Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Transportlīdzekļu satiksmei vasarā atklāt Dienvidu tilta turpinājums Daugavas labajā krastā – Slāvu maģistrālais transporta mezgls, informē darbu veicējs Transport Systems.

Līdz jūlijam pakāpeniski plānots atvērt vairākus pārvada posmus. Plānots, ka satiksmei tiks atvērts jaunais pārvads pār dzelzceļu, estakāde no Slāvu pārvada uz Lubānas ielu, nobrauktuve no minētās estakādes uz Piedrujas ielu, kā arī rotācijas aplis un nobrauktuve no Slāvu pārvada uz rotācijas apli.

Līdz šim uzņēmums Transport Systems jau veicis vairāk nekā 85% no visiem būvdarbiem, tostarp betona konstrukciju un inženiertīklu izbūves darbus. Iestājoties būvdarbiem labvēlīgākiem laika apstākļiem, tiks turpināti asfaltēšanas un ceļu aprīkošana ar drošības barjerām, ceļa zīmēm utt. Turpināsies arī labiekārtošanas darbi – ietvju izbūve, apzaļumošana, koku un krūmu stādīšana.

Tirgus ekonomika, pēc a/s Severstaļlat valdes locekļa, SIA Zināšanu pārnese un marketings līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Roberta Dlohi teiktā, liek produkta patērētājam izvēlēties tos piegādātājus, kuru darbība ļauj viņam uzlabot savu efektivitāti: uzturēt mazākus krājumus par zemāku cenu. Mazākus krājumus var veidot, ja piegādātājs spēj nodrošināt regulāru, mazu partiju piegādi noteiktā laikā. Šajā vietā parādās iespējas Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozarei, apkalpojot blakus esošos patēriņa reģionus visos ģeogrāfiskajos virzienos, piedāvājot īsākus piegādes termiņus saviem tuvākajiem patērētājiem. R. Dlohi uzsver, ka ģeogrāfiskā efektivitāte veidojas, atrodoties uz produkta loģistikas lielceļa. Pa ceļam tiek apstrādāti materiāli un radīta jauna pievienotā vērtība, samazinot turpmākajai pārvietošanai nodoto neproduktīvo apjomu un svaru. Šī priekšrocība visefektīvāk var tikt realizēta blakus izejvielu radīšanas vietai vai kādā mezgla punktā, kurā pa visefektīvākajiem ceļiem satek kopā produkta komponenti. «Tā kā Latvijā nav metāla izejvielu, tad ir jāveido optimāla lieluma mezgla punkti pieguļošo tirgu efektīvai apgādei,» secina R. Dlohi. Viņaprāt, mezgla punkti piegulošo tirgu apgādei ir vieta, kur veidot kooperāciju, kas spēj sistēmā ienest pašregulējošas īpašības administratīvās kontroles vietā, tā spējot tirgū, iegūt noteiktu spēku pret globalizācijas rezultātu — lielajām starpnacionālajām kompānijām, kas nozares sadrumstalotības gadījumā viegli diktē diskriminējošus noteikumus, norāda R. Dlohi. Apvienojot vērtību radīšanas ķēdes elastīgās aliansēs, kooperācijas dalībnieki iegūst iespēju optimāli investēt savos pamatlīdzekļos. R. Dlohi pieļauj, ka tehnoloģisko prasmju un ražošanas kvalitātes izlīdzināšanās, efektīvu mezgla punktu veidošanās vienlaikus radīs priekšnoteikumus lielajām starpnacionālajām kompānijām turpināt darbu pie izmaksu optimizēšanas. Ja gala produkts komponentu montāžas rezultātā kļūs loģistiski neefektīvāks — lielāks tilpumā, trauslāks, u.tml., tad šie lokālie augstas kompetences kooperācijas mezgla punkti var kļūt par vietējā tirgus apgādes «vārtiem», pieļauj R. Dlohi. Lielajiem ražotājiem, noorganizējot komponentu plūsmas no augstāka līmeņa mezgla punktiem — lielām zemu izmaksu ražotnēm optimālā ģeogrāfiskā izvietojumā, katram tirgum domātais produkts nonāks tajā pēc izmaksu ziņā visefektīvākās shēmas, radot šīs sistēmas izveidotājam un uzturētājam būtisku virspeļņu, kurā līdz šim tas dalījās ar citiem, nereti neefektīviem preču un pakalpojumu piegādātājiem.

No 23. janvāra transportlīdzekļu satiksme no Slāvu rotācijas apļa uz Slāvu dzelzceļa pārvadu tiks organizēta pa pagaidu uzbrauktuvi.

Pagaidu uzbrauktuve izveidota blakus esošajai uzbrauktuvei, saglabājot divas braukšanas joslas, liecina Slāvu maģistrālā transporta mezgla galvenā būvuzņēmēja AS Dienvidu tilts izplatītā informācija. Satiksme virzienā no Slāvu dzelzceļa pārvada uz Slāvu rotācijas apli tiks organizēta tāpat, kā līdz šim. Šādas satiksmes organizācijas izmaiņas ir nepieciešamas, lai būvdarbu veicēji varētu turpināt balstu izbūvi jaunā trīs līmeņu satiksmes mezgla estakādēm patreizējā Slāvu rotācijas apļa vietā. Atļautais braukšanas ātrums pa jauno pagaidu uzbrauktuvi būs identisks kā visā Slāvu maģistrālā transporta mezgla būvniecības zonā – 30 kilometri stundā. Kravas transportlīdzekļu satiksme, kuru pilna masa ir lielāka par 3.5 tonnām, tiks organizēta pa uzbrauktuves labo malējo braukšanas joslu. Līdz ar pagaidu uzbrauktuves izveidošanu, būs satiksmes izmaiņas arī pa Slāvu dzelzceļa pārvadam paralēli esošo piebraucamo ceļu virzienā no dzīvojamā masīva uz Slāvu rotācijas apli. Aicinām autovadītājus uzmanīgi sekot līdzi ceļa zīmēm.

17. novembrī satiksmei atklās Dienvidu tiltu un trīslīmeņu estakādes pāri Krasta ielai un Maskavas ielai. Tas ir pirmais šāda mēroga un sarežģītības satiksmes objekts Latvijā. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar jaunajām Daugavas šķērsošanas iespējām, Rīgas dome aicina autovadītājus jau šobrīd Rīgas domes mājas lapā iepazīties ar satiksmes shēmu, lai uzzinātu, kā šķērsot jauno tiltu un nokļūt nepieciešamajā virzienā.

Dienvidu tilta satiksmes shēma un informatīvi izglītojoša Dienvidu maģistrāles interaktīva vizualizācija ir pieejama mājas lapas riga.lv sadaļā Iepazīsti Dienvidu tiltu pirms atklāšanas!.

Interaktīvajā vizualizācijā var iepazīties ne tikai ar Dienvidu tiltu un tā estakādēm, bet arī maģistrālajiem pievedceļiem abos Daugavas krastos pēc to izbūves- kā izskatīsies jaunais Slāvu dzelzceļa pārvads, trīslīmeņu satiksmes mezgls Slāvu rotācijas apļa vietā, jaunā automaģistrāle no Ziepniekkalna ielas līdz Bauskas ielai ar divu līmeņu šķērsojumiem.

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

No sestdienas, 14. maija, transportlīdzekļu satiksmei tiks atvērts jaunizbūvētais Slāvu pārvads un estakāde uz Lubānas ielu, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Estakāde, kas šobrīd tiek izmantota nokļūšanai no Slāvu pārvada uz Lubānas ielu, tiks slēgta, lai veiktu nepieciešamos darbus turpmākai satiksmes plūsmas maiņai pretējā virzienā. Uzbraukšana uz Slāvu pārvada no rotācijas apļa nemainīsies un notiks tāpat kā līdz šim.

Papildus tiks atklāta nobrauktuve no estakādes uz mezgla otro līmeni Piedrujas ielas virzienā. Tas ļaus nokļūt no Daugavas kreisā krasta, Krasta un Maskavas ielām uz Piedrujas ielu neiebraucot Slāvu rotācijas aplī un nebraucot pa Ilūkstes ielu, kas ievērojami atvieglos satiksmes plūsmu Lubānas ielā virzienā uz Katlakalna ielu.

Satiksmes pārslēgšana notiks sestdien, 14. maijā, laika posmā no 10:00 līdz 17:00.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi finansējuma piešķiršanu 290 000 eiro apmērā būvprojekta izstrādei multimodālā transporta mezgla izveidei Torņakalna apkaimē, kas ietver reģionālo autoostu, stāvvparku, piebraucamo ceļu izveidi un savienojumu ar Torņakalna dzelzceļa staciju.

Multimodāla transporta mezgla izbūve paredzēta Torņakalna apkaimē, teritorijā starp Vilkaines ielu, Vienības gatvi un Jelgavas ielu.

Ideja paredz izveidot jaunu ielu 680 metru garumā, savienojot Jelgavas un T.Hermanovska ielas un radot priekšnoteikumus arī Latvijas Universitātes attīstības plānu nodrošināšanai. Projekts paredz arī reģionālās autoostas laukuma un ēkas būvniecību. Plānots izveidot stāvparku ar aptuveni 300 vietām vieglo automašīnu novietošanai. Tāpat tiks izskatītas iespējas izbūvēt T.Hermanovska ielas tuneli zem dzelzceļa līnijas Rīga – Jelgava.

Projekts tiek attīstīts sadarbībā ar Satiksmes ministriju, AS Latvijas dzelzceļš, AS Rīgas starptautiskā autoosta, SIA Eiropas dzelzceļa Līnijas u.c. partneriem.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Liepājā īstenojis ES Kohēzijas fonda līdzfinansētu 24,4 miljonus eiro vērtu projektu Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācija ar sliežu ceļu rekonstrukciju, kura ietvaros ir rekonstruēta un modernizēta Liepājas stacijas signalizācijas sistēma, veikta sliežu ceļa rekonstrukcija, kā arī daudzi citi darbi, informē LDz.

Pēc šī projekta realizēšanas stacijas konfigurācija, signalizācijas sistēma, tajā skaitā elektroapgādes un telekomunikācijas sistēmas, kā arī staciju telpas atbilst mūsdienu dzelzceļa transporta prasībām.

«Veiksmīgs ostu darbs ir nesaraujami saistīts ar dzelzceļu. Liepājā atrodas trešā lielākā Latvijas osta, kurā pagaidām kravu apgrozījums ir salīdzinoši neliels - pagājušajā gadā pa dzelzceļu pārvadātais kravu apjoms uz Liepājas ostu tikai nedaudz pārsniedza 2,5 miljonus tonnu. Pēc LDz projekta īstenošanas Liepājas mezglā izveidota moderna, kvalitatīva dzelzceļa infrastruktūra, kas ļauj palielināt arī šī mezgla caurvedes spēju. Tāpēc tagad mums kopā ar uzņēmējiem jāstrādā pie jaunu kravu piesaistes, lai palielinātu kravu apgrozījumu arī šajā mezglā,» uzsver LDz prezidenta pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Jaunizveidotās Rīgas pašvaldības komercsabiedrības SIA Transporta infrastruktūras attīstība (SIA T.I.A.) stratēģiskais mērķis ir uzlabot transporta plūsmu Rīgas pilsētā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Transporta plūsmas uzlabošanai Rīgā Rīgas dome ir izveidojusi komercsabiedrību SIA T.I.A., kuras uzdevums būs realizēt tādus apjomīgus transporta infrastruktūras projektus kā „park & ride” (novieto un brauc) autostāvvietu izveidi, intermodālā transporta mezgla jeb jauna sabiedriskā transporta galapunkta pašreizējā Rūpniecības preču tirgus vietā būvniecību un Skultes dzelzceļa pārvada būvniecību Sarkandaugavā. Minētie projekti tiks realizēti izmantojot privātā kapitāla piesaisti jeb t.s. privātās un publiskās partnerības (PPP) modeli, kas nodrošinās efektīvu un savlaicīgu projektu realizēšanas procesu un racionālu pašvaldības resursus izmantošanu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Šodien Jūrmalas domes transporta un komunālo lietu komitejā nolēma atbalstīt Dubultu satiksmes mezgla rekonstrukcijas ieceri. Pēc tam tā jāapstiprina domes sēdē. Dubultu satiksmes mezgla rekonstrukcijas projektētājs ir SIA PK 19+93.

Projekta risinājums paredz, ka Dubultu satiksmes mezgla zonā un visā rekonstruējamā Z. Meierovica un Dubultu prospekta brauktuves posmā tiks nodrošināta transportlīdzekļu satiksme divās joslās katrā satiksmes virzienā. Vienas satiksmes joslas platums visā rekonstruējamā posmā būs nemainīgs – 3.5 metri. Dubultu prospekta un Baznīcas ielas krustojuma risinājums izstrādāts, respektējot esošo apbūvi un ielu sarkano līniju noteiktās robežas.

Projektā paredzēts rekonstruēt Strēlnieku prospekta un Slokas ielas krustojumu, izveidojot Strēlnieku prospektu visā rekonstruējamā posmā kā divjoslu brauktuvi Rīgas virzienā.Maģistrālās ielas caurlaidspējas un satiksmes drošības prasību uzlabošanai projektā paredzēts aizliegt automašīnu novietošanu brauktuves malās Dubultu prospektā līdz Ceriņu ielai.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Šodien Eiropas Komisija pieņēma virkni iniciatīvu, lai preču pārvadājumus Eiropas Savienībā padarītu efektīvākus un ilgtspējīgākus. Šajā jaunajā pasākumu kopumā iekļauti priekšlikumi par loģistiku, dzelzceļu tīklu, kurš paredzēts galvenokārt kravu pārvadājumiem, un Eiropas ostām un vēl divi dokumenti: par Eiropas Jūras transporta telpu, kurā piemēro vienkāršotas formalitātes, un par jūras transporta maģistrālēm, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Tas, ka šos dažādos pasākumus pieņem visus reizē, spilgti apliecina loģistikas ciešo saistību ar dažādajiem transporta veidiem. Jauno iniciatīvu kopējais mērķis ir veicināt inovatīvu tehnoloģiju un prakses ieviešanu infrastruktūras jomā, attīstīt dažādu transporta veidu piedāvātās iespējas, uzlabot kravu pārvaldību, atvieglot preču pārvadājumu plūsmu veidošanu, vienkāršot administratīvās procedūras un akcentēt kvalitātes aspektus visā loģistikas ķēdes garumā.

„Eiropai vajadzīgas pārvadājumu alternatīvas, kas ir veiktspējīgas un integrētas un vienlaikus gan saudzē vidi, gan atbilst lietotāju prasībām. Turklāt, ieviešot šodien pieņemtos pasākumus, pārvadājumi pa dzelzceļu, jūru un iekšējiem ūdensceļiem kļūs pievilcīgāki un konkurētspējīgāki no komodalitātes viedokļa,” paziņoja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, transporta komisārs Žaks Baro. „Šo transporta veidu integrēšana veiktspējīgās loģistikas ķēdēs ir būtiska, lai transporta ekonomisko efektivitāti varētu savienot ar nozares ilgtermiņa attīstību.”

Lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmēju uzskata, ka Čaka ielas velojoslu izveides eksperiments Rīgā rada sarežģījumus, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta sagatavotā informācija Satiksmes un transporta lietu komitejai.

65% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka velojoslu izveides eksperiments rada sarežģījumus, bet 35% uzskata, ka tas ir ieguvums.

Uzņēmēji ir vēl negatīvāk noskaņoti pret velojoslu izveidi. 68% procenti uzņēmēju uzskata, ka velojoslu izveide rada sarežģījumus, bet 24% - ka tas ir ieguvums. 8% uzņēmēju uzskata, ka šis eksperiments neko nemainīs.

Kā norāda departaments, kopumā viena trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju atbalsta velojoslu izveidi Čaka ielā, kamēr divas trešdaļas ir drīzāk pret.

Gan aptauju dati, gan sociālajos medijos paustais liecinot, ka velojoslu izveidi atbalsta mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, kamēr kritiskāki ir autobraucēji un sabiedriskā transporta pasažieri.

Lai izveidotu efektīvāku sabiedriskā transporta sistēmu Rīgā, transporta mezgla izbūvei Torņkalna apkaimē paredzēti 7 miljoni eiro Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, ko ceturtdien, 22.decembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir sabiedriskā transporta pārsēšanās centra izbūve Daugavas kreisajā krastā, tai skaitā Rīgas pilsētas infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot multimodāla transporta mezgla izveidi.

Īstenojot projektu, paredzēts izveidot multimodālu transporta mezglu, kas veicinās efektīvāku sabiedriskā transporta sistēmas attīstību, uzlabojot savstarpējo savienojamību starp transporta tīkliem un teritorijām, kā arī izveidojot sabiedriskā transporta pārsēšanās centru Daugavas kreisajā krastā, lai pasažieri varētu sasniegt dažādas apkaimes, neizmantojot pilsētas centru.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.