Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums SIA Rīgas ūdens (RŪ) plāno izsolē pārdot vēsturisko ūdenstorni Alīses ielā 4, Āgenskalnā.

Ūdenstornis celts 1910.-1911.gadā pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa projekta. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir torņa pirmpirkuma tiesības.

RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks pastāstīja, ka izlemts torni pārdot, jo tas jau ap 40 gadu nepilda ūdenstorņa funkcijas un šajā laikā uzņēmumam bijis vairāk kā apgrūtinājums, jo bija jāiegulda līdzekļi objekta kā valsts kultūras pieminekļa uzturēšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem. Pašlaik torņa telpas ir pilnībā atbrīvotas, un tās uzņēmuma darbībai nav nepieciešamas. RŪ saskaņojis torņa pārdošanas plānus ar attiecīgajām kultūras iestādēm un Rīgas pašvaldību.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) atsauks 30.aprīlī paredzēto vēsturiskā Alīses ielas ūdenstorņa Āgenskalnā izsoli, un nolemts veidot darba grupu, kas izstrādās ūdenstorņa izmantošanas koncepciju, lai tas nākotnē būtu pieejams sabiedrībai.

Izsole atsaukta, ņemot vērā sabiedrības un kultūras jomas pārstāvju lielo ieinteresētību par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa turpmāko izmantošanu un pieejamību sabiedrībai, kā arī, lai nodrošinātu ūdenstorņa kā Rīgas pilsētas kultūrvides objekta saglabāšanu, ievērojot Rīgas attīstības programmā 2014. - 2020.gadam noteiktos uzstādījumus, informēja RŪ preses pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Pēc tam, kad kļuva zināms par plānoto izsoli, sociālajos tīklos un dažādos forumos aizsākās plašas diskusijas par vēsturiskā torņa saglabāšanu, dažādas iniciatīvas izteica arī daudzi sabiedrībā plašāk pazīstami cilvēki. Publikācijas par tornim bija ne tikai tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, bet arī dažādos pēc privātas iniciatīvas veidotos interneta izdevumos un blogos.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25.maijā pasludinājusi SIA «Pasaules tirdzniecības centrs »Rīga«» maksātnespējas procesu un par uzņēmuma maksātnespējas procesa administratoru iecēlusi Andri Mucenieku, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar maksātnespējas procesa pieteikumu šī gada 17.aprīlī tiesā vērsās pats uzņēmums, kura galvenā darbība bija telpu iznomāšana biroju un konferenču kompleksā Elizabetes ielā 2, Rīgā. Uzņēmums pats šīs telpas gan nomāja.

Pēdējā iesniegtajā gada pārskatā par 2015.gadu sacīts, ka SIA «Pasaules tirdzniecības centrs »Rīga«» neveic saimniecisko darbību kopš 2014.gada 1.aprīļa, jo valsts AS «Valsts nekustamie īpašumi» paaugstināja nomas maksu, kā rezultātā uzņēmums vairāk nevarēja gūt peļņu no nomāto telpu iznomāšanas. Tādēļ vadība pieņēma lēmumu par saimnieciskās darbības neturpināšanu, un nepagarināja nomas līgumu ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Rīgas akustisko koncertzāli varētu būvēt Elizabetes ielā 2 esošās celtnes "Pasaules tirdzniecības centrs" vietā.

Pagājušā gada beigās attīstības projekts "Riga Port City" pauda vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi.

Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, otrkārt, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kas paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā par koncertzāles būvniecību Andrejsalā.Pirmdien koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt Kultūras ministrijas priekšlikumu celt koncertzāli "Pasaules tirdzniecības centra" vietā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Šovasar durvis vērs SIA Veselības centrs 4 pretnovecošanās klīnika; Skanstes privātās slimnīcas investori sola beidzot izsludināt būvniecības konkursu.

SIA Veselības centrs 4 turpina investēt medicīnas infrastruktūrā – top jauns medicīnas centrs, kurā tiks apvienotas vairākas struktūrvienības, kas šobrīd ir izkaisītas pa visu pilsētu. To iecerēts būvēt blakus medicīnas iestādei, kas atrodas K. Barona ielā, Rīgā, un izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro. Jūlija sākumā SIA Veselības centrs 4 atklās pretnovecošanās klīniku Anti-Aging Institute, kas piedāvās multidisciplināru pieeju cīņai pret novecošanos. Arī šajā projektā uzņēmums ieguldījis prāvus līdzekļus.

Personalizēta pieeja

Jaunā veselības iestāde piedāvās individuālas programmas cilvēka fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai ilgtermiņā, tādējādi cīnoties pret novecošanos. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds stāsta, ka tā būs pirmā šāda veida klīnika Latvijā.

Dānijas investoru grupai piederošais tirdzniecības centrs Galleria Riga oficiāli paziņojis par nozīmīgu telpu nomas līguma noslēgšanu ar Hennes & Mauritz (H&M) Group par pirmā COS (Collection of Style) veikala atvēršanu Baltijā un plaša H&M veikala izveidi. Abi veikali šā gada rudenī papildinās tirdzniecības centra 120 veikalu piedāvājumu.

Ar diviem jaunajiem veikaliem starptautiskā Zviedrijas mazumtirdzniecības grupa kļūst par nozīmīgāko tirdzniecības centra Galleria Riga nomnieku.

Tirdzniecības centra attīstības plāna ietvaros divkārt tiks palielināta arī Mango veikala platība, sasniedzot 500 kvadrātmetrus.

Galleria Riga cer piesaistīt ievērojami daļu H&M un COS klientu auditorijas gan Latvijā, gan arī ārvalstu viesu vidū.

Īstenojot Galleria Riga attīstības plānu, pēdējo sešu mēnešu laikā veikti 38 darījumi, lai radītu vietu jaunajiem nomniekiem un modernizētu tirdzniecības centra konceptu. Pārbūves darbu laikā tiks izveidota arī trīs līmeņu organiskā stikla paneļu fasāde, kas ieeju tirdzniecības centrā padarīs pārskatāmāku un atvērtāku.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Rīga Plaza vadītāja Iveta Priedīte.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tirdzniecības centri ir ļoti dinamiska, mainīga vide, man ļoti patīk pieņemt izaicinājumus, ko tā sagādā.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina tas, ka pēdējos gados Latvijai tic aizvien vairāk starptautisko investoru, tai skaitā plaši pazīstami mazumtirgotāji. Līdz ar to arī Rīga Plaza apmeklētāji spēj baudīt sev tīkamus zīmolus tādus kā Rituals, Swarovski, Intimissimi (atvērsies martā), H&M Home.

Tirdzniecības centra "Spice" prioritāte pašlaik ir interjera atjaunošana, promenādes izveide, kā arī Spice Home pārplānošana, kuras ietvaros tiks pārbūvēts austrumu spārns ar jauniem konceptiem un ieeju.

Savukārt veselības, medicīnas un labsajūtas kompleksa "Spice Wellness" projekta izveide "šobrīd tiek pārplānota atbilstoši tendencēm šodien un rīt", Dienas Biznesam atklāja t/c "Spice" vadītāja Kadrija Pudova.

Paplašināsies arī Spice - wellness kompleksā investēs vairāk nekā 7 miljonus eiro  

Tirdzniecības komplekss Spice plāno investēt vairāk nekā 7 miljonus eiro, radot unikālu...

Viņa atzīst, ka Covid-19 krīze likusi patērētājiem pārvērtēt savu ikdienu un mainīt paradumus. Tomēr, lai arī pandēmijas laikā pieaugusi tendence iepirkties interneta veikalos, tomēr tradicionālo tirdzniecības centru nozīme noteikti nav mazinājusies.

FOTO: Covid-19 otrajā vilnī Rīgu papildina jauns tirdzniecības centrs 

Covid-19 otrajā vilnī tirdzniecības centru segmentu Rīgā papildinājis atšķirīga koncepta iepirkšanās...

"Apskatot, kā Covid-19 laiks ietekmējis dažādu preču segmentu patēriņu, varam secināt, ka audzis mājas, sporta un juvelierizstrādājumu pieprasījums. Tas tieši atspoguļo šī laika patērētāju vēlmes – cilvēki aizvien vairāk uzmanības velta mājokļa iekārtošanai un aktīvam dzīvesveidam. Tā kā ceļošana dažādu ierobežojumu dēļ kļuvusi gandrīz neiespējama, cilvēki meklē citus veidus kā sevi palutināt un iepriecināt, piemēram, iegādājoties juvelierizstrādājumus. Covid-19 laiks tikai pastiprinājis jau iepriekš novērotu iezīmi – izklaide tirdzniecības centros klientiem vairs nav tik aktuāla kā tas bijis agrāk," teic K.Pudova.

Sekojot tendencēm un pielāgojoties situācijai, ir palielināts sporta preču piedāvājums, notiek darbs pie jaunu zīmolu veikalu atvēršanas, kā arī tiek strādāts arī pie jaunu ēdināšanas un gurmē veikalu atvēršanas. "Sekojot līdzi pasaules aktualitātēm un notikumiem, paredzam, ka noteikti “take away” jeb līdzņemšanas ēdiens kļūs arvien populārāks. Šī iemesla dēļ restorāni, izvērtējot atvēršanos tirdzniecības centros, ņems vērā piegādes reģionus, jo daudz virtuves, kas atrodas t/c gatavo ēdienu ne tikai klientiem uz vietas, bet arī piegādēm," komentē K.Pudova.

Viņa pastāstīja, ka pašlaik prioritāte ir tirdzniecības centra interjera atjaunošana, kā arī promenādes izveide (savienojums starp Spice un Spice Home ar kioskiem), kā arī Spice Home pārplānošana. "Arī nomnieku interese nav zudusi, taču zīmoli ļoti kritiski izvērtē, kur saskatāms labs potenciāls veikala atvēršanai un veiksmīgai darbībai. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ lēnāks kļuvis veikalu atvēršanas process, kā arī ilgāks laiks nepieciešams mēbeļu un apģērbu piegādei," atklāj K.Pudova.

Tirdzniecības kompleksa "Spice", kurā ietilpst tirdzniecības centri "Spice" un "Spice Home", apgrozījums pērn bija 173 miljoni eiro. Centra īpašnieks ir SIA "Tirdzniecības centrs Pleskodāle", kura 75% kapitāldaļu īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Kapitel", bet 25% pieder Igaunijas uzņēmumam "Tristafan".

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Kritizē plānus būvēt ēku, kas neatbilst oriģinālajam arhitekta Andra Purviņa projektam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau gadiem SIA Biznesa centrs Zaķusala cenšas izkustināt apjomīgo Zaķusalas ziemeļu daļas apbūves projektu. Tā pamatā ir pagājušā gadsimta 80. gados projektētā un daļēji uzbūvētā TV un radio kompleksa iecere, kas paredzēja blakus TV augstceltnei celt otru torni radio vajadzībām. Projekta autors ir arhitekts un ilggadējais Latvijas Arhitektu savienības (LAS) biedrs Andris Purviņš (1940–2010), kurš projektējis arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Lido atpūtas centra ēkas. Par iestrēgušā projekta realizāciju ilgstoši cīnās A. Purviņa meita Dace Vulfa, kura ir arhitekta izstrādāto projektu autortiesību mantotāja.

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija radusi risinājumu Alīses un Gaujas ielas vēsturisko ūdenstorņu saudzīgai pagaidu izmantošanai, tos iedzīvinot un padarot pieejamus sabiedrībai, informē Rīgas domē.

Lai veicinātu ūdenstorņu izmantošanas priekšlikumu nākšanu klajā, pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pēc komisijas ierosinājuma ir slēdzis sadarbības līgumu* ar kustību “Free Riga” par priekšizpētes veikšanu.

“Rīga ir 19. gadsimta industriālā mantojuma Eiropas un pasaules līmeņa lielpilsēta, kuras unikālie majestātiskie mantojuma objekti bieži ir nenovērtēti. Tie stāv aizslēgti un aiz žogiem, sabiedrība pievērš tiem uzmanību tikai tad, kad tie beidz savu eksistenci jaunbūvju labā vai arī lēni drūp kopā. Mēs ar kolēģiem bijām noskaņoti situāciju mainīt. Un ‘’Free Riga” nāca tieši laikā,” saka komisijas vadītāja Rita Našeniece. “Darbs ir procesā un mēs vēl atgriezīsimies pie ūdenstorņu pastāvīgo risinājumu atrašanas.”

Amerikāņiem septembris neatgriezeniski kļuvis par traģisku mēnesi, un rīt apritēs 12 gadi kopš teroristu uzbrukums Dvīņu torņiem nogalināja gandrīz trīs tūkstošus cilvēku. Nopostīto ēku paliekās izveidots piemiņas muzejs «9/11 Memorial Museum», kura iekšienē piedāvā ieskatīties ziņu aģentūra Reuters.

Pašlaik 9/11 muzejā notiek rekonstrukcijas darbi, kas aizsākās 2006. gadā.

Muzejā tiek pieminēti arī seši 1993. gada sprādzienos bojāgājušie. 1993. gadā sprādziens nogranda Ziemeļu tornī, un par tā organizētāju atzīta musulmaņu radikāļu grupa.

Uzziniet vairāk, aplūkojot fotogaleriju augstāk.

#1/15

Cilvēki cenšas ielūkoties piemiņas muzejā, kurā pašlaik notiek rekonstrukcijas darbi.

Foto: REUTERES/SCANPIX

#2/15

Foto: REUTERES/SCANPIX

#3/15

Foto: REUTERES/SCANPIX

#4/15

Foto: REUTERES/SCANPIX

#5/15

Būvdarbu laukuma vidū redzama konstrukcijas daļa, kas saglabājusies no celtnes. Pašlaik to sedz aizsargājošs materiāls, bet tā ir klāta ar ziņojumiem, ko atstājuši glābšanas darbinieki, kā arī upuru ģimenes locekļi.

Foto: REUTERES/SCANPIX

#6/15

Attēlā redzamas fasādes metāla daļas, kas tika atrautas, United Airlines lidmašīnai ietriecoties Dienvidu tornī 2011. gada 11. septembrī.

Foto: REUTERES/SCANPIX

#7/15

Metāla konstrukcijas, kas bija daļa no Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpju eksterjera.

Foto: REUTERES/SCANPIX

#8/15

Foto: REUTERES/SCANPIX

#9/15

Foto: REUTERES/SCANPIX

#10/15

Metāla pamatu fragments

Foto: REUTERES/SCANPIX

#11/15

Foto: REUTERES/SCANPIX

#12/15

Sadegusi Ņujorkas ugunsdzēsēju automašīnas kabīne. Automašīna tiks izstādīta 9/11 piemiņas muzejā.

Foto: REUTERES/SCANPIX

#13/15

Ugunsdzēsēju automašīna, kas tiks izstādīta piemiņas muzejā.

Foto: REUTERES/SCANPIX

#14/15

«Izdzīvotāju kāpnes» (Survivor's Stairs) nodrošināja simtiem cilvēku iespēju izglābties no nāves, tādēļ tagad kļuvušas par traģēdijā izdzīvojušo simbolu. Attēlā kāpnes redzamas šā gada jūlija sākumā.

Foto: REUTERES/SCANPIX

#15/15

Foto: REUTERES/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Dreiliņos topošajā dzīvesstila tirdzniecības centrā "Sāga" plānots izveidot pirmo veselības klasteri Latvijā, kas vienuviet apvienos dažādus ambulatoro, rehabilitācijas un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus.

"Šis tirdzniecības centrs būs daudzējādā ziņā unikāls un atšķirīgs no nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā ierastās prakses. Mēs veidojam daudzfunkcionālu sabiedrības centru ar plašām iespējām apvienot iepirkšanos ar ikdienas vajadzībām, tādā veidā nodrošinot ērtumu. Esam izpētījuši, ka pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem Latvijā ir augtsts, bet kvalitatīvu telpu piedāvājuma iespējas ierobežotas. Tādēļ, sekojot pasaules tendencēm, nolēmām izveidot pirmo veselības klasteri tirdzniecības centrā. Jāmin, ka vienlaikus attīstam arī citus konceptus, piemēram, sporta klasteri," informē SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

"Veselības klasteris tirdzniecības centrā ir tendence, kas paliek arvien populārāka pasaulē. Arī Latvijā redzam, ka nekustamo īpašumu tirgū nav atbilstoša piedāvājuma pieaugošajam telpu pieprasījumam ārstu privātpraksēm, tāpēc jau šobrīd prognozējam pietiekami lielu interesi no praktizējošo ārstu puses," norāda Ēriks Bergmans, "Colliers Baltics" partneris.

Kaut arī pagaidām izziņota divu veikalu atklāšana, Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai Hennes and Mauritz (H&M) tāda izmēra pilsētā kā Rīga trīs veikali būtu minimums.

To šodien Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotajā diskusijā par zīmola ienākšanu Rīgā atzina asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, BPT Asset Management vadītājs Andžejs Neguliners un Retail Baltic eksperts Zulfukars Tosuns.

Neguliners uzsvēra, ka Rīgā vēsturiski izveidojušies trīs lielākie tirdzniecības centri - Galerija Centrs, kas tendēta uz galvaspilsētas tūristu plūsmu, Alfa un Spice, ko iecienījuši attiecīgi abu Daugavas pušu iedzīvotāji.

«Veikala atvēršana Spicē būtu nākamais loģiskais solis,» sacīja Tosuns.

Neguliners uzskata, ka H&M ienākšanas dēļ konkurentu bankroti nav gaidāmi, jo Rīga uzskatāma par miljonu pilsētu, taču, visticamāk, tiktu samazināta atsevišķu veikalu klientu plūsma, piemēram, Vecrīgā.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics” un “Super Skypark”, kā arī būvkompāniju “Newcom Construction” atzīmējis jaunās izklaides zonas spāru svētkus.

Dominas izklaides zona būs lielākais iekštelpu izklaides parks Latvijā, kurā kopumā tiks ieguldīti vairāk nekā 9 miljoni eiro.

"Tirdzniecības centrs pircēju acīs ir vieta, kur vienuviet iespējams teju viss – iegādāties pārtiku, apģērbu, baudīt gardas maltītes, saņemt pakalpojumus, uzposties, sportot un izklaidēties. Tieši tāpēc Izklaides zonas būvniecība Dominā ir pavisam loģisks attīstības solis, lai mēs kļūtu multifunkcionāli un apmierinātu visas mūsu pircēju vēlmes. Lai gan kino ir arī citos tirdzniecības centros, tomēr tieši Dominas tuvākās apkārtnes mikrorajonos tāda nav, tādēļ esam priecīgi, ka jau pavisam drīz mūsu klientiem varēsim piedāvāt ļoti daudzveidīgas izklaides iespējas," stāsta Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Zviedrijas apģērbu mazumtirgotāja Hennes and Mauritz (H&M) ceturkšņa peļņa pieaugusi par 20%. To nodrošinājuši veiksmīgie pavasara sezonas apģērbu pārdošanas rezultāti, vēsta BBC.

Ceturkšņa laikā (no marta līdz maijam) H&M peļņa sasniedz 5,2 miljardus Zviedrijas kronu (aptuveni 745 miljonus ASV dolāru), salīdzinot ar 4,3 miljardiem Zviedrijas kronu, ko uzņēmums nopelnīja pagājušā gada attiecīgajā ceturksnī.

H&M pārdošanas apjomi palielinājās par 15%, sasniedzot 31,7 miljardus Zviedrijas kronu.

«Gads ir iesācies labi un pozitīvā tendence turpināsies arī nākamajā ceturksnī,» pauda kompānijas izpilddirektors Karls Johans Persons (Karl-Johnan Persson). «Pavasara kolekciju pircēji ir labi novērtējuši – par to liecina mūsu tirgus daļas palielināšanās,» viņš norādīja.

Servisa centrs MTTC Latvija uzsācis servisa centru tīkla izveidi Latvijā. Nule kā durvis vēris jau trešais klientu apkalpošanas centrs, kas atrodas tirdzniecības parkā Alfa, bet līdz gada beigām jaunus salonus plānots atvērt arī citos lielākajos tirdzniecības centros Rīgā un citviet Latvijā, investējot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz šim MTTC Latvija bija zināms biznesa segmentā, apkalpojot mobilos operatorus un viņu klientu bojātās mobilās ierīces. Taču līdz ar jauno klientu apkalpošanas centru atvēršanu, savus bojātos telefonus cilvēki varēs nest labot pa tiešo uz MTTC saloniem. Turklāt šeit tiks veikti gan garantijas, gan negarantijas telefonu un planšetdatoru remonti.

«MTTC jaunie servisa centri, ko atveram, atrodas lielākajos tirdzniecības centros. Tā ir vieta, kur cilvēks ir pieradis saņemt virkni pakalpojumu vienuviet. Tagad šeit būs iespēja salabot arī telefonu,» skaidro MTTC vadītāja Latvijā Agnese Meija.

MTTC ir ražotāju autorizētais mobilo ierīču servisa centrs, kas veic gan garantijas, gan negarantijas ierīču diagnostiku un remontu pasaules vadošajiem viedierīču zīmoliem - Samsung, HTC, Sony, CAT, Microsoft un citiem. MTTC šobrīd darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Nīderlande, Itālijā.