Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

Naktī no 4. uz 5 oktobri spēcīgais vējš un viļņi norāvuši Liepājas ostā 51. piestātnes aizsargierīci jeb fenderu. Rezultātā bojāts sauskravu kuģa EQUATOR korpuss un ostas piestātne.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde kopā ar Jūras administrāciju šodien apsekoja kuģi un bojāto piestātni, lai izvērtētu nodarītos zaudējumus un lemtu par tālāko rīcību, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Vēja ātrums Liepājas ostā 5.oktobra naktī sasniedza 26.7 m/s. Maršalu salās reģistrētā kuģa EQUATOR apkalpe brīdināta par spēcīgo vēju un viļņiem, taču kuģa komanda esot bijusi pārliecināta, ka ar situāciju spēs tikt galā, informē Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns.

Liepājas ostas kapteiņa dienests lūgumu pēc palīdzības saņēma nedaudz pēc pusnakts. Nekavējoties uz 51. piestātni nosūtīja velkoņus Smit Dane un Tak1. Pateicoties velkoņiem, apturēta kuģa sišana pret piestātni un uzstādīts pagaidu fenderis.

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

25. aprīlī Kuldīgā atklās tūrisma sezonu ar īpašu pasākumu - pavasara palu šovu Lido zivis Kuldīgā.

Galvenais akcents šajā tūrisma sezonā tiks likts uz Kuldīgas velotūrisma popularizēšanu, informē Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC). Kuldīgas TIC piedāvā ceļotājiem gan velosipēdu nomu, gan arī sešus velomaršrutus un velogidu pakalpojumus. 21. maijā jau otro gadu sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Nīderlandes vēstniecību Latvijā tiks rīkota velodiena Eiropa domā zaļi, kad no Kuldīgas Rātslaukuma uz Riežupes smilšalām dosies 600 riteņbraucēji.

30. un 31. maijā Kuldīgā gaida ierodamies 600 orientieristus uz Baltijas čempionātu orientēšanās sportā. 30. maijā Kuldīgā uz XV senioru deju svētkiem sabrauks ap 1000 dejotāju no visas Latvijas. No 16. – 19. jūlijam notiks pilsētas festivāls Dzīres Kuldīgā, 8. augustā – SEB Kuldīgas pusmaratons - Latvijas čempionāts pusmaratonā.

Ventspils slimnīcā piektdien, 3.oktobrī pulksten 14 svinīgi atklās jaunākās paaudzes kodolmagnētiskās rezonanses iekārtu, kas dos principiāli jaunas diagnostikas iespējas pacientu audu un orgānu vizuālās diagnostikas jomā, informē Ventspils slimnīca.

Iekārtas iegāde tiek realizēta sadarbībā ar līzinga kompāniju SEB līzings, kas nodrošina iespēju par iekārtu norēķināties pakāpeniski ilgākā laika posmā.Magnētiskā rezonanse ir jauna augsti informatīva vizuālās diagnostikas metode, kam salīdzinot ar citām diagnostiskas metodēm ir lielāka audu izšķirtspēja un izmeklējumu precizitāte. Ar tās palīdzību iespējams iegūt dažādu orgānu un citu cilvēku organisma struktūru detalizētus attēlus. Pacientu var izmeklēt trīs plaknēs, nemainot viņa stāvokli iekārtā. Izmeklējumus pacientiem Ventspils slimnīcā veiks augsti kvalificēti radiologu asistenti, kuri iepriekš izgājuši apmācību un papildinājuši savas zināšanas pie vadošajiem P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radiologiem, kuri arī sniegs slēdzienu par izmeklējuma rezultātiem. Sadarbību starp PSIA Ventspils slimnīca un P.Stradiņa universitātes radiologiem nodrošina SIA DiaMed.

Nākamā gada vasarā Krievijas prāmju operatori atklās jaunu maršrutu starp Kronštati, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas, un Igaunijas pilsētu Kundu, citējot Igaunijas laikrakstu Eesti Paevaleht, ziņo portāls BBN.

Kundas pilsēta piekritusi arī izbūvēt jaunu piestātni no Krievijas ienākošajiem pasažieru kuģiem, kas maršrutā Kunda-Kronštate kursēs divreiz nedēļā.

Jauno kuģu piestātni būvēs Kunda Nordic Tsement, kas ir uzņēmums, kura kontrolē ir arī pāri Kundas osta. Piestātnes izbūves izmaksas tiek lēstas piecu līdz desmit miljonu eiro apmērā.

Tiek lēsts, ka jaunais pasažieru prāmja maršruts uz Igauniju nedēļā atvedīs vidēji 700 Krievijas tūristu.

«Mēs pirmo ceļojumu [maršrutā Kronštate-Kunda] veiksim nākamajā maijā. Kundā nav daudz tūrisma apskates objektu, taču 40 kilometru attālumā ir Rakvere ar savu pili un izcilo SPA viesnīcu,» norāda uzņēmuma Biskon, kas konsultē Sanktpēterburgas prāmju kompānijas, vadītājs Aleksejs Varašavskis.

25. septembrī Vācijas vēstnieks Latvijā Detlefs Veigels Ventspilī atklās ikgadējo alus festivālu Oktoberfest.

Detlefs Veigels (Detlef Weigel) ar kundzi Ventspilī ieradīsies vienas dienas iepazīšanās vizītē. Vēstnieka īpašo interešu lokā ietilpst Ventspils pašvaldības darbs, izglītība, kultūra un uzņēmējdarbība. Viesi tiksies ar domes priekšsēdētāja 1.vietnieku Jāni Vītoliņu un domes izpilddirektoru Aldi Ābeli, kā arī apmeklēs Ventspils Augstskolu, rekonstruēto teātra namu Jūras vārti, uzņēmumu Froli Baltic un jauno Pārventas bibliotēku. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstnieks atklās ikgadējo Oktoberfest pilsētas tirgus laukumā.

Pirmdien pēcpusdienā no sliedēm bija nobraucis 6. maršruta zemās grīdas tramvajs, apstiprināja SIA Rīgas satiksme.

Tādējādi uz laiku bija apturēta tramvaju satiksme, taču tagad tā atkal atjaunota. Pagaidām Rīgas satiksme pārstāvji db.lv atturējās minēt iemeslus, kādēļ tramvajs nobraucis no sliedēm – tos analizēs speciālisti, un, iespējams, sīkāka informācija varētu tikt sniegta otrdien vai trešdien.

Jāpiebilst, ka otrdien, 28. maijā, plkst.14 tiks atjaunota 6.tramvaja kustība posmā no 45.vidusskolas līdz Juglai, tādējādi 6.tramvaja maršruts kursēs pilnā maršrutā: Ausekļa iela - Jugla.

Ņemot vērā, ka 6.maršruts ir noslogotākā tramvaja līnija pilsētā, satiksme pa rekonstruēto posmu tiek atklāta jau tagad, līdzko tehniski iespējams veikt drošu tramvaja pārvietošanos pa rekonstruēto sliežu ceļu. Posma labiekārtošanas darbus pilnībā pabeigs līdz šī gada septembrim, skaidro Rīgas satiksme.

Piektdien, 7.septembrī, plkst. 12:00 svinīgi atklāja rekonstruēto futbola laukumu pie Sporta halles "Pārventa". Atklāšanas pasākums sākās ar deju priekšnesumu un FK "Olimpiskā cerība" mazo futbolistu paraugdemonstrējumiem. Pēc svinīgas uzrunas bumbu pirmajai futbola spēlei uz jaunā, mākslīgā laukuma seguma ievadīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš.

Kā jau iepriekš informējām, Olimpiskais centrs "Ventspils" jauno Vācijas firmas "Polytan" mākslīgo segumu saņēma dāvanā no Latvijas Futbola federācijas. Šī gada maijā PSIA "Labiekārtošanas kombināts" stadionā uzsāka esošā seguma demontāžas un pamatnes sagataves darbus, bet jūlijā speciālisti no Vācijas veica jaunā seguma uzklāšanu. Tagad Ventspilī būs divi futbola laukumi ar mākslīgo segumu - viens Ventas labajā karstā pie Sporta halles "Pārventa", bet otrs Futbola stadionā Katoļu ielā 40.

Arī rekonstruēto futbola laukumu pie Sporta halles "Pārventa" Ventspils pilsētas iedzīvotāji sezonas laikā no marta līdz oktobrim darba dienās no 19:00 līdz 21:00, bet sestdienās un svētdienās no 14:00 līdz 16:00 varēs izmantot bez maksa, jo šos laikus apmaksās Ventspils pilsētas dome.

Autoceļa A9 segumu pie Grobiņas autovadītāji nodēvējuši par poraino šokolādi. Karstajās dienās ceļa šķidrā virskārta kļuvusi bīstama satiksmei, tāpēc aizvadītajā nedēļas nogalē uz kūstošo bitumenu sāka kaisīt sīkas šķembas, vēsta Latvijas radio.

Savukārt uzņēmuma Latvijas valsts ceļi laboratorijā secināts, ka pagājušā gadā, apstrādājot virsmu, izmantots pārāks liels saistvielas daudzums. Ceļš pērn sācis drupt, tāpēc tur veikta virsmas apstrāde, kas bijusi lētākais veids, kā paglābt no sabrukšanas vēl tikai pirms pāris gadiem pilnībā rekonstruēto šoseju.

Tomēr bitumena slānis jeb tautā sauktais piķis karstumā kļūst šķidrs un burtiski uzpeld ceļa virspusē. Kā norādīja Latvijas valsts ceļi laboratorijas direktors Vladimirs Akimovs, ja piķis tur būtu mazāk, tad situācija nebūtu tik nopietna, kāda tā ir pašlaik. Tagad saulē spīdošajās un piķotajās riteņu sliedēs ber šķembas. Šajās brīvdienās uz Grobiņas šosejas izbērtas vairākas kravas.

Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejas darbības atsākšana atjaunotajās Rīgas pils telpās šobrīd ir atkarīga no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Lai arī Rīgas pilsētas būvvalde rekonstruēto Rīgas pili pieņēma ekspluatācijā pagājušā gada 18.decembrī, visu saistību izpildes pieņemšanas un nodošanas akts starp VNĪ ar būvniekiem tika parakstīts tikai 2016.gada februārī.

«Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās,» sacīja Jaunzeme.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic 2009. gada vasaras sezonā, kas sāksies 2009. gada 30. martā, papildinās savu maršrutu tīklu no Rīgas ar trīs jauniem galamērķiem – Līdšēpingu Zviedrijā, Palangu Lietuvā un Trumsi Norvēģijā.

Tiešos lidojumus uz Līdšēpingu Zviedrijā airBaltic veiks katru dienu ar Fokker 50 lidmašīnu, un tā ilgums būs 1 stunda un 40 minūtes. Vienvirziena biļetes cena būs no LVL 25, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Palanga kā jauns galamērķis vēl nenozīmē, ka lidojumi uz Liepāju netiks atjaunoti, jo pilnu vasaras sezonas lidojumu sarakstu kompānija vēl nav apstiprinājusi, Db informēja airBaltic komunikāciju nodaļā. Iespējams, ka pilns lidojumu grafiks būs zināms 2009. gada janvāra beigās.

Savukārt tiešos lidojumus uz Trumsi Norvēģijā aviokompānija nodrošinās trīs reizes nedēļā – otrdienās, piektdienās un svētdienās. airBaltic lidojumu veiks ar Boeing 737-500 lidmašīnu, un tā ilgums būs 2 stundas un 35 minūtes. Vienvirziena biļešu cena būs no LVL 35 ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Piektdien, 16.janvārī paredzēts atklāt jauno Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāli, kurā ieguldīti gandrīz trīs miljoni latu.

2007.gadā radās iespēja saņemt pirmās valsts mērķdotācijas šim mērķim un sākt darbus. Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle kopā izmaksāja 2 955 342 latus, informē Talsu pašvaldība. 66% no kopējā finansējuma ir valsts piešķirtās mērķdotācijas, bet 34% - pašvaldības kredīts.

Sporta zāles arhitekti ir Guna Pīlēna un Uldis Pīlēns, projektēja un būvēja – A/S UPB.

Talsus Valsts ģimnāzijas sporta zāle ir jau otrā jaunā sporta būve Talsos pēdējā gada laikā. 1. septembrī tika atklāta Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta zāle, kas tagad nes Talsu sporta halles vārdu.

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Paldiskos, ko attīsta kompānija "Alexela", pievienojusies investīciju kompānija "Infortar".

Kā teikts abu kompāniju paziņojumā, to mērķis ir līdz novembrim izveidot termināli un garantēt drošu gāzes piegādi patērētājiem.

"Alexela" valdes priekšsēdētājs Heiti Hēls norādījis, ka terminālim aicināti pievienoties arī citi tirgus dalībnieki un investori. Pēc viņa teiktā, ja valdība nosaka galīgo termiņu, kurā Igaunija atteiksies no Krievijas gāzes, un pārvades sistēmu operators "Elering" izveido savienojumu ar gāzesvadu, privātais sektors spēs apvienot spēkus, lai terminālis varētu sākt darboties jau līdz šā rudens apkures sezonas sākumam.

Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Lielākajā Rīgas ostas konteineru terminālī Baltic Container Terminal (BCT) Kundziņsalā notiek aktīvi piestātnes būvniecības darbi, un ir pabeigta zemūdens darbu sadaļa jauna piestātnes posma būvniecībā.

Projektam noslēdzoties, tiks paātrināts kravu iekraušanas un izkraušanas process terminālī, kas paaugstinās termināļa darba efektivitāti un komerciālo konkurētspēju. Ņemot vērā, ka terminālī notiek arī militāro kuģu uzņemšana, palielinot piestātnes kapacitāti, vienlaikus tiek veikts ieguldījums militārās mobilitātes paaugstināšanā un mūsu valsts un NATO kopējās drošības stiprināšanā.

Projekts paredz pagarināt BCT piestātni KS - 34 par 57,3 metriem, izbūvējot tās papildu posmu. Rezultātā BCT piestātņu līnija, kas apvieno trīs piestātnes, kopā sasniegs 506,3 metrus. Tas ļaus terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus - konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus.

Liepājas ostas stividorkompānija LSEZ a/s Liepājas osta LM nosūtījusi vēstuli metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap, kurā paziņo par pērn noslēgto līgumu darbības pārtraukšanu ar 12.jūliju.

Iemesls līguma laušanai ir a/s Liepājas metalurgs nevēlēšanās atbalstīt metāllūžņu eksportu no Latvijas situācijā, kad uzņēmumam trūkst izejvielu, Db.lv apstiprināja a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Viņš norādīja uz milzīgajām investīcijām, kas ieguldītas a/s Liepājas metalurgs, uz uzņēmuma sociālo nozīmīgumu.

SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap nodarbojas ar metāllūžņu eksportu, un šim nolūkam izmanto Liepājas ostas dziļūdens piestātni, ko apsaimnieko a/s Liepājas osta LM.

SIA Tolmets negrasās atteikties no peļņas ziņā daudz nozīmīgākā eksporta un pārdot lūžņus piespiedu kārtā a/s Liepājas metalurgs, taču citas piestātnes Liepājas ostā nav piemērotas lūžņu pārkraušanai. Tāpēc, visticamāk, uzņēmums izvēlēsies citu ostu eksportam, db.lv. apstprināja SIA Tolmets pārstāvis Jānis Vecbaštiks.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde koriģējusi nomas līgumu ar SIA Vēris Port, kas Liepājas ostā gatavojas ilgtermiņā izbūvēt divas piestātnes, kopumā investējot aptuveni trīsarpus miljonus latu, Db informēja LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Biznesa plāns paredz četrus posmus, pirmajā, kas ilgs no 2006 - 2007. gadam, SIA Vēris G investēs ap 830 000 latu, izveidojot dzelzceļa pievadu un ierīkojot inženierkomunikācijas 2,3 ha platībā. Savukārt līdz 2010. gadam, pēc Karostas kanāla attīrīšanas, plānots rekonstruēt ostas 9. piestātni un no jauna izbūvēt 7. piestātni, izveidojot koku termināli.

Alūksnes novada dome organizēs atklātu skiču konkursu Cepurītes sala kā tūrisma objekts, lai izzinātu idejas, kā šo salu attīstīt, lai tā būtu interesanta tūristiem, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Arī šobrīd Cepurītes sala nav slēgta teritorija. Decembra tautsaimniecības komitejā apsprieda skiču konkursa nolikumu. Tas paredz arī 1100 eiro naudas balvu fondu labāko ideju autoriem. Komitejas vadītājs Dzintars Adlers norādīja – iecere par to, ka Cepurītes salai jābūt publiskāk pieejamai tūristiem, attīstījusies no gidu priekšlikumiem. Novada domē pie šā jautājuma strādājušas divas lielas darba grupas. Vienojušies, ka Cepurītes sala plašāk jāizmanto kā tūrisma objekts, nevis ceremoniju norises vieta, tomēr arī ceremoniju norise tur paredzēta.

«Viens no skiču projekta uzdevumiem ir izveidot pie Cepurītes salas laivu piestātni un simbolisku, oriģinālu vietu, kur noturēt ceremonijas – piemēram, tas varētu būt kāds neliels templis, laukums ar laukakmeņiem vai kas cits,» stāsta Alūksnes novada domes projektu vadītāja Sanita Adlere.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) uzņēmumu kopējais apgrozījums 2011.gadā sasniedzis 90,6 miljonus latu.

Salīdzinot ar 2010.gadu, 34 LSEZ kapitālsabiedrības apgrozījušas par 30,2 miljoniem latu jeb 33,3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina LSEZ pārvaldes gada pārskats. Vienlaikus jāatzīst, ka 90 miljonu latu apgrozījumu LSEZ uzņēmumi sasniedza jau 2008.gadā. «Gan kapitālsabiedrību apgrozījums, gan ieguldījumu apjoms faktiski atgriezies pirmskrīzes līmenī,» situāciju raksturo LSEZ pārvaldes mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Pagājušajā gadā Liepājas SEZ uzņēmumu kopējie nefinanšu ieguldījumi ir 9,9 miljoni latu. 2010.gadā ieguldījumu apjoms bija gandrīz uz pusi mazāks – aptuveni pieci milj. latu. LSEZ pārvalde to skaidro ar ostas padziļināšanu, kas pavērusi ceļu lielākiem kuģiem, rosinot domāt par attīstību arī ostas uzņēmumus. Lielākos ieguldījumus – 4,014 miljonus latu – 2011.gadā veikusi a/s Liepājas osta LM, kas sadarbībā ar uzņēmumu Dan Store izbūvēja beramkravu termināļa otro kārtu, rekonstruēja Liepājas ostas 50.piestātni, kā arī izbūvēja dzelzceļa pievadu, iegādājās divus portālceltņus un vienu mobilo ostas celtni. «Ar 2011.gada rezultātiem esam apmierināti. Lai gan paralēli notika celtniecība, sasniedzām gan labu kravu, gan finanšu apgrozījumu,» DB atzina a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Savukārt LSEZ valdes loceklis, uzņēmējs Jānis Vilnītis atzīmē kā pozitīvu faktoru ne tikai ieguldījumu apjomu, bet arī to, ka realizēti publiskās un privātās partnerības projekti, par uzņēmēju līdzekļiem izbūvējot jaunas piestātnes uz valstij piederošās zemes. DB jau rakstīja, ka pilnīgi jaunu piestātni ostā būvē LSEZ SIA Transit Services. Pērn noslēdzās piecus miljonus latu vērtā projekta pirmā kārta. Vairāk nekā 800 tūkstošus latus pērn ieguldījusi LSEZ SIA Laskana. «Bija ļoti labs gads, koku tirgus sakārtojās, bija labs pieprasījums, tāpēc nācās arī iegādāties papildu tehniku,» DB stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Gunvaldis Vēsmiņš. Pērn par 49,7% audzis arī LSEZ uzņēmumu eksports.