Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Ulmaņa tirgus, kura organizētāji cerējuši vienkopus pulcināt vietējos Latvijas ražotājus, iespējams, nemaz netiks atvērts nepietiekamās vietējo uzņēmēju intereses pēc. Pie bijušā Centrex tirdzniecības telpām zīme, kas vēstīja, ka šeit drīzumā tiks atvērts Latvijas ražotāju tirgus, vairs nav atrodams. Vietējo ražotāju pasivitāte skaidrojama galvenokārt ar informācijas un konkrētības trūkumu, bet dažos gadījumos ar neticību šādas idejas ilgtspējai, pauda Db.lv aptaujātie uzņēmēji.

Ulmaņa tirgus pārstāvis Oskars Mazulis norāda, ka paliek cerība, ka, beidzoties gadatirgu laikam, vietējie ražotāji varētu meklēt vietu, kur pārdot savus produktus, un būtu gatavi par šādu vietu atzīt Ulmaņa tirgu.

Tomēr Tadaiķu pagasta uzņēmuma SIA Ābolītis, kas bieži vien redzama dažādos gadatirgos Liepājas pusē, vadītāja Millija Anziķe Db.lv norāda, ka Ulmaņa tirgus ideja varētu būt vairāk paredzēta tiem ražotājiem, kas atrodas tuvāk Rīgai, un piedalīties Ulmaņa tirgū neliedz vien ražas novākšanas laiks. «Ideja jau ir laba, tomēr pašlaik nevar visu preci uz Rīgu aizvest, uzreiz jāskaita klāt transporta izmaksas,» viņa norāda, ka tirgošanās Rīgā SIA Ābolītis nebūtu izdevīga. SIA Ābolītis tirgo dzērvenes, dzērvenes ar cukuru, ābolus, marinētus gurķus u.c. produkciju gadatirgos Liepājas pusē un Maxima un Rimi veikalu tīklos citur Latvijā. Vienlaikus SIA Ābolītis vadītāja piekrīt, ka pašlaik ir ražas novākšanas laiks, kad uzņēmuma darbība fokusējas uz ražas vākšanas darbiem.

Kādreizējā tirdzniecības centra Centrex telpās, kas jau gadiem stāv tukšas, beidzot atgriezīsies dzīvība. Izstāžu Ražots Latvijā un Ražots Baltijā organizētājas SIA Baltic Expo Centre komanda izveidojusi tirdzniecības centru Latvijas ražotājiem – Ulmaņa tirgu, kurā paredz sagaidīt vismaz 2000 – 4000 apmeklētāju dienā, kā arī iegūt tikpat lielu interesi kādu patlaban iemantojis, piemēram, Atpūtas centrs Lido, Db.lv stāsta Ulmaņa tirgus mārketinga speciālists Oskars Mazulis.

Ulmaņa tirgus būs vienīgais centrs Latvijā, kur cilvēki varēs gan klātienē iepazīties ar Latvijas ražotāju produkciju, kā arī uz vietas to iegādāties. «Centra koncepcija ir vienlaikus gan izstāde, gan tirdzniecības vieta, kas būs atvērta cauru gadu,» stāsta O. Mazulis. Ulmaņa tirgū savus produktus piedāvās Latvijas lauksaimnieki, amatnieki, lielražotāji, mājražotāji, pakalpojumu sniedzēji u.c., bet nākotnē paredzams piesaistīt arī restorānus un kafejnīcas, mazākus veikaliņus un pašmāju un ārvalstu vairumpircējus un pārpircējus.

Ulmaņa tirgū, kas nosaukumu guvis no tā atrašanās vietas Kārļa Ulmaņa gatvē, kā arī, lai radītu asociāciju ar īsteni latvisku preci, vietējie ražotāji piedāvās preces par ražotāja cenu, norāda O. Mazulis.

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

SIA Larix Property Ulmaņa gatvē Mārupē iecerējusi izveidot dzīvojamo un darījumu rajonu 13 ha platībā. Tas atradīsies tieši pretī Spicei, pie K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojuma.

Apbūves koncepcija paredz, ka puse teritorijas varētu tikt atvēlēta biznesa parkam, bet otra puse — mājokļiem. Biroju ēkas atradīsies tuvāk Ulmaņa gatvei, radot izteiksmīgu apbūves līniju un arī pasargājot dzīvojamo zonu no satiksmes trokšņa Mārupē. Teritorija sadalīta taisnstūrveida kvartālos, bet pa diagonāli tai tiks veidota zaļā zona ar ūdenstilpēm. Vienā no teritorijas kvartāliem, tuvāk Ulmaņa gatves krustojumam ar Lielirbes ielu paredzēta biroju augstbūve.

Rīgā plānots pārbūvēt K.Ulmaņa gatves un lidostas Rīga pievedceļa šķērsojumu, kā arī rekonstruēt luksoforus. Abu projektu izmaksas būs aptuveni 3,8 milj. Ls.

Projekts «K.Ulmaņa gatves un lidostas Rīga pievedceļa (P133) šķērsojuma rekonstrukcija» paredz 2013. un 2014. gadā izbūvēt atsevišķas brauktuves joslas Kārļa Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz Šampētera ielai un no Grenču ielas līdz Gramzdas ielai, informē Satiksmes Ministrijas pārstāvji.

Ministrija informē, ka K. Ulmaņa gatves posma rekonstrukcija paredz izbūvēt vietējās joslas, samazinot tiešu pieslēgumu skaitu ātrgaitas ielai un uzlabojot ielas sasaisti ar vietējām ielām, izbūvēt gājēju un velosipēdu celiņus visā posma garumā, aprīkot rekonstruējamo posmu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem - ceļa zīmēm, drošības barjerām, ierīkojot energoefektīvo apgaismojumu, izbūvēt sabiedriskā transporta pieturvietu un pārbūvēt pazemes komunikācijas un sabiedriskā transporta pakalpojumu infrastruktūru, nemainot to tehniskos parametrus - ūdensvada, elektroenerģijas un sakaru komunikāciju.

Tuvojoties noslēgumam rekonstrukcijas darbiem laikā Rīgā, Brīvības gatves un Juglas ielas krustojumā no 7. augusta būs izmaiņas satiksmes organizācijā minētajā satiksmes mezglā.

Ceļu būves kompānija A.C.B., kas veic Brīvības gatves un Juglas ielas krustojuma rekonstrukciju, informē, ka 7. augustā tiks veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā uz Brīvības gatves. Virzienā uz Rīgas centru vairs nebūs atļauts kreisais pagrieziens no Brīvības gatves uz Silciema ielu. Savukārt kreisais pagrieziens šajā satiksmes mezglā tiks nodrošināts, atverot satiksmei jaunuzbūvēto rampu no Brīvības ielas un jaunuzbūvēto Juglas ielu caur tuneli zem Brīvības gatves.

A.C.B. brīdina, ka līdz rekonstrukcijas darbu pabeigšanai iespējamas arī citas izmaiņas satiksmes organizācijā posmā no Silciema ielas un Brīvības gatves krustojuma līdz kanāla tiltam Brīvības gatvē.

Turpinoties gājēju pārvada būvdarbiem Kārļa Ulmaņa gatvē pie Beberbeķu ielas, naktī no 29. uz 30. novembri virs izbūvētajiem gājēju tilta balstiem ar autoceltņa palīdzību tiks uzstādīta nesošā tērauda laiduma konstrukcija. Šajā laika posmā satiksme būvdarbu zonā tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Kā informē būvdarbu veicējs SIA Tilts, naktī no sestdienas uz svētdienu satiksme šajā Kārļa Ulmaņa gatves posmā tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā, lai nodrošinātu darba zonu autoceltnim. Lai pēc iespējas neapgrūtinātu iedzīvotāju pārvietošanos, satiksme tiks organizēta naktī no pulksten 01.00 līdz 06.00. Laiduma konstrukcijas uzstādīšanas brīdī drošības apsvērumu dēļ satiksme zem gājēju pārvada tiks īslaicīgi apturēta.

Aicinām autovadītājus, kuri ieplānojuši minētajās nakts stundās izmantot šo Kārļa Ulmaņa gatves posmu, apsvērt citu braukšanas maršrutu. Pēc laiduma konstrukcijas montāžas darbiem svētdienas, 30. novembra, rītā satiksmei tiks atvērtas divas braukšanas joslas katrā virzienā.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) tuvākajā laikā plāno izsludināt atklātu iepirkuma konkursu par Kārļa Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krustojuma rekonstrukciju.

Projekts tiks īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 190 tūkstoši lati, bet ES līdzfinansējums ir vairāk nekā 140 tūkstoši latu.

Pēc rekonstrukcijas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būs nodrošināta ērtāka piekļuve sabiedriskā transporta pieturvietām un uzlabota satiksmes drošība, raksturoja RDSD direktors Edgars Strods.

Projekta ietvaros pie K.Ulmaņa gatves plānots izbūvēt jaunas gājēju ietves, ierīkot labiekārtotas sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī sakārtot gājēju piekļuves maršrutus gājēju tiltiņam. Projekts paredz paplašināt gatves pamatbrauktuves joslas, uzstādīt brauktuves virzienu sadalošās barjeras un triecienu absorbējošos elementus.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis atklātu konkursu par Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvada pār dzelzceļu renovācija, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājuma nodrošinājums ir noteikts 10 tūkst. Ls, teikts sludinājumā. Tu arī norādīts, ka vienu reizi mēnesī tiks veikta samaksa par padarīto darbu atbilstoši līgumā paredzētajām cenām, ieturot 5%, atlikusī līguma cena (5%) atbilstoši faktiski izpildītos būvdarbu apjomam tiek samaksāta pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un līgumā paredzētās bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantijas iesniegšanas pasūtītājam. Avanss netiek paredzēts.

DB jau rakstīja, ka šī gada laikā Rīgā tiks veikta Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu pilnīga rekonstrukcija. Tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī un tā remontam pašvaldība atvēlēs vairāk nekā četrus miljonus latu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Apstiprināta četru nekustamo īpašumu iegāde, kas nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai - Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta "Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai" īstenošanai, informē Rīgas dome.

Pašvaldība iegādāsies nekustamo īpašumu - zemesgabalu daļas Mežkalna ielā 14, Mežkalna ielā 5A, Vienības gatvē 196 un Rītausmas ielā bez numura. Rīgas domes Īpašuma departaments būs atbildīgā iestāde pirkuma procesa nodrošināšanai.

Iegādājamie zemes gabali Jāņa Čakstes gatves izbūvei ir dažāda izmēra - gan ļoti mazi kā zemes gabala Mežkalna ielā 14 daļa, kas ir tikai 14 m², gan lieli kā zemes gabala Vienības gatvē 196 daļa 6528 m² platībā. Tāpat tiks iegādāta nekustamā īpašuma Mežkalna ielā 5A daļa 2679 m² platībā un nekustamā īpašuma Rītausmas ielā daļa 2814 m² platībā.

Šobrīd Rīgas domes Satiksmes departaments ir pabeidzis Dienvidu tilta ceturtās kārtas projektēšanu. To veido divas būvniecības kārtas.

Martā spāru svētkus nosvinējis “Ulmaņa parks II”, kura vērtība sasniedz 21 miljonu eiro. Tas ir jau ceturtais uzņēmuma ''PICHE'' attīstītais biznesa parks, kas atrodas lidostas “Rīga” tuvumā un piedāvā nomāt lielas noliktavu un biroju telpas.

Šobrīd rezervēti 70% no kopējās pieejamās platības.

“Ulmaņa Parks II” atrodas blakus “Lidostas Parks”, kas savu darbu sāka 2018. gadā, “Green Park”, kas nomniekiem tika piedāvāts divus gadus vēlāk, un “Ulmaņa Parks I”, kas darbību sāka 2017. gadā.

“Mums ir liels prieks, ka pasaulē šķietami sarežģītā situācija netraucē uzņēmumiem augt. Tie meklē iespējas paplašināt gan savas biroja, gan noliktavas telpas, par ko liecina fakts, ka 70% “Ulmaņa Parks II” platības ir iznomātas jau būvniecības stadijā. Plānojam pirmo kārtu ekspluatācijā nodot jūlija vidū. Šis objekts turpinās nostiprināt Mārupi kā vienu no nozīmīgākajām biznesa apkārtnēm Latvijā. Uzņēmums plāno šeit attīstīt vēl vismaz 100 000 m² industriālās platības,” saka “Ulmaņa Parks II” būvnieka un attīstītāja, uzņēmuma ''PICHE'' vadītājs Pēteris Senkāns.

Teritorijā starp Kārļa Ulmaņa gatvi, Remtes un Jaunmoku ielu Rīgā plānots būvēt tirdzniecības centru, secināms no trešdien pilsētas pagaidu administrācijas sēdē apstiprinātā lēmuma par lokālplānojuma izstrādes sākšanu zemesgabaliem Remtes ielā 21 un 19a un Ulmaņa gatvē.

Lokālplānojuma ierosinātājs ir zemes īpašniece SIA "Rēzeknes gaļas kombināts". Īpašnieks ir piesaistījis investoru, noslēdzot vienošanos par tālākajām darbībām jauna tirdzniecības un pakalpojuma objektu apbūves ieceres īstenošanai.

Plānotās tirdzniecības vietas teritorija atrodas Pleskodāles apkaimē, tirdzniecības centra "Spice" apkārtnē. Teritorija ir apbūvēta, tiek izmantota noliktavām, remontdarbnīcām un citai saimnieciskai darbībai. Apbūvē dominē padomju laika metāla konstrukciju angāri. Teritorija ir saimnieciski izmantota, taču, ņemot vērā būvju un infrastruktūras nolietojumu, teritorijas sadrumstaloto apsaimniekošanu starp dažādiem nomniekiem un citus faktorus, vizuāli vērtējama drīzāk kā Ulmaņa gatves ielas ainavas telpu degradējoša un komerciālas apbūves potenciālam neatbilstoša, uzskata ieceres autori.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Atjaunota satiksme uz tilta pār Mīlgrāvi, nākamie rekonstrukcijas darbi gaidāmi uz K. Ulmaņa gatves pārvada, informē Rīgas dome.

(Papildināts viss teksts.)

No piektdienas, 14. septembra, ir atcelti satiksmes ierobežojumi uz tilta pār Mīlgrāvi, jo beigušies tā rekonstrukcijas darbi.

Divu mēnešu laikā tiltam pār Mīlgrāvi veikta iepriekšējos gados periodiski remontēto, savu ekspluatācijas termiņu nokalpojušo deformācijas šuvju nomaiņa. Vienlaicīgi tika remontētas tilta laidumu betona konstrukcijas, labojot bojātos siju galus, kā arī atjaunojot tilta laidumu hidroizolāciju. Tilta remonts izmaksāja 75,4 tūkstošus latu.

Remontdarbu garantijas laiks ir trīs gadi.

Nākamā gada pavasarī rekonstrukcijas darbi tiks sākti uz Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu. Šovasar speciālisti konstatējuši, ka pārvada pārseguma plātnēm ir samazinājusies nestspēja un tas var radīt draudus satiksmes drošībai. Tādēļ nepieciešams nekavējoties veikt rekonstrukcijas darbus.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Sakarā ar satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas darbiem no 3. jūnija līdz šā gada nogalei uz pārvada tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas laikā satiksme tiks organizēta pa trim braukšanas joslām, no kurām vidējā joslā tiks organizēta maiņvirziena satiksme.

Rīta stundās no plkst. sešiem līdz plkst. vienpadsmitiem Rīgas centra virzienā varēs iebraukt pa divām braukšanas joslām, un pa vienu joslu varēs nokļūt pilsētas robežas virzienā, savukārt pēc plkst. vienpadsmitiem līdz plkst. sešiem - satiksme tiks organizēta pa divām joslām pilsētas robežas virzienā un pa vienu joslu - centra virzienā.

Uz pārvada braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 30 kilometriem stundā. Vidējā braukšanas joslā varēs braukt tikai tie transportlīdzekļi, kuru platums nepārsniedz divus metrus.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) zemes gabalu Konsula ielā 20, Rīgā ir iegādājusies atbilstoši Latvijā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši tirgus cenām par analogiem zemes gabaliem Dzirciema ielas rajonā. RSU ir nepatīkami pārsteigta par šo ažiotāžu, kas sacelta, nomelnojot RSU reputāciju un straujos izaugsmes tempus, norāda RSU pārstāvis Edijs Šauers.

Lai nodrošinātu trūkstošās telpas studijām un zinātniskajai darbībai, RSU šī gada sākumā iegādājās zemes gabalu tai pieguļošajā teritorijā Konsula ielā 20. Tas bija pēdējais neapbūvētais zemes gabals RSU centrālās ēkas pieguļošajā teritorijā 8913m² platībā un jau ilgstoši bija izlikts brīvā pārdošanā. RSU šo zemes gabalu iegādājās šobrīd, ņemot vērā šā brīža RSU attīstības un finanšu rādītājus, turklāt līdzās šim zemes gabalam top arī RSU jaunā studentu dienesta viesnīcas ēka.

Īpašums tika iegādāts saskaņā ar sertificēta vērtētāja Eiroeksperts noteikto vērtību, kas bija zem tirgus vērtības darījuma brīdī. Pārrunas par zemes gabala iegādi tika vestas ar nekustamo īpašumu kompāniju Latio, kas bija zemes īpašnieka pārstāvis, atbilstoši šādu darījumu ierastajai praksei. Latio nebija līgumslēdzēja puse – līgums tika slēgts ar privātpersonu Igoru Gatinu, tajā pašā laikā īpašnieks bija izsniedzis pilnvaru Latio darbiniekam. Pirmpirkuma tiesības bija Rīgas domei. RSU iesniedza domei līgumu, bet dome atteicās no pirmpirkuma tiesībām. Zemes gabals tika iegādāts par universitātes pašu pelnītiem līdzekļiem, balstoties uz RSU Senāta 2016. gada 16. februāra koleģiālu lēmumu. Atbilstoši sarunu gaitai ar Latio, līgumu par zemes iegādi RSU noslēdza jau 2016. gada 10. martā. Valsts budžeta līdzekļi līdz ar to netiek tērēti. Saskaņā ar apbūves noteikumiem uz jaunā zemes gabala plānota studiju un zinātnes kompleksa būvniecība.

Apgāds Jumava izdevis Jāņa Ūdra grāmatu Gunta Ulmaņa vertikāle. Savu grāmatu J. Ūdris nosaucis par «psiholoģisku restaurāciju» – viena no autora prioritātēm bijusi izanalizēt prezidenta G. Ulmaņa rīcības un lēmumu motivāciju.

Grāmatā izsekots arī G. Ulmaņa psiholoģiskās izaugsmes ceļš no Sibīrijas deportācijas nepilnu divu gadu vecumā līdz valsts augstākajam amatam un profesionālā pilnveidošanās sešos prezidentūras gados, kā arī psiholoģiskā aklimatizācija eksprezidenta statusā.

Aktuāla grāmatas pievienotā vērtība ir Ulmaņa profesionālie spriedumi par Latvijas jaunāko attīstību: balstoties paša politiskajā pieredzē, G. Ulmanis skarbi vērtē šodienas politiķu profesionālo mazspēju un pilsonisko uzskatu šaurību. Eksprezidents analizē arī cilvēku skeptisko attieksmi pret politiķiem un pašu pilsonisko pasivitāti. Atsevišķās grāmatas nodaļās eksprezidents analizē jaunas Satversmes nepieciešamību un iespēju pašam atgriezties politikā.

Rīgā septembrī plānots atvērt Latvijas ražotāju un tirgotāju platformu Ulmaņa tirgus, taču nepietiekošā dalībnieku skaita dēļ tirgus var arī netikt atvērts, norāda tirgus idejas īstenotāja SIA Baltic Expo Centre vadītājs Erlens Kelle.

Viņš stāstīja, ka Ulmaņa tirgus, kas atrodas kādreizējā tirdzniecības centra Centrex telpās, atvēršanai nepieciešami vismaz 70-100 dalībnieki, taču patlaban līgumi noslēgti ar astoņiem Latvijas ražotājiem un tirgotājiem, savukārt 40 potenciālie tirgus dalībnieki izskata piedāvājumu.

«Jau trīs mēnešus nomājam telpas, mēnesī maksājot 500 latu nomas maksu. Ja līdz 15.septembrim tirgū savus produktus nepiekritīs pārdot vismaz 70 uzņēmēji, amatnieki vai mājražotāji, ideja par Latvijas ražotāju tirdzniecības centru ir apdraudēta,» norādīja Kelle.

Kā iespējamos iemeslus uzņēmumu kūtrumam Kelle min gan bailes riskēt, gan arī faktu, ka ideja par Ulmaņa tirgus īstenošanu tika sākta vasarā, kad lielākā daļa uzņēmēju ir atvaļinājumā.

Šī gada laikā Rīgā tiks veikta Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu pilnīga rekonstrukcija. Tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī un tā remontam pašvaldība atvēlēs vairāk nekā četrus miljonus latu. Par to informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pēc tikšanās ar Satiksmes departamenta un SIA Rīgas tilti speciālistiem.

K.Ulmaņa gatves pārvada rekonstrukciju nolemts veikt viena gada laikā, lai gan sākotnēji to bija domāts paveikt divu gadu laikā. Kopējās rekonstrukcijas izmaksas plānotas 4,4 milj. Ls latu, taču precīza izmaksu summa būs zināma konkursa rezultātā.

Iepirkuma procedūra tiks pabeigta līdz aprīlim, tad uzsāks pārvada rekonstrukcijas darbus, lai tos pabeigtu līdz oktobra beigām. Rekonstrukcijas gaitā veiks tilta siju un balstu remontu, hidroizolācijas un brauktuves seguma izbūvi, kā arī ietvju un prettrokšņu sienu ierīkošanu. Satiksme uz pārvada netiks slēgta: tiks noņemta sadalošā barjera un satiksmi organizēs pa divām joslām vienā tilta pusē.

Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstījusi kopumā vairāk nekā 470 tūkst. Ls piešķiršanu satiksmes pārvada pār Bieķengrāvi un satiksmes pārvada pie Zemitānu stacijas seguma atjaunošanai.

Bieķengrāvja pārvada atjaunošanai orientējoši būs nepieciešami 377 tūkst. Ls, bet Zemitānu pārvada remontam – 93 tūkst. Ls. Summas tiks precizētas iepirkuma procedūras rezultātā, informē Rīgas dome. Savukārt gandrīz 28 tūkst. Ls tiks atvēlēti Baltāsbaznīcas ielas labošanai posmā no Pauguru līdz Augusta Dombrovska ielai. Līdzekļi nepieciešami, lai vienlaicīgi ar Ziemeļblāzmas ielas rekonstrukcijas pabeigšanu varētu veikt remontu minētajā Baltāsbaznīcas ielas posmā, kas ir piebraucamais ceļš kultūras pilij Ziemeļblāzma. Pašvaldība arī norāda, ka satiksmes attīstībā plānots šogad ieguldīt vairāk nekā 25 milj. Ls.

Operatīvajā sanāksmē, kas tika sasaukta Rīgas domē par kritisko situāciju un izveidojušajām bedrēm uz Salu tilta un citām Rīgas ielām, pieņemts lēmums pavasarī uzsākt vairākus remontdarbus.

Savukārt šobrīd, lai novērstu satiksmes drošības apdraudējumus, tiltu un ielu uzturētāji strādā diennakts avārijas režīmā un visas bedres aizlāpa. Līdz pavasarim tas ir vienīgais iespējamais risinājums. «Ja darbi netiks pienācīgi veikti, tad «ripos galvas»,» pēc sanāksmes uzsvēra Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Viskritiskākā situācija izveidojusies uz Salu tiltam blakus esošā Bieķensalas viadukta. Mazākas problēmas ir arī Deglava tilta un Zemitānu tilta sabiedriskā transporta joslās. Tāpēc pavasarī tiks mainīts asfalta segums uz Bieķensalas viadukta un Zemitānu tilta, sāksies Deglava tilta remonts un tiks rekonstruēts Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvads pār dzelzceļu. Jāmin gan, ka lēmums par Ulmaņa gatves pārvada remontu pieņemts jau iepriekš. Naudu seguma nomaiņai plānots piešķirt pavasara budžeta grozījumu ietvaros.