Citas ziņas

Atklāj lielu daudzumu nelegālu garneļu

Elīna Pankovska, 31.07.2012

Jaunākais izdevums

Kādā Rīgas saldētavā atklātas 65 paletes jeb 30 tonnas saldētu garneļu bez pavaddokumentiem. Kravas vērtība ir aptuveni 200 tūkst. eiro. Šobrīd uzsākts arī kriminālprocess par noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Marķējums uz preces norāda, ka saldēto garneļu izcelsme ir Vjetnama, bet izplatītājs, saskaņā ar norādīto informāciju uz preces, kāds Šveices uzņēmums. Saldētavas telpu īpašnieki nevarēja VID FPP darbiniekiem uzrādīt preces dokumentus, kas apliecina preces izcelsmi un kvalitāti. Saskaņā ar saldētavas īpašnieku noslēgto īres līgumu, krava pieder Igaunijas uzņēmumam, taču Igaunijas uzņēmuma pārstāvis nav uzrādījis nekādus īpašuma apliecinošus dokumentus.

Sākotnējā izmeklēšanas informācija liecina, ka garneles bija paredzētas izplatīšanai ārpus Eiropas Savienības, taču tiek pieļauta iespēja, ka preci faktiski bijis plānots izplatīt Latvijā. Minētā prece ir izņemta un pieņemts lēmums par tās nodošanu glabāšanā Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FishBode plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro ražotnē garneļu audzēšanai

LETA, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garneļu audzētājs FishBode (zīmols Mere Shrimp Farms) plāno ieguldīt vairāk nekā divus miljonus eiro Klusā okeāna garneļu audzēšanas ražotnes būvniecībā, kā arī tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Māris Hmeļņickis.

Viņš sacīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot divās kārtās. Pirmās kārtas laikā kompānija plāno izveidot garneļu māju ar vienu moduli, bet otrajā kārtā plānots pievienot vēl divus moduļus. Projekta pirmo kārtu iecerēts īstenot līdz 2017.gada 30.septembrim, bet otro kārtu - līdz 2018.gada vidum. Abu projektu laikā kopumā kompānija plāno garneļu audzēšanas apmērus palielināt līdz 100 tonnām gadā.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā minēts, ka FishBode plāno ieguldīt 1,03 miljonus eiro tehnikas, iekārtu un aprīkojuma komplekta iegādē, piegādē un uzstādīšanā garneļu audzēšanai, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu. Šī ir investīciju projekta otrā kārta. Interesenti konkursā var pieteikties līdz 2016.gada 14.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «APGE» plāno ieguldīt četrus miljonus eiro tropisko garneļu audzētavas būvniecībā un aprīkošanā ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā». Audzētavas tehniskā projekta izstrāde ir gandrīz noslēgusies. Līdz jūnija vidum būvvaldē plānots saskaņot tehnisko projektu, un pēcāk Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegt pieteikumu ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas.

«Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums grib kļūt par garneļu audzēšanas inovatoru – ja pilotprojekts nesīs panākumus, pēc Rīgas fermas parauga ar svaigām garnelēm apgādās arī Eiropas megapoles , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas restorānu darbinieki piedzīvojuši izbīli, pirmo reizi paņemot rokās dzīvas un kustīgas garneles, jo līdz šim garneļu ceļš līdz restorānu virtuvēm vedis tikai un vienīgi caur saldētavu. Vienlīdzīgās daļās ieguldot vairāk nekā 100 tūkst. eiro uzņēmējiem un ūdens attīrīšanas nozares profesionāļiem Gintam Dzelmem, Mārim Hmeļņickim un Igoram Ķīsim, garneļu audzētavas pilotversija izveidota Rīgā, Šampētera ielā. «Bankas šim biznesam nedod ne centu, esam izstaigājuši un apzinājuši gandrīz visus investīciju uzņēmumus. Ideja patīk visiem, bet riskēt nevēlas neviens,» rokas noplāta viens no zīmola Mere Shrimp Farms veidotājiem G. Dzelme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA “Apge” izsludinātais iepirkums par tropisko garneļu audzētavas būvniecību un aprīkošanu ar tehnoloģiskajām iekārtām, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīts SIA “Mesako” piedāvājums. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 4,86 miljoni eiro.

Projekta par garneļu audzētavas izveidi vadītājs Gints Dzelme iepriekš pastāstīja, ka projektu plānots īstenot «Jaunannēnos», Siguldas novadā līdz 2021.gada 30.jūnijam, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā».

Dzelme piebilda, ka projekta autori jau 2013.gadā sāka audzēt garneles pilotprojektā, un vairākus gads strādāja pie tehnoloģijas attīstīšanas. «Mēģinājām ar vieniem investoriem Rēzeknē, nesanāca. Patlaban jau gadu strādājam pie tehniskā projekta, dokumentu noformēšanas un zemes jautājumiem, lai beidzot sāktu audzēt garneles,» sacīja Dzelme. Pēc viņa sacītā, provizoriskie tropisko garneļu audzēšanas apmēri ir apmēram 80 tonnas gadā, taču ražošanas kapacitāte ļaus audzēt vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā sākta garneļu audzēšana, iekārtojot īpašu recirkulācijas akvakultūras sistēmu un projektā investējot apmēram 100 000 eiro, informēja projekta līdzautors Gints Dzelme.

Viņš sacīja, ka līdz ar projekta sākšanu interesentiem ir iespēja iegādāties dzīvas un svaigas Latvijā audzētas garneles, kas ir pirmais šāda veida projekts Baltijas reģionā.

«Ražotne atrodas Rīgā, un garneļu audzēšanā netiek izmantotas ķimikālijas, antibiotikas vai hormoni, pēc izņemšanas no baseina tās nav apstrādātas ar ķīmiskiem līdzekļiem. Līdz ar to produkts ir pilnībā ekoloģisks un pie patērētāja tiek nogādāts uzreiz pēc izņemšanas no ūdens atdzesētā, bet nesaldētā veidā. Audzējam labāko un uzturvērtīgāko garneli - 'Litopenaeus vannamei',» sacīja Dzelme.

Viņš arī norādīja, ka projektā iesaistītie speciālisti vairāk nekā 15 gadus strādājuši nozarē, kas saistīta ar ūdens attīrīšanas sistēmu piegādi uzņēmumiem, līdz ar to labi pārzina nozares specifiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čīles piekrastē izskalots simtiem tūkstošiem mirušu garneļu un krabju. Vietējās varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu.

Garneles krastā izskalotas Koronelas pilsētas apkārtnē, kas atrodas 530 kilometru attālumā no galvaspilsētas Santjago, vēsta BBC. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka garneļu un krabju nāvi izraisījusi tuvumā esošā elektrības stacija, kas jūras ūdeni izmanto dzesēšanai.

Eksperti uzsākuši ūdens temperatūras un skābekļa līmeņa pētīšanu, lai saprastu garneļu masveida bojāejas iemeslus. «Mēs veicam izpēti, lai noskaidrotu notikušā fiziskos parametrus,» sacīja vietējie speciālisti.

Izskanējuši arī pieļāvumi, ka vēžveidīgo masveida bojāeja ir saistīta arī ar El Nino fenomenu, kura laikā uzsilst Klusā okeāna ūdeņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Getliņi EKO neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Sanita Igaune, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nišas delikatese – atdzesētas garneles no Latvijas – «iepeld» plašākos ūdeņos; strādājot līdzās biogāzes stacijai, to audzētavas izmaksas par siltumenerģiju ir tuvu nullei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebijām gaidījuši tik lielu «atbalsi», gadu pēc DB publikācijas (13.01.2015.) atzīst Latvijā pirmās garneļu fermas veidotāji Gints Dzelme un Māris Hmeļņickis. Fermas pilotprojekts ierosinājis intereses lavīnu, piesaistot negaidīti lielu starptautisku uzmanību par delikateses audzēšanas iespējām ārpus Āzijas lielfermām.

Pirms gada SIA Mere Shrimp Farms pilotprojekts darbojās nelielās telpās Rīgā, bet galvaspilsētu drīz pameta, pārceļoties uz Dobeles novadu. Pielāgotās telpās piena lopkopības lieluzņēmuma Kalna oši teritorijā garneles ar to dzīvei vitāli nepieciešamo siltumu, turklāt lētu, nodrošina biogāzes stacija. Īpašos baseinos, kurus klāj brūnas izkārnījumu putas, garneles dzīvi vada, virpuļojot pievadītā skābekļa vērpetēs. Izceltas no ūdens, tās ir gatavas mirkli pozēt fotogrāfam, taču to labsajūtai ir svarīgi ilgi neuzturēties ārpus siltā ūdens, kas imitē okeānu. Ar piesārņojumu baseinos tiek galā nevis ķīmija, bet īpaši mikroorganismi, turklāt sniedzot iespēju ūdeni izmantot atkārtoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ventspils zivju pārstrādes kombināta vadītājs: Tagad saprotam, kādēļ jāmaksā nodokļi

LETA, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Krievijas embargo zivju produkcijai un konserviem cietušais Ventspils zivju konservu kombināts atsācis darbu, pateicoties Ziemeļvalstīs atrastam pasūtītājam, stāstīja uzņēmuma vadītājs Jānis Endele.

Kombināts tika aizvērts 4.jūnijā. «Tā kā mēs cilvēkiem maksājām lielu algu, valdība atvēlēja viņiem lielus bezdarbnieka pabalstus. Tad mēs pirmo reizi sajutām, ka ir jēga maksāt nodokļus. Kolektīvā nebija iebildumu. Visi teica: «Mēs saprotam»,» atcerējās Endele.

Tagad uzņēmums atradis pasūtītāju Ziemeļvalstīs. Pirmajā kārtā tas dos iespēju nodrošināt darbu aptuveni 100 cilvēkiem, bet vēlāk - jau 200 - 250 cilvēkiem, stāstīja uzņēmuma vadītājs.

«Šis bizness nav tieši saistīts ar konservāciju. Mēs nodarbosimies ar garneļu attīrīšanu, kuras Ziemeļvalstīs ir ļoti pieprasītas. Zinoši cilvēki saprot, ka ir milzīga atšķirība starp tīrīšanu ar rokām un ar mašīnu,» norādīja Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āzijā nebūt nekautrējas garneles un citas jūras veltes audzētavās barot ar cūku mēsliem – savukārt pēc tam produkcija tiek eksportēta uz Rietumvalstīm.

«Karstā septembra dienā Vjetnamā Ngoc Sinh Seafoods Trading & Processing Export Enterprise rūpnīcā darbinieki stāv uz netīras grīdas, kur turpat tie šķiro garneles. Turpat blakus ir atkritumi, un neatvēsinātās telpās mušas aplido jau sašķiroto garneļu traukus,» situāciju Vjetnamā jūras velšu pārstrādes jomā raksturo Bloomberg.

Tāpat Bloomberg ziņo, ka Vjetnamā piekopj praksi saldēt garneles vietējā krāna ūdenī, kuru Vjetnamas Veselības ministrija iesaka sildīt pirms dzeršanas, jo pastāv liels risks, ka tajā dzīvo veselībai bīstamas baktērijas. Vjetnama uz ASV gada laikā eksportē aptuveni 100 miljonus mārciņu garneļu, kas ir aptuveni 8% no visām ASV patērētajām garnelēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelēkajā zonā strādājoši lombardi Latvijā ir liela problēma. Licences maksa ir tik augsta, ka daudzi labprātāk izvēlas maksāt sodus, intervijā laikrakstam Diena pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Patlaban aktualizēta gan nelegālu ātro kredītu devēju, gan nelegālu lombardu darbības problēma. Rodas iespaids, ka šo nozaru uzņēmumiem nelegāli strādāt Latvijā ir vienkārši, jo atbildīgās institūcijas, arī (PTAC), pret nelegālajiem tirgus dalībniekiem necīnās pārāk intensīvi. Kā jūs to varat komentēt?

Ja runā par distances kredītiem, sauktiem par ātrajiem kredītiem, neredzam nozīmīgu risku, ko radītu nelegāli strādājošie uzņēmumi. To apjoms ir nebūtisks. Savukārt nelicencēti lombardi tiešām ir problēma. Iespējams, lombardiem noteiktā licences maksa ir pārāk augsta, lai lombardus piespiestu strādāt legāli. Turklāt, iespējams, lombardus pelēkajā zonā ir pārāk viegli noslēpt, lai piespiestu darboties legāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc lētām cigaretēm Eiropā palielina nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu, kas aizvadītā gadā sasniedzis rekordaugstu apjomu.

Aizvadītajā gadā Eiropas iedzīvotāji izsmēķējuši 65 miljardus nelegālu cigarešu, kas ie 10,4% no visām izsmēķētajām cigaretēm, liecina auditorkompānijas KPMG pētījums. Salīdzinot ar gadu iepriekš, nelegālo cigarešu patēriņš audzis par 1,1 miljardu.

Pērn pieaduzis arī tādu cigarešu skaits, kas tiek ražotas speciāli kontrobandai un pārdošanai citās valstīs. Aizvadītajā gadā šādu cigarešu skaits Eiropas Savienības (ES) tirgū bija 15,7 miljardi. Savukārt 2006. gadā to skaits bija tuvu nullei.

Pētījumā aprēķināts, ka ikgadējie ES nodokļu ieņēmumu zaudējumi, kurus izraisa nelegālo cigarešu smēķēšana, varētu sasniegt aptuveni 11,3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) izveidotā īpašā komisija nodokļu nolēmumu jautājumos ierosina noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros multinacionālām kompānijām ir jāmaksā nodokļi tajās valstīs, kurās tās gūst peļņu. Pašreizējā prakse gan ir citāda, šīs kompānijas nodokļus maksā tajā valstī, kurā ir to juridiskā adrese. Turklāt nereti attiecīgajā valstī multinacionāla kompānija nemaz neveic uzņēmējdarbību, bet ir tikai reģistrējusies zemāku nodokļu vai nodokļu atlaižu dēļ, vēsta laikraksts Diena.

Starbucks un Fiat

Šo jautājumu īpaši saasināja tā dēvētie Starbucks un Fiat gadījumi. Proti, Starbucks savu juridisko adresi reģistrēja Nīderlandē, bet Fiat - Luksemburgā, jo šīs valstis multinacionālām kompānijām piedāvāja ievērojamas nodokļu atlaides. Eiropas Komisijas (EK) ieskatā šādas atlaides, kas tiek piemērotas tikai atsevišķām kompānijām, ir uzskatāmas par nelegālu valsts atbalstu. Tāpēc EK nolēma, ka gan Starbucks, gan Fiat ir jāatmaksā atpakaļ 20-30 miljoni eiro, kurus kompānijas nav samaksājušas nodokļos nelegālu nodokļu atlaižu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju

Db.lv, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore ir Svetlana Mjakuškina.

Viņa norādīja, ka tostarp traģiskais ugunsgrēks nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā 8, skaidri parādīja, ka ir iespējams identificēt neatbilstības, bet uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai varētu ierobežot ēkas nelegālu ekspluatāciju.

Legālos piežmiedz, kamēr nelegāļiem – zelta laiki  

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi...

"Mēs spējam konstatēt, mēs pieņemam administratīvos aktus, uzdodot par pienākumu īstenot vai veikt noteiktas darbības, bet tālāk nekas nenotiek. Būtu jāveido instruments, kas ļautu ierobežot vai arī traucēt, piemēram, ēkas ekspluatāciju," sacīja Mjakuškina.

Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdē šodien runās par būvniecības kontroli saistībā ar notikušo traģēdiju nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā, kur gāja bojā astoņi cilvēki.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka Merķeļa ielas traģēdija sabiedrībā ir izsaukusi sašutumu par valsts un pašvaldības iestāžu nespēju apturēt nelegālu un bīstamu hosteļu darbību, tādēļ komisijas sēdes darba kārtībā saistībā ar notikušo ir iekļauts punkts par būvniecības kontroli un tiks uzklausītas atbildīgās institūcijas.

Tāpat ziņots, ka ugunsgrēkā, kas 28.aprīlī izcēlās nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8, Rīgā, gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus, tostarp slimnīcā vidēji smagā stāvoklī tika nogādāti seši cietušie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Katrā trešajā datorveikalā gatavi uzstādīt nelegālu programmatūru

Jānis Rancāns, 25.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biežāk nekā katrā trešajā datorveikalā pārdevēji ir gatavi pārdotajā datorā uzstādīt nelegālu programmatūru, secināts organizācijas Business Software Alliance (BSA) veiktās akcijas Noslēpumainais pircējs ietvaros.

Šā gada aprīlī un maijā veiktās akcijas ietvaros arī atklāts, ka, salīdzinot ar aizvadītā gada pavasari, nedaudz audzis to veikalu skaits, kas piedāvā pirātiskas datorprogrammas (no 42 pērn uz 43 veikaliem šogad). Tāpat pētījumā konstatēts, ka 40% datorveikalu ir gatavi pārdot datoru bez operētājsistēmas.

Kopumā ir pieaudzis uzskats, ka nelegāla programmatūra ir negatīvi vērtējuma un nelietojama, secināts pētījumā. Šā gada pavasarī tā domāja 65% pētījuma dalībnieku, salīdzinot ar 2011. gada pavasari, kad šādu pārliecību pauda tikai 42% pētījuma dalībnieku.

Gada griezumā nav mainījies aptaujāto daudzums, kas domā, ka nelegālu programmatūru tirgot ir pieļaujams, bet paši to nepraktizē. Gan pērn, gan šogad šādi domājuāši 23% aptaujāto. Negatīva attieksme pret nelegālu programmatūru visaugstākā bija Rīgas (73%), Kurzemes (64%) un Vidzemes (69%) datorveikalu pārdevējiem. Savukārt visvairāk datorveikalu pārdevēju, kas šādu praksi uzskata par pieņemamu un arī piekopj ir Zemgalē (24%) un Latgalē (14%), secināts BSA pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Armanda Vilciņa, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Pārstāt barot nelegālo būvgružu biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem pārtikas produktu, delikatešu tirgotājiem, celtniecības un apdares materiālu tirgotājiem Latvijā Reaton šodien, 8.augustā, svin 25 gadu jubileju. Turpinot uzņēmuma biznesa attīstību, jubilejas gadā tas iecerējis atvērt divstāvīgu bistro viesnīcā Radisson Blu Latvija.

„25 gadi ir ilgs laiks gan cilvēka, gan uzņēmuma dzīvē. Šajā laikā mainījusies dzīves uztvere – temps, vērtības, principi. Reaton šis bijis interesants periods, daudzas no uzņēmuma uzsāktajām un paveiktajām lietām Latvijā tika darītas pirmo reizi – kvalitatīvu dizaina un interjera apdares materiālu ievešana un ražošana, augstas klases jūras velšu ievešana tirgū, interjera un delikatešu centra mc2 izveide un daudzi citi projekti. Visus šos gadus uzņēmumam ir izdevies noturēt savu komplicēto, daudznozaru struktūru, pie tam katrs biznesa virziens ir līderis savā nozarē. Uzņēmums arī turpmāk plāno saglabāt savas pamatvērtības un turpināt attīstīties. Nākamais plānotais projekts ir bistro ar interesantu konceptu, kas papildinās Radisson Hotel Blu esošo Gastronome kompleksu”: par Reaton attīstību stāsta uzņēmuma prezidents Boriss Gluhmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SIA Dobeles komunālie pakalpojumi atkritumu apsaimniekošanas norēķinu kārtība tomēr atzīta par prettiesisku

Žanete Hāka, 26.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa Jelgavā atstājusi spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2012.gada 20.septembra lēmumu daļā, ar kuru uzlikts par pienākumu SIA Dobeles komunālie pakalpojumi nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, informē PTAC.

Ar PTAC lēmumu 2012.gadā komersantam uzlikts pienākums nekavējoties izbeigt negodīgo komercpraksi, kas tika īstenota, komersantam maksu par sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu aprēķinot nevis par konkrētā atkritumu radītāja vai valdītāja faktiski radīto atkritumu daudzumu, bet gan par vidēji aprēķināto vienas personas saražoto atkritumu daudzumu. Lai noskaidrotu viena iedzīvotāja ikmēneša maksu par atkritumu apsaimniekošanu, komersants aprēķināja vidējo vienas personas saražoto atkritumu daudzumu gadā Dobeles novadā, kā rezultātā maksa par visu iedzīvotāju kopīgi radīto atkritumu daudzumu tika izlīdzināta starp visiem iedzīvotājiem vienādā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

«Būs sprādziens pieprasījumā pēc granulu apkures. Mēs - «EUROTHERMO» esam epicentrā!»

, 08.10.2013

Uzņēmuma «EUROTHERMO» uzstādītais 500 kilovatu «Heiztechnik» granulu apkures katls pagājušā gada ziemā 5000 kvadrātmetru teritorijas apkurināšanai patērēja vien 21 – 22 granulu maisus diennaktī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmais VID kriminālprocess par skaidras naudas nedeklarēšanu

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu par skaidras naudas nedeklarēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā pret personu, kura mēģināja ievest Latvijas Republikā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas.

Tas ir pirmais gadījums kad VID nodod prokuratūrai kriminālprocesu par šāda veida noziegumu.

2018.gada augustā VID amatpersonas lidostā «Rīga» veica reisa Maskava-Rīga pasažieru un to bagāžas pārbaudi, kuras laikā tika nolemts pastiprināti pārbaudīt kādu 1985.gadā dzimušu Armēnijas un Zviedrijas dubultpilsoni, kurš Latvijas Republikas robežu šķērsoja pa «zaļo» koridoru, tādējādi apliecinot, ka pie personas vai bagāžā neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē, vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai ierobežota.

Veicot padziļināto muitas pārbaudi, personas bagāžā tika konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairākās valūtās par kopējo summu 31 251,96 eiro - 31 100 eiro, 920 Zviedrijas kronas un 32 000 Armēnijas drami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests SIA Delfa piederošajā noliktavā – saldētavā Rīgā, Mellužu ielā 13 – 11, konstatējis lielu apjomu - aptuveni 10 tonnas pārmarķētus, kā arī neatbilstoši marķētus gaļas un zvejas produktus. Daļa no produktiem ir nederīgi lietošanai uzturā, jo tiem ir beidzies derīguma termiņš.

Neatbilstoši marķētie produkti pieder diviem uzņēmumiem – pašai SIA Delfa un SIA Fris-L, kas no SIA Delfa nomā noliktavas telpas.

Pārbaudē konstatēta SIA Fris-L piederoša pārmarķēta (ražotāja oriģinālais marķējums aizstāts ar citu marķējumu) aptuveni 1 tonna saldētu produktu - putnu gaļa, laša fileja un cūkgaļa.

Cūkgaļai, apmēram 300 kg, derīguma termiņš beidzies jau pirms diviem mēnešiem – 2015. gada 16. septembrī, taču, pārmarķējot produktu, tas patvaļīgi pagarināts līdz 2016. gada februārim. Kā noskaidrojās pārbaudē, cūkgaļu pārmarķējusi SIA Agro Trans A, pēc tam to piegādājot SIA Fris-L.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Gunvaldis Groskops db.lv stāsta par «ļoti agresīvo un negodīgo konkurenci» auto rezerves daļu tirdzniecībā

Lelde Petrāne, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju auto rezerves daļu un piederumu tirdzniecības tīkls GROS AUTO atvēris 15. auto rezerves daļu un piederumu veikalu Latvijā - Rīgā, Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā.

Veikala atvēršanā ir ieguldītas investīcijas 120 000 EUR apmērā un GROS AUTO plāno turpināt tirdzniecības tīkla attīstību, atverot jaunus veikalus, biznesa portālam db.lv pastāstīja GROS AUTO īpašnieks Gunvaldis Groskops. Jaunais veikals nodrošinās vieglāku piekļuvi GROS AUTO piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem Pārdaugavas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Runājot par konkurenci un turpmākām attīstības iespējām, GROS AUTO vadība savos vērtējumos ir piesardzīga - skatoties uz Latvijā notiekošajiem procesiem kopumā, apmēram pēdējos 10 gados vērojamās tendences visas tautsaimniecības nozarēs neesot iepriecinošas.

«Auto rezerves daļu tirdzniecībā, tāpat kā citās nozarēs, ir ļoti agresīva un arī negodīga konkurence,» uzsver G. Groskops.

Komentāri

Pievienot komentāru