Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Krievija netic, ka no amata atstādinātajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam izdosies atgriezties pie varas, atzinis Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.

«Vai tad mēs nesaprotam, ka Janukovičs neatgriezīsies pie varas, viņš vairs nevadīs Ukrainu no savas rezidences?» izteicies Krievijas vēstnieks.

Pēc Čurkina teiktā, par Janukoviča «likteni jālemj Ukrainas tautai».

Vienlaikus Krievijas vēstnieks ANO pārmeta jaunajām Ukrainas varasiestādēm, ka tās nav izpildījušas vienošanos par situācijas normalizēšanu, kuru parakstīja Janukovičs, Ukrainas opozīcija un starptautiskie novērotāji.

«Jautājums ir tajā, ka līguma tekstā bija fiksēti demokrātiski parametri izejai no krīzes,» norādīja Čurkins.

Jau ziņots, ka Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teriitorijā karaspēku.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Zviedru bankas Latvijā guva milzīgu peļņu, bet «sliktie kredīti» nav zviedru banku vaina.

To intervijā Bizness&Baltija teicis Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons. «Jūsu valsts ir sīks kuģītis milzīgā okeānā, kurā sākusies vētra. Kad pasaules krīze beigsies, jūsu valsts atkopsies samērā ātri. Divus smagus gadus gan vēl nāksies pārdzīvot, bet par to jums jāvaino iepriekšējās valdības nevis zviedru bankas,» uzsvēris M. Stafansons. Viņš piebilda, ka Zviedrijā Latvijas problēmas vēl nemaz nav nopietni apspriestas, jo tas zviedriem nav sevišķi aktuāli, lai gan valda izpratne par Baltijas problēmām.

Vēstnieks pasmejas par izskenējušām runām, ka Latvijā varētu atgriezties «zviedru laiki» kā 300 gadu senā pagātnē. «Zviedrija gan Latvijai ir ļoti svarīga valsts, bet es nedomāju, ka Latvija varētu tikt pievienota Zviedrijai. Jāsaka, esmu patīkami pārsteigts par mūsu veiktā pētījuma rezultātiem, kas parādīja, ka latvieši, neskatoties uz krīzi, ir ļoti pozitīvi noskaņoti pret zviedriem. Lai gan zviedru bankas nav par ko vainot.

Pateicoties informācijas tehnoloģiju kompānijai Baltik IT, Itālija ir ieienteresēta paplašināt sadarbību ar Liepāju.

Liepājas Universitātes studentu apmaiņa ar kādu no Itālijas universitātēm, daudzveidīgi kultūras projekti, atbalsta programmas Liepājas reģionālajai slimnīcai modernu iekārtu iegādē - šādas sadarbības idejas atbalstītu Itālijas vēstniecība. Tā sarunā ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku un priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu pauda Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polīzi.

Vēstnieks sarunā ar pilsētas vadību pauda viedokli, ka sadarbībai ar Liepāju ir izveidoti labi pamati, un tas noticis, pateicoties informācijas tehnoloģiju kompānijai Baltik IT, kuras īpašnieki ir itāļu uzņēmēji. Minētais uzņēmums dod darbu aptuveni 90 liepājniekiem, kuru uzdevums ir sagatavot un nosūtīt elektroniskos dokumentus plašam klientu lokam Itālijā.

No 4. līdz 14. decembrim vēstnieks Andris Teikmanis uzturējās vizītē Austrālijā un Jaunzēlandē, lai piedalītos politiskajās konsultācijās Kanberā un Velingtonā, un tiktos ar latviešu diasporu. Līdztekus politiskajām konsultācijām notika arī Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīte.

Politiskajās konsultācijās Kanberā A. Teikmanis tikās ar Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības departamenta pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos divpusējos, kā arī reģionālos un drošības politikas jautājumus. Sarunā vēstnieks uzsvēra Latvijas interesi padziļināt ekonomisko sadarbību, paplašināt līgumtiesisko bāzi, noslēdzot Konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un Darba brīvdienu shēmu līgumu. Vēstnieks arī interesējās par Austrālijas ekspertīzi sadarbībai ar Okeānijas salu valstīm.

Lai pārrunātu Austrālijas pieredzi aktuālajos migrācijas jautājumos, A. Teikmanis apmeklēja arī Austrālijas Imigrācijas departamentu.

Krievija nolēmusi izveidot atsevišķu karaspēka grupējumu Arktikā, kuram būs jāgarantē Krievijai piederošās Ziemeļu ledus okeāna daļas drošība.

Atsaucoties uz Komersant, Newsru raksta, ka saskaņā ar Krievijas Drošības padomes sagatavoto arktisko stratēģiju, šim reģionam jau 2016. gadā jākļūst par Krievijas vadošo stratēģisko resursu bāzi.

Krievijas Drošības padomes interneta lapā parādījās dokuments - Krievijas valsts politikas pamati Arktikā līdz 2020.gadam un tālākā perspektīvā.

Dokumenta vienā no sadaļām teikts, ka Krievijas arktiskajā zonā ir nepieciešams izveidot bruņoto spēku grupējumu, kuri spētu garantēt militāro drošību.

Stratēģijas prioritāšu vidū minēta arī nepieciešamība norobežot jūras teritorijas Ziemeļu ledus okeānā un nodrošināt savstarpēji izdevīgu Krievijas klātbūtni Špicbergenas arhipelāgā.

Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā, kas ļaus ne tikai sevi aizstāvēt, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām, intervijā uzsvēra ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

"Mūsu divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka ASV prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni," norādīja Robinsons, kurš darbu Latvijā sāka janvāra beigās.

Ir skaidrs, ka NATO ar lielu apņēmību turpinās nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas, bet par konkrētiem lēmumiem attiecībā uz nākotni varēs uzzināt pēc gaidāmā NATO samita, norādīja vēstnieks.

"Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu," piebilda vēstnieks. Šomēnes notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās ASV strādās kopā ar Latviju, lai palielinātu spējas.

ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons sola Latvijai NATO aizsardzību militāra konflikta gadījumā un skaidro, ka Krievija pati sevi ir ievainojusi ārpolitikas perspektīvā uz daudziem gadiem, piektdien, 12. septembrī raksta Diena.

„Tas uzvedības veids, kādu mēs piedzīvojām Gruzijā augustā, ir nepieņemams šajā gadsimtā. Pavasarī ANO Krievija nobalsoja par to, lai atzītu Gruzijas teritoriālās robežas. Tagad viņi ir rīkojušies pretēji tam, kā balsoja 2008.gada aprīlī. Mēs uzskatām, ka Krievijas bažas bija jārisina ar starptautisko sabiedrību un tās būtu bijis iespējams atrisināt šādā formā, nevis ar rīcību, kas mums atgādina 1968.gadu Čehoslovākijā, kad pa ielām brauca tanki. Domāju, ka Krievija pati sevi ir ievainojusi ārpolitikas perspektīvā uz daudziem gadiem. Domāju, ka tā bija izveidojusi ciešas attiecības ar Eiropu un strādāja efektīvi kopā ar ASV tādos jautājumos kā cīņa pret terorismu. Viņi paši ir sabojājuši attiecībās ar starptautisko sabiedrību,” strikti secina vēstnieks.

Ar šādu jaunumu Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā ikmēneša biznesa pusdienu pasākumā nāca klajā jauno ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, sakot, ka vēstniecībā ir ieviesta jauna štata vieta – bruņoto spēku virsnieks pilnu darba laiku velta pašreizējā Ziemeļu transporta koridora (ZTK) iespēju attīstīšanai arī pēc sabiedroto misijas Afganistānā beigšanās.

DB jau ir ziņojis gan par paredzamo NATO kravu reverso transportēšanu caur Latviju no Afganistānas, gan arī par iespēju uz ZTK bāzes veidot tā dēvēto Jauno zīda ceļu, kas sniegtos no Eiropas ziemeļvalstīm līdz pat Ķīnai. Līdz šim tas bija vairāk plānu līmenī, bet nu ir kļuvis zināms par konkrētu darbu pie šāda plāna attīstīšanas.

Vēstnieks norādīja uz ASV ģenerāļu un admirāļu patīkamo pārsteigumu par Latvijas transporta un loģistikas biznesa darījumu caurspīdīgumu un efektivitāti. Tie šeit ir «bez korupcijas un mistiskiem aizkavējumiem», sacīja M. Pekala. Tas izgaisinājis arī itin neseno skepsi, vai kaut kas tāds ar Latvijas iesaistīšanos ir iespējams. Vēstnieks neslēpa, ka pirms četriem pieciem gadiem amerikāņi ZTK līdzīgu projektu uzskatītu par pārlieku sarežģītu, bet tagad ASV un Latvijas sadarbība ir kļuvusi par «milzu pragmatisma un sadarbības piemēru».

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Darba meklējumos izbraukušie tautieši Latvijā atgriezīsies, kad būs sapelnīts pietiekami daudz naudas, lai atmaksātu kredītu par dzīvokli vai māju, uzskata Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais.

Runājot par to, kā veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, vēstnieks norādīja, ka primārais iemesls, kādēļ tautieši ir aizbraukuši uz ārzemēm, ir ekonomiskie apstākļi.

«Cilvēkiem ir jābūt iespējai nopelnīt pienācīgu iztiku sev un savai ģimenei, ko daudzās Latvijas vietās ir ļoti grūti un atsevišķos lauku rajonos pat neiespējami izdarīt. Patlaban to darbavietu reāli nav. Līdz ar to galvenais jautājums ir par to, vai Latvijā šīs darbavietas radīsies,» sacīja vēstnieks.

Otrs iemesls ir tas, ka Latvijā darbaspēka iekšējā mobilitāte ir ļoti zema, un paradoksāli, ka iedzīvotājam no Latvijas mazpilsētas vai laukiem iznāk vienkāršāk pārcelties uz Lielbritāniju nekā uz Rīgu, Jelgavu vai citu lielu pilsētu, kur var mēģināt atrast darbu.

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina premjeru nesūtīt dokumentus Latvijas valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas (ST) sprieduma analīzei lietā par pensiju samazināšanu, raksta Diena.lv.

Vēstulē norādīts, ka V. Dombrovska kā premjera vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā ST spriedumu, vērtējama kā nepamatota. Vēstulē M. Segliņš aicinājis V. Dombrovski turpmāk nesūtīt jebkādus dokumentus valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai ST sprieduma analīzei un atbilstoša tiesiska rīcības plāna izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Ņemot vērā Ministru prezidenta V. Dombrovska izšķirošo lomu sarunās ar starptautiskiem aizdevējiem un pamatojoties uz Satversmes tiesas secinājumiem, tieslietu ministrs M. Segliņš norāda, ka iecerētā nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas Fondam (SVF), papildus Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu pamatnosacījumiem vai jebkādas citas vienošanās par būtiskiem nosacījumiem, kas skar starptautiskos aizdevumus un par kurām nebūs lēmusi Saeima, būs pretrunā ar Satversmē paredzēto, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas veidā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Krievijas lēmums atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Šāds Krievijas lēmums ir pretrunā ar 1994.gada līgumu, kas garantē Ukrainas teritoriālo vienotību. Krievijas rīcība ir nosodāms solis, sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Patlaban notiek diskusijas ar Eiropas Savienības (ES) kolēģiem. Latvijas vēstnieks sazinājies ar Eiropas Ārlietu dienestu un aicinājis vērtēt Krievijas rīcību ES ārlietu padomē.

Rinkēvičs atzina, ka patlaban situācija attīstās un mainās ļoti strauji, tomēr nenoliedzami Krievijas rīcība atstās iespaidu uz ES un Krievijas, kā arī NATO un Krievijas attiecībām. Tālāk daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kā rīkosies ASV un Lielbritānija, atzina ārlietu ministrs.

Savukārt ES būtu būtiski pieņemt lēmumu par Ukrainas virzību uz ES, parakstīt asociācijas līgumu, parādot, ka Eiropa spēj rīkoties.

27.aprīlī oficiālā iepazīšanās vizītē Liepājā ierodas Vācijas vēstnieks Latvijā Eckarts Herolds (Eckart Herold). Vācijas vēstnieks Latvijā plānojis tikties ar Domes vadību, apmeklēt Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolu, viesoties Liepājas Pedagoģijas akadēmijā DACH centrā un Liepājas Vācu - latviešu tikšanās centrā, kā arī doties nelielā ekskursijā pa pilsētu. No rīta vēstnieks ierodas pilsētas domē, kur plānota tikšanās ar Domes priekšsēdētaja vietnieku Tālivaldi Deklauu un Attīstības pārvaldes priekšnieku Gunāru Ansiņu, lai pārrunātu vispārējās Liepājas attīstības tendences un prioritātes. Pēc pusdienām vēstnieks dosies ekskursijā pa Liepājas pilsētu un ostu. Pirmoreiz vēstnieks Liepājā bijis 2001.gadā, kad svinīgi tika atklāta Sv. Meinarda baznīca, kā arī vairākkārt šeit viesojies neoficiāli. Vēstniekam šī būs pirmā oficiālā vizīte Liepājā.

Latvijā būs jauns Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks. ASV prezidents Donalds Tramps amatam nominējis karjeras diplomātu Džonu Lesliju Kārvailu. Par to piektdien vēsta LNT ziņas sešos, atsaucoties uz ASV Baltā nama izplatīto paziņojumu.

Kārvails ir ASV Valsts departamenta Personāla plānošanas un attīstības biroja direktora vietnieks. Viņš ir pieredzējis karjeras diplomāts. Kārvails divas reizes bijis diplomātiskās misijas vadītāja vietnieks - vispirms ASV vēstniecībā Brunejā, bet pēc tam Nepālā. Kārvails arī bijis ekonomisko attiecību padomnieks ASV vēstniecībās Itālijā, Irākā un Kanādā.

Kā LNT ziņām norādīja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļas vadītājs Čads Tvitijs, Trampa nominētais vēstnieks ir ar ilggadēju pieredzi ārlietu dienestā. «Viņš ir ļoti pieredzējis un augsti kvalificēts diplomāts. Esam ļoti priecīgi par viņa nominēšanu,» sacīja Tvitijs.

Trampa izraudzīto diplomātu par piemērotu vēstnieka amatam uzskata Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks, Latvijas bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš («Jaunā Vienotība»). «Karjeras diplomāti no Vašingtonas vienmēr ir ļoti labi sagatavoti. Viņi īpaši sagatavojas Latvijai, viņi pat valodu iemācās. Un mums ir bijusi ļoti laba pieredze ar karjeras diplomātiem. Kārvails ir bijis vairākās valstīs gan Eiropā, gan Āzijā. Vadoties no viņa pieredzes, es domāju, ka viņš būs ļoti piemērots Latvijai. Un tās ir labas ziņas, ka tāda izvēle ir izdarīta,» norādīja Kalniņš.

Latvijas vēstniecībai Lietuvā ir izveidojusies plaša sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem, kuri interesējas par Lietuvas tirgu. Šī interese 2009.gada laikā finanšu krīzes apstākļos ir tikai augusi. Tas noticis galvenokārt tāpēc, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem, samazinoties iekšējā tirgus pieprasījumam, nākas meklēt savas produkcijas noieta iespējas citos tirgos.

Lietuvā ir vairāk iedzīvotāju un, tās tirgus ir lielāks par Latvijas. Skatoties, piemēram, no Rīgas, kur koncentrējas liela daļa Latvijas biznesa, Lietuva mums ir ģeogrāfiski vistuvākā valsts. Gandrīz katram latvietim ir pazīstams kāds Latvijā dzīvojošs un strādājošs lietuvietis, vai vismaz ir zināms kāds lietuviešu uzņēmums, kurš veiksmīgi konkurē ar vietējiem un citu ārvalstu uzņēmumiem. Tas viss rosina domu, bet kāpēc gan nepamēģināt mums, latviešiem, ienākt ar savu produkciju, ar savām investīcijām tieši Lietuvā, mums vistuvākajā pēc etniskās izcelsmes kaimiņvalstī?

Mana atbilde vienmēr ir bijusi pozitīva - kāpēc gan ne? To noteikti vajag mēģināt, pie kam ne tikai kautrīgi pamēģināt kaut kur un kaut ko nopārdot, bet tas ir jādara agresīvi un ar lielām ambīcijām - nostiprināties un izvērsties Lietuvas tirgū uz palikšanu. Vēstniecība šajā situācijā var kļūt par ļoti svarīgu pirmo atbalsta punktu Latvijas uzņēmējiem Lietuvā. Tā kā atbalsts Latvijas uzņēmējiem ir neapšaubāma Latvijas ārpolitikas prioritāte, ar uzņēmēju jautājumiem vēstniecībā nodarbojas gan vēstnieks, gan arī diplomāts ekonomiskajos jautājumos. Es, kā vēstnieks, vienmēr esmu gatavs uzklausīt jebkuru Latvijas uzņēmēju, kas ir ieradies Lietuvā un vēlas te uzsākt savu darbību. Uzskatu to par savu pienākumu padalīties ar savu dzīves pieredzi Lietuvā, ar novērojumiem par vietējo sadzīvi, biznesa kultūru, likumdošanas praktiskiem aspektiem – ar visu to, ko diplomātijas valodā raksturo ar «legāli iegūtu informāciju par savas mītnes valsti».

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Lietuvā trešdien uz dažām stundām bija ieradušies divi pasaulē modernākie un dārgākie ASV iznīcinātāji F-22 Raptor, ko nespēj uztvert radari.

Klātesot prezidentei Daļai Grībauskaitei, šie iznīcinātāji nolaidās Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.

Vieni no modernākajiem ASV iznīcinātājiem, ierodoties Lietuvā, apliecina ASV iespējas ātri un efektīvi nodrošināt gaisa telpas aizsardzību. Tas ir signāls, ka alianse ir gatava atvairīt jebkura tipa apdraudējumus, lidmašīnu sagaidīšanas ceremonijā uzsvēra prezidente.

Iznīcinātāju ierašanās, par ko iepriekš netika ziņots, notikusi laikā, kad reģionā saasinājusies spriedze sakarā ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.

Saskaroties ar grūtībām attiecībās ar Krieviju, daudzi politiķi darīs visu, ko tie spēj, lai saglabātu savus personīgos biznesa darījumus, klasificētās telegrammās secina ASV diplomāti, komentējot Latvijas reakciju uz Gruzijas un Krievijas militāro konfliktu.

Apskatīt saistītos dokumentus

Globālajā tīmeklī līdz ar simtiem ASV vēstniecību klasificētajiem ziņojumiem noplūdušas arī sešas telegrammas no ASV vēstniecības Latvijā. Tās sūtītas 2008. gada augustā, laikā, kad sākās Gruzijas un Krievijas militārais konflikts Dienvidosetijā.

ASV vēstnieks un vēstniecības darbinieki tajās informē par Latvijas politiķu un amatpersonu reakciju uz notikumiem, galvenokārt norādot, ka Latvijas valstsvīri sliecas atbalstīt Gruziju. Amerikāņi uzsver virkni Latvijas iekšpolitikas problēmu, piemēram, to, ka liela daļa valsts krieviski runājošo iedzīvotāju atrodas Maskavas kontrolēto mediju ietekmes zonā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Turciju par ekonomisku sagrāvi, ja tā pēc ASV karaspēka atvilkšanas no Sīrijas uzbruks kurdu spēkiem, vienlaikus prezidents mudināja kurdus neprovocēt Ankaru.

«Mēs Turciju ekonomiski sagrausim, ja viņi uzbruks kurdiem,» tviterī brīdināja Tramps, mudinot arī izveidot 30 kilometru drošības zonu.

«Tāpat es negribu, ka kurdi provocē Turciju. Krievija, Irāna un Sīrija ir lielākie ieguvēji no ASV ilgtermiņa politikas iznīcināt »Islāma valsti« - dabīgie ienaidnieki. Mēs arī gūstam labumu, bet tagad ir laiks vest mūsu karavīrus mājās. Jāizbeidz bezgalīgie kari!»

Trampa pēkšņais 19.decembra paziņojums, ka no Sīrijas tiks izvesti 2000 tur dislocētie ASV karavīri, radīja satraukumu Vašingtonas amatpersonu vidū un ASV sabiedrotajos ārzemēs, bet ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss atkāpās no amata.

Tramps pēc sava sākotnējā paziņojuma, kas sabiedrotos pārsteidza nesagatavotus, kā arī izraisīja satraukumu Sīrijas kurdos, vēlāk skaidroja, ka karaspēka izvešana notikšot lēni.

8. aprīlī, divu dienu vizītē Liepājā ieradīsies ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons (Charles Larson). Vizītes mērķis ir uzzināt vairāk par Latvijas un ASV sadarbību militārajā un drošības jomā, kā arī par Liepājas ekonomisko nozīmi un potenciālu.

Vēstnieks iecerējis tikties ar pilsētas vadību, preses pārstāvjiem, apmeklēt Bruņoto spēku ūdenslīdēju skolu. 9. aprīlī Čārlzs Larsons apmeklēs Liepājas Speciālo ekonomisko zonu un apskatīs Liepājas ostu, kā arī tiksies ar a/s Liepājas Metalurgs pārstāvjiem. Paredzēta tikšanās ar Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektoru Oskaru Zīdu un studentiem, lai pastāstītu par savu pieredzi karā Irākā.

Pēcpusdienā vēstnieks dosies uz Saldu, kur tiksies ar Saldus mēru Didzi Konuševski. 2008.gada 7.janvārī Čārlzs Larsons nodeva zvērestu ASV Valsts sekretārei Kondolīzai Raisai, oficiāli kļūstot par ASV vēstnieku Latvijā. Pirms apstiprināšanas vēstnieka amatā, Larsons no 2003. līdz 2007.gadam bija Aiovas štata senators. Vēstnieks Larsons ir sabiedrisko attiecību uzņēmuma Lincoln Strategies Group dibinātājs un partneris. Vēstniekam Larsonam ir majora dienesta pakāpe, un viņš gadu dienējis Irākā operācijas Irākas brīvība ietvaros.