Latvijas dalība NATO nav sekmējusi iepriekš plānoto investīciju pieaugumu, daži uzņēmēji pat ir pārliecināti, ka tā biznesam nav devusi pilnīgi neko.

Kopš 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO dalībvalsti, ir pagājuši nedaudz vairāk kā 2 gadi. Latvijas dalības iemaksa NATO 2006. gadā ir 0.69 miljoni Ls, nākamgad tā būs jau 0.906 miljoni Ls. Plānots, ka šī summa turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, Db informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Airis Rikveilis.

Tā kā atlikušas pāris dienas līdz NATO sammitam, Db vēlējās noskaidrot, ko šī dalība devusi Latvijas uzņēmējiem, kuri pirms iestāšanās izteica dažādas gan cerīgas, gan ne tik - cerīgas prognozes.

Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Roberts Remess 2001. gadā, kad Latvijas dalība NATO vēl tika vien plānota, atzina, ka Latvijas dalībai NATO būs pozitīva nozīme gan no ārpolitiskā, gan no iekšpolitiskā viedokļa, jo nostiprināsies arī iekšējās drošības sistēmas. Šodien R. Remess pauž nedaudz citādu viedokli. "Toreiz Latvija nebija ne NATO, ne ES, tādēļ uz dalību NATO tika liktas tik lielas cerības," viņš stāsta. Viņaprāt, šobrīd, kad Latvija ir abu minēto dalībvalsts un ir redzama ekonomiskā attīstība un investīciju pieaugums, ir grūti nošķirt, kas no kā Latvijai nācis. "Protams, pieaugusi ģeopolitiskā stabilitāte, bet, cik liela ietekme uz to bijusi tieši NATO, grūti spriest," skaidro R. Remess.

Latvijas uzņēmumi, iespējams, informācijas trūkuma dēļ palaiž iespēju piedalīties NATO elektroniskajos iepirkumos par miljonu darījumiem.

Šādu satraukumu Db pauda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kura Luksemburgā tikās ar NATO apgādes un iepirkumu aģentūras NAMSA pārstāvjiem, kas iepazīstināja ar to, kādā veidā notiek centralizēta NATO sistēmas un valstu dažādu veidu apgāde.

Kādas ir galvenās atziņas pēc šīs tikšanās?

Ja Latvijā ir ļoti labi attīstīta elektroniskā iepirkumu sistēma, kuru sāk realizēt valsts un pašvaldību instiūcijās, NAMSA ir tā aģentūra, kas NATO līmenī realizē elektroniskos un neelektroniskos iepirkumus visu NATO valstu vajadzībām.

Pārsteidzošākais, ko atklāju, ka Latvija nav līdz šim intensīvi iesaistījusies šajā sistēmā. Ir tikai 4 Latvijas uzņēmumi (Aviatehserviss, Ceļuprojekts, Selkom, Zersen LCC GMBH no Ventspils), kas reģistrējuši savas preces un piedāvājumus NAMSA sistēmā. Tas ir ne tikai tradicionālā veidā iepirkums NATO dalībvalstīm, armijas vajadzībām, bet tie ir dažādi projekti un līdzdarbība projektos, kas saistīti ar dažādu valstu atjaunošanu, militāro palīdzību, kur mūsu uzņēmējiem ir ļoti lielas iespējas.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Ārlietu ministrija 13. un 14.decembrī organizē Latvijas augstskolu politikas zinātnes studentu vizīti NATO galvenajā mītnē Briselē, kuras laikā Latvijas pārstāvjiem būs iespēja iepazīties ar NATO darbības principiem un alianses šī brīža aktualitātēm, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Delegāciju ar būtiskākajiem NATO dienaskārtības jautājumiem iepazīstinās NATO institūciju amatpersonas, kas ikdienā strādā attiecīgajās jomās.

Informatīvo vizīti NATO galvenajā mītnē Latvijas delegācijai, kurā pārstāvēti trīs Latvijas augstskolu (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Vidzemes augstskola) studenti, rīko Ārlietu ministrija sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Latvijas pārstāvniecību NATO. Latvijas delegācijas dalībniekiem ir sagatavots lekciju cikls, kurā iekļauti temati par NATO partnervalstīm un paplašināšanās jautājumiem, NATO šī brīža operācijām, kā arī par gaidāmo NATO samitu, kas norisināsies Bukarestē nākamā gada pavasarī. Tāpat Latvijas studenti tiks informēti par stažēšanās iespējām NATO un tam nepieciešamajām prasībām. Delegācijas dalībniekiem būs arī iespēja diskutēt ar NATO amatpersonām par dažādiem ar NATO saistītiem jautājumiem. Tāpat jauniešiem paredzēta tikšanās ar Latvijas vēstnieku NATO Jāni Eichmani un citiem Latvijas pārstāvniecības NATO darbiniekiem.

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Db galvenais redaktors Juris Paiders un žurnālists Juris Kaža pēc Latvijas uzaicināšanas iestāties Ziemeļatlantijas alianse -- NATO, tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Braeinu Karlsonu (Brian Carlsson). JK: Atgriezīšos pie ar biznesu saistītiem jautājumiem. Kolēģis J. Paiders kādā ievadrakstā norādīja, ka iestāšanās NATO Latvijai būs saistīta ar augošiem izdevumiem, pērkot militāras iekārtas un ieročus no kādas no lielajām NATO valstīm – no ASV, Vācijas vai kādas citas valsts. Taču vai iestāšanās arī neradīs iespējas vietējiem uzņēmējiem? Kā tas ir bijis citās NATO valstīs? BK: Viņi paši dara savus darbus. Un tad arī nāk investīcijas no NATO puses. NATO alianse, piemēram, Norvēģijā ir izvietojusi kara tehnikas krājumus. Līdzko karavīri tur ierodas, viņi pārģērbjas, iesēžas smagās mašīnās un dodas savā uzdevumā. Šīs noliktavas apmaksāja NATO un lielās NATO valstis, taču daļu arī apmaksāja Norvēģija. Tātad šīs lietas veidoja visas iesaistītās puses. Es nedomāju, ka Latvija pirks reaktīvās kara lidmašīnas no kāda ASV ražotāja. Patiesību sakot, Latvija pati ir tērējusi savus līdzekļus uzlabojot savu militāro infrastruktūru. Ir uzlabotas Latvijas nacionālo spēku bāzes un kazarmas. Es nevaru nosaukt precīzus skaitļus par Čehiju vai Ungāriju, vai Poliju, bet tur ir uzņēmumi, kam pēc iestāšanās NATO ir vairojušies darījumi gan ar savas valsts bruņotiem spēkiem, gan, iepējams, caur piegādēm citām valstī. JK: Tātad daļa līdzekļu, ko tērētu, lai pielāgotos NATO, atgrieztos pašu valstī? BK: Protams. Daudz tiktu iztērēts tepat Latvijā. Varam izdomāt teorētisku piemēru. Ja lidostas Rīga uzlabošana militārām vajadzībām prasītu jaunu elektronisku ierīču uzstādīšanu, kas ļautu lidmašīnām nosēsties miglā, tas taču uzlabotu lidostas civilo darbību. Daudzām lietām ir divejāda pielietojamība. Tās der gan civilām, gan militārām vajadzībām. JP: ASV militārai bāzei Islandē ir liela ietekme uz Islandes ekonomiku. Arī Vācijā stacionētie amerikāņu tērē naudu, to klātbūtne rada darba vietas. BK: Es kādu laiku dzīvoju Spānijā. Netālu no Madrides reiz bija liela amerikāņu karabāze, kas saucās Torehona. Spānija nolēma, ka šī bāze radīja zināmus politiskus sarežģījumus un grūtības un lūdza mūs to atstāt. Un mēs to atstājām. Tagad tā ir tīra Spānijas bāze, tur nav neviena amerikāņa. Brīvas valstis var savstarpēji pārrunāt un risinājt šādus jautājumus. Patiesību sakot, islandiešu mūs lobē, lai mēs paturētu mūsu lidmašinas Keflavikā. ASV Pentagons vēlas samazināt lidmašīnu skaitu Keflavikā, tas ir, lidostā pie Reikjavikas. Islandieši dara visu, lai pierunātu mūs paturēt pilnu divizionu (wing) lidmašīnu, nevis lidmašīnu skaitu samazināt. Man šķiet, ka viņi to dara, jo novērtē finansiālo pienesumu, kā arī bāzi kā līdzdalības simbolu aliansē .

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Atbilstoši NATO samita preses centra sniegtajai informācijai, NATO samita norises nodrošināšanā iesaistījušies apmēram 13 800 cilvēku

1. NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas birojs - 77 cilvēki

2. NATO samita norises vietas - Olimpiskā sporta centra - sagatavošana (projekta izstrāde, būvniecība, iekārtošana, dizaina noformējums, u.c.) - apmēram 1400 cilvēku

3. Drošības pasākumu koordinācija (policija, bruņotie spēji, ugunsdzēsības dienests, robežsardze, u.c. ) - apmēram 8000 cilvēku

4. Medicīniskais nodrošinājums Latvijā samita dienās - vairāk kā 400 cilvēku

5. Mediju akreditācijas centra un preses centra darbības nodrošināšana (akreditācijas centrs, preses centrs, TV un radio tehniskais nodrošinājums, tulkošana, mediju 'pūlu' eskortēšana, u.c. ) - apmēram 200 cilvēku

Labklājības ministrija (LM) atbilstoši Saeimas pieņemtajam Brīvprātīgā darba likumam ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, paredzot gadījumus, kad veicama brīvprātīgā darba veicēju dzīvības un veselības apdrošināšana, informē LM.

Plānots nodrošināt brīvprātīgā darba veicējus ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā tajos darbos, kur pastāv būtisks risks darba veicēja drošībai un veselībai, kā arī paaugstināts nelaimes gadījumu risks. Noteikumu par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā projekts ceturtdien, 29. oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Paredzēts, ka brīvprātīgā darba organizētājs nodrošinās brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšanu, pirms darba veikšanas uzsākšanas slēdzot ar apdrošinātāju līgumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, ja brīvprātīgā darba veicējs veiks brīvprātīgo darbu, kas ir noteikts šo noteikumu pielikumā, proti, darbs paaugstinātas bīstamības apstākļos, darbs ar bīstamām vielām, darbs, kuru veicot ir tieša saskare ar personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem u.c.

Labklājības ministrija (LM) atbilstoši Saeimas pieņemtajam Brīvprātīgā darba likumam ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, paredzot gadījumus, kad veicama brīvprātīgā darba veicēju dzīvības un veselības apdrošināšana, informē LM.

Brīvprātīgā darba veicēji būs nodrošināti ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā tajos darbos, kur pastāv būtisks risks darba veicēja drošībai un veselībai, kā arī paaugstināts nelaimes gadījumu risks.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 22. decembrī, valdībā apstiprinātie Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā.

Brīvprātīgā darba organizētājs nodrošinās brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšanu, pirms darba veikšanas uzsākšanas slēdzot ar apdrošinātāju līgumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, ja brīvprātīgā darba veicējs veiks brīvprātīgo darbu, kas ir noteikts šo noteikumu pielikumā, proti, darbs paaugstinātas bīstamības apstākļos, darbs ar bīstamām vielām, darbs, kuru veicot ir iespējama darbu veicēja krišana no vairāk nekā 5 metru augstuma u.c.

Pirms kāda laika plašsaziņas līdzekļos varēja iepazīties ar informāciju, ka Valsts darba inspekcija (VDI) piemērojusi LVL 4 000 latu naudas sodu kāda populāra mūzikas festivāla rīkotājiem – SIA un biedrībai – par vairāk kā pusotra simta personu nereģistrētu nodarbināšanu. Festivāla rīkotāju un VDI domas atšķiras jautājumā par to, vai šo personu darbs varētu tikt uzskatīts par brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgos piesaistījusi biedrība, kas brīvprātīgo darbu tā kā izmantot varētu, bet šīs personas esot izrīkojusi un no šī darba labumu guvusi SIA.

Šis atgadījums atkal ir aktualizējis jautājumu, kur beidzas brīvprātīga izpalīdzēšana un sākas „brīvprātīgais” darbs, kura mērķis ir izvairīties no darba samaksas un nodokļu maksāšanas, un kā tas viss valsts līmenī tiek regulēts.

Pašlaik spēkā esošie likumi runā tikai par brīvprātīgo darbu biedrībās un nodibinājumos (Biedrību un nodibinājumu likums) un jauniešu brīvprātīgo darbu, kuru arī var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldības iestādes (Jaunatnes likums). Līguma slēgšana par brīvprātīgā darba veikšanu nav obligāta.

Brīvprātīgo darbs Biedrību un nodibinājumu likumā definēts kā bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu. Savukārt jauniešu (t.i., personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem) brīvprātīgajam darbam jābūt orientētam uz sabiedriskā labuma darbību, tam jāveicina jauniešu zināšanu, prasmju un visādu citādu labu lietu attīstību.

Krievija ceturtdien brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami."

"Viss būs atkarīgs no tā, kā šis process notiks, cik tālu mūsu robežu virzienā militārā infrastruktūra pievirzīsies," norādīja Peskovs. "Kārtējā NATO paplašināšanās mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku."

Peskovam arī tika arī uzdots jautājums, vai Kremlī ir apsvēruši riskus, ka NATO varētu pievienoties citas valstis, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

"Vienmēr tiek izskatīti un analizēti visdažādākie varianti," atbildēja Peskovs.

Uz jautājumu, kāpēc Somija nolēmusi pievienoties NATO, Peskovs sacīja: "Tas ir jāprasa Somijas varas institūcijām, kas pieņēma šādu lēmumu."

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Krievija pieprasīs, lai NATO atteiktos no slepenās vienošanās aizstāvēt trīs Baltijas valstis pret jebkādu militāru uzbrukumu, otrdien sacījis Krievijas sūtnis aliansē, vēsta Associated Press.

Saskaņā ar konfidenciālajiem ASV dokumentiem, kurus publiskoja WikiLeaks, NATO janvārī nolēmusi paplašināt Polijas aizsardzības plānu, iekļaujot arī NATO dalībvalstis Igauniju, Latviju un Lietuvu.

AP norāda, ka šo dokumentu publiskošana radījusi apmulsumu gan Krievijā, gan aliansē, jo tas noticis laikā, kad abas puses akcentēja, cik ciešas to attiecības ir kļuvušas.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs otrdien Briselē tikās ar augsta līmeņa Eiropas Savienības amatpersonām. Abas puses parakstīja vienošanos pavērt ceļu Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Dmitrijs Rogozins, Krievijas vēstnieks NATO, sacījis, ka viņš par NATO vienošanos aizsargāt Baltijas valstis runās trešdien, kad notiek NATO-Krievijas padomes sanāksme.

Db galvenais redaktors Juris Paiders un žurnālists Juris Kaža pēc Latvijas uzaicināšanas iestāties Ziemeļatlantijas alianse -- NATO, tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Braeinu Karlsonu (Brian Carlsson). JP: Pagājušā gada notikumi Afganistānā atsauc atmiņā agrāk notikušo un šīs paaudzes cilvēkos rada zināmu skepsi, vai Latvija netiks iesaistīta lielvaru konfliktos Afganistānā, Irakā vai citur? Šī paaudze ir ļoti piesardzīga par Latvijas līdzdalību konfliktos tālās pasaules malās. BK: Šādu jautājumu lemšana ir Latvijas rokās. Šī alianse ir brīvprātīga, labprātīgu biedru alianse, tādēļ NATO nekur nedodas, ja tam nepiekrīt visi biedri. Šobrīd to ir 19 bēt drīzumā būš 26. Viena valsts var iebilst, un viss apstājas. Tas, vai Latvija vēlas vai nevēlas ko darīt, ir Latvijas brīva izvēle. Ir jābūt visu valstu vienošanās, iekams NATO ko darīs.Tā ir liela atšķirība no vecajiem laikiem. Kad padomju laikos devās uz Afganistānu, nedomāju, ka kādam bija izvēle. JP: Tātad, ja Vācija vai kāda cita NATO valsts nevēlas sūtīt karaspēku uz konflikta zonu savu iekšpolitisko apsvērumu dēļ... BK: Viņi to nedara. JP: Neviens viņus nespiedīs to darīt? BK: Tieši tā. Protams, mēs viens otru «paspaidām». Tas notiek nepārtraukti NATO. Diplomātija neapstājas. Mēs viens ar otru sarunājamies. Bet jā kāda valsts kādā pasākumā nevēlas piedalīties vai vēlas piedalīties šādi un nevis citādi, izvēle ir viņas rokās. Mēs bieži pavaicājam – vai kāda valsts nevēlas pildīt noteiktus uzdevumus. Dažas valstis nodarbojas ar militārās policijas uzdevumiem, citas sūta mediķu vienības. Šobrīd Afganistānā Turcija atbild par starptautiskajiem drošības spēkiem un viņiem šis uzdevums drīz beigsies, tādēļ ir apspriedes par to, kas to darīs turpmāk. Tas ir liels darbs, to veiks kāda no lielākām NATO valstīm. Bet tā to darīs no savas brīvas gribas. Ja kāda valsts atsakās ko darīt, tas tai nav jādara.

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš: "Tuvojoties NATO sammitam, aizvien biežāk izskan viedoklis, kas apšauba šī sammita nozīmi, un vairāk redz tā organizēšanā nelietderīgi izlietotus līdzekļus. Es šim viedoklim tomēr gribētu oponēt."

Visupirms, ļoti liela daļa no iztērētajiem līdzekļiem NATO sammita organizēšanai paliks šeit pat Latvijā. Iztērētā nauda paliks ieguldīta Rīgas infrastruktūrā, piemēram, Kalnciema ielas ēku sakārtošanā. Tāpat arī policija tiks apgādāta ar jaunu ekipējumu.

Turklāt Latvija iegūs nenovērtējamu pieredzi šādu pasākumu organizēšanā. Diemžēl šādi pasākumi, kāds šajā gadījumā ir NATO sammits, rada zināmas neērtības iedzīvotājiem un uzņēmējiem, jo saistītas ar viesu drošību. Tā kā NATO sammitu apmeklēs 26 valstu līderi, satiksmes ierobežojumi būs vērienīgi, taču es aicinātu cilvēkus būt saprotošiem. Iespējams, ka uzņēmējiem drošības prasību dēļ nāksies uz dažām dienām slēgt savus birojus, veikalus un kafejnīcas, taču šī ir tā reize, kad būtu nepieciešams spert soli pretī valstij. Organizējot NATO sammitu, teik veicināta Latvijas kā valsts atpazīstamība. Savukārt tā veicina ekonomisko sadarbību ar citām valstīm, palielina mūsu eksportu un veicina tūrisma nozares attīstību.

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO.

Abu valstu vēstnieki pieteikumus dalībai Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē iesniedza NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, kurš notikušo nosauca par vēsturisku.

"Pieteikumu iesniegšana šodien ir vēsturisks solis. Sabiedrotie tagad apsvērs nākamos soļus jūsu ceļā uz NATO," sacīja Stoltenbergs.

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.

Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija ir paudusi pretestību, apsūdzot abas Ziemeļvalstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.

Pēc Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas pabeigšanas tā varētu būt ne tikai vieta, kur iespējams nosēsties NATO lidmašīnām, bet arī kļūt par pastāvīgu NATO spēku bāzi. Par to šobrīd tiek diskutēts. To intervijā Latvijas televīzijas raidījumam De facto atklāja šonedēļ Saeimas apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš amatā stāsies 6.jūlijā.