Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Šodien ar Ministru kabineta rīkojumu Tieslietu ministrijai (turpmāk - TM) tika atļauts noslēgt līgumu ar SIA Arbor Medical Korporācija par Latvijas Cietumu slimnīcas Olaines cietumā aprīkošanu ar medicīniskām iekārtām, saimniecības inventāru un autotransportu par summu Ls 691 138, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pēdējos gados saņemta nopietna starptautisko institūciju kritika un kategoriski norādījumi par Latvijas Cietumu slimnīcas nekavējošu slēgšanu. Arī Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (turpmāk - MADEKKI) regulāri apsekojusi Latvijas Cietumu slimnīcu un pēdējo gadu laikā saņemti vairāki brīdinājumi par tās slēgšanu sakarā ar neatbilstību noteiktajām prasībām. 2006. gada martā MADEKKI pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Latvijas Cietumu slimnīca tiks slēgta 2007. gada 7. aprīlī, ja līdz tam netiks nodrošināta tās darbība atbilstošās telpās.

Slovēnijas vēstniece Helēna Drnovšeka Zorko (Helena Drnovšek Zorko), kura aizvadītajā nedēļā Japānā parakstīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), atvainojusies par līguma parakstīšanu.

Vēstniece skaidro, ka ACTA parakstījusi bezrūpības dēļ un tāpēc, ka neesot pievērsusi tam nepieciešamo uzmanību. «Vienkārši sakot, es skaidri nesasaistīju līgumu, kuru man uzdots parakstīt, ar līgumu, kurš, saskaņā ar manu pilsonisko pārliecību, ierobežo brīvību iesaistīties lielākajā un nozīmīgākajā tīklā cilvēces vēsturē,» izplatītajā paziņojumā norāda vēstniece.

Slovēnijas vēstniece norāda, ka esot atļāvusi sev pilsoniskās bezrūpības periodu. Vēstniece skaidro, ka viņai bijusi vajadzīga atpūta un šādos gadījumos nesanāk novērtēt parakstītā nozīmīgumu.

Tāpat vēstniece vēlas atvainoties jo esot izpildījusi savu dienesta pienākumu, bet neesot izpildījusi savu pilsonisko pienākumu. H. Zorko arī norāda, ka pēdējā laikā viņa ir tikusi «dēmonizēta» - kā kāds, kurš tālu prom, pēc savas iniciatīvas, kaut ko paraksta. «Tas ir bīstami, jo tas novērš uzmanību no tiem, kuriem bija tiesības izlemt, un, kas izlēma, ka Slovēnija parakstīs ACTA. To izlēma Slovēnijas valdība,» skaidro vēstniece.

Piektdien, 9.novembrī, Saeimā notiks seminārs Par vīriešu un sieviešu līdztiesīgu piedalīšanos politisko lēmumu pieņemšanā un situāciju šajā jomā 2007.gadā, kurā tiks spriests par iespējām palielināt politikā iesaistīto sieviešu skaitu.

Semināra dalībnieki uzstāsies ar ziņojumiem par sieviešu pārstāvību parlamentos, valdībās un starptautiskajās organizācijās, kā arī par Ziemeļvalstu pieredzi, sasniedzot vislielāko politikā iesaistīto sieviešu īpatsvaru Eiropā. Tā dalībnieki uzzinās par sieviešu pārstāvību Latvijas un citu Baltijas valstu parlamentos un valdībās, kā arī diskutēs par Ziemeļu Padomes īstenotajiem pasākumiem, kas ļauj Dānijai, Īslandei, Somijai un Zviedrijai palielināt sieviešu iesaistīšanos politiskajā dzīvē, informēja Saeimas Preses dienests.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) 2006.gada rezolūcijā tiek izteikts aicinājums Eiropas valstīm izveidot mehānismus, kas ļautu panākt to, ka vismaz 40 procenti valdības un vēlēto institūciju locekļi ir sievietes.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns devies uz Igauniju, lai apmeklētu Viru cietumu, jo, kā zināms,Latvijas pusei ir jāizvērtē, vai veidot savu būvprojektu jaunajam cietumam, vai arī iegādāties Igaunijas izstrādāto.

Pēc tieslietu ministra teiktā vizītes mērķis esot ne tikai jaunu cietumu būvniecība, bet arī cietumu reforma, kas padarīšot soda izpildes sistēmu efektīvāku un valstij ekonomiski izdevīgāku, jo samazināsies ieslodzīto skaits un izdevumi sodu izpildes sistēmas uzturēšanai ilgtermiņā.

Tieslietu ministrija ir ņēmumsi vērā Igaunijas pieredzi jauno cietumu būvniecībā izstrādājot Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Jāatgādina, ka Minitsru kabinets ir atbalstījis šo koncepciju, apstiprinot arī budžetu 55,49 milj. Ls apmērā jauna cietuma celtniecībai Olainē, kas varētu sākties 2015.gadā.

Igaunijā šobrīd ir četri cietumi - Murru un Harku apvienotais cietums, Tallinas, Tartu un Viru cietums. Tā rezultātā tuvākajā laikā Igaunijā būs pilnībā pabeigta cietumu sistēmas reforma, būtiski samazinot cietumu skaitu.

Ir pārrunāta iespēja par speciāla avioreisa rīkošanu Latvijas valstspiederīgo evakuēšanai no Itālijas, intervijā Latvijas Radio atklāja Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa, kura gan atzina, ka nezina, cik tālu šāds iespējams risinājums ir nonācis.

Vaicāta, vai varētu tikt rīkots speciāls reiss valstspiederīgo evakuācijai, vēstniece izteicās šādi: "Sapratu, ka ministrija rīkoja tikšanos ar atbildīgajiem dienestiem (..) Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ko nevaru apstiprināt, šāda iespēja tika izskatīta".

Kā pauda vēstniece, ja būs tāda nepieciešamība, reāli skaitļi vai fakti, tāda iespēja varētu tikt izskatīta, bet viņa nevar pateikt, cik tālu šāds iespējams risinājums nonācis.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Lūgta komentēt informāciju par to, ka gandrīz pēdējā brīdī pirms lidojumu atcelšanas uz Itāliju devusies slēpot Latvijas Arhitektu savienības slēpotāju grupa, vēstniece norādīja uz "bezatbildīgās" tūrfirmas atbildību, kas esot atļāvusi un pat ieteikusi šiem cilvēkiem braukt brīdī, kad bija zināms, ka vismaz Ziemeļitālija ir sarkanajā zonā. Viņa uzsvēra, ka tūrfirmai arī ir pienākums meklēt risinājumu, kā palīdzēt cilvēkiem atgriezties.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

«Nāk pirkt gardumus, kā jau sievietes, grib sevi palutināt ar konfektēm, cepumiem, šokolādēm. Saldējums labi iet - veidu mums daudz,» pārcilājot Tio un Ekselences kārbiņas, laikrakstam Diena stāstījusi Iļģuciema sieviešu cietuma veikala Mego pārdevēja Vita (vārds mainīts, jo atklāt īsto viņa nav vēlējusies).

Tirgotāja novērojusi, ka pirkumā ieslodzītās parasti iekļauj kafiju, vairāku veidu tējas, divu veidu desas vai kādu citu gaļas izstrādājumu, saldumus, veļas pulveri un tualetes papīru. Smēķētājas - arī cigaretes, taču nedēļā nedrīkst iegādāties vairāk par desmit paciņām.

Vita laikrakstam atklājusi, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā. «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebildusi Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova.

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniegušas divas Latvijas kompānijas - Re&Re un UPB, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Kopumā konkursa dokumentāciju izņēma astoņas kompānijas. Kā atgādināja ministrijā, Liepājas cietums saskaņā ar likumu ir klasificēts kā valsts noslēpumu saturošs būvprojekts, tādēļ papildus pieredzei un finanšu rādītājiem kā viena no prasībām pretendentiem tika piemērots industriālās drošības sertifikāts, kas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas glabāšanas drošumu.

"Interese par Liepājas ieslodzījuma vietas iepirkumu bija ļoti liela. Bija interese arī no ārvalstīm, piemēram, no Īrijas un Lietuvas. Zinām, ka par konkursu interesējās arī starptautisku kompāniju meitas uzņēmumi Latvijā. Pretendentiem, ņemot vērā projekta sarežģītības pakāpi, bija vairāki precizējoši jautājumi, lai varētu sagatavot iespējami kvalitatīvāku piedāvājumu. Esam gandarīti, ka iepirkuma pirmā daļa ir sekmīgi noslēgusies un esam saņēmuši divus nopietnus piedāvājumus. Tas norāda, ka iepirkuma konkursa nolikuma sagatavošana bijusi atbilstošā profesionālā līmenī," informēja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Agris Balodis.

"Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā," norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Noslēdzot iepazīšanos ar ieslodzījuma vietām pirms tiek pabeigts darbs pie Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte 31.janvārī apmeklēja divus Daugavpilī izvietotos cietumus - Daugavpils cietumu un Grīvas cietumu.

"Situācijas ieslodzījuma vietās izpēte manī ir nostiprinājusi pārliecību, ka pastāvošās problēmas jārisina nekavējoties un kompleksi, ja mēs patiešām vēlamies samazināt atkārtotu noziegumu skaitu un, līdz ar to, ietaupīt nodokļu maksātāju naudu," paziņoja G.Bērziņš. "Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā. Taču tas tā nav – pašlaik ne viens vien, kas izcietis sodu un atgriezies brīvībā, pēc kāda laika atkal nostājas uz noziegumu ceļa. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir jāmaina attieksme un ieslodzījuma vietai jākļūst par pirmo posmu cilvēka ceļā uz atgriešanos civilizētā sabiedrībā, kurā cilvēks gūst ienākumus ar savu darbu, nevis veicot noziegumus."

Aizvadītajā tūrisma sezonā Liepājas Karostas cietumu apmeklēja vairāk nekā 3000 cilvēku no Lietuvas. Vairākas Lietuvas tūrisma firmas jau kļuvušas par Karostas cietuma pastāvīgiem sadarbības partneriem, bieži tiek rīkoti korporatīvie pasākumi Lietuvas uzņēmējiem, informē Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB).

Visciešākā sadarbība izveidojusies ar tūrisma aģentūrām no Viļņas, Šauļiem un Kelmes. Lielākā daļa lietuviešu, atbraukuši uz Liepāju, izvēlas aktivitātes cietumā, kā arī pasūta ekskursijas pa Liepājas centru, Karostu un ekskursiju ar lāpām pa Ziemeļu fortiem. Ir arī tādas grupas, kas savā maršrutā Karostas cietumu izvēlējušās par vienīgo pieturvietu Liepājā un tūlīt pēc izrādes Aiz restēm dodas tālāk uz citām Latvijas pilsētām.

Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pastiprinātu interesi par Karostas cietumu izrādījuši ļaudis no Krievijas un Baltkrievijas. Arī Krievijas mediji ieinteresējušies par cietumu. Nesen sagatavots vizuālais materiāls par Karostas cietumu un pēc izdevēja pieprasījuma nosūtīts publicēšanai Aeroflot Style Magazine. Karostas Glābšanas biedrība (KGB), kas apsaimnieko Karostas cietumu, plāno nākamajā sezonā vairākas jaunas mārketinga aktivitātes, ar kuru palīdzību mēģinās piesaistīt vēl vairāk tūristu no Lietuvas un Krievijas. Karostas cietums gatavojas piedalīties Starptautiskajā tūrisma izstādē VIVATTUR 2009, kas notiek Viļņā 2009. gada februāra beigās.

Liepāja līdz ar Daugavpili un Olaini šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamām vietām, kur tuvāko gadu laikā Tieslietu ministrija plāno celt pirmo jauno un moderno cietumu, trešdien, tiekoties ar Liepājas pilsētas domes vadību, apliecināja tieslietu ministre Baiba Broka.

Viesojoties Liepājas domē, B. Broka apliecināja, ka valdībā apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz vairāku jaunu cietumu būvniecību Latvijā, no kuriem viens varētu atrasties arī Liepājā. Tāpat jauni cietumi plānoti arī Daugavpilī un Olainē, taču vēl neesot pieņemts lēmums par to, kurā no minētajām vietām tiks celts pirmais no jaunajiem cietumiem.

B. Broka uzsver, ka, ņemot vērā, ka jauno cietumu būvniecībā plānots pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, šobrīd valdībā ir pieņemts lēmums slēgt līgumu ar ekspertiem no Igaunijas, kas izvērtēs visas trīs piedāvātās iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un eksperti būs tie, kas pieņems lēmumu, kura no šīm vietām būs atbilstošākā un piemērotākā izmaksu ziņā.

«Apsveicami, ja šogad Indijā Latvija atvērs savu vēstniecību, jo tas vairāk pievērsīs indiešu uzņēmēju uzmanību jūsu valstij,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Indijas vēstniece Latvijā Banašri Boze Harisone.

Viņa augstu novērtējusi arī to, ka Latvijā jau ir atvērts Indijas vīzu pieteikumu centrs, kas atvieglos interesentiem vīzu kārtošanas procesu.

«Indijas cilvēki maz zina par Latviju, kas viņu izpratnē ir jauna valsts. Ja viņi domā par biznesu Eiropā, viņi neapsver domu par Latviju,» laikrakstam teikusi vēstniece.

Tagad, kad tiks atvērta vēstniecība, Indijas uzņēmējiem varētu rasties papildu interese, turklāt Indijas uzņēmējiem esot būtiski, lai pilsētā būtu indiešu restorāns. «Kad deviņdesmito gadu sākumā strādāju Budapeštā, tur nebija indiešu restorānu, bet tas indiešu uzņēmējiem ir būtiski, jo tad viņiem ir sajūta, ka pret viņiem valda draudzīga attieksme. Šajā ziņā Latvija izpilda «testu», jo te ir vairāki indiešu restorāni,» piebildusi vēstniece.

Šobrīd saviem ikmēneša izdevumiem līdzi seko 93 % iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Rūpīgāk savu naudu plāno vīrieši – viņi biežāk nekā sievietes uzskaita gan savus ienākumus, gan izdevumus (42 % vīriešu un 30 % sieviešu). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45 % sieviešu pret 32 % vīriešu).

51 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25 % aptaujāto. 21 % respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu čekus.

Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu, vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.

Ministru Kabineta komiteja atbalstījusi jaunās Latvijas cietumu sistēmas izveidi, kas 30 gadu periodā paredz valsts un privātās partnerības ietvaros ieguldīt cietumu sistēmā vairāk nekā 394 miljonus latu, no kuriem 2010.—2012.g. periodā jau būtu jāiegulda 3.7 milj. Ls.

Pirmais solis būtu Olaines 1200 vietu cietuma izbūves pilotprojekts līdz 2014. gadam, savukārt Brasas, Pārlielupes un Iļģuciema sieviešu cietumi sakarā ar jauno cietumu tiktu slēgti. Par jaunā cietuma būvniecību savu interesi jau izrādījušas tādas būvniecības firmas kā Re&Re, Arčers, Skonto būve, NCC un Merks. Ieslodzījuma vietu sistēmas restrukturizācija paredz to vienmērīgu sadalījumu pa visu Latvijas teritoriju (pašlaik, piemēram, Kurzemē ir tikai 1 cietums) kā arī cietumu pielāgošanu mūsdienu prasībām. Daļa Latvijas cietuma ēku ir būvētas 19. gadsimtā un pārējās padomju laikā.

Trešdien, 1.augustā, ASV vēstniece Ketrīna Toda Beilija pasniegs ASV Valsts sekretāres Kondolīzas Raisas balvu par ieguldījumu sieviešu tiesību un progresa veicināšanā Ilzei Jaunalksnei, kas balvu saņem par ieguldījumu pētnieciskajā žurnālistikā, Db.lv informēja ASV vēstniecība Rīgā.

Desmit prestižās balvas saņēmēju vidū ir tikai viena pārstāve no Eiropas. Balvu piešķir sievietēm, kas pierādījušas savu spēju atbalstīt brīvības un demokrātijas progresu, pārvarot būtiskus šķēršļus.

Lai pasniegtu balvu, Rīgā ieradīsies arī Andrea Botnere (Andrea Bottner), ASV Valsts departamenta Starptautisko sieviešu jautājumu biroja vecākā koordinatore, kā arī vēstniece Patrīcija Bristere (Patricia Brister), ASV pārstāve ANO Sieviešu statusa komisijā.

Vēstniece Beilija saka: "Šis ir pirmais gads, kad Kondolīza Raisa piešķir apbalvojumu, un Latvijai jābūt lepnai par šo atzinību. Ir liels gods paust atzinību tieši Ilzei Jaunalksnei, kas ir izrādījusi lielu drosmi, atbalstot caurskatāmības un tiesiskas valsts principu stiprināšanu. Uzstājoties balvas pasniegšanas ceremonijā Vašingtonā pirms vairākiem mēnešiem, Kondolīza Raisa norādīja, ka sievietes pārveido sabiedrību un iedvesmo to gan ASV, gan citās valstīs. Apsveicu Ilzi Jaunalksni ar šo pagodinājumu."

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Latvijas sieviešu izlases basketbolistes Santa Dreimane un Gunta Baško intervijā Db atklāj basketbola aizkulises un savus nākotnes plānus.

Latvijā ar sieviešu basketbola izlasi šobrīd saista lielas cerības. Kā tiekat galā ar atbildību un spiedienu?

Gunta Baško: Galvenais ir par to nedomāt. Nevajag visu laiku domāt par to, ka mums vajag par katru cenu uzvarēt. Vajag šīs sajūtas maksimāli neitralizēt, lai nebūtu lampu drudzis, un vienkārši iziet laukumā, lai atdotu visus spēkus.

2011. gada maijā ASV vēstniecība piedzīvoja Jurģus – no jau pierastās vietas Raiņa bulvārī vēstniecība pārcēlās uz Pārdaugavu, Remtes ielu 1. Ar ASV jauno vēstniecību pirmdien preses pārstāvjus iepazīstināja ASV vēstniece Džūdita Gārbere, kas pastāstīja, ka galvenais iemesls vēstniecības atrašanās vietas maiņai bija tas, ka jaunajā vietā iespējams nodrošināt lielāku drošību nekā pilsētas centrā, kā arī tas, ka iepriekš vēstniecības darbs notika vairākās telpās, kas bija «izmētātas» pa visu Rīgu.

Vēstniece norādīja, ka viņai ir prieks, ka jaunās telpas ir tik lieliskā vietā un ar brīnišķīgiem kaimiņiem. Vēstniecībā strādās 37 ASV, kā arī nedaudz vairāk nekā simts vietējo darbinieku. Jaunajās telpās ir pietiekoši daudz vietas visiem vēstniecības darbiniekiem kā nebija agrāk, uzsvēra ASV vēstniece.

Jaunajā ASV vēstniecībā tiek ievēroti pamatīgi drošības pasākumi - pie ieejas tiek pārbaudītas apmeklētāju mantas, kā arī galvenajās telpās nedrīkst ienest mobilos telefonus un cita veida elektroniku.

Iespaidīgos drošības pasākums ASV vēstniece pamatoja ar to, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ASV ir draudzīga valsts – pasaulē tomēr ir «daudz cilvēku, kas vēlas nodarīt ļaunu ASV interesēm». Prakse liecina, ka gadījumos, kad pret ASV vēstniecībām ir veikti teroristu uzbrukumi, visvairāk cietuši vietējie iedzīvotāji, tāpēc vēstniecība lielu uzmanību pievērš savu kaimiņu drošībai, norādīja Džūdita Gārbere.

ASV vēstniecībā ir novērota pastiprināta ASV uzņēmēju interese par investīciju iespējām Latvijā, preses konferencē Liepājā apgalvoja ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere.

ASV ekonomika ir liela un diversificēta, un jāatzīst, ka tas, kas vienam ir krīze, citam ir iespēja, sacīja vēstniece. Liela interese esot par transporta un loģistikas nozari Latvijā un, īpaši - par investīcijām ostās. Pēc Baltijas valstu konferences Tallinā viennozīmīgi var apgalvot, ka ir interese par sadarbību enerģētikas sektorā, atklāja Dž. Gārbere.

ASV vēstniece Liepājā ieradās oficiālā vizītē pirmdien un noklausījās pašvaldības sagatvoto prezentāciju par pilsētas attīstības vīziju, pārrunāja iespējamo komerciālo sadarbību un sadarbību izglītības apmaiņas projektos. Dž. Gārbere apmklēs arī Liepājas uzņēmumus. Šī ir pirmā ASV vēstnieces vizīte ārpus Rīgas kopš stāšanās amatā. Nākamnedēļ vēstniece apmeklēs Daugavpili.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

"Tiesiskais regulējums sieviešu tiesību jomā ir visumā apmierinošs", bet "tā īstenošana joprojām ir nepilnīga," Eiropas Parlaments secina ziņojumā par sieviešu lomu Turcijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Parlaments uzsver — cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību ievērošana ir obligāts priekšnosacījums Turcijas dalībai ES, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies Turcijas un Eiropas Savienības pievienošanās sarunu aktīvā fāze, tomēr pauž nožēlu par Turcijas reformu procesa palēnināšanos pēdējā gada laikā, kā arī par pastāvīgajām problēmām sieviešu tiesību jomā.

Vērtējot Turcijas tiesību aktus un to īstenošanu praksē, Parlaments pauž nožēlu, ka Turcijas dienvidaustrumu daļās meiteņu dzimšana netiek reģistrēta, tāpēc mudina Turcijas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tiktu reģistrēti visi bērni. Nereģistrēšana traucē cīņā pret piespiedu laulībām, kā arī goda aizsargāšanas noziegumiem, jo upuriem nav nekādas oficiālas identitātes, skaidrots ziņojumā.

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.