Transports un loģistika

Atbalsta dotāciju piešķiršanu reģionālajām lidostām

, 11.02.2009

Jaunākais izdevums

Liepājas un Ventspils lidostas varētu saņemt valsts kompensāciju par veiktajiem lidojumiem Eiropas Savienības robežās.

Tā šodien lēmusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, atbalstot grozījumus Likumā par aviāciju otrajā lasījumā.

«Šīs kompensācijas pamatojamas ar to, ka nepieciešams nodrošināt gaisa pārvadājumu pieejamību attālos Latvijas reģionos, kuru maršruti ne vienmēr ir pilnībā noslogoti. Dotācijas saņems gan reģionālā lidosta, gan lidojumus veikusī aviokompānija,» skaidroja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Viņš noliedza, ka gadījumā, ja tiktu veikta ieplānotā reģionālo lidostu apvienošana ar Rīgas lidostu, subsīdijas saņemtu arī Rīgas lidosta, kas jebkurā gadījumā strādā ar ievērojamu peļņu.

«Valsts dotācijas saņem arī citi pasažieru pārvadātāji. Šogad gan autotransporta, gan dzelzceļa pārvadājumiem ir paredzēti 74 milj. Ls. Pārvadātāji vēl līdz šī gada martam var iesniegt savas atskaites, bet izskatās, ka šis būs pirmais gads, gan par pasažieru autotransporta pārvadājumiem nepaliksim pārvadātājiem parādā, » tā V. Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme pašvaldībai nākamgad lūgs lielāku dotāciju - 140 miljonus eiro

LETA, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» šo gadu plāno noslēgt ar 1,3 miljonu eiro peļņu, uzņēmums arī nākamajam gadam prasīs ievērojamu dotāciju - 140 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.

Šim gadam uzņēmums prasīja 139 miljonu eiro lielu dotāciju, bet saņēma 130 miljonus eiro. 2018.gada sākumā tam piešķīra 108,69 miljonu eiro lielu dotāciju, bet budžeta grozījumos vēl 22,5 miljonus eiro, tādējādi kopumā vairāk nekā 130 miljonus eiro. Savukārt vēl gadu iepriekš - 2017.gadā - uzņēmums no pašvaldības saņēma 122 miljonu eiro dotāciju.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā Saulītis pastāstīja, ka uzņēmuma darbs notiek pēc pagaidu valdes izstrādātā plāna. Viņš stāstīja, ka patlaban bezmaksas braukšana tiek nodrošināta 46% «Rīgas satiksmes» pasažieru, bet par pilnu maksu brauc 27% rīdzinieku.

Deviņos mēnešos pārvadāti ir 109 miljoni pasažieru, no kuriem 51 miljons bez maksas. 63% uzņēmuma ieņēmumu veidojot kompensācijas no pašvaldības un valsts, bet 33% - nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NVA aicina darba devējus pieteikties pasākumam, kas pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā Apmācība pie darba devēja. Vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.

Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu Apmācība pie darba devēja neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai.

Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā vai atjaunošanā atbilstoši apmācības plānam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izrāvienam vistuvāk ir Liepājas lidosta, taču sertifikācija prasīs izlīšanu caur adatas aci, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz, ka reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu, dzīvē reālas izmaiņas notiek gausi.

Satiksmes ministrijas (SM) ieskatā reģionālajām lidostām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, tāpēc nākotnē tās jāveido par nacionālas nozīmes lidostām. To attīstība būs svarīga tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī transnacionālai sadarbībai. Gatavojot priekšlikumus Nacionālās attīstības plāna projektam nākamajam periodam, SM kopā ar pašvaldībām, kurām ir izšķiroša ietekme SIA Aviasabiedrība Liepāja, SIA Ventspils lidosta un SIA Daugavpils lidosta, iecerējusi aktualizēt reģionālo lidostu tālākas attīstības iespējas. Pagaidām gan tie ir tikai tukši vārdi, jo līdz tam, lai reģionālajām lidostām būtu liela nozīme reģionu attīstības veicināšanā, vēl tāls ceļš ejams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba devējiem piedāvā iespēju ar ES finansiālu atbalstu nodarbināt jauniešus

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Rīgas domes šī gada budžeta grozījumu apstiprināšanu SIA «Rīgas satiksme» (RS) šogad kopumā saņēmusi 132,8 miljonu eiro dotāciju - domes galvenā finansiste prognozē tikpat lielas dotācijas nepieciešamību nākamgad, tikmēr uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 200 miljonu eiro slieksni un turpina augt.

No pašvaldības RS piešķirti 122,7 miljoni, bet pārējo dotācijas daļu nodrošinājusi valsts.

Domnieki trešdien uzņēmumam piešķīra papildus 24,4 miljonus eiro. 22,5 miljoni no tiem nāk no pašvaldības, bet 1,9 miljoni eiro no valsts budžeta.

Debašu sadaļā teju visi opozicionāri kritizēja dotāciju uzņēmumam, norādot, ka tā «kārtējo reizi ir naudas gāšana melnajā caurumā». Neviena no opozīcijas frakcijām budžeta grozījumus neatbalstīja.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) izteica pateicību kolēģiem, kas pēdējo gadu laikā atbalstījuši ar RS saistītus lēmumus. «Mazāk nekā 20% rīdzinieku izmanto sabiedrisko transportu par pilnu maksu, pārējie brauc ar atlaidēm vai bez maksas. Uzņēmums nodrošina ne tikai sociālo funkciju, bet arī mobilitāti. Uzņēmums strādā labi un viņš nevar bankrotēt - tāpat kā Labklājības departaments,» teica mērs, piebilstot, ka tieši, pateicoties pašvaldības lēmumiem, uzņēmums bez maksas pārvadā pensionārus un citas sabiedrības grupas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Covid-19 atbalsta programmās nav ievērota konsekventa pieeja atbalsta saņēmēju publiskošanai

LETA, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils lidostas direktors pamet amatu

Vēsma Lēvalde, Db, 27.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi grozījumus SIA Ventspils lidosta valdes sastāvā, no amata atbrīvojot līdzšinējo direktoru Arturu Kokaru.

Pamatojoties uz līdzšinējā SIA Ventspils lidosta valdes priekšsēdētāja Artūra Kokara iesniegumu par tiesisko attiecību izbeigšanu, ar 2009. gada 26.janvāri SIA Ventspils lidosta lidojuma nodrošinājuma speciālistam Armandam Aļeksejevam izdota prokūra līdz jaunas sabiedrības valdes iecelšanai vai šīs prokūras atsaukšanai.

A. Kokars sarunā ar Db savu aiziešanu pamatoja ar to, ka Ventspils lidostai nepieciešami lieli ieguldījumi, lai attīstītos. Vēlme to darīt esot, taču līdzekļu šim nolūkam nav. Neesot arī nekādas ticības, ka pavasarī atjaunosies regulārie lidojumi. "Lidosta ir reāli atmesta atpakaļ attīstībā par pieciem gadiem, " sacīja A. Kokars. Arī intervijā laikrakstam Ventas Balss bijušais Ventspils lidostas direktors saka, ka neoficiāli esot zināms, ka reģionālās lidostas valsts finansējumu nedabūs, lidostu plānotā apvienošana, visticamāk, nenotiks un regulāros reisus neatjaunos. Ventspils lidostai tas var nozīmēt maksātnespēju, jo zaudējumi pērn sasnieguši kritisko robežu. Lidostas parāds pašvaldībai, neskaitot procentus, ir 306 tūkstoši latu. Arī izstrādātais plāns, kas paredzēja reģionālajām lidostām piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, spējot, viņaprāt, attīstīt vienu, nevis trīs lidostas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS Enerģijas publiskais tirgotājs

Dienas Bizness, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pildīs AS Latvenergo meitassabiedrība AS Enerģijas publiskais tirgotājs, kas turpmāk administrēs obligātos iepirkumus un garantētās maksas par uzstādīto jaudu aprēķinus un maksājumus.

Paredz šodien valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts «Par piekrišanas sniegšanu AS Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā AS Enerģijas publiskais tirgotājs».

Kā informē Latvenergo - ja līdz šim publiskā tirgotāja pienākumus obligātā iepirkuma funkciju veikšanai nodrošināja AS Latvenergo, tad līdz ar elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu, OIK pieauguma ierobežošanas mehānisma izveidi un valsts budžeta dotācijas ieviešanu, šāds mehānisms vairs nevar pastāvēt. Atsevišķas akciju sabiedrības izveide nepieciešama, lai, tirgum atveroties, obligātā iepirkuma izmaksu segšanai varētu izmantot valsts budžeta dotāciju, kas segtu daļu no izmaksām elektroenerģijas lietotāju vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno piešķirt lielāku finansējumu efektīvāk strādājošiem pasažieru pārvadātājiem

Egons Mudulis, 29.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izstrādāta jauna valsts dotāciju sadales kārtība, kas paredz lielāku finansējuma piešķiršanu sabiedriskajam transportam tiem plānošanas reģioniem, kuros pasažieru pārvadātāji strādā ar zemāku pašizmaksu un lielākiem ieņēmumiem.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts paredz pilnībā mainīt pašreiz spēkā esošo dotāciju sadales kārtību. Turpmāk, veicot finansējuma sadali plānošanas reģioniem nākamajam kalendārajam gadam, valsts SIA Autotransporta direkcija vairs neņems vērā tādus kritērijus kā pārvadātāju zaudējumi, bezdarba līmenis un strādājošo vidējā darba samaksa. Toties papildus tiks ņemti vērā tādi parametri kā pārvadātāju viena kilometra pašizmaksa, ieņēmumi uz vienu kilometru un vidējais autobusu noslogojums.

Šobrīd pastāvošā dotāciju sadales kārtība neveicina vietējās nozīmes maršrutos strādājošo pasažieru pārvadātāju darbības efektivitātes paaugstināšanu, jo lielāks valsts finansējums tiek piešķirts plānošanas reģioniem, kuriem bijuši lielāki zaudējumi. Līdz ar to sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji nav ieinteresēti samazināt zaudējumu un viena kilometra pašizmaksas apmēru, norāda Satiksmes ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express starppilsētu pārvadājumi Latvijā būtu iespējami tikai no 2020. gada

Gunta Kursiša, 03.09.2013

Lux Express autobuss, šā gada augusta nogalē atklājot akciju, kuras ietvaros pasažieru pārvadātājs bez maksas piedāvā braukt maršrutā Rīga-Liepāja-Rīga.

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Autotransporta direkcija piekrīt Lux Express vadībai, ka, atsevišķus starppilsētu maršrutus «palaižot» brīvā tirgū, iespējams, tajos varētu samazināties cena, kā arī tajos brauktu labāki autobusi, un uz tā rēķina – šajos maršrutos būtu arī vairāk pasažieru, tomēr tajā pašā laikā tādā gadījumā vēl lielāka valsts dotācija, ļoti iespējams, būtu jāpiešķir mazāk rentablajiem maršrutiem,» intervijā Db.lv norādīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes prieksšēdētājs Normunds Narvaišs.

Iespēja, ka nākotnē tomēr daļēji varētu tikt liberalizēts pasažieru pārvadājumu tirgus, pastāv, taču, ja arī šāds scenārijs piepildītos, tas nenotiks ātrāk nekā 2020. gadā, norāda N. Narvaišs. «Pašlaik Satiksmes ministrija ir sagatavojusi un ir gatava nodot sabiedriskajai apspriešanai transporta attīstības nostādnes, kurās ir četri attīstības varianti, no kuriem viens ir daļēji liberalizēt pasažieru pārvadājumu maršrutus. Pašlaik ar pārvadātājiem gan jau ir noslēgti līgumi līdz 2020. gadam, turklāt pārvadātāji nevēlas tos pārtraukt, tādēļ šie līgumi būtu jālauž un attiecīgi jāizmaksā kompensācijas,» skaidro N. Narvaišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldības biedē sabiedriskā transporta maršrutu slēgšana

Madara Fridrihsone, 29.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dotāciju samazināšana un sabiedriskā transporta pakalpojumiem piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana no 10 % līdz 12 % var nozīmēt reisu slēgšanu.

Par to valdību brīdinājusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) – tā aplēsusi, ka iecerētais dotācijas samazinājums un PVN likmes celšana var izraisīt cenu kāpumu vietējās nozīmes reisos par 30 %. Otra iespēja – tiks slēgti vismaz 20 % līdz 30 % vietējās nozīmes reisu, brīdina LPS.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis kā vienu no iespējamiem risinājumiem minēja valsts budžeta dotāciju piešķiršanas kārtības pārskatīšanu – par rentablajiem starppilsētu reisiem dotāciju varētu vairs nemaksāt, bet ietaupītos līdzekļus būtu jānovirza nerentablo vietējās nozīmes reisu apkalpotājiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis pirmdien paziņoja, ka dotāciju sistēmas pārskatīšanai tiks veidota īpaša darba grupa, kurā darbosies pašvaldību, ministrijas un autopārvadātāju pārstāvji – līdz 2012. gadam šī darba grupa sagatavos piedāvājumu sabiedriskā transporta pakalpojumu dotēšanas sistēmas reformai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem

LETA, 22.04.2021

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi var sākt pieteikties valsts atbalsta saņemšanai

Žanete Hāka, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru