Pārtikas bizness ir stabils – cilvēki vienmēr ir ēduši un darīs to arī turpmāk, taču šī joma mainās, pieaugot laika vērtībai, ko var ietaupīt virtuvē

Gatavie pankūku un kūku mīklas maisījumi, ātri pagatavojamas nūdeles, marinēti vistas gaļas gabaliņi, ko atliek vien apcept, – visi šie produkti ir Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu grupas KG Group atbilde tirgus tendencēm un pieprasījumam. «Mūsu stratēģija ir nodrošināt pilnu produkta ražošanas ciklu – no lauka līdz galdam,» saka Tautvids Barštis (Tautvydas Barštys), KG Group ģenerāldirektors. Viņš uzsver, ka ir daudz efektīvāk izaudzēt un pārstrādāt izejvielas vienā un tajā pašā valstī – tā tiek iegūts ekonomiski lielākais labums. Turpretī, ja izejvielas ir saražotas vai izaudzētas vienā valstī, bet gala produkts izgatavots citā valstī, nauda aizplūst no valsts un tiek radīts arī mazāk darbavietu. «Katrai valstij jācīnās par savām darbavietām,» uzsver uzņēmējs. KG Group nodarbina vairāk nekā 3000 darbinieku, un T. Barštis uzsver, ka biznesu neveido kompānijas, bet gan cilvēki.

Alūksnes bānīša stacijas burgeru kafejnīcas "Tvaiks x Ogle" saimnieki Rīgā, Krišjāņa Barona ielā jau pāris mēnešus saimnieko specializētā ātri pagatavojamo Āzijas nūdeļu veikalā.

"Ideja atnāca negaidīt, bet likumsakarīgi un uzreiz bija skaidrs, ka to realizēsim tūlīt. Ātri pagatavojamās nūdeles ir populāra uzkodu maltīte ne tikai Āzijā, bet visā pasaulē. Krāsaino iepakojumu un atraktīvo reklāmas kampaņu rezultātā nūdeles ir kļuvušas par vienu no mūsdienu kulta ēdieniem. Rotaļīgā pieeja un demokrātiskā produkta cena lieliski iederas mūsdienu dinamiskajā ritmā," stāsta veikala "Choi Choi Noodles" izveidotāji Irita Tīlane Pakalniņa un Andris Pakalniņš.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

Tā kā preces iepirkums neprasīja neiedomājami lielus ieguldījumus un ar savām zināšanām veikala īpašnieki ir pašpietiekami, lai paši izveidotu gan zīmolu, gan veikala interjeru, no idejas līdz gatavam rezultātam bija nepieciešams nedaudz vairāk nekā mēnesis.

"Izvēlējāmies preci iepirkt Eiropā, jo tas šajā situācijā bija piemērotākais un drošākais sadarbības veids," stāsta veikala dibinātāji. "Choi Choi Noodles" pieejami 100 dažādu ātri pagatavojamo nūdeļu veidi no Korejas, Indonēzijas, Taizemes un Japānas ražotājiem. Daudziem iemīļotās Āzijas garšas kā Tom Yum, Ramen, wok, PHO un citas. "Var nopirkt par pieejamu cenu un ātri pagatavot savās mājās vai darba vietās. Ļoti ērti tās var pagatavot arī brīvā dabā, piknikos un pārgājienos," pauž veikala īpašnieki.

"Mums ģimenē patīk gatavot, kā arī apmeklēt kafejnīcas, tādēļ arī mums ātrās nūdeles ir jaunums. Bet šajā situācijā, kad ēšana ārpus mājas nav pieejama un recepšu arsenālu dažkārt slinkums papildināt, visas mājas garšas ir apnikušas, nūdeles ir īsts atradums! Ātrās nūdeles var pagatavot kā gardu pamatmaltīti, ja tām pievieno dārzeņus, gaļu, zivis," stāsta I. Tīlane Pakalniņa un A.Pakalniņš.

Uzņēmēji ir priecīgi dzirdēt sajūsmas pilnās atsauksmes no veikala klientiem, kā arī ir pārsteigti, ka veikala mērķauditorija ir diezgan plašā vecuma diapazonā. Citiem tās ir atmiņas no Āzijas ceļojumiem, kāds šīs garšas un produktus ir iepazinis studējot ārzemēs vai jaunieši, kuriem patīk šī kultūra un vizuālais produkta kods.

"Daudzus izbrīnīja šīs idejas oriģinalitāte vai pat absurdums, jo iespējams tieši šādas specializācijas veikalu nekur nav, bet mēs ticam radošām un oriģinālām idejām un novērtējam šo brīvību tās realizējot," komentē uzņēmēji.

Janvārī atvērts arī internetveikals, lai Āzijas garšas varētu nogaršot arī citās Latvijas pilsētās. Tāpat iespējams preci saņemt arī veikalā. Veikala īpašnieki atzīst, ka ,iespējams, līdz pavasarim tiks atvērta vēl kāds neliels un vizuāli aizraujošs "Choi Choi Noodles" veikals kādā citā Rīgas ielā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2020.gada vasaras sākumā I. Tīlane Pakalniņa un A.Pakalniņš atvēra burgeru kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" Alūksnes bānīša stacijā.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

"Kad otrais Covid-19 vilnis tikai sāka uzņemt apgriezienus un bija skaidrs, ka ēdināšanas bizness savā ierastajā formā tiks apstādināts, racionāli izsvērām un nolēmām iet dīkstāvē un enerģiju, ko nāktos ieguldīt lai pārveidotos, pielāgotos mainīgajiem epidēmijas noteikumiem un iespējams nerentablajā eksistencē, lai sagaidītu pavasari, nolēmām ieguldīt lai izveidotu vēl kaut ko jaunu. Vasara bija ļoti aktīva un Alūksne ar saviem skaistajiem dabas un kultūras resursiem pulcēja daudz tūristus, bija laiks mazajai stacijai atvilkt elpu, lai atgrieztos ar vēl lielāku jaudu savā otrajā sezonā. Esam ieplānojuši vēl gardākus burgerus un vēl foršākus pasākumus," pauž uzņēmēji.

Viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem Latvijā SIA Lielzeltiņi pērn saražoja 6,267 tonnas svaigas broileru gaļas un subproduktus, liecina Lursoft dati.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, uzņēmumam izdevās kāpināt broileru gaļas pārstrādes produktu ražošanas apjomus par 36%, tiem sasniedzot teju divas tonnas.

Uzņēmuma ražoto produktu sortimentā ietilpst svaiga broileru gaļa, marinēti un grilēti broileru gaļas izstrādājumi, kā arī ātri pagatavojamo broileru gaļas izstrādājumi.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pagājušajā gadā Lielzeltiņi apgrozīja 22,953 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014. gadā bija mērojama ar 1,429 miljoniem eiro. Jānorāda, ka Lielzeltiņi aizvadītajā gadā ar darbavietām nodrošināja 401 darbinieku.

Turpmāk uzņēmums turpinās iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas ļaus kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. Kā arī Lielzeltiņu plānos ietilpst kāpināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktu, t.sk, arī ātri pagatavojamo produktu sortimentu un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs SIA Lango vidēji par 15% samazina cenu vairākiem uzņēmumā ražotajiem produktiem.

Kā informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša, šāds lēmums pieņemts, izvērtējot gan ekonomisko situāciju valstī, gan ņemot vērā patērētāja pirktspēju. Produktus ar jauno cenu patērētājs varēs atpazīt pēc īpašas uzlīmes uz produkta.

Šo cenu pazeminājumu bijis iespējams īstenot, pateicoties uzņēmuma investīcijām ilgtermiņā tehniskajā un tehnoloģiskajā bāzē, kas ļauj palielināt ražošanas apjomus papildus nepalielinot izmaksas, bet tādejādi veicinot ražošanas rentabilitāti. Tāpat uzņēmums pēdējā pusgadā aktīvi un mērķtiecīgi ir īstenojis virkni produktu ražošanas efektivitāti veicinošu pasākumu, sakārtojis un optimizējis produktu sortimentu, pilnveidojis izejvielu un materiālu iepirkumu sistēmu, kā arī uzsācis produkcijas eksportu uz Lietuvu, nodibinot meitas uzņēmumu UAB Lango LT.

Vadošais gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs SIA Lango noslēdzot 2008. gadu sasniedzis 3.75 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 23% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

2008. gada rezultāti tika sasniegti, uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas ietvaros izveidoto konkurētspējīgo priekšrocību dēļ – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša, moderna ražotne un tehnoloģiskās līnijas. Iespēja ievērojami palielināt ražošanas jaudas, nepalielinot darbinieku skaitu, bet tajā pašā laikā palielinot ražošanas rentabilitāti.

Pagājušajā gadā ir sakārtots produktu sortimenta portfelis, papildināts ar jauniem produktiem un iepakojumu veidiem. Labus attīstības rezultātus arī nākotnē nodrošinās uzņēmuma darba efektivitātes celšana. SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis: „2009. gadā tik strauju gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu nozares attīstību kā iepriekšējos gados vairs nevarēs sasniegt valstī esošās ekonomiskās situācijas dēļ. Uzņēmuma plānotais apgrozījuma palielinājums 2009. gadā ir saistīts tikai ar eksporta tirgu mērķtiecīgu apgūšanu un attīstīšanu, tādēļ 2008. gada decembrī ir nodibināta padome ar mērķi attīstīt darbību visos Baltijas valstu tirgos, papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.”

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāja SIA Nigga jeb Lango kreditori uz kārtējo sapulci Liepājā sanāks 8.jūlijā, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Pagaidām ir notikušas divas kreditoru sapulces.

Tur arī norādīts, ka uzņēmuma pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu summa uz šā gada februāri veidoja 3,57 milj. Ls.

DB jau rakstīja, ka šā gada decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA Nigga atzina par maksātnespējīgu. Pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju iesniedza olu ražotājs Balticovo. Pagājušā gada 6.oktobrī Lango mainījis nosaukumu uz SIA Nigga.

SIA Lango 2009. gadu noslēdza ar 3,2 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2008. gadā.

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāja SIA Nigga jeb bijušā Lango kreditori sapulcē vienojušies par bankrota procedūras uzsākšanu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Reģistrā arī norādīts, ka uzņēmuma pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu summa uz šā gada februāri veidoja 3,57 milj. Ls.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA Nigga atzina par maksātnespējīgu. Pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju iesniedza olu ražotājs Balticovo. Pagājušā gada 6.oktobrī Lango mainījis nosaukumu uz SIA Nigga.

SIA Lango 2009. gadu noslēdza ar 3,2 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2008.gadā. Jāpiebilst, ka SIA Lango 2009.gadu noslēdza ar 170 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Šveices pārtikas koncerns Nestle otrdien paziņoja, ka Indijā sācis iznīcināt ātri pagatavojamās nūdeles 3,2 miljardu rūpiju (44,5 miljonu eiro) vērtībā, ņemot vērā valsts regulatoru ieviestos atsevišķu produktu tirdzniecības aizliegumus.

«Nūdeļu iznīcināšanas process ir sācies. Mēs par to pirmdienas rītā esam informējuši arī Mumbajas akciju biržu,» norāda kompānijas preses pārstāvis Indijā.

Indijas Pārtikas produktu drošības un standartu pārvalde (FSSAI) jūnija sākumā paziņoja, ka Nestle ātri pagatavojamās nūdelēs Maggi konstatēts pārmērīgs svina saturs, un lika valstī izņemt un atsaukt visus deviņus šo nūdeļu veidus.

Nestle gan uzskata, ka šīs nūdeles ir drošas lietošanā, un uzņēmums jau vērsies tiesā, lai apsūdzētu šo FSSAI rīkojumu.

Nestle tās ražotājs Maggi nūdeles Indijā pārdod jau 30 gadus un pārvalda 80% no valsts ātri pagatavojamo nūdeļu tirgus.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

AS Rīgas Dzirnavnieks pabeidzis ražošanas līnijas modernizācijas projektu un uzsācis ražot ātri pagatavojamās biezputras Herkuless traukos. Uzņēmums jaunā produktu ražošanas līnijā ieguldījis pus miljonu eiro, kas ir pēdējā gada nozīmīgākā investīcija.

Ņemot vērā Herkuless zīmola vēsturisko vērtību un popularitāti Baltijas valstīs, Rīgas Dzirnavnieks nolēmis AXA zīmolu nomainīt uz Herkuless. Turpmāk tas būs arī eksporta zīmols.

Šobrīd uz jaunās ražošanas līnijas tiek ražoti četri Herkuless produkti kartona traukos.

Jauno Herkuless ātri pagatavojamo biezputru noieta tirgus būs arī Lietuva un Igaunija, uz kurām jau ir uzsākts šo produktu eksports.

AS Rīgas dzirnavnieks pabeidzis ražošanas līnijas modernizācijas projektu un uzsācis ražot ātri pagatavojamās biezputras Herkuless traukos, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums jaunā produktu ražošanas līnijā ieguldījis pusmiljonu eiro, kas ir pēdējā gada nozīmīgākā investīcija.

Šis ir viens no projektiem, kas tiek īstenots Herkuless 60 gadu jubilejas gadā. Rīgas dzirnavnieks arī nolēmis AXA zīmolu nomainīt uz Herkuless. Turpmāk tas būs arī eksporta zīmols.

Šobrīd jaunajā ražošanas līnijā tiek ražoti četri Herkuless produkti kartona traukos: auzu biezputra ar persikiem, burkāniem un linsēklām, auzu biezputra ar šokolādes gabaliņiem un upenēm, auzu biezputra ar bumbieru gabaliņiem un auzu biezputra ar avenēm un kazenēm.

Jauno Herkuless ātri pagatavojamo biezputru noieta tirgus būs arī Lietuva un Igaunija, uz kurām jau ir uzsākts šo produktu eksports, stāsta kompānijas pārstāvji.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

SIA Cerrera Foods pievēršas ātri pagatavojamo rīsu biezputru Molcke ražošanai un cer piesaistīt steidzīgo ēdāju interesi arī ārpus Latvijas , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīsu biezputra Molcke Latvijas tirgū ir aptuveni gadu. «Vēl joprojām saskaramies ar to, ka mūsu sortiments nav tik plašs kā lielajiem ražotājiem, bet veikalā vispirms pamana tos, kam ir vairāk dažādu produktu,» saka Māris Kalniņš, SIA Cerrera Foods valdes loceklis. Šobrīd cilvēkiem vēl diezgan daudz ir jāskaidro, kas tas par produktu un kā lietojams. «Galvenais uzdevums ir iepazīstināt,» viņš teic. Tāpat daudzi nezina, ka šīs putras ir ražotas Latvijā – paskatoties uz iepakojumu, pirmajā brīdī šķiet, ka tā ir ārzemju prece, jo nosaukums ir nelatvisks un nepazīstams. «Sākotnējā doma bija izveidot starptautisku zīmolu, jo Latvijas tirgus ir mazs,» paskaidro Māris. Ņemot vērā vietējā tirgus ierobežoto izmēru, ražot iepakojumu tikai latviešu valodā būtu krietni vien dārgāk nekā tādu, kas piemērots vairākiem tirgiem.

Šveices pārtikas koncerna Nestle ātri pagatavojamās nūdeles Maggi pirmdien atgriezušās Indijas veikalos - piecus mēnešus pēc tam, kad valdība noteica to tirdzniecības aizliegumu saistībā ar pārmērīgu svina saturu.

«Mēs esam iepriecināti paziņot, ka jūsu iecienītās Maggi nūdeles ir atgriezušās. To piegādes veikaliem sākušās šodien,» norāda Nestle.

Indijas Pārtikas produktu drošības un standartu pārvalde (FSSAI) jūnijā aizliedza valstī pārdot un ražot Maggi nūdeles, kurās tika konstatēts pārmērīgs svina saturs.

Taču augustā Indijas tiesa šo lēmumu atcēla, nodēvējot to par «patvaļīgu» un liekot veikt jaunas pārbaudes.

Oktobrī Nestle paziņoja, ka laboratorijas pārbaudēs Maggi nūdeles atzītas par drošām lietošanai uzturā. Vēlāk kompānija pavēstīja, ka trijās rūpnīcās Indijā atsākusi šo nūdeļu ražošanu un pagājušajā nedēļā norādīja, ka arī tās ir izturējušas laboratoriju pārbaudes.

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

SIA Lielzeltiņi apgrozījums pērn sasniedzis 26,3 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 23,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījumu augusi arī Bauskas pievārtē esošā uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas salīdzinājumā ar aizpagājušā gada rādītāju palielinājusies pat vairāk nekā trīs reizes, sasniedzot 2,443 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā SIA Lielzeltiņi saražojusi 7,742 tūkstošus tonnu svaigas broilera gaļas un subproduktus un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpinājusi broileru gaļas pārstrādes produktu ražošanas apjomus par 16,4%.

Uzņēmuma vadība norāda, ka pagājušajā gadā arī būtiski kāpināti kombinētās lopbarības ražošanas apjomi, sasniedzot 40,05 tūkstošus tonnu.

Uzņēmums šogad arī iecerējis kāpināt eksporta tirgus daļu, palašināt broileru gaļas produktu, tai skaitā arī ātri pagatavojamo produktu, sortimentu un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

AB “Linas Agro Group” ir pabeigusi vienu no lielākajiem biznesa iegādes darījumiem Lietuvas vēsturē.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums iegādājies AB “Kauno Grūdai”, AB “Kaišiadorių Paukštynas”, AB “Vilniaus Paukštynas” un saistīto uzņēmumu kontrolpaketi, kas kopā darbojas kā “KG Group”. Pēc pušu vienošanās darījuma summa netiek atklāta.

Šī darījuma rezultātā AB “Linas Agro Group” iegādājās kontrolpaketi kopumā 34 uzņēmumos, kas darbojas mājputnu, graudu, miltu, ātri pagatavojamo produktu, barības un premiksu ražošanas un veterināro produktu tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ir reģistrēti un darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā un Nīderlandē. Darījuma finansēšanai AB “Linas Agro Group” saņēma sindicēto aizdevumu no trim bankām - Luminor, Swedbank un SEB bankas.