Šā gada 1. oktobrī deviņās Eiropas valstīs ieviestā elektroniskā eirovinjete pirmajos tās darbības mēnešos pierādījusi savu augsto efektivitāti – pārdots 1.5 miljons eirovinješu.

Kopējais apgrozījums pirmajos divos eirovinjetes pārdošanas mēnešos bija vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tādā veidā jaunā elektroniskā eirovinjete ir sevi pierādījusi kā lietotājam draudzīga augstākā līmeņa ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

Šo jauno efektīvo ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas ir pirmā vienotā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma ne tikai deviņās valstīs Eiropā, bet arī visā pasaulē, izveidoja viens no vadošajiem Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ceļu nodevu iekasēšanas jomā - AGES.

Elektroniskā eirovinjete ir izveidota, par pamatu ņemot tās priekšgājēju – standarta papīra vinjeti. "Būtiskākā atšķirība ir tās autorizācijas veids: agrāk eirovinjete bija dokuments papīra veidā, taču jaunās eirovinjetes darbība balstās uz elektroniski uzglabātām izmantošanas tiesībām, tādēļ papīra dokumentu izmantošana vairs nav nepieciešama un vadītājam nav jāsatraucas par uzlīmes līmēšanu logā vai vinjetes dokumentu vadāšanu sev līdzi. Šāda vinjetes iegādes sistēmas attīstība ir tikpat nozīmīga kā iespēja skaidras naudas vietā norēķināties ar maksājuma karti," stāsta AGES Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Dr. Ludgers Linnemans.

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta eirovinjetes maksāšanas un administrēšanas kārtība.

Kā Db.lv jau rakstīja, eirovinjeti jeb autoceļu nodevu kravu pārvadātājiem virs 12 t paredzēts noteikt ar nākamā gada 1. janvāri. Tas saistīts ar to, ka eirovinjetes iekasēšanai nepieciešams piesaistīt konkursa kārtībā privātu operatoru, kā arī jāizveido nodevas iekasēšanas infrastruktūra. Paredzēts, ka iespējas nodevas samaksai būs 24 stundas diennaktī vismaz lielākajās tirdzniecības vietās un izmantot varēs visus parastos maksāšanas līdzekļus.

Eirovinjeti būs iespējams maksāt gan par atsevišķām dienām, samaksājot 7 Ls par dienu, jeb nopirkt to uz gadu par aptuveni 500 Ls. Satiksmes ministrija aplēsusi, ka 2010. gadā eirovinjete budžetā ienesīs 9.3 milj. Ls.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Maksas ieviešana par valsts galveno autoceļu lietošanu kravas transportlīdzekļiem tiks atlikta vismaz līdz 2011. gadam.

To tikšanās laikā ar Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju (LTBA) solījis jaunais Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, Db apstiprināja Satiksmes ministrijā (SM).

«Šāda iespējamība tiek izvērtēta tādēļ, ka situācija kravu pārvadājumos pa autoceļiem joprojām ir kritiska. Līdz ar to par maksājuma ieviešanu šogad nevar būt ne runas, un arī nākamā gada laikā to diez vai sāks iekasēt. Tomēr galējais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts,» uzsver SM pārstāvji.

Iepriekš Satiksmes ministrija bija iecerējusi maksu par ceļiem jeb eirovinjeti ieviest 2010. gada sākumā. Tomēr autopārvadātāji vairākkārt griezās pie ministrijas ar lūgumiem uz laiku atcelt eirovinjetes ieviešanu, pamatojoties uz šobrīd nozarē valdošo smago situāciju un krītošiem pārvadājumu apjomiem.

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas darbinieki sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas darbiniekiem vakar pie Ikšķiles veikuši reidu kravas transportlīdzekļu pārbaudei.

Reida laikā Valsts policijas darbinieki pārbaudījuši 11 smagās automašīnas, kā rezultātā noformēti 14 Administratīvo pārkāpumu protokoli. Astoņi no tiem noformēti par darba un atpūtas laika noteikumu pārkāpumiem, divi par atļautās masas vai ass slodzes pārsniegšanu un četri par neatbilstošu tahogrāfu izmantošanu, informēja Valsts policijas pārstāve Zane Arāja.

Viņa gan piebilst, ka visiem pārbaudītajiem transportlīdzekļiem bija iegādātas eirovinjetes. Kā jau ziņots, no 3. jūlija Administratīvo pārkāpumu kodeksā par braukšanu bez eirovinjetes paredzēta atbildība.

Kopumā Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas darbinieki 2013. gadā veikuši 170 faktiskās masas pārbaudes, 1828 kravas nostiprināšanas pārbaudes, kā arī 652 gabarītu pārbaudes. Kopumā ir sastādīti 6215 pārbaudes akti, kas ir par 945 vairāk nekā 2012. gadā

VAS Latvijas Valsts ceļi un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir noslēgušas trīspusējos līgumus ar degvielas uzpildes stacijām (DUS) AS Virši-A, SIA LUKoil Baltija R un SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kā arī ar SIA Merkūrijs EU par eirovinjetes tirdzniecību.

Kā informē VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra projektu vadītājs Lauris Vilnītis, saskaņā ar līgumiem DUS nodrošinās autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu, kas nozīmē, ka šajās DUS kravas transporta autovadītāji varēs iegādāties eirovinjetes par Latvijas galveno ceļu izmantošanu.

SIA Merkūrijs EU nodrošinās muitas brokeru pakalpojumus robežpunktos Terehovā, Grebņevā un Lomašos, kur arī būs iespēja iegādāties eirovinjeti.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka 2008. gada nogalē pieņemtais Autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) likums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, Latvijai pievienojoties to Eiropas Savienības (ES) valstu pulkam – patiesībā teju visām –, kurās par atsevišķu ceļu posmu lietošanu kravas automobiļiem (Latvijā virs 3,5 t) jāmaksā.

Rīt, 1. jūlijā, kravu pārvadāšanas uzņēmumi paredzējuši apvienoties akcijā, lai izteiktu savu sašutumu par steigšus ievestā papildu ceļu nodokļa, dēvēta par «eirovinjeti», iekasēšanas uzsākšanu. Nodokļu sloga palielināšana apdraudot nozares uzņēmumu pastāvēšanu, un desmitiem tūkstoši tajā nodarbināto varot palikt bez iztikas.

Tāpēc kravu pārvadātāji 1.jūlijā plkst. 12:00 pulcēsies protesta pasākumā 11.novembra krastmalā pie Rīgas pils, lai uzrunātu sabiedrību un valsts varu.

Nozares pārstāvji ar saviem iebildumiem un argumentiem jau iepazīstināja Saeimu, tomēr valdošās koalīcijas deputāti 19. jūnijā atteicās sekot Igaunijas paraugam un atlikt eirovinjetes ieviešanu līdz 2016.gadam, uzsver Ziedonis Apariņš, uzņēmumu pārstāvis. «Bez atbildes palika arī vēršanās pie Ministru prezidentes un satiksmes ministra. Tādēļ kravu autopārvadātājiem ir jārēķinās ar papildus izdevumiem, kas rada maksātnespējas draudus. Patlaban, starptautiskajā pārvadājumu tirgū valdot politiskās krīzes (Ukraina, Krima, ES sankcijas pret Krieviju) un Krievijas rubļa kursa krituma radītajam apsīkumam, šāds maksājums grauj Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un radītu tiem tiešus bankrota draudus, dodot priekšrocības citu valstu pārvadātājiem. Nozari, kas patlaban nodarbina apmēram 30 tūkstošus cilvēku un dod iztiku viņu ģimenēm, tādējādi piemeklētu masveida bezdarbs,» skaidro Z. Apariņš.

Satiksmes ministrija nolēmusi eirovinjeti jeb maksu par valsts galveno autoceļu lietošanu kravas automašīnām ieviest tikai no 2009. gada sākuma.

Sākotnēji tika plānots, ka tā tiks ieviesta jau šī gada jūlijā, tomēr šī iecere atlikta grūtās situācijas dēļ autopārvadājumu nozarē. Nesen maksu par ceļu lietošanu ieviesa arī Krievija, tomēr šobrīd norit sarunas, lai tā šo nodevu neiekasē, kamēr tādu pašu nodevu nebūs ieviesusi ari Latvija. Pagaidām esot panākta mutiska vienošanās par to, uzsver Satiksmes ministrijas pārstāvis Georgs Lancmanis.

Starptautiskie autopārvadātāji, kuri šobrīd piedzīvo sen neredzētu kravu pārvadājumu apjoma kritumu, norāda, ka neiebilst pret eirovinjetes ieviešanu, bet vien lūdz tās ieviešanu atlikt uz laiku, kad Latvijas un pasaules ekonomika būs atguvusies un arī autopārvadātāji būs izķepurojušies no krīzes.

Satiksmes ministrijas pārstāvji izteikuši atbalstu idejai par iespēju ļaut kravas transportlīdzekļa ikgadējo ceļu nodevu maksāt vairāku mēnešu vai pat gada garumā vēl notiek pārrunas

Satiksmes ministrija (SM) rīkoja tikšanos pie apaļā galda, kur bija aicinājusi autopārvadātājus, NVO un nozaru ekspertus, lai lemtu par turpmāko rīcību aktuālo problēmu risināšanai autopārvadājumu jomā. Uz diskusiju par jautājumiem, kas ir ārpus SM kompetences, tika aicināti arī Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Līzinga devēju asociācijas un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvji.

Viens no jautājumiem, ko dalībnieki skatīja, bija par autopārvadātāju izteikto lūgumu ļaut kravas transportlīdzekļa ikgadējo nodevu maksāt vairāku mēnešu vai pat gada garumā vēl notiek pārrunas. SM idejiski atbalsta šo priekšlikumu, taču nepieciešamo likuma grozījumu izdarīšanai esot jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem šis atvieglojums uzņēmējam būtu piešķirams.

Septiņu gadu laikā AA projekts izrādījusies veiksmīgākā informācijas tehnoloģiju konsultāciju firma, kas valsts vajadzībām izstrādājusi vairāk nekā 100 dažādu projektu, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

Tā, piemēram, AA projekts izstrādājis koncepciju elektroniskās veselības kartes ieviešanai, kas valstij izmaksāja gandrīz 100 tūkstošus latu. Šis projekts tā arī nav ieviests dzīvē un šobrīd ir jau novecojis.

Par e-veselības sistēmas ieviešanu Latvijā domā kopš 2005.gada. Pirms diviem gadiem AA Projekts izstrādāja veselas divas - e-veselības sistēmas un elektroniskās veselības kartes ieviešanas - koncepcijas. Tobrīd par e-veselības ieviešanu bija atbildīga veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra. Pērn septembrī to likvidēja strukturālo reformu gaitā. Tagad projektu ir pārņēmis Veselības ekonomikas centrs. Neviena no koncepcijām nav ieviesta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Dānijas valdība var atteikties no referenduma rīkošanas par eiro ieviešanu, jo aptaujas rādot, ka Dānijas balsstiesīgo atbalsts eiro strauji noplok, tā šodien paziņojuši Dānijas valdības pārstāvji.

Dānijas premjerministrs Lars Loeke Rasmusens rīkos referendumu par eiro ieviešanu tikai tad, ja būs pilnīgi skaidrs, ka balsojumā tiks nobalsots «par» kopējās valūtas ieviešanu, paziņojis Dānijas valdības pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, ziņo Bloomberg.

Danske Bank aptauja atklājusi, ka jūnijā Dānijas balsstiesīgo atbalsts eiro ir bijis zem 50 %.

Vairāki Dānijas analītiķi gan paspējuši izteikties, ka eiro neieviest pēc tam, kad Dānijas kronas kurss eiro ir bijis piesaistīts astoņus gadus būtu «idiotiski.»

Iepriekšējā referendumā par eiro ieviešanu 2000. gadā 53 % Dānijas balsstiesīgo bija balsojuši «pret» eiro ieviešanu. Ja arī nākamajā referendumā tiks nobalsots «pret» eiro, tas varētu kopējās valūtas ieviešanu Dānijā atlikt vēl uz 10 līdz 15 gadiem, tā Lars Loeke Rasmusens.

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs minimāli.

Viņš, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto pārbaudi par viņa ieinteresētību depozīta sistēmas neieviešanā, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.

Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies.

Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra.

Jau vēstīts, ka KNAB izvērtēs informāciju par zemkopības ministra un Piebalgas alus līdzīpašnieka Dūklava rīcību saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu.

Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija (ZM), kuru vada Dūklavs, kuru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku.

Pēc vairāku gadu darba šonedēļ tikušas pabeigtas sarunas ar Eiropas Padomi par eirovinjetes jeb autoceļu lietošanas maksas ieviešanu, stāsta Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas loceklis Roberts Zīle, piebilstot, ka tas bijis sarežģīts jautājums. Svarīgi, ka pievienošanos eirovinjetei iecerēts atstāt dalībvalstu ziņā, norāda R. Zīle.

«Pirmkārt vajag infrastruktūru,» par ceļu lietošanas maksas ieviešanas morālo pusi spriež autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Viņš arī norāda, ka tiem autopārvadātājiem, kuri darbojas Krievijā izmaksas augtu līdz 5%, jo līdz ko Latvija ieviestu šādu maksu, būtu jāmaksā arī par Krievijas autoceļu izmantošanu. Kā taisnīgāku risinājumu viņš redz maksas autoceļus, kā, piemēram, Portugālē vai Spānijā. Tad autobraucēji var izvēlēties, vai maksāt un braukt ātrāk, vai arī braukt pa mazākiem ceļiem.

Direktīvas priekšlikuma mērķis ir pieņemt autotransporta maksas ietvaru, rosinot dalībvalstis aprēķināt un variēt ceļu nodokli pamatojoties uz tādām autotransporta radītajām ārējām izmaksām kā gaisa piesārņojums, troksnis un sastrēgumi, ieviešot sistēmu piesārņotājs maksā, skaidro Satiksmes ministrija.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, šodien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.

Valdē vēl apstiprināti Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.

Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar Stadler varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu Hyundai Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc Hyundai piedāvājums ir noraidīts un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka Hyundai ir iesniedzis birojam sūdzību.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Ceļu tīklu daudzgadu plāni problemātisko budžetu laikmetā ir retums, bet bez tiem cieš plašāka ekonomika

Tā kā biznesa attieksme pret savām vērtībām nav izteikta ne sabiedrībai, ne politiķiem, nākas pārlikt uzsvarus uz ceļu infrastruktūras sociālo nozīmību, saka Pasaules ceļu asociācijas (PCA) ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kortē.

Kāds ir ieteicamais finanšu instruments šai valstu budžetiem spiedīgajā situācijā? Vai tā ir publiskā un privātā partnerība (PPP)?

(Vilcinās.)

Un – vai ir kāda noslodze, pie kuras PPP darbojas efektīvāk? Teiksim, Latvijā tās noslodzes ir atšķirīgas no Polijas vai Vācijas – vai šeit PPP ir labākais modelis?

Vislabāk jau tas darbojas tur, kur ir liela satiksme, jo tur ceļu būve atmaksājas efektīvāk. Dažādos veidos atmaksājas, bet pārsvarā es ar to domāju transporta nodevas.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Izvērtējot vispārējo ekonomisko situāciju un ņemot vērā autopārvadātāju pārstāvju priekšlikumus, kā arī starpvaldību nolīgumu nianses ar kaimiņvalstīm, Satiksmes ministrija rosinājusi ieviest eirovinjeti ne ātrāk kā 2012. gada 1. janvārī.

Sākotnēji Autoceļu lietošanas nodevas likumā bija noteikts, ka eirovinjeti ievieš 2009. gada 1. jūlijā, tomēr, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un autopārvadātāju nozares pārstāvju lūgumu, šī maksājuma ieviešana tika atlikta uz 2011. gada 1. janvāri. Ceturtdien, 5. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie «Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā» paredz noteikt eirovinjetes uzsākšanu 2012. gada 1. janvārī.

Satiksmes ministrija rosina pagarināt likuma spēkā stāšanās termiņu, ņemot vērā autopārvadātāju un lauksaimnieku asociāciju lūgumu šajos ekonomiskās krīzes apstākļos nepalielināt finansiālo slogu. Bez tam, lai ieviestu nodevu, Latvijas iesniegtos grozījumus nepieciešams saskaņot jau ar spēkā esošajiem nolīgumiem par automobiļu starptautisko satiksmi ar Krieviju un Baltkrieviju, kuri pašreiz paredz savstarpējus atbrīvojumus no nodokļiem un valsts nodevām, kas saistītas ar autoceļu izmantošanu un uzturēšanu. Savukārt nodevas ieviešana un piemērošana pārējiem valstu pārvadātājiem, kamēr nav grozīti minētie nolīgumi ar Baltkrieviju un Krieviju, nostādītu viņus nevienlīdzīgā stāvoklī.

Jauno automašīnu tirdzniecības apjomiem dramatiski krītot, dīleri klientiem piedāvā ārkārtīgi pievilcīgas atlaides un nosacījumus, liecina Db veiktais eksperiments. Šogad pirmajos divos mēnešos pārdots par 77 % mazāk automašīnu nekā pērn attiecīgajā periodā.

Vairāk šodienas laikrakstā Dienas bizness:

Nodokļus cels arī 2010. gadā

No 2010. gada varētu stāties spēkā nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, kā arī ar ienākuma nodokli apliks dividendes, atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Ceļu nodeva kļūs dārgāka

Lai gan Latvija plāno ieviest eirovinjetes jeb maksu par valsts galveno autoceļu izmantošanu tikai nākamajā gadā, Eiropas Savienībā jau tiek gatavoti jauni noteikumi, kas padarīs to dārgāku un paredzēs plašākas tās piemērošanas iespējas.

Investors

Valsts tērēs vairāk nekā 100 tūkstošus latu par konsultāciju pakalpojumiem, maksājot tos firmai, kas pēdējo gadu laikā uzvarējusi jau vairāk nekā simts projektos, turklāt daļa no tiem tā arī nekad nav realizēta.

SIA AA Projekts Veselības ekonomikas centram (VEC) nodrošinās vadības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) konsultāciju pakalpojumus. Līgumcena ir 100 700 lati, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paziņojumā par iepirkuma procedūras rezultātiem norādīts, ka tas bijis piedāvājums ar viszemāko cenu. Tajā arī minēts, ka pretendentam paredzēti apakšuzņēmuma līgumi ar trešajām personām, bet līgumcena vai līguma daļa, par ko tiks slēgti apakšuzņēmuma līgumi ar trešajām personām, nav zināma.

Kā informēja VEC pārstāve Laura Lapiņa, konsultāciju pakalpojumi ietver 36 mēnešu ilgu darbu ERAF līdzfinansētajā projektā Elektroniskās veselības kartes (EVK IS) un integrācijas platformas informācijas sistēmas (EVSSP IS) izstrāde, 1. posms. Iepirkums izsludināts atbilstoši plānotajai projekta aktivitātei Ieviešanas uzraudzība un konsultatīvais atbalsts.

Valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas ierosinājumu atlikt autoceļu lietošanas nodevas jeb eirovinjetes ieviešanu līdz 2014. gadam.

Tas nepieciešams, izvērtējot vispārējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī kavēšanos nolīgumu grozījumu saskaņošanā ar Krieviju un Baltkrieviju, skaidro Satiksmes ministrija. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam. Kārtība, kādā tiks veikti maksājumi par valsts galveno autoceļu lietošanu, tiks izstrādāta pēc tam, kad valdībā būs apstiprināti visi nepieciešamie normatīvo aktu projekti.

Ieviešanas termiņu aicinājusi pagarināt biedrība Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome. Konsultācijas notikušas arī ar Zemnieku saeimu un Autopārvadātāju asociāciju Latvijas Auto. Aicinājums ir pamatots ar lūgumu nepalielināt finansiālo slogu Latvijas autopārvadātājiem un lauksaimniekiem.