Ziņa par Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos no amata nonākusi arī starp pasaules lielāko mediju «karstajām» ziņām.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata saistībā ar lielveikala jumta sabrukšanu,» virsrakstā ziņo USA TODAY.

«Pēc traģēdijas atkāpjas Latvijas premjers,» - tā Washington Post.

«Latvijas premjers Dombrovskis atkāpjas pēc jumta nāvējošās sabrukšanas,» - Bloomberg.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata pēc Rīgas lielveikala katastrofas,» - Reuters.

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome Latvijā, LDDK un LTRK, kā arī Zemnieku saeima, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ vadības vēlēšanas notika vairākās ietekmīgās uznēmēju organizācijās – LTRK (jauns padomes priekšsēdētājs – prezidents Aigars Rostovskis), LDDK (prezidenta amatu saglabāja ilggadējais vadītājs Vitālijs Gavrilovs), kā arī LIKTA (amatu saglabāja Signe Bāliņa). Jāpiebilst, iepriekšējos gados nebija vērojama tik aktīva interese par dalību šajās organizācijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies un vērojamas pat cīņas par amatiem.

Uzņēmēju organizāciju pēdējo 25 gadu laikā ir saradies daudz, tomēr ietekmīgāko loks nav visai plašs. Minētās nevalstiskās organizācijas var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. To vidū par ietekmīgākajām tiek dēvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī saistībā ar parlamentāriešu vairākuma lēmumu nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, kas rezultējās ar grozījumiem. Līdzīgi rīkojas arī Zemnieku saeima un LOSP, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuru vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, metālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tomēr tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad vēl tikai top dokumenti, kuri agrāk vai vēlāk nonāks uz konkrēta ministra galda vai valdības darbakārtībā. Šāda taktika ļauj atrasties «ēnā», vienlaikus spējot panākt labvēlīgu (ja ne citādi, tad neitrālu) lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi svarīgi lēmumi, kas ietekmē uzņēmējus Latvijā, tiek pieņemti Briseles un Strasbūras kabinetos, tāpēc arvien svarīgāka kļūst uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs, kā arī mēģinājumi izmantot attiecīgo nozaru Eiropas asociācijas – konfederācijas.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska paustais, ka «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi» radījuši šoku Latvijā un apdraud abu valstu attiecības, raksta Lietuvas medijs Lrytas.lt.

«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,» atbildot uz jautājumu, vai Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, nebūtu jāseko arī kādam no veikala vadības, šodien preses konferencē pavēstīja Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks.

Lrytas.lt norāda, ka G. Jasinskis konferences laikā nav sniedzis atbildes uz vairākiem ar traģēdiju saistītiem notikumiem, sakot, ka sniegs tās rakstiski.

Savukārt portālu Lrytas.lt, Delfi.lt un citu ziņu portālu komentāros tiek pausts atbalsts Latvijai un latviešiem tāpat interneta vietnēs Lietuvā izteiktas līdzjūtības cietušajiem, un izskanējušas komentētāju atvainošanās par tautieša G. Jasinska vārdiem.

Viens no Dānijas tūrisma nozares vadītājiem atkāpies no amata pēc kņadas ap reklāmas video, kura mērķis bija piesaistīt tūristus, taču galu galā tas radīja vienīgi lielu jucekli, ziņo AFP.

Tūrisma aģentūras VisitDenmark viens no vadītājiem Dorte Kīlerihs, kurš arī ir atbildīgs par minēto videoklipu, atkāpies no amata pēc tam, kad video izraisījis plašas politiskas diskusijas.

Īsfilmā, kas tika publicēta internetā, bija redzama blondīne no Dānijas ar bērnu uz rokām. Viņa meklē bērna tēvu, kurš, pēc viņas teiktā, ieradies Dānijā atpūsties. Bērna, kura vārds ir Augusts, tēvs ar Dānijas blondīni iepazinies un pavadījis vētrainu nakti.

Pēc tam, kad blondīne videoklipā atcerējās kā satikusi šo vīrieti, viņa sacīja: «Es neatceros, no kurienes tu esi... Es pat neatceros tavu vārdu.»

Rīgā visi nedēļas laikraksta The Baltic Times darbinieki nolēmuši atkāpties no saviem amatiem, jo jau četrus mēnešus viņi neesot saņēmuši algu. Tā liecina elektroniskā vēstule, kas izsūtīta dažādām personām Latvijā un ārvalstīs, ziņo BBN.

Elektroniskajā vēstulē norādīts, ka The Baltic Times darbinieki jau četrus mēnešus neesot saņēmuši algu. Atkārtoti mēģinājumi iegūt informāciju par turpmāku maksājumu plānu no izdevuma vadības iegūt arī neesot izdevies, teikts vēstulē.

Par spīti tam laikraksta vadītājs Sergejs Aleksejevs norādījis, ka The Baltic Times turpinās iznākt.

Elektroniskais pasts no redakcijas personāla bija datēts ar 24. jūliju un tika nosūtīts no darbinieces Keitas Makintošas konta, taču to parakstījusi laikraksta «ziņu komanda».

Šodien sākas 18. Rīgas modes nedēļa. Tās laikā savas 2013./2014. gada rudens/ziemas sezonas kolekcijas prezentēs Latvijas vadošie dizaineri un zīmoli - Natālija Jansone, Žanete Auziņa, Anna LED, Aleksandrs Pavlovs, Katya Katya Shehurina un NARCISS.

Modes nedēļas debitanti – Alexandra Westfal, Irina Skladnova un Nóló. Riga Fashion Week skašu programma tiks papildināta ar ārzemju modes mākslinieku kolekciju prezentācijām – Lietuvas dizaineres Ievas Daugirdaites, Igaunijas modes zīmola Pohjanheimo, Baltkrievijas zīmola lena tsokalenk un zīmola COMEFORBREAKFAST no Itālijas skatēm.

Jaunā modes dizainere no Lietuvas Ieva Daugirdaite ir Viļņas Dizaina koledžas absolvente. Viņas kolekcija sastāv no trenčiem, kleitām, svārkiem un žaketēm. Dizainere, veidojot tērpus, daudz izmanto kažokādas, matētu un spīdošu ādu.

Jau zināms Latvijas modes interesentiem Igaunijas zīmols Pohjanheimo atkal piedalīsies Rīgas modes nedēļā. Jaunās kolekcijas tērpi ir veltīti luksusa stilam ikdienas dzīvē. Pohjanheimo zīmola filozofija ir balstīta uz skandināvu minimālismu ar akcentu uz detaļām.

Studija Rija Kannās saņēmusi vairākus līgumu piedāvājumus, tostarp sadarboties vēlas viena no ietekmīgākajām digitālajām izrādīšanas platformām pasaulē, kas patlaban ļauj lejuplādēt mūziku, un drīzumā - arī animācijas filmas, ziņo diena.lv.

Studija jau noslēgusi vienošanos, ka animācijas īsfilma Norīt krupi, kas startēs Starptautiskajā Kannu kinofestivālā, tiks izrādīta Francijas kinoteātros, kas uzskatāms par izcilu sasniegumu. Lietišķie biznesa piedāvājumu jau ir pavisam reāls, taustāms latviešu animācijas panākums, kuru nodrošina publicitātes spēks, ko filma iegūst no statusa – iekļauts Kannu kinofestivāla oficiālajā konkursa programmā.

Īpašs prieks filmas veidotājiem ir par sadarbības piedāvājumu, ko izteikusi viena no ietekmīgākajām digitālajām izrādīšanas platformām pasaulē, turklāt tie nav vienīgie kontraktu piedāvājumi, ko saņēmusi studija Rija. Tiesa, līgumi tiks parakstīti jau pēc festivāla beigām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«Man ir grūti atrast vārdus, kā nosaukt to ķezu, kurā nokļuvuši «Sadales tīkla» darbinieki un vadītāji,» trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Sadales tīkla» māteskompānijas - Latvijas energokompānijas «Latvenergo» - valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpies «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kā arī valdes loceklis un attīstības direktors Rolands Lūsveris, savukārt uzņēmums atstādinājis vēl četrus darbiniekus.

Ā. Žīgurs konferencē informēja, ka tuvākajās dienās plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jaunajai uzņēmuma vadībai būs ļoti liels izaicinājums īstenot kompānijas efektivizācijas programmu, kas izstrādāta, līdzdarbojoties iepriekšējai vadībai, kas paredz efektivizēt kompānijas darbību, līdztekus ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Maxima pārstāvji Lietuvā, līdzīgi kā viņu kolēģi Latvijā, nekomentē to, vai veikalos izjūt iedzīvotāju boikotu. Arī kaimiņvalstī Lietuvā izskanējusi šāda ideja, tomēr realitāte rāda, ka Maxima veikali Lietuvā nav kļuvuši ievērojami tukšāki, Lietuvas televīzijas LNK žurnāliste Egle Račukauskaite pauda telefonsarunā LNT 900 sekundēs.

Viņa stāstīja, ka arī Lietuvā iedzīvotāji noliek svecītes un ziedus pie Maxima veikaliem, pieminot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušos. Savukārt Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska izteikumi ceturtdien preses konferencē radījuši iedzīvotāju šasutumu un arī neizpratni. E. Račukauskaite stāstīja, ka daudzi lietuvieši piekrīt, ka G. Jasinskam vairs neesot vietas biznesā. Viņa komunikācijā ir pieļauta kļūda, un tā neesot pirmā, noskaņojumu Lietuvā skaidroja LNK žurnāliste.

Tikmēr pats G. Jasinskis, bijušais Maxima Latvija vadītājs, kuru no amata par ciniskajiem izteikumiem atlaida ceturtdienas vakarā, medijam lrytas.lt pauda, ka viņa teikto nepareizi esot interpretējuši Latvijas žurnālisti un viņš esot pārprasts.

Pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš uz vakantajām AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Iepriekš izsludinātajos konkursos pieteikšanās beigu datums bija 4. decembris, taču tas pagarināts līdz mēneša vidum - 15. decembrim.

«Sadales tīkla» akcionāra AS «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere jautāta, kas tam ir par iemeslu, norāda: «Līdz 15. decembrim atbilstošiem pretendentiem ir iespēja pieteikties konkursā uz AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Pretendentu atlases procesā ir iesaistīta personāla atlases kompānija «Amrop», kas, paralēli pašu pretendentu iniciatīvai un pieteikumiem konkursā ar dokumentu iesniegšanu AS «Latvenergo», nodrošināja tirgus izpēti, aicinājumus pieteikties konkursā un arī pieteikumu saņemšanu, kā arī veic saņemto pieteikumu apstrādi līdz 15. decembrim,».

Pasūtītājam būs tiesības diskvalificēt pretendentu no dalības iepirkumu konkursā, ja tas nebūs pildījis iepriekš noslēgto līgumu.

Šādu normu, pat neraugoties uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) būtiskiem iebildumiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja Publisko iepirkumu likuma (PIL) grozījumos.

Tiesa, pagaidām šādus nosacītais melnais saraksts būs tikai paša pasūtītāja rīcībā, jo, piemēram, ja pretendents būs atteicies no līguma pildīšanas, kas noslēgta ar vienu pašvaldību, tad cita pašvaldība šo pretendentu adekvātā iepirkumu konkursā automātiski nevarēs diskvalificēt. Ir arī viedoklis, ka tas ir pirmais solis, lai varētu visaptveroši apzināt līgumu nepildītājus un atbilstošā kvalitātē nestrādājošas kompānijas, ar kurām tiek lauzti noslēgtie līgumi – publisko iepirkumu konkursu uzvarētāju melnais saraksts. Tiesa, par PIL grozījumu akceptēšanu vēl jābalso Saeimai otrajā lasījumā, un tad vēl būs vajadzīgs trešais lasījums, lai izmaiņas stātos spēkā jau ar 2013. gada 1.jūliju.

Lai nodrošinātu uzņēmuma vadības nepārtrauktību krīzes apstākļos, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padome uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā ir iecēlusi līdzšinējo padomes locekli Lailu Odiņu.

L.Odiņa vadīs lidostu "Rīga" līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns lidostas valdes priekšsēdētājs.

No amata atkāpjas lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja 

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba...

"Šajā ārkārtas situācijā lidosta nevar palikt bez vadītāja – ir nepieciešams enerģisks, zinošs un pieredzējis cilvēks, kura galvenais uzdevums būs izvest uzņēmumu no krīzes. Lidosta vairs nekad nebūs tāda, kā bijusi un uzņēmuma atjaunošana būs jāsāk no paša sākuma. Esmu pārliecināts, ka Laila Odiņa ir piemērotākais kandidāts šim amatam līdz brīdim, kad tiks izvēlēts jaunais lidostas vadītājs," norāda lidostas Padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

L.Odiņai ir ilgstoša pieredzi nozarē, tostarp arī starptautiskos uzņēmumos. Lidostas padomē viņa strādā kopš 2018.gada aprīļa. Pirms tam L.Odiņa bijusi nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktore, strādājusi "UTAir Airlines JSC" operatīvās vadības direktores un "Azerbaijan Airlines JSC" izpilddirektores amatā. L.Odina ir arī Transporta un sakaru institūta valdes locekle.

Jau vēstīts, ka līdzšinējā lidostas "Rīga" vadītāja Ilona Līce ir paziņojusi par atkāpšanos no amata veselības iemeslu dēļ.

Daļa vainas par traģēdiju Zolitūdē ir jāuzņemas uzņēmumam Maxima - tas ir jādara saistībā ar uzņēmuma pārstāvju reakciju uz notikušo, šodien Baltijas Padomes preses konferencē Saeimā sacīja Baltijas Asamblejas viceprezidente, Lietuvas parlamentāriete Ģiedre Purvaneckiene.

Piemēram, aktuāls ir jautājums, kāpēc Maxima laicīgi nenoreaģēja uz pirmo signalizāciju, norādīja Lietuvas parlamenta deputāte.

Viņa norādīja, ka Lietuvas parlaments kopā ar valdību vērtēs šo situāciju un nebūs tā, ka viņi centīsies aizstāvēt Maxima. Būs jāskatās, vai uz Maxima vadību būs jāizdara spiediens.

Gan Purvaneckiene, gan Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Neris Germans šodien kā ļoti nesaprotamus nodēvēja uzņēmuma Maxima Latvija bijušā vadītāja Gintara Jasinska izteikumus par atbildību Zolitūdes traģēdijā. Lietuvas ārlietu ministra vietniekam šie izteikumi cilvēciski nav saprotami.

Maxima Latvija vadītājs Gintars Jasinsks ceturtdienas vakarā atbrīvots no amata, pateicoties saviem izteikumiem preses konferencē, kurā viņš paziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas sakarā jūtoties «atbildīgs, bet ne vainīgs», vēsta portāls Lrytas.lt.

«Ar akcionāru lēmumu no amata tiek atbrīvots Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Gintars Jasinsks par nepieņemami paustu viedokli šajā Latvijas tautai sāpīgajā un sarežģītajā laikā,» paziņojumā presei norāda Maxima Group direktors Mindaugs Bagdonavičs.

Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris aģentūru LETA informēja, ka turpmākā informācija sekos tuvākajā laikā, neprecizējot, kad tas varētu būt.

Jau ziņots, ka Jasinsks uz jautājumu, vai arī kādam no veikala vadības nebūtu jāseko Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piemēram, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, izteicās, ka «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi», bet viņš varot cilvēkiem skatīties acīs.

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

"Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins paziņojuši, ka atkāpjas no galvenajām pozīcijām tiešsaistes giganta mātesuzņēmumā, ziņo BBC.

Viņi pametīs savus "Alphabet" vadītāja un prezidenta amatus, bet paliks valdē. "Google" vadītājs Sundars Pičai kļūs arī par "Alphabet" vadītāju.

"Alphabet" tika izveidota 2015. gadā kā daļa no "Google" korporatīvās pārstrukturēšanas. Jāatgādina, ka L. Peidžs un S. Brins "Google" izveidoja 1998. gadā Kalifornijas garāžā.

Veidojot mātes uzņēmumu, tika paredzēts, ka tas padarīs tehnoloģiju giganta darbības "tīrākas un saprotamākas", tam paplašinoties no interneta meklēšanas uz citām jomām, piemēram, pašbraucošajām automašīnām.

L. Peidžs un S. Brins no "Google" pārgāja uz "Alphabet", sakot, ka koncentrēsies uz jaunu iniciatīvu uzsākšanu.

Taču tagad L. Peidžs un S. Brins, kuriem abiem ir 46 gadi, pavēstījuši, ka atkāpjas no ikdienas vadības. Viņi arī turpmāk aktīvi iesaistīsies kā valdes locekļi, akcionāri un līdzdibinātāji, bet šis esot īstais laiks vadības struktūras vienkāršošanai.

Kirovs Lipmans atkāpjas no padomes locekļa amata, lai apturētu padomes apstiprināšanu Uzņēmumu reģistrā. Viņa pārstāvji pieļauj arī Tiesiskās aizsardzības plāna likumības apstrīdēšanu.

K.Lipmans ir parakstījis iesniegumu, adresētu a/s Liepājas metalurgs un Uzņēmumu reģistram, kurā atkāpjas no Liepājas metalurga padomes locekļa amata, db.lv apstiprināja viņa pārstāvis Mārtiņš Krieķis. Līdz ar to, saskaņā ar Komerclikumu, nevar tikt reģistrēta šodien ievēlētā uzņēmuma padome, tāpat nevar stāties spēkā padomes izdarītās izmaiņas a/s Liepājas metalurgs valdē.

Uzņēmuma līdzšinējai valdei nāksies atkārtoti sasaukt akcionāru sapulci, lai no jauna vēlētu padomi, skaidroja M.Krieķis. To iespējams izdarīt trīs mēnešu laikā. Jautāts, vai tādā gadījumā K.Lipmans neriskē zaudēt savu vietu padomē, viņa pārstāvis norādīja, ka akciju skaits Lipmanam vienu vietu padomē nodrošina. Turklāt, ja pieskaita akcijas, par kurām K.Lipmanam ir strīds ar S.Zaharjinu, tad viņš varot iegūt pat divas vietas padomē.

AS Sadales tīkls izsludinājis konkursus uz vakantajām valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Starp galvenajiem pienākumiem ir minēts efektīvi un laicīgi nodrošināt «Sadales tīkla» sekmīgu darbību un attīstību, tās īstenošanas ietvaros pievēršot īpašu uzmanību ilgtspējai, rentabilitātei, likviditātei, konkurētspējai un drošībai; atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai attīstīt «Sadales tīkla» saimniecisko, tehnisko, ekonomisko un sociālo darbību.

Valdes priekšsēdētājam būs jāatbild par «Sadales tīkla» valdes izvirzīto mērķu sasniegšanu, valdes uzdevumu izpildi uzņēmumā; jāvada, jāplāno un jākoordinē uzņēmuma darbs kopumā. Savukārt valdes loceklim jāatbild par stratēģisko aktīvu pārvaldību, tīkla attīstību, kapitālieguldījumu projektiem.

Pēc akcionāru lēmuma iecelta jauna SIA Maxima Latvija valdes priekšsēdētāja - šos pienākumus pildīs Jeļena Kondrašova no Latvijas, informēja Jānis Beseris, Maxima Latvija komunikācijas vadītājs

J.Kondrašova līdz šim uzņēmumā Maxima Group strādājusi tīkla MAXIMA XX vadības centra vadītājas amatā. J.Kondrašova strādā uzņēmumā no 2000.gada.

«Jeļena ir prasīga un atbildīga, bet tajā pašā laikā ļoti cilvēciska vadītāja. Es esmu pārliecināts, ka Jeļena pieņems drosmīgus un pārliecinošus lēmumus, kas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumam tik sarežģītajā laikā,» paziņojis MAXIMA Grupė UAB ģenerāldirektors Mindaugas Bagdonavičius.

J.Kondrašova sāks pildīt savus pienākumus jaunajā amatā no šīs nedēļas.

Jānorāda, ka pašlaik Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft interneta vietnē izmaiņas vēl nav fiksētas.

«Es domāju, ka agrāk bija gļēvi politiķi, kas baidījās pateikt: «Jā, mēs liekam savējo, lai mēs panāktu savu ietekmi»,» saka bijušais Rīgas brīvostas valdes loceklis Viesturs Silenieks (ZZS).

«Ja mēs skatāmies Amerikas piemēru, tajā brīdī, kad mainījās prezidents, visi vēstnieki atkāpjas – vispār nav jautājumu, tā tas ir. Nevis viņus atceļ, bet viņi paši atkāpjas, jo nāk jauna politiskā vara ar jauniem uzstādījumiem, un, lai varētu šo varu realizēt, vajag savus cilvēkus, kuriem tu uzticies. Tas ir normāli,» savu nostāju skaidro Silenieks.

Viņš skaidro, ka politiskā vara uzņēmumā dažkārt «ir ļoti laba, jo tev ir tiešais kontakts ar ministru, ar ministriju, ar ministrijas darbiniekiem».

Viņš arī norāda, ka nevienam nav pārmetis, ka politisku apsvērumu dēļ viņš pats atcelts no Rīgas brīvostā valdes locekļa amata. «Bet tajā brīdī, kad [politiķi] atsaucas uz dažādiem citiem argumentiem, lai tikai nepateiktu, ka mēs politiski ieliekam savējo... tā teikt vāji politiķi kautrējās pateikt, ko dara,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Silenieks.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Jauno 2010. gadu pasaules finanšu-ekonomiskā sabiedrība sagaidīja ar īstu atvieglojuma sajūtu un optimismu. Pagājušajā 2009. gadā galvenajiem finanšu tirgiem beidzot izdevās atjēgties pēc trieciena, ko tiem nodarīja visā pasaules vēsturē lielākā finanšu krīze.

2009. gadā pasaules akciju tirgū cenas kompensēja lielāko 2008. gada zaudējumu daļu (sk. tabulu). Obligāciju tirgum 2009. gadā izdevās kompensēt gandrīz visus ciestos zaudējumus, jo šeit cenas atgriezās pie pirmskrīzes līmeņiem. Bet pasaules banku sistēma, kaut arī vēl joprojām ir stipri ievainota (un nav pilnīgi atguvusi savas funkcijas, īpaši kreditēšanas sfērā), vairs nestāv uz sabrukuma robežas. Lai arī krīze turpināja izdarīt triecienus uz šo sistēmu arī 2009. gadā – Amerikā vien gada laikā bankrotēja 140 bankas (salīdzinot ar tikai 25 bankām 2008. gadā) – tas nespēja satricināt sistēmas pamatus.

2008. gadā beigās pasaules vadošo valstu vadību paustā apņemšanās glābt sistēmu veidojošās bankas tika izpildīta - pat neskatoties uz glābšanas izmaksām. Pēc visa spriežot, šis lēmums bija pareizs. Iespējams, tieši tas ļāva izvairīties no 1929. gadam līdzīga ekonomiskā haosa pasaules mērogā. Pateicoties lielam valsts atbalstam un citām nozarēm, nacionālo ekonomiku lielākā daļa 2009. gada otrajā pusē atgriezās pie izaugsmes. Un kaut arī pasaules IKP 2009. gadā tomēr zaudēs ap 1% (pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara), pozitīvas tendences ir acīmredzamas.