Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieskatā nav atbalstāma konkrētu nozaru noteikšana valsts atbalsta saņemšanai uzņēmumiem, lai risinātu koronavīrusa "Covid-19" izraisītās sekas ekonomikai.

"Aptaujājot biedrus, redzam, ka problēmas ir visu nozaru uzņēmumiem un paredzam, ka būs grūti nošķirt, kurām nozarēm palīdzība nepieciešama vairāk, kurām mazāk. Vīruss skar visu tautsaimniecību un jābūt gatavībai atbalstīt visus uzņēmumus, izmantojot visus pieejamos atbalsta rīkus.

No biedriem saņemam ierosinājumus, piemēram, nodokļu atlaidēm, kas kopumā saskan ar valdības paredzēto risinājumu segt 75% no darba algas maksājumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem dīkstāves periodā," saka Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs.

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Nedrīkst uzņēmējus sodīt, ka tie novembrī nav pildījuši MK noteikumus, kuru nebija, bet valdība to piemērošanu noteica ar atpakaļejošu datumu - 1.novembri.

Tā bizness vērtēja 30. novembra laikraksta Latvijas Vēstnesis numurā publicētos 21. novembrī valdības sēdē akceptētos noteikumus Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība, kuru normas piemērojamas ar šā gada 1. novembri.

"Tā ir nepieņemama prakse. Šādi precedenti neatbilst labas publiskās pārvaldes principiem," secina Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

Pārkāptas robežas

"Tas ir skandāls, jo normatīvie akti nevar stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu," uzsver Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonda prezidents Imants Griķis. Viņaprāt, Latvijas valdība, nosakot noteikumu spēkā stāšanās termiņu ar atpakaļejošu datumu, ir pārkāpusi ne tikai ētiskas un morālas, bet starptautiskas normas. "Nebrīnīšos, ja par noteikumu normu ar atpakaļejošu spēku pārkāpšanu uzņēmēji tiks sodīti," norāda I. Griķis.

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.

Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.

Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apmēru 175 -185 eiro (atkarībā no tā, vai grozījumi par minimālo algu 500 eiro tiks pieņemti).

Narvas pilsētas dome atbalstīs uzņēmējus, kas rada jaunas darba vietas.

Par ne mazāk kā 10 jaunu darba vietu radīšanu uzņēmēji divu gadu laikā saņems naudas pabalstu, raksta Postimees. Kārtībai, kura atbalstīs uzņēmējus – jaunu darba vietu radītājus Narvas pilsētas iedzīvotājiem, pirmām kārtām jāpiesaista pilsētai lielos ārzemju investorus. Saskaņā ar pieņemto dokumentu, uzņēmēji divu gadu laikā varēs saņemt naudas pabalstu 50 % apmērā no ienākumu nodokļa, kas nonāks pilsētas budžetā jaunu darba vietu izveides rezultātā. Par šo projektu lielu interesi izrādījuši zviedru, somu un vācu uzņēmēji, apliecināja Narvas domes pārstāvis.

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Paziņojumā uzmanība tiek vērsta uz kaitīga un bīstama alkohola patēriņa nelabvēlīgu ietekmi uz veselību Eiropā, kas ir aptuveni 195 000 cilvēku nāves cēlonis gadā ES.

Paziņojumā noteiktās prioritātes ir šādas: aizsargāt jauniešus un bērnus; samazināt kaitējumu un nāves gadījumu skaitu, ko izraisa ar alkohola lietošanu saistīti ceļa satiksmes negadījumi; novērst kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku; uzlabot informētību par alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību un palīdzēt savākt ticamu statistiku. Eiropas Komisija ir noteikusi jomas, kurās ES var atbalstīt dalībvalstu darbību, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu, piemēram, finansēt projektus, izmantojot sabiedrības veselības un pētniecības programmas, apmainoties ar labu praksi tādos jautājumos kā alkohola lietošanas ierobežošana nepilngadīgo vidū, izpētot sadarbības iespējas saistībā ar informācijas kampaņām vai novēršot transportlīdzekļa vadīšanas gadījumus alkohola reibumā, kā arī citas Kopienas iniciatīvas. Turklāt paziņojumā ir norādīti pasākumi, ko dalībvalstis veic, lai veicinātu labu praksi, ierosināts izveidot ieinteresēto personu forumu "Alkohols un veselība", un noteiktas jomas, kurās ražotāji var dot ieguldījumu, jo īpaši saistībā ar atbildību ietverošu reklāmu un tirdzniecību. Atzīstot dalībvalstu lomu šajā politikas jomā, Eiropas Komisija neplāno ierosināt pieņemt ES līmeņa tiesību aktu.

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā tiks apstiprināta virzītā pretendente Ilze Cīrule, viņa iestādi pilnveidos, ne graus, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pēc viņa šodien žurnālistiem teiktā, stājoties jaunā amatā, mēdz būt divu veidu pieeja darbam - revolucionārā vai pilnveidojošā. Premjera ieskatā VID nav nepieciešama revolūcija, bet gan sistēmas pilnveide, kas Cīrules apstiprināšanas gadījumā arī varētu notikt.

Valdības vadītājs atzina, ka publiskajā vidē vēro Cīrules komunikāciju gan ar nozares pārstāvjiem, gan arī ar medijiem, un viņam radies priekšstats, ka VID ģenerāldirektora amata kandidāte ir sistēmas pilnveidotāja. «Es domāju, ka viņa tiks galā,» teica premjers. Viņam šķiet, ka potenciālā VID vadītāja ir vērsta uz sadarbību un ar savu līdzšinējo pieredzi palīdzēs uzlabot iestādes analītisko funkciju.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sanāksmes pauda pārliecību, ka otrdien valdībā ministru vairākums atbalstīs finanšu ministra Einara Repšes (JL) rosināto atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefa Dzintara Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Pēc premjera teiktā, koalīcijas padomē viņš saņēmis visu partneru, izņemot Tautas partijas (TP), atbalstu Dz.Jakāna pārcelšanai. Koalīcijas partneri iepazīstināti arī ar saņemtajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumiem, un līdz ar to vairs nav juridisku šķēršļu, lai atliktu jautājuma izlemšanu.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes atzina: «Mūsu ministri atbalstīs rotāciju.» Tādējādi viņš stingri apliecināja, ka otrdienas valdības sēdē ZZS ministri balsos par pārcelšanu.

Pirms nedēļas valdībai lemjot par rotāciju, šīs partijas ministri no lēmuma atturējās, līdz ar to Ministru kabinets neizlēma par Dz.Jakāna pārcelšanu. Arī pirms nedēļas pēc koalīcijas padomes sēdes ZZS bija atzinuši, ka atbalstīs E.Repši. Jautāts, vai šoreiz atkal nebūs tāpat, A.Brigmanis teica, ka tagad esot saņemti visi nepieciešamie atzinumi un ZZS ministri atbalstīšot finanšu ministru. Juridisku šķēršļu vairs neesot.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Sorosa fonda – Latvija (SFL) pārstāvji vienojušies par atbalsta programmu Latvijas skolām un par skolu pilnveides iespējām pārmaiņu laikā.

Tikšanās gaitā SFL pārstāvji informēja ministri, ka SFL saņēmis apstiprinājumu par 1.388 miljonu eiro (jeb 975 492 Ls) piešķiršanu Latvijas skolu un pašvaldību iedzīvotāju izglītības un sociālo vajadzību atbalstam. Atbalstu piešķirs 40 – 50 skolām, lai veicinātu un atbalstītu to veidošanu par daudzfunkcionāliem kultūras un izglītības centriem.

Programmā «Pārmaiņu iespēja skolām» atklāta konkursa kārtībā varēs pieteikties pašvaldības ar savām izglītības iestādēm. Līdzekļi skolu atbalstam tiks piešķirti no Dž.Sorosa izveidotā Ārkārtas palīdzības fonda.

Sorosa fonds – Latvija projektu īstenos sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Lauku forumu (LLF).

Saeima šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatā iecēla bankas «Citadele» līdzšinējo valdes locekli Santu Purgaili.

Par viņas kandidatūru nobalsoja 55 deputāti, pret atdotas četras balsis, savukārt 21 deputāts balsojumā atturējies.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) skaidroja, ka Purgaile atstājusi ļoti labu iespaidu, jo viņai ir plāns, kā atrisināt divas fundamentālas problēmas finanšu sektorā. Jaunā konservatīvā partija Purgaili FKTK vadītājas amatā atbalstīs. Arī deputāte Inese Voika (AP) sacīja, ka partiju apvienība «Attīstībai/Par!» Purgaili atbalstīs, taču to darīs ar zināmu piesardzību, ņemot vērā gan pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, gan arī iepriekšējo darbību bankā «Citadele».

Parlamentārietis Atis Lejiņš (JV) piedāvāja atskatu vēsturē, atgādinot arī par iepriekšējo FKTK vadību, norādot, ka tai nav izdevies izpildīt solījumus un nozari sakārtot. Taču Lejiņš pauda cerību, ka Purgailei tas izdosies, tāpēc viņš Purgailes kandidatūru atbalstīs.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Pirmdien, 29. augustā, Igaunijas parlaments slēgtā balsojumā, visticamāk, atbalstīs līdzšinējā Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa kandidatūru.

Hendrikam Ilvesam nepieciešamas 65 balsis, taču, pēc politologu teiktā, viņš jau tagad var rēķināties ar 75 no 101 balss, vēsta BBN.

Politologi uzskata, ka Ilvesu atbalstīs valdošā koalīcija, kamēr Eiroparlamenta locekli Indreku Tarandu atbalstīs vien opozīcijā esošā Centra partija, kas ir otra lielākā parlamentā.

Igaunijā Valsts prezidentu ievēl uz pieciem gadiem.

Jau ziņots, ka šovasar Latvijā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja ZZS virzītais kandidāts Andris Bērziņš, bet iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, kurš ierosināja 10. Saeimas atlaišanu, pēc sakāves vēlēšanās izveidojis savu politisko partiju, kas startēs 11. Saeimas vēlēšanās.

Citadeles grupas neto peļņa pirmajā pusgadā palielinājusies par 20%, kā arī pieauguši procentu ienākumi, informē bankas pārstāvji.

Neto peļņa pieaugusi par 20% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 18.0 miljonus eiro. Neto procentu ienākumi palielinājušies par 10% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Kredītportfelis kopš 2017. gada 31. decembra palielinājies par 29 miljoniem eiro. Kopš 2017. gada 30. jūnija jaunos kredītos piešķirti 480 miljoni eiro.

Bankas kapitāla atdeve pieaugusi līdz 13.1%, salīdzinot ar 11.5% šajā pašā periodā pagājušajā gadā, savukārt grupas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 18%.

Citadeles grupas darbības rezultātus 2018. gada 1. pusgadā galvenokārt sekmēja tīro procentu ienākumu palielināšanās no Baltijas kredītportfeļa apjoma pieauguma, kā arī augstāka portfeļa ienesīguma. Grupas tīrie procentu ienākumi pieauga par 10%, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Grupas neto peļņa, salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, palielinājās par 20% un sasniedza 18.0 miljonus eiro.

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Eiropas Komisija (EK) ar 20 miljoniem eiro atbalstīs Ukrainas jaunuzņēmumus, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Veicot grozījumus Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2022.gada darba programmā, iniciatīva atbalstīs vismaz 200 Ukrainas progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu, piešķirot līdz 60 000 eiro katram.

Turklāt EIP piedāvās nefinansiālu atbalstu, piemēram, uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus un partneru piemeklēšanu. Tas uzlabos Ukrainas novatoru spēju mijiedarboties ar Eiropas inovācijas ekosistēmu, ienākt jaunos tirgos un gūt labumu no Eiropas finansēšanas instrumentiem.

20 miljonu eiro atbalsts tiks izmaksāts, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas mēroga jaunuzņēmumu asociāciju tīklam, atbalstot Ukrainas inovācijas jomā ieinteresētās personas.

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Līdz 5. maijam digitālo jomu jaunuzņēmumi idejas stadijā var pieteikties tiešsaistes pirms akselerācijas programmai «EIT Digital Venture Program» sadarbībā ar «Startup Wise Guys» kā reģionālo partneri.

«Startup Wise Guys» ir viens no četriem reģionālajiem partneriem, kas nodrošinās tiešsaistes pirms akselerācijas programmu un palīdzēs «EIT Digital Venture Program» atlasīt jaunos uzņēmējus no sešām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas un Slovākijas. Programmā var pieteikties jaunuzņēmumi, kas attīsta savu biznesu digitālajā jomā saistībā ar tehnoloģijām, finansēm, gudrajām pilsētām, labklājību.

Pirms akselerācijas programma ir virtuāla. Tajā sešu nedēļu garumā jaunuzņēmumi apgūs biznesa un pārdošanas pamatus, kā arī investīciju piesaistes principus un citas vērtīgas zināšanas, lai sagatavotos pilna laika akseleratoram vai nākamajam investīciju raundam. Virtuālā pirms akselerācijas programma ir veidota pēc līdzīga principa kā «Startup Wise Guys» pilna laika akselerators un līdzās vispārējam saturam liels uzsvars ir likts uz individuālu mentoringu un darbu ar starptautiskiem ekspertiem konkrētās jomās.

Ikgadējais Latvijas skolēnu mācību (SMU) uzņēmumu tirgošanās pasākums Cits Bazārs notiks jau šajā nedēļas nogalē, no 3. – 7. martam.

Kopš pandēmijas sākuma, jau trešo gadu pasākums noris tiešsaistē. Neskatoties uz periodiski attālināto mācību procesu, skolēnu mācību uzņēmumu skaits ir pieaudzis un pavasara gadatirgū piedalīsies vairāk uzņēmumu nekā iepriekšējā gadā. Vietnē JALATVIA.LV lapas apmeklētāji varēs ērti aplūkot piedāvājumu un sazināties ar skolēniem, lai iegādātos orģinālas, inovatīvas un praktiskas lietas savai ikdienai.

E - katalogā jalatvia.lv ikviens varēs aplūkot SMU profilus un iegādāties skolēnu ražojumus – mājas lietas, preces skaistumkopšanai, bižutēriju, dažādas spēles un preces bērniem, kā arī apģērbus, modes lietas, interjera priekšmetus, pārtikas preces u.c. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgam precēm būs iegādājamas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, augsnes monitorēšanas ierīce dārzkopjiem, bezvadu termokrūze, kas silda un pat uzvāra ūdeni, izglītojošas rotaļlietas bērniem, viedierīce atkritumu apsaimniekošanai, daudzfunkcionāls drēbju pakaramais, šaha spēle četriem spēlētājiem un citi interesanti produkti.

Viedierīču bezvada lādētājs, kas levitē ierīci gaisā, ūdens izturīgs mūzikas atskaņotājs, līdzsvara ritenis pieaugušajiem, - tās ir tikai dažas no inovācijām, kas būs apskatāmas un iegādājamas ikgadējā Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā Cits Bazārs.

Piecu dienu garumā izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veidotajā e – katalogā internetā vienuviet būs pieejamas 270 Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu radītās preces un pakalpojumi.

Aplūkot skolēnu mācību uzņēmumu piedāvājumu un iegādāties to ražojumus apmeklētāji varēs e – katalogā, vietnē http://www.jalatvia.lv/katalogs no 22. - 26. aprīlim. Bazāra laikā plašā klāstā pircējiem būs pieejami skolēnu izstrādātie skaistumkopšanas, interjera, tehnoloģiju produkti, kā arī rotaļlietas, bižutērija, tekstila un pārtikas preces. E - katalogā veikta virkne uzlabojumu, padarot apmeklētājiem preču aplūkošanu un iegādi vēl ērtāku.

Jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem sākas pieteikšanās projektam Biznesa Eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa sadarbībā ar Latvijā vadošo biznesa laikrakstu Dienas Bizness. Projekta mērķis ir, nonākot reālā tirdzniecības vidē, dot iespēju Latvijas jaunajiem uzņēmējiem pārliecināties par radītā produkta dzīvotspēju.

«Latvijā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kas gatavi riskēt un kļūt nevis par darbiniekiem, bet par darba devējiem. Populāra kļūst mazo uzņēmumu atvēršana un mājražošana, un arvien biežāk pircējiem tiek piedāvātas nestandarta preces – dažādi dizaina priekšmeti, Latvijā ražoti mājas aksesuāri un apģērbi. T/p Alfa vienmēr ir ieinteresēts saviem klientiem piedāvāt aizvien jaunus produktus un pakalpojumus, un šāda konkursa īstenošana mums kā tirdzniecības centram ir lieliska iespēja piesaistīt tirgotājus, kas, iespējams, citādāk līdz mums nenonāktu. Lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties, jau trešo gadu pēc kārtas perspektīvākajiem jaunajiem uzņēmējiem dodam iespēju vienu mēnesi tirgot savu produkciju t/p Alfa speciāli radītā stendā. Šī ir lieliska iespēja pārbaudīt sava biznesa jaudu vienā no lielākajiem tirdzniecības centriem, gūt atsauksmes no klientiem un saprast sava produkta stiprās un vājās puses lielas konkurences apstākļos,» stāsta t/p Alfa vadītāja Liene Apine.

Komericalizācijas reaktors (CommercializationReactor), kurā uzņēmīgi cilvēki var meklēt gatavas idejas tehnoloģiju un zinātnes jomā jauna biznesa uzsākšanai, Latvijā bāzējies vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka cilvēki šeit runā vairākās valodās, turklāt te ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Db.lv stāsta CommercializationReactor pārstāvis Deniss Belajevs.

«Zinātnieks tikai ļoti retos gadījumos var pārtapt par uzņēmēju, bet uzņēmīgs cilvēks atrodas ļoti tālu no tehnoloģijām, un abas puses šķir bezdibenis. Tiltu pāri to būvējam ar reaktora palīdzību. Turklāt reaktorā jaunos uzņēmējus pavada pieredzējis cilvēks, kas pilda pavadoņa lomu un palīdz jaunajiem,» stāsta D. Belajevs.

CommercializationReactor par vietu, kur regulāri notiek speciāli pasākumi, kuru laikā kopā tiek «savesti» uzņēmēji un zinātnieki, izvēlējies Rīgu, un drīzumā gaidāms reaktora septītais pasākums, kurā varētu piedalīties ap 200 – 250 dalībniekiem, kā arī vēl aptuveni 30 eksperti un zinātnieki. Latvija reaktora «mītnes» vietai izvēlēta, jo «uzņēmīgie cilvēki šeit prot gan krievu, gan angļu valodu, šeit ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Latvija atrodas Eiropas Savienībā un tai nav starptautisku tirdzniecības ierobežojumu, kā arī aktīvu atbalstu idejas īstenošanai sniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA),» Db.lv skaidro D. Belajevs, valdes priekšsēdētājs biedrības Komercializācijas laboratorija cLab, kas darbojas CommercializationReactor ietvaros.

No pirmdienas, 5. marta Swedbank uzņems Eiropā vadošā B2B akseleratora «Startup Wise Guys» finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora programmu, informē Swedbank mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska.

«Šī ir pirmā reize Baltijā, kad banka atver savas durvis fintech un ieņem aktīvu lomu kļūt kā tilts, kas savieno inovatīvas idejas ar pieredzi un pieeju starptautiskiem tirgiem,» norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš atzīmē, ka valdība aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā un likumdošanas pilnveidošanā, lai palīdzētu piesaistīt gan vietējos, gan starptautiskus investorus konkurētspējīgai jaunuzņēmumu izaugsmei. «Man ir prieks redzēt, ka globāli zināmais akselerators «Startup Wise Guys» ir spējis pozicionēt Rīgu kā vietu, kur augt un iegūt atbalstu finanšu jaunuzņēmumiem ambiciozu mērķu sasniegšanā. Šis ir nākamais etaps, kas apliecina uzticības veidošanos starp fintech vidi un lielajām korporācijām, radot platformu abpusēji veiksmīgākai sadarbībai,» atzīmē A. Ašeradens.