Db galvenais redaktors Juris Paiders un žurnālists Juris Kaža pēc Latvijas uzaicināšanas iestāties Ziemeļatlantijas alianse -- NATO, tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Braeinu Karlsonu (Brian Carlsson). JK: Atgriezīšos pie ar biznesu saistītiem jautājumiem. Kolēģis J. Paiders kādā ievadrakstā norādīja, ka iestāšanās NATO Latvijai būs saistīta ar augošiem izdevumiem, pērkot militāras iekārtas un ieročus no kādas no lielajām NATO valstīm – no ASV, Vācijas vai kādas citas valsts. Taču vai iestāšanās arī neradīs iespējas vietējiem uzņēmējiem? Kā tas ir bijis citās NATO valstīs? BK: Viņi paši dara savus darbus. Un tad arī nāk investīcijas no NATO puses. NATO alianse, piemēram, Norvēģijā ir izvietojusi kara tehnikas krājumus. Līdzko karavīri tur ierodas, viņi pārģērbjas, iesēžas smagās mašīnās un dodas savā uzdevumā. Šīs noliktavas apmaksāja NATO un lielās NATO valstis, taču daļu arī apmaksāja Norvēģija. Tātad šīs lietas veidoja visas iesaistītās puses. Es nedomāju, ka Latvija pirks reaktīvās kara lidmašīnas no kāda ASV ražotāja. Patiesību sakot, Latvija pati ir tērējusi savus līdzekļus uzlabojot savu militāro infrastruktūru. Ir uzlabotas Latvijas nacionālo spēku bāzes un kazarmas. Es nevaru nosaukt precīzus skaitļus par Čehiju vai Ungāriju, vai Poliju, bet tur ir uzņēmumi, kam pēc iestāšanās NATO ir vairojušies darījumi gan ar savas valsts bruņotiem spēkiem, gan, iepējams, caur piegādēm citām valstī. JK: Tātad daļa līdzekļu, ko tērētu, lai pielāgotos NATO, atgrieztos pašu valstī? BK: Protams. Daudz tiktu iztērēts tepat Latvijā. Varam izdomāt teorētisku piemēru. Ja lidostas Rīga uzlabošana militārām vajadzībām prasītu jaunu elektronisku ierīču uzstādīšanu, kas ļautu lidmašīnām nosēsties miglā, tas taču uzlabotu lidostas civilo darbību. Daudzām lietām ir divejāda pielietojamība. Tās der gan civilām, gan militārām vajadzībām. JP: ASV militārai bāzei Islandē ir liela ietekme uz Islandes ekonomiku. Arī Vācijā stacionētie amerikāņu tērē naudu, to klātbūtne rada darba vietas. BK: Es kādu laiku dzīvoju Spānijā. Netālu no Madrides reiz bija liela amerikāņu karabāze, kas saucās Torehona. Spānija nolēma, ka šī bāze radīja zināmus politiskus sarežģījumus un grūtības un lūdza mūs to atstāt. Un mēs to atstājām. Tagad tā ir tīra Spānijas bāze, tur nav neviena amerikāņa. Brīvas valstis var savstarpēji pārrunāt un risinājt šādus jautājumus. Patiesību sakot, islandiešu mūs lobē, lai mēs paturētu mūsu lidmašinas Keflavikā. ASV Pentagons vēlas samazināt lidmašīnu skaitu Keflavikā, tas ir, lidostā pie Reikjavikas. Islandieši dara visu, lai pierunātu mūs paturēt pilnu divizionu (wing) lidmašīnu, nevis lidmašīnu skaitu samazināt. Man šķiet, ka viņi to dara, jo novērtē finansiālo pienesumu, kā arī bāzi kā līdzdalības simbolu aliansē .