Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Pagājušajā gadā būtiski palielinājies valstij un pašvaldībām izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs par Latvijā notikušiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Salīdzinājumā ar 2012.gadu pieaugums veido gandrīz 50%, izmaksu apjomam sasniedzot gandrīz 2,7 miljonus eiro.

Saskaņā ar OCTA likumu, apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībai par cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, kā arī apbedīšanas pabalsti.

Kā liecina LTAB dati, saistībā ar pērnā un iepriekšējo gadu CSNg, 2013.gadā par zaudējumu atlīdzināšanu valsts un pašvaldības institūcijām kopsummā ir pieņemti 2853 lēmumi, kas ir par 31% vairāk kā 2012.gadā. Vislielākais lēmumu skaits ir pieņemts saistībā ar cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, kā arī personu pārejošu darbnespēju. Lēmumu skaita palielinājums ir gandrīz visās vadošajās pozīcijās, no kā izrietoši ir vērojams arī palielinājums atlīdzību izmaksu summās.

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pērn obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozare Latvijā strādājusi ar zaudējumiem, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

«Pērn nozares zaudējumi sasniedza 4,5 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka OCTA tirgus pēdējos 5 gadus strādājis ar ievērojamiem zaudējumiem. Praktiski var teikt, ka šāda situācija ir jau 10 gadus, izņemot 2009.gadu, kas tika noslēgts ar pozitīvu rezultātu. Turklāt, neskatoties uz to, ka apdrošinātāju nopelnīto prēmiju apjoms pēdējos gados palielinās, pagaidām būtu pāragri optimistiski prognozēt, ka tuvākajā nākotnē nozare varētu strādāt ar peļņu,» informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

2014.gada 12 mēnešos kopējais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, sasniedza 31 tūkstošus, kas salīdzinājumā ar aizpērno gadu faktiski ir saglabājies 2013. gada līmenī (palielinājums ir tikai par 0,14%). No visiem pērn reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem, 28,7 tūkstoši apdrošināšanas gadījumu ir notikuši Latvijā (59,3% Rīgā), savukārt ārvalstīs notikuši 2461 apdrošināšanas gadījumi, kas sastāda 7,9% no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Valstis, kurās reģistrēts vislielākais apdrošināšanas gadījumu skaits, ir Vācija (556 apdrošināšanas gadījumi), Lietuva (298), Krievija (271) un Polija (195).

Dzīvē mēdz būt paradoksi jeb absurdas «patiesības», kas balstās uz šķietami pareiziem un loģiskiem secinājumiem, kas gala rezultātā noved pie nepareizu slēdzienu izdarīšanas. Šajā ziņā OCTA nozare nav izņēmums un nereti nepareizi secinājumi arī par šķietami vienkāršiem jautājumiem tiek izdarīti. Bieži vien tas notiek situācijās, kad ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā tiek nolemta iesaistīto pušu dalītā atbildības pakāpe.

Primāri jāteic, ka CSNg iesaistīto personu atbildības pakāpes noteikšana ir sarežģīts uzdevums un process. Tāpat jāņem vērā, ka ekspertu atzinumi šķietami līdzīgos gadījumos var atšķirties, jo katra situācija ir vērtējama individuāli, līdz ar ko var atšķirties novērtējums kādu tehnisku nianšu dēļ vai arī transportlīdzekļa vadītāja rīcības rezultātā.

Kā viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ietekmē atbildības pakāpes noteikšanu, ir precīza negadījuma apstākļu fiksēšana. Gadījumā, kad avārijas apstākļus fiksē Ceļu policija, katru reizi tiek veikta CSNg apstākļu konstatācija, tiek zīmēta CSNg shēma, turklāt to dara policijas darbinieks, kurš ir apmācīts kā pareizi šādi dokumenti ir noformējami. Taču līdz ar Saskaņotā paziņojuma apjomīgāku pielietojumu praksē (2013. gadā tie jau ir 63,7%), vērojams, ka Saskaņotie paziņojumi tiek aizpildīti nekvalitatīvi. Zināmā mērā tam ir arī loģisks izskaidrojums, jo iespējams, ka ar šāda dokumenta aizpildīšanu autovadītājs sastopas pirmo reizi. Aizpildīšanas instrukcija iepriekš nav lasīta. Turklāt Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana notiek pastiprinātos stresa apstākļos.Tāpēc arī kļūdas no gada uz gadu paliek nemainīgas.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī par 8,9%, salīdzinājumā ar līdzīgu periodu pērn, palielinājies notikušo ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka kopējā atlīdzību izmaksu summa šī gada pirmajā ceturksnī bijusi par 36,1% lielāka nekā pērn pirmajos trīs mēnešos.

No 2015.gada 3 mēnešos apdrošināšanas sabiedrībās reģistrētajiem 7 043 apdrošināšanas gadījumiem 6 574 apdrošināšanas gadījumi ir notikuši Latvijā. 4 002 no reģistrētajiem CSNg ir notikuši Rīgā, kas veido 60,9% no visiem Latvijā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem. Ārvalstīs šī gada pirmajā ceturksnī notikuši 469 apdrošināšanas gadījumi, kas veido 6,7% no visiem reģistrētajiem CSNg. «Starp valstīm, kurās reģistrēts lielākais CSNg skaits, jau vairākus gadus nemainīgi ierindojama Vācija (110 CSNg), Lietuva (62 CSNg), Igaunija (42 CSNg), Krievija un Francija (36 CSNg). Lielākais CSNg skaita pieaugums vērojams Dānijā (38%) un Igaunijā (24%), savukārt samazinājums – Krievijā (50%), Polijā (37%) un Francijā (28%),» informē J.Stengrevics.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2014. gadā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu liecina, ka Latvijā ir vairāki reģioni, kuros statistiski daudz biežāk kā citā Latvijas teritorijā, tiek izraisīti negadījumi ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

Arī pērn jau tradicionāli, bez iegādātas un spēkā esošas OCTA, CSNg visvairāk notikuši – Rēzeknes rajonā *. Tikmēr pirmo reizi Latgales reģionam šajā topā pievienojies arī Ventspils rajons, kur pērn autovadītāji procentuāli ļoti bieži izraisījuši CSNg ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

LTAB apkopotā informācija par Latvijas rajoniem, kuros visbiežāk tiek izraisīti CSNg bez OCTA, liecina, ka Latgales reģions kārtējo reizi ierindojies topa augšdaļā. «Lai arī pēc LTAB datiem kopumā neapdrošināto autoīpašnieku skaits Latvijā pērn svārstījās 1-2% robežās, tomēr situācija atsevišķos rajonos, sevišķi Latgalē, joprojām ir ļoti nopietna. Turklāt tāda tā saglabājas jau vairāku gadu garumā,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Nepilnu 19 gadu laikā no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda atlīdzībās izmaksāti 23,13 miljoni eiro, liecina LTAB dati.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu veido izmaksas par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Tāpat ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par CSNg cietušo personu zaudējumiem, ko CSNg rezultātā nodarījis autovadītājs, kas nav identificēts, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka 2015.gadā Garantijas fonds par 788 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņēmis 963 lēmumus par summu 2,24 miljoni eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika par notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kas izraisīti ar neapdrošinātu auto liecina, ka visbiežāk CSNg izraisa 26 - 35 gadus veci autovadītāji, kas pārvietojas ar 16 – 20 gadus veciem spēkratiem.

LTAB apkopojis neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto CSNg statistiku par periodu no pagājušā gada oktobra līdz šā gada oktobrim. Analizējot datus var secināt, ka 81 CSNg (32,4%) izraisījuši 26 – 35 gadus, bet 54 negadījumus 18 – 25 gadus veci autovadītāji (21,6%). Vismazāk- 16 CSNg - izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji vecumā no 56 – 65 gadiem (6,4%).

Transportlīdzekļu vecuma kategorijā, ar kuriem visbiežāk izraisīti CSNg bez derīgas OCTA, lielākā riska grupa ir 16 - 20 gadus veci transportlīdzekļi - 87 negadījumi (30,7%), kā arī 11 – 15 gadus veci auto - 80 CSNg (28,2%). Ar gados jauniem (līdz 5 gadi) spēkratiem bez derīgas OCTA izraisīti 13 CSNg (4,6%).

Pēdējos piecos gados vidējā apdrošināšanas atlīdzība par Latvijā notikušu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) pieaugusi par gandrīz 30%, liecina Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg, kurā iesaistīts mūsu valstī reģistrēts transportlīdzeklis, pēdējo piecu gadu laikā mainījusies nedaudz.

LTAB apkopojis datus par pēdējos piecos gados (2012. – 2017.gads) notikušajiem CSNg, par kuriem Latvijas apdrošinātājiem iesniegti atlīdzību pieteikumi.

«Ja 2012.gadā vidējā atlīdzība par Latvijā notikušu CSNg bija 709 EUR, tad pērn – jau 915 EUR. Turklāt vidējā atlīdzība pēdējos piecos gados nemainīgi pieaugusi gadu no gada,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tikmēr vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg, kurā iesaistīts Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis, pēdējo piecu gadu laikā mainījusies nedaudz. «Ja 2013. un 2014.gadā šajā statistikas rādītājā bija vērojams neliels kritums, tad divus nākamos gadus vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg pieauga. Tomēr pagājušajā gada statistika atkal uzrāda samazinājumu, un ir tuva 2012.gada datiem,» informē J.Abāšins.

Saskaņoto paziņojumu katru gadu ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) izmanto arvien vairāk, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Ja 2007. gadā tie bija 54%, tad pērn no visiem apdrošināšanas gadījumiem 67% tika reģistrēti izmantojot tieši saskaņoto paziņojumu.

Pērn kopējais CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, sasniedza 28,68 tūkstošus. Lai gan kopējā tirgus situācija uzrāda negadījumu skaita samazinājumu, uz saskaņotā paziņojuma pamata reģistrēto negadījumu skaits salīdzinājumā ar 2011. gadu palicis nemainīgs.

Kā liecina LTAB veiktās aptaujas rezultāti, lai fiksētu CSNg apstākļus, 60% respondentu izvēlas izmantot saskaņoto paziņojumu. Savukārt 35% no tiem ne tikai izvēlas šādu negadījuma apstākļu reģistrēšanas veidu, bet fiksē transportlīdzekļu novietojumu, kā arī CSNg rezultātā nodarītos zaudējumus, izmantojot tālruņos iebūvētās foto un video kameras, lai uzņemtos materiālus kā lietiskos pierādījumus pievienotu apdrošināšanas atlīdzības pieteikumam.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozare aizvien turpina strādāt ar zaudējumiem, noslēdzot pirmo ceturksni ar negatīvu bilanci gandrīz pusmiljona latu apmērā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Kopējais pirmajā ceturksnī notikušo ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās sasniedza 7370, kas salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni ir par 9% vairāk. Vērojams arī iesniegto zaudējumu pieteikumu apjoma palielinājums un pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību izmaksām skaits.

Gada sākumā pieņemti vairāk nekā 10 tūkstoši lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām 6,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 10,5% vairāk nekā pirms gada. Kā skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, tā kā šobrīd izmaksāto atlīdzību apjoms pieaug daudz straujāk nekā ienākumi, kuri gūti no pārdotajām OCTA polisēm, pirmais ceturksnis OCTA nozarei ir ar lielāku negatīvu bilanci nekā pērnā gada 1. ceturksnis.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

OCTA nozarē 2011.gadā bija vērojama stabilizēšanās, tomēr, lai gan peļņas un zaudējuma aprēķins liecina, ka pērnā gada rādītāji ir pozitīvāki nekā 2010. gadā, nozare vēl joprojām cieš zaudējumus un noslēdz gadu ar negatīvu bilanci.

Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) rīcībā esošas informācijas, kopējais 2011.gadā notikušo ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, veidoja 30 853, kas salīdzinājumā ar 2010.gadu ir samazinājies par 13,2% (35 553 CSNg – 2010.gadā). Uz Saskaņoto paziņojumu pamata 2011.gadā reģistrēti 19 288 CSNg, kas ir par 8,3%, mazāk nekā 2010.gadā, (2010.gadā 21 035 CSNg). Lielākais uz Saskaņotā paziņojuma reģistrēto negadījumu īpatsvars vērojams ziemas-pavasara mēnešos, jo attiecīgajā periodā CSNg ir bijuši bez nopietnām sekām, kas ļauj plaši pielietot Saskaņoto paziņojumu CSNg noformēšanā. No visiem apdrošināšanas sabiedrībās reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem vislielākais skaits ir reģistrēts tieši Rīgā 56,7% jeb 16 200.

Pagājušajā nedēļā Ministru Kabinetā tika skatīts priekšlikums par iespējām uzlabot informācijas apmaiņu starp tiesībsargājošajām iestādēm, citām valsts institūcijām un apdrošinātājiem, kas ļautu apdrošināšanas sabiedrībām operatīvāk pieņemt lēmumus par atlīdzības izmaksu CSNg cietušajām personām, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Priekšlikuma mērķis ir paātrināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu CSNg cietušajiem un valstij gadījumos, kad ierosināts kriminālprocess.

«Ļoti bieži cietušajiem tieši šajā brīdī visvairāk nepieciešama palīdzība, tādēļ ātrāka valsts iestāžu un apdrošinātāju informācijas apmaiņa elektroniskā veidā ļautu operatīvāk pieņemt lēmumu par CSNg apstākļiem un atlīdzības izmaksu cietušajiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Jāatzīmē, ka jau pērnā gada izskaņā pieņemtie grozījumi OCTA likumā paver apdrošinātājiem plašākas iespējas pieņemt lēmumu par atlīdzības izmaksu CSNg cietušajiem vēl pirms tiesvedības izbeigšanās.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Palielinoties ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitam un zaudējumu atlīdzību izmaksām, pieaug OCTA nozares zaudējumi – 2015.gadu OCTA nozare beigusi ar zaudējumiem gandrīz 11,7 miljonu eiro apmērā, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

2015. gada 12 mēnešos notikušo CSNg skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, veidoja 34 330, kas salīdzinājumā ar 2014. gada 12 mēnešiem ir palielinājies par 10,2%. Pērn apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB iesniegti kopā 43 672 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 12,4 % vairāk nekā 2014. gada 12 mēnešos, savukārt saistībā ar šī gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem 2015. gada 12 mēnešos ir pieņemti 42 044 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu 41,3 miljoni EUR, kas ir par 14,5% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn.

Lai samazinātu neapdrošināto skaitu un uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Turpmāk par braukšanu bez OCTA un spēkā esošas tehniskās apskates tiks piešķirti divi soda punkti par katru pārkāpumu.

LTAB biroja dati liecina, ka bieži ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar smagām sekām izraisa autoīpašnieki, kuri ne tikai nav iegādājušies OCTA, bet arī transportlīdzeklim nav izieta valsts tehniskā apskate. Šādi negadījumi nereti ir ar ļoti smagām sekām – cietušas, bojā gājušas personas, palikušas apgādājamās personas bez apgādātāja, nodarīti nopietni bojājumi gan transportlīdzekļiem, gan citam īpašumam (ēkām, būvēm, ceļam). Tāpat nereti gadās, ka baidoties par iespējamām finansiālajām sekām un piemērojamo sodu, neapdrošināti transportlīdzekļu vadītāji pēc CSNg izraisīšanas no notikuma vietas aizbrauc.

Pērn pieņemti 1137 lēmumi par atlīdzību izmaksu no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda un kopējā izmaksātā summa ir par 107,7% vairāk nekā 2013. gada 12 mēnešos, liecina LTAB dati.

Palielinājums ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas LAAS Balva vietā ārvalstu ceļu satiksmes negadījumos.

Kopumā līdz šim izdevies atgūt vairāk nekā 9 miljonus no līdzekļiem, kas kopš 1997. gada izmaksāti no Garantijas fonda, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu sastāda atlīdzību izmaksas par CSNg, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par personas veselībai vai dzīvībai nodarītajiem kaitējumiem un autovadītājs, kas izraisījis CSNg, nav identificēts.

Lielākajai daļai autoīpašnieku ir salīdzinoši vājas zināšanas par zaudējumu veidiem, kādus sedz OCTA apdrošinātāji. Tikai desmitā daļa zina vairāk par trim zaudējumu veidiem, kurus kompensē apdrošinātāji un vairums joprojām uzskata, ka OCTA sedz tikai zaudējumus par transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju, noskaidrots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērn decembrī veiktajā aptaujā.

Tikai 24,7% autovadītāju ir informēti, ka apdrošinātājs maksā atlīdzību par CSNg cietušās personas veselībai nodarītiem zaudējumiem tik ilgi, kamēr vien saglabājas veselībai nodarītais kaitējums un rodas izdevumi saistībā ar šo kaitējumu.

62,3% respondentu pareizi prata atbildēt, ka OCTA atlīdzību limits ir maksimālā naudas summa, kas paredzēta visiem CSNg cietušajiem par nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, atbilstoši nodarīto zaudējumu apmēram. Savukārt 62,8% aptaujāto norādīja, ka Latvijā patlaban spēkā esošie OCTA atlīdzības limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai ir pietiekami augsti. Šie rezultāti parāda, ka lielākā daļa autoīpašnieku zina par to, ka atlīdzību limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai Latvijā ir tādi paši kā citās Eiropas valstīs - attiecīgi 1 un 5 miljonu apmērā, kā to nosaka ES direktīva, tomēr sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka tādējādi kā atlīdzība būtu jāsaņem šis maksimālais apmērs.

Pērn bija apdrošināti ap 72 tūkstoši kravas transportlīdzekļu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

2013. gadā kravas transportlīdzekļi izraisīja vairāk nekā 6400 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg), kas proporcionāli reģistrēto automašīnu skaitam ir divas reizes biežāk nekā CSNg, kurus izraisījuši vieglie spēkrati.

No tiem 4645 ir izraisīti Latvijā un 1766 – ārvalstīs.

Analizējot pēdējo piecu gadu statistiku, vērojams, ka kravas transportlīdzekļu izraisīto CSNg skaits ar katru gadu palielinās. Ja 2009. gadā tie bija vairāk nekā 4600, tad 2013. gadā, tie jau ir vairāk nekā 6400, norāda LTAB.

Pērnajā gadā par kravas transportlīdzekļu izraisītajiem negadījumiem ir pieņemti 7 tūkstoši lēmumu par kopējo summu 10 miljoni eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2012. gada gadā. Savukārt par vieglo transportlīdzekļu izraisītajiem negadījumiem, pērnajā gadā ir pieņemti vairāk nekā 30 tūkstoši lēmumu par kopējo atlīdzības summu gandrīz 24 miljoni eiro. Arī vidējās atlīdzības apmērs par kravas transportlīdzekļu izraisītiem negadījumiem ir gandrīz 2 reizes augstāks nekā vieglo transportlīdzekļu, kas apliecina, ka kravas transportlīdzekļu vadītāji ir ļoti riskanti autovadītāji ar augstu negadījuma izraisīšanas iespējamības pakāpi.

2014.gadā traktortehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, par kuriem saņemti zaudējumu pieteikumi, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

«Lai arī fiksēto CSNg skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2013.gadā, tomēr jāatzīmē, ka četri no pērn traktortehnikas izraisītajiem negadījumiem, ir ierindojami pēdējās desmitgades lielāko atlīdzību, kas izmaksātas par traktortehnikas izraisītajiem CSNg, topā,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pēc LTAB sistēmas datiem 2014.gadā fiksēti 174 traktortehnikas izraisīti CSNg, par kuriem saņemti zaudējumu pieteikumi. Tas ir par piektdaļu mazāk nekā 2013.gadā (219) un par trešdaļu mazāk nekā 2010.gadā (275). Tomēr jāatzīmē, ka apdrošināšanas atlīdzības, kas tiek izmaksātas par specializētās lauksaimniecības tehnikas CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, nereti ir salīdzinoši lielas. Ja salīdzina kopējo vidējo izmaksu tikai ar traktortehnikas nodarītajiem zaudējumiem, tad atšķirība ir ievērojama 62%. Vidējā izmaksa kopumā sasniedz 1017 eiro, savukārt par traktortehnikas nodarītajiem bojājumiem tā jau ir gandrīz 1700 eiro. Lielākā atlīdzība, kas izmaksāta par 2006.gadā traktortehnikas izraisīta CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem ir 38,9 tūkstošu eiro apmērā, savukārt pērn fiksēti četri traktortehnikas izraisīti CSNg, par kuriem izmaksātās apdrošinātāju atlīdzības iekļuvušas pēdējās desmitgades topā un katra no tām bijusi lielāka par 15 tūkstošiem eiro, stāsta J.Stengrevics.

Pēc ikgadējā bonus – malus klašu pārrēķina pasliktinājusies klase juridiskām personām gandrīz visās transportlīdzekļu grupās, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Bonus – malus klašu samazinājums īpaši attiecināms uz kravas un pasažieru pārvadātājiem, un šī tendence, ka kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāji izraisa arvien vairāk ceļu satiksmes negadījumus, ir vērojama ne tikai par pērno periodu, bet jau vairākus gadus pēc kārtas.

Saskaņā ar LTAB sistēmas datiem, pēc ikgadējā klašu pārrēķina bonus – malus klases ir piešķirtas gandrīz 1,07 miljoniem privātpersonu un 160 tūkstošiem juridisko personu. Salīdzinājumā ar 2012. gada pārrēķina datiem palielinājies gan fizisko, gan juridisko personu skaits, kurām tiek piešķirtas bonus – malus klases. Ja fiziskajām personām pieaugums ir par 40 tūkstošiem, tad juridiskām – 6770. Tomēr analizējot fizisko un juridisko personu iedalījumu pa bonus – malus klasēm, vērojams, ka privātpersonām vidējā bonus – malus klase no gada uz gadu palielinās, kas liecina, ka autoīpašnieki kļūst arvien apzinīgāki. Savukārt juridiskām personām aina ir pilnīgi pretēja, jo vidējā bonus – malus klase ar katru gadu pasliktinās.

Nelegālas uzņēmējdarbības apkarošana un vēlme sakārtot nozari ir atbalstāma iniciatīva, tomēr pilnībā atsakoties no naudas izmaksas kā apdrošināšanas atlīdzības iespējas, tiktu pārkāptas patērētāju tiesības un ierobežota to izvēles brīvība, līdz ar ko, šādi priekšlikumi noteikti nebūtu atbalstāmi, uzskata Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka pārbaužu rezultātā, Latvijas autoservisu darbībā ir konstatēti pārkāpumi - netiek veikti nodokļu aprēķini, kā arī netiek deklarēti saimnieciskās darbības ieņēmumi. Kā rezultātā VID ir uzlicis par pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, pretējā gadījumā solot uzsākt vērienīgus represīvus pasākumus. Vienlaikus atsevišķi remontuzņēmumu pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu izskaust naudas apriti apdrošināšanas jomā vispār, nosakot, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) autoīpašniekiem atlīdzību būtu iespējams saņemt tikai pakalpojuma formā kā transportlīdzekļa remontu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada 9 mēnešos OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 2,52 miljonu eiro apmērā.

“Tas ir par sesto daļu vairāk, nekā valsts un pašvaldību iestādēm kompensēts līdzīgā laika periodā pērn (2,10 miljoni eiro),” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lielākā daļa (1,15 miljoni eiro) izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pensijām un pabalstiem invalīdiem. Šī summa, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, pieaugusi gandrīz divkārt. 0,60 miljoni eiro izmaksāti Nacionālajam veselības dienestam par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem CSNg cietušajiem, 0,43 miljoni eiro– VSAA atlīdzību izmaksai personām par pārejošu darbnespējas lapu, bet 0,27 miljoni eiro– VSAA par pensijām un pabalstiem apgādājamiem.