem pakalpojumiem – bagāžas apstrādi, pasažieru kāpņu nodrošināšanu, gaisa kuģu izstumšanu pirms izlidošanas u.c. – airBaltic lidostai maksājusi par 82% vairāk nekā Ryanair. Turklāt airBaltic vēl papildus bijis jāapmaksā lidostas administratīvās izmaksas, kas Ryanair nebija jāmaksā, tā minēto procentuālo atšķirību vēl palielinot, atzīmē padome.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

ASV ir izdots jauns likums, kas paredz, ka visu līniju lidsabiedrībām ir jāpiereģistrē visu pasažieru personas dati ASV muitā. Šis likums skar gan tās līnijas, kas lido uz ASV, gan arī tās kas veic tikai starpnosēšanos ASV. Visām lidsabiedrībām pēc ASV iestāžu rīkojuma jānodod ir savu pasažieru vārdi un dzimšanas dati, biļetes rezervēšanas datums, lidojuma numurs, kā arī pases numurs. Dati jau tūlīt pēc pasažieru reģistrēšanās tiks pārsūtīti ASV iestādēm. Atsaucoties uz iepriekšējiem datiem, ASV iestādēm nebija pilnīgi pieejami dati no Eiropas lidsabiedrībām, piemēram, par daudzlidotāju programmas pasažieriem. Lidsabiedrība Lufthansa sakarā ar šo jauninājumu ir lūgusi ceļojumu birojus, par to tālāk informēt klientus jau pirms biļešu rezervēšanas. Bet ja klients atsakās nodot savus datus, tad lidojumu rezervēt nebūs iespējams. Avots: FVW

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Ceturtdien, 25.oktobrī, laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, Db.lv piedāvā apskatīt desmit TOP 500 uzņēmumus, kuriem 2006. gadā bija vislielākie zaudējumi.

1. BITE Latvija - zaudējumi 2006. gadā bija 9,19 miljoni LVL;

2. Latvijas kuģniecība - zaudējumi 2006. gadā bija 8,26 miljoni LVL;

3. IT investīcijas - zaudējumi 2006. gadā bija 4,94 miljoni LVL;

4. Latvijas Pasts - zaudējumi 2006. gadā bija 4,88 miljoni LVL;

5. LatRosTrans - zaudējumi 2006. gadā bija 4,87 miljoni LVL;

6. Kālija Parks - zaudējumi 2006. gadā bija 4,73 miljoni LVL;

7. INT Latvija - zaudējumi 2006. gadā bija 4,39 miljoni LVL;

8. LSC Shipmanagement - zaudējumi 2006. gadā bija 3,32 miljoni LVL;

9. Palink - zaudējumi 2006. gadā bija 3,20 miljoni LVL;

10. Preses nams - zaudējumi 2006. gadā bija 3,11 miljoni LVL.

Starptautiskajai lidostai Rīga mēreni jāpalielina tarifi lidsabiedrībām, jo lidostai nav jālepojas ar zemiem tarifiem, bet gan ar pakalpojuma kvalitāti un drošības garantijām, jo šie ir galvenie argumenti, lai piesaistītu tālo reisu maršrutus un attīstītu pasažieru tranzīta plūsmas, norāda lidostas jaunais vadītājs Andris Liepiņš.

Jautāts, vai, palielinot tarifu, Rīga nebūs dārgāka par Viļņu vai Tallinu, lidostas vadītājs norāda, ka patlaban Rīga esot vienādā līmenī ar kaimiņvalstīm, taču Rīga no pakalpojuma un kvalitātes viedokļa, kā arī no aviokompāniju ieinteresētības tomēr esot daudz pievilcīgāka. «Esam lielāki un tādējādi arī pievilcīgāki. Protams, nevaram būt nesamērīgi dārgāki, kā, piemēram, Helsinki, bet ir pamats runāt par mērenu pakalpojumu cenu kāpumu,» uzsver Liepiņš.

Tāpat viņš skaidro, ka vēlas veidot tādu tarifa politiku, kas būtu interesanta zemo cenu lidsabiedrībām, kā arī bāzes lidsabiedrībām - Wizz Air un airBaltic, jo tās notur tranzīta plūsmas. Vienlaikus tarifu politikai esot jābūt pietiekami atraktīvai, lai ieinteresētu lidsabiedrības no lidostas veikt garos lidojumus.

Lietuva gada laikā cer atrast starptautisku lidsabiedrību, kas varētu veikt biznesa reisus starp Viļņu un Londonu, trešdien preses konferencē paziņojis triju Lietuvas lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai ģenerāldirektors Ģedimins Almants.

Pēc viņa teiktā, konkurss par šāda pakalpojuma sniegšanu varētu tikt izsludināts šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

«Izraudzīts stingrs formāts - Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas paredz skaidru birokrātisko procesu, kurš jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Tas jau uzsākts, lai mēs varētu nodrošināt šos reisus, nepārkāpjot noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu,» norādījis Almants. «Saskaņojam ar EK, ar lidsabiedrībām, ar lidostām. Izraudzīta arī lidosta - tā būs Londonas Sitijas lidosta.»

Vienlaikus viņš pieļāvis iespēju, ka konkurss netiks izsludināts, ja interesi par šādiem reisiem neizrādīs neviena lidsabiedrība.

Lietuvos oro uostai jau labu laiku cenšas piesaistīt kādu tradicionālo aviokompāniju, kura varētu pārvadāt biznesa klientus starp Viļņu un Londonas Sitijas, Hītrovas vai Getvikas lidostām pietiekami ērtā laikā un piemērotās lidmašīnās.

Zemo izmaksu lidsabiedrībām Ryanair un Wizz Air no nākamā gada Viļņas lidostā tiks atcelti nodevu atvieglojumi, vēsta Vz.lt.

Kā piektdien intervijā LRT radio norādījis Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups, no gadumijas visām kompānijām Viļņas lidostā būs vienādi noteikumi un vienādas nodevas. Tas attieksies arī uz Ryanair un Wizz Air, ar kurām pirms četriem gadiem, vēloties piesaistīt zemo izmaksu lidsabiedrības, tika parakstīti līgumi, kas paredz atvieglojumus, taču šo līgumu termiņi nākamgad beigsies.

«Viļņā zemo izmaksu lidsabiedrībām vairs nebūs paredzēti īpaši, no pārvadāto pasažieru skaita atkarīgi nodevu nosacījumi, turpretī Kauņā ilgtermiņa kontrakts aviokompānijai Ryanair arī turpmāk nodrošinās visai labvēlīgus darbības nosacījumus,» izdevumam Vz.lt sacījusi uzņēmuma Lietuvos oro uostai Komunikāciju un mārketinga nodaļas vadītāja Indre Baltrušaitiene, skaidrojot, ka Viļņas lidostai nākas vienādot nodevas «ētiskas partnerības un biznesa attiecību vārdā».

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Šajā un nākamajā gadā palielināsies Ziemeļvalstu banku kredītu zaudējumi, ko veicina Baltijas valstu ekonomikas kritums un recesija pašu banku valstīs, liecina 17 Reuters aptaujāto ekspertu prognozes.

Sešas lielākās Ziemeļvalstu bankas – Nordea, Swedbank, SEB, Handelsbanken, Danske bank un DnB Nor – varētu šogad pieredzēt kredītu zaudējumus 10.7 miljardu eiro apmērā..

Nākamajā gadā kopējie zaudējumi var sasniegt 11.2 miljardus eiro, no kuriem Baltijas valstu zaudējumi var samazināties līdz 2.6 miljardiem eiro.

Sagaidāmie Swedbank zaudējumi ievērojami palielinājušies pēdējo mēnešu laikā. Šogad bankas kredītu zaudējumi var sasniegt 2.96 miljardus dolāru.

«Runas par lata devalvāciju ir palielinājušas risku pēdējo mēnešu laikā un arī situācija šeit ir ievērojami pasliktinājusies,» norādījis Danske Bank analītiķis Pērs Gronborgs.

Eiropas Komisija ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu lidsabiedrībai airBaltic, kuras lielākais akcionārs ir valsts, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Šobrīd Komisija šaubās par to, ka šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļinātas izmeklēšanas sākšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus, liecina informācija vietnē europa.eu.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija pēc savas iniciatīvas sāka ar tiem iepazīties un saņēma arī divas sūdzības. Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem pasākumiem:

ASV pasts nonācis dziļā krīzē, tāpat kā tā privātajiem konkurentiem Amerikā UPS un FedEX, ASV pastam 2009. gads draud ar rekordlieliem zaudējumiem— 7 miljardiem dolāru, raksta Spiegel.

1775. gadā kā pirmais dibinātais ASV valsts uzņēmums, ASV pasts tagad atrodas bankrota priekšā. 2009. gadā tā zaudējumi draud pieaugt par divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, līdz 7 miljardiem dolāru, turklāt tas notiek, neskatoties uz drastisku personāla samazināšanu un standartvēstuļu sūtījuma maksas pacelšanu no 42 uz 44 centiem.

7 miljardu dolāru lieli zaudējumi ir vēl labākais variants, eksperti runā jau par 12 miljardiem 2009. gadā. Jāpiebilst, ka ASV pasts ar vairāk nekā 650 tūkst. darbiniekiem ir otrais lielākais publiskais darbadevējs ASV, kura bankrots izraisītu visai nepatīkamas sekas. ASV pasta pārvadātie sūtījumi par 2008. gadā samazinājās par 9.5 miljardiem vienību līdz 203 miljardiem, bet šogad draud sarukt vēl par 28 miljardiem. Iemesls: samērā dārgi un neefektīvi pakalpojumi.

Parādnieces lidsabiedrības no NVS valstīm – Armēnijas, Gruzijas, Kazahstānas un Ukrainas no 1. oktobra nedrīkst vairs lidot uz Krievijas lidostām. Tā ir paziņojis Krievijas Satiksmes ministrs Igors Levitins. Tomēr šobrīd šis aizliegums neskar gandrīz nevienu aktīvu lidsabiedrību, jo lielākā daļa parādu ir no uzņēmumiem, kas pa šo laiku jau ir bankrotējuši. Lidsabiedrībām, kas šobrīd no NVS valstīm piedāvā lidojumus uz Krieviju, ir tikai minimāli parādi vai to vispār nav. Lidsabiedrībām Dnepravia un Kabi no Ukrainas, piemēram, kopā parādi sastāda 250 ASV dolārus, kamēr Ukrainas lidsabiedrību, kuras vairs neeksistē, parādi kopumā ir vairāk nekā 5 miljoni ASV dolāri. Līdzīga situācija ir ar Armēnijas uzņēmumiem, tā informē interneta avīze "russland-aktuell". Parādi 2,7 miljonu ASV dolāru apmērā, no kuriem uz eksistējošo lidsabiedrību rēķina ir aptuveni 6.000 ASV dolāri. Šobrīd uz Krieviju lidojošās lidsabiedrības no Gruzijas un Kazahstānas vispār ir bez parādiem. Tomēr Krievija grib vecos parādus 3,6 miljoni ASV dolāri (Gruzija) un 5,5 miljoni ASV dolāri (Kazahstāna) atgūt no citiem uzņēmumiem. Krievijas Satiksmes ministrs baidās, ka šie rēķini pazudīs aizmirstībā. Tādēļ draudi slēgt gaisa telpu ir vairāk taktisks gājiens, lai neļautu aizmirst par šo tēmu. Krievijas Satiksmes ministrs cer, ka vai nu šobrīd aktīvās lidsabiedrības, tālākās attīstības interesēs Krievijā, uzņemsies šos bankrotējušo uzņēmumu parādus, vai arī valstis darīs kaut ko lietas labā. Kādā preses paziņojumā Satiksmes ministrs norādīja uz to, ka Ukraina pamatā ir piekritusi savas it kā bankrotējušās lidsabiedrības Airlines Ukraine parādu 4,5 miljonu ASV dolāru apmērā dzēšanai, tomēr līdz šim Ukrainas puse neko šo saistību sakarā nav darījusi. Avots: Eiropa.lv

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

ASV Transporta ministrija trešdien aizliegusi pārdot biļetes pasažieru avioreisiem uz Baltkrieviju, tostarp tiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos.

Izņēmumi no šiem noteikumiem būs iespējami humānu apsvērumu dēļ, kā arī sakarā ar iemesliem, kas saistīti ar ASV nacionālajām interesēm un drošību.

Avioreisu ierobežošana starp ASV un Baltkrieviju atbilst ASV ārpolitikas interesēm, ņemot vērā aviokompānijas "Ryanair" komercreisa lidmašīnas piespiedu novirzīšanu uz Minsku, iepriekš norādīja ASV Valsts departaments.

Baltkrievija 23.maijā piespieda Minskā nosēsties ceļā no Atēnām uz Viļņu esošo lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu nolūkā aizturēt opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču. Līdz ar Protaseviču tika aizturēta viņa draudzene Sofija Sapega.

Reaģējot uz šo "gaisa pirātisma" akciju, Eiropas Savienība liegusi baltkrievu lidsabiedrībām veikt lidojumus uz savu teritoriju, kā arī uzdevusi dalībvalstu lidsabiedrībām atturēties no Baltkrievijas gaisa telpas izmantošanas.

ASV kompānija Boeing un Indonēzijas lidsabiedrība Lion Air oficiāli parakstījušas darījumu par 230 lidaparātu piegādi. Darījuma vērtība tiek lēsta 22,4 miljardu ASV dolāru apmērā, un tas ir lielākais komerciālās aviācijas vēsturē, vēsta AFP.

Indonēzijas aviokompānija pasūtījusi 201 Boeing 737MAX un 29 Boeing 737–900ER lidaparātus. Tāpat Indonēzijas lidsabiedrībai ir arī tiesības vēlāk iegādāties papildus 150 lidaparātus.

Darījums tika noslēgts aizvadītajā novembrī, ASV prezidenta Baraka Obamas Indonēzijas vizītes laikā. Paredzēts, ka pirmās lidmašīnas Indonēzijas aviokompānijai tiks piegādātas 2017. gadā. Visas lidmašīnas plānots piegādāt līdz 2026. gadam.

«Mēs esam sajūsmināti, ka būsim pirmā aviokompānija Āzijā, kura lidos ar Boeing 737MAX,» sacīja Lion Air dibinātājs un direktors Rušdi Kirana (Rusdi Kirana). R. Kirana arī norādīja, ka finansējumu apjomīgajam pirkumam paredzēts piesaistīt no ASV Eksporta Imoprta bankas, kā arī no privātām bankām.