Pāvilostas iedzīvotāji portālā Manabalss.lv sākuši parakstu vākšanu, lai Pāvilostas centrā tiktu izveidota promenāde pretēji domes nolūkiem tur ierīkot autostāvvietu.

Pāvilostas pašvaldība ir sākusi projektu "Zvejas ostas pievedceļa pārbūve, infrastruktūras un atpūtas zonas izveide Dzintaru ielā no Tirgus ielas līdz promenādei Pāvilostā", kas jau iesniegts EJZF fonda atbalstam, taču daļa Pāvilostas iedzīvotāju pret to iebilst.

Projektēšanas uzdevumā, par ko jau ir noslēgts līgums, paredzēts arī labiekārtots ceļš. Tomēr šobrīd acīs krītošākā daļa ir iecerētās autostāvvietas divu kvartālu garumā pretī visai no upes redzamajai Dzintaru ielas apbūvei. Dome vēlas auto stāvlaukumu vienā no ainaviskākajām Pāvilostas vēsturiskajām daļām, ignorējot teritoriālajā plānojumā paredzēto stāvvietu zonas. Tāpat netiek ņemta vērā Pāvilostas ostas attīstības programma un citas ostas ieceres, kas vērstas uz modernas un daudzpusīgas ostas, tajā skaitā kvalitatīvas un publiski pieejamas vides, veidošanu. Projekts arī nav izdiskutēts ar iedzīvotājiem, rakstīts biedrības "Pāvilostas laivas" un domubiedri iniciatīvā.

#Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā.

Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Komisijā šodien tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar «māju-kuģi», kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Pāvilostas pilsēta 19. maijā svinēs savu 133 dzimšanas dienu, kas vienlaikus būs tūrisma sezonas atklāšana.

Atklāšanas ietvaros notiks fotomedības Pāvilostas pilsētā un minimaratons bērniem. Tāpat plānotas dažādas sporta spēles, amatnieku, lauksaimnieku un zvejnieku tirgus, dzintara apstrādes darbnīcas, velo - moto parāde ar orientēšanos, arī radošās darbnīcas bērniem un prasmju skola tīklu lāpīšanā, mezglu siešanā un špleisēšanā, bet kā svētku kulminācija iecerēts Latvijas atklātais spēkavīru čempionāts. Vakarā biedrība Pāvilostas laivas organizēs laivu braucienus pretī saules rietam, kā arī visas dienas garumā piedāvās iespēju vizināties Sakas upē.

SIA A-Z darbnīca īpašnieks Ainars Zingniks nopietni apsver iespēju rudenī pārcelt ražošanu no Pāvilostas uz Grobiņu. Galvenais iemesls ir lielais pasūtījumu skaits no Liepājas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kursas Laiks šā gada sākumā jau rakstīja, ka slavenais vikingu laivu būvnieks Ainars Zingniks nosolījis nomas tiesības uz telpām Celtnieku ielā 29, Grobiņā, kas atrodas stadiona teritorijā. Telpu ģeogrāfiskais novietojums ir vairāk piemērots uzņēmējdarbībai, jo atrodas daudz tuvāk pasūtītājiem nekā Pāvilostas darbnīca Sēņu ielā 1. «Mums praktiski visi pasūtījumi ir no Liepājas, tādēļ materiālus nākas vest 50 kilometrus tālu. Tas pats attālums jāpārvar, lai veiktu uzmērīšanas darbus un pasūtījumu pieņemšanu,» skaidro A. Zingniks.

Lai arī A. Zingniks slavens kļuva tieši ar koka vikingu laivu izgatavošanu, šobrīd laivu pasūtījumu nemaz nav. «Tas ir dārgs prieks, un laivas pēdējā laikā neviens nav pasūtījis. Toties ir ļoti daudz restaurācijas pasūtījumu Liepājā,» pastāsta meistars.

Izdejot valsi kuršu vikingu laivā vai izcīnīt jūras kauju, iepazīt kuršu dzīvesziņu var senākajā rakstos precīzi minētajā Latvijas vietā – Grobiņā

Grobiņa šobrīd pretendē uz vietu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tā no Liepājas guļamvagona pārtop aktīvās atpūtas centrā ar pamatīgu izziņas piedevu. Idejas virzītāji ir tūrisma klubs Oga (TK Oga) jeb aptuveni 30 aktīvi Grobiņas jaunieši. Sākumā ideja bija izveidot vietu, kur pašiem saturīgi pavadīt laiku, taču infrastruktūras uzturēšanai vajadzēja ienākumus. Tāpēc iesaistīta arī pašvaldība un tūrisma uzņēmēji, lai novadā izveidotu kompleksu aktīvās atpūtas piedāvājumu. Dažādos projektos kopš 2009.gada TK Oga kopā izdevies no ES programmām piesaistīt gandrīz 100 tūkstošus eiro.

Arheoloģija iedvesmo

Dzenos pēc perfektā dēļa, kas radīts Latvijas vilnim – tā saka Einārs Landmanis, kurš Liepājā iekārtojis savu sērfošanas dēļu darbnīcu zīmolam DRTY boards.

Rudens un ziemas sezona līdz pat agram pavasarim Latvijā ir īstais laiks, lai sērfotu, jo tieši tad ir lielāka iespējamība noķert īsto vilni. Vajadzīga vien pareizā laika prognoze, sildoša hidra, sērfa dēlis un Baltijas jūra, uzskata E.Landmanis. Sērfošana viņam ir kā hobijs, un viņš izbauda atrašanos ūdenī. Bērnību pavadījis Rojā, bet pirms aptuveni septiņiem gadiem kopā ar draugu novērojuši, ka Latvijā ir daudz labu viļņu, it īpaši Rojā un Rīgas līcī pie attiecīga vēja.

«Kad bijām mazi, pie ziemeļu vēja pa ūdeni lēkājām, plunčājāmies, sērfojām tikai ar ķermeni un vienā brīdī sapratām, ka pašiem ir nepieciešamība pēc dēļa. Pirms septiņiem gadiem nebija tādas izvēles kā tagad, kad vari dēļus pasūtīt internetā un arī Latvijā ir veikali, kas tirgo. Nebija pieejama literatūra, kur iegūt informāciju, izdomājām, kā mēs to darīsim, konsultējāmies ar tiem, kas būvēja laivas, jo process ir līdzīgs – putuplasts, stikla šķiedra un epoksīds. Ķērāmies pie darba,» pirmsākumus atceras Einārs.

Uzņēmuma Boat Park Pavilosta pirmā gada panākumi klientu piesaistē ir acīmredzami. Sauszemē izvilktas vairākas zviedru, vācu un norvēģu laivas. Arī trīs pašmāju jahtas tiek remontētas un turētas Pāvilostā, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Remonta ceha lepnums ir 1937. gadā ražotā ozolkoka jahta ar priedes mastu. Tai nepieciešams vien kosmētisks remonts, jo pati ir labā stāvoklī. Phynella ir šā gada lepnums uzņēmumam, pastāsta Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs. Kā jahtu entuziasts viņš Phynella salīdzina ar Ferrari auto pasaulē.

Lielākoties uzņēmumā Boat Park Pavilosta tiek veikta jahtu kosmētiskā apkope zem ūdens līnijas, tomēr ir gadījumi, kad nepieciešams visaptverošs kapitāls remonts.

Plašāk lasiet 6.novembra laikrakstā Kursas Laiks!

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Kinopilsētā Cinevilla uzsākta filmas Nameja gredzens uzņemšana. Tas būs stāsts par Latvijas senvēsturi, 13. gadsimta zemgaļu cīņām pret iebrucējiem un katra cilvēka atbildību par savu un savas tautas brīvību.

Filmēšanas nolūkiem kinopilsētā Cinevilla (Tukuma rajona Slampē) ir uzbūvētas vērienīgas dekorācijas (raksta galerijā!), kas veido 13. gadsimta zemgaļu pilsētu, ostu, pili un kuģus. Kinopilsēta arī filmēšanas laikā ir daļēji pieejama interesentu apskatei.

Filma Nameja gredzens top ar Nacionālā Kino centra finansiālo atbalstu, projektam nepieciešams apmēram divu miljonu eiro budžets.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja filmēšanas grupas pārstāve Marta Kaktiņa, precīzas dekorāciju uzstādīšanas izmaksas nav apkopotas, jo filmas dekorāciju tapšanas procesā ir piedalījušies daudzi atbalstītāji. Sadarbības ietvaros ar atbalstītāju palīdzību tapušas gan dekorācijas un veikta to būvniecība, gan amatniecības un sadzīves priekšmeti, gan darināts apģērbs un cīņu ekipējums. Daži no atbalstītājiem, ar kuru palīdzību tapušas filmēšanas dekorācijas un to uzbūve: PATA, LMT, CITADELE, WITRAKTOR, DEPO, BOSCH

Norvēģija paziņojusi par plāniem uzbūvēt pasaulē pirmo jūras tuneli cauri kalnam, izvairoties no bīstamiem ūdeņiem, kas biedēja pat vikingus, vēsta thelocal.no.

Tunelis tiks būvēts, lai apietu Stadlandetas pussalu. Tas būs 1,7 kilometrus garš un 36 metrus plats, padarot braucienus drošākus.

Tuneļa būvniecība iekļauta valsts transporta attīstības plānā 2018.-2029. gadam.

Pie pussalas bieži ir brāzmaini vēji, tādēļ kuģi mēdz gaidīt piemērotus laikapstākļus, lai turpinātu ceļu. Pat vikingi, kas bija talantīgi jūrnieki, izvairījās no šīs vietas, dodot priekšroku sauszemei.

Citviet pasaulē jau ir izbūvēti tuneļi laivām, bet šis būs pirmais tunelis, kas būs piemērots kravu un pasažieru kuģiem.

Projekta paredzamās izmaksas ir 2,7 miljardi kronu (295 miljoni eiro). Īstenošana aizņems trīs līdz četrus gadus.

Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) noslēgusi piecu miljonu latu vērtu iepirkumu konkursu «Neformālās izglītības transportlīdzekļa un traktortehnikas vadītāju apmācības programmu īstenošana bezdarbniekiem», liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Par konkursa uzvarētājiem un piegādātājiem atzīti šādi uzņēmumi: SIA Kursu bāze, SIA AR Bruno, SIA Universāls Plus, IK Universāls, SIA Kuldīgas autoskola, SIA Mācību tehniskais centrs, SIA Auto flora, IK Kuzmiči J, SIA Liepājas Transports, IK Rāte, SIA VTU Valmiera, SIA Cresco, Skrundas arodvidusskola, SIA BaronsR, SIA Tukuma autoapmācības centrs, SIA 537, SIA MBR, SIA Villas D, SIA Jaunauto, SIA Ezermalas autoskola, IK AAA, SIA Mācību un konsultāciju centrs ABC, SIA Gulbenes Auto-Moto, SIA Autolaime, SIA Autoamatnieks, SIA Class, a/s Talsu autotrasports, SIA Formula JM, SIA Buts, SIA Mācību centrs Liepa, SIA DSI, SIA Mc Alfa (MC Alfa-mācību centrs), SIA Credo 3 (autoskola Credo), SIA Autoskola Latgale, SIA Vikingi, SIA Izglītības un kultūras mantojuma zelta vārti, SIA Delta 9V, SIA Auto Prieks un SIA MCF.

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Rūpējoties par atbilstošu topošo autovadītāju sagatavošanu un apmācības procesa nodrošināšanu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) īstenojusi vairākus pasākumus, lai novērstu un nepieļautu vairāku autoskolu nekvalitatīvu darbu.

Būtiskākie konstatētie pārkāpumi autoskolu darbībā saistīti ar apmācības procesa organizēšanu, kas ir pretrunā MK noteikumos noteiktajai kārtībai, tajā skaitā – saistībā ar līgumtiesiskajām attiecībām starp skolām un kursantiem, ar apmācības nodarbību norisi pretēji iepriekš pašu autoskolu noteiktajiem apmācības procesa norises plāniem.

Tā rezultātā CSDD komisija laika posmā no aprīļa līdz jūnijam pieņēmusi vairākus lēmumus par mācību karšu atņemšanu un / vai brīdinājuma izteikšanu autoskolām. Savukārt, lai nodrošinātu apmācības procesu atbilstoši topošo autovadītāju interesēm un lai CSDD varētu kontrolēt apmācības procesu atbilstoši MK noteikumiem, tagad autoskolām līdz mācību uzsākšanai ir pienākums apmācības grupu reģistrācijas iesniegumus nosūtīt CSDD elektroniski.