Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot Rail Baltica dzelzceļa līniju, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Patlaban teorētiski iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma redakcija institūcijām šādu pienākumu neparedz.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 6.aprīlī, noslēdza darbu pie likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Patlaban teorētiski iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma redakcija institūcijām šādu pienākumu neparedz.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10.novembrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Patlaban teorētiski iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma redakcija institūcijām šādu pienākumu neparedz.

Jūrmalas pilsētas dome uzsākusi pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu izvērtēšanu, lai lemtu par to racionālāko izmantošanas veidu, kas var ietvert nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu izvērtēšana nodrošinās nekustamo īpašumu labas pārvaldības principus, sekmēs Jūrmalas pilsētas teritorijas sakārtošanu, kā arī apbūves racionālāku un efektīvāku izmantošanu, norāda Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Arturs Grants.

Jūrmalas pilsētas domes 26. marta sēdē tika apstiprināts atsavināšanai paredzēto pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu saraksts, kurā iekļauti tie īpašumi, kuri nav nepieciešami pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Pašvaldības Īpašumu nodaļai un domes izveidotai komisijai uzdots veikt nepieciešamās darbības nekustamo īpašumu izvērtēšanai un nodošanai atsavināšanai vai iznomāšanai.

Lai paātrinātu būvniecības, īpaši ceļu būves procesu, Satiksmes ministrija rosina vairākus likumprojektus, kas šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā paredz noteikt, ka divu mēnešu laikā no likuma par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu spēkā stāšanās dienas īpašniekam būs jānoslēdz līgums par institūcijas noteiktās atlīdzības pieņemšanu un atlīdzības kompensācijas veidu. Savukārt grozījumi Satversmes tiesas likumā paredz noteikt divu mēnešu termiņu līdzšinējo sešu vietā par konkrētā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas likumu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.

Šobrīd spēkā esošās normas, kas regulē nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību sabiedrības vajadzībām, faktiski rada situāciju, kad būvniecību uzsākt uz piespiedu kārtā atsavinātā nekustamā īpašuma var ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Šī termiņa samazināšana nepieciešama sabiedrības vajadzībām, lai nodrošinātu efektīvu un ātru atsavināšanas procesa kārtību un tautsaimniecības attīstību, norāda Satiksmes ministrija (SM).

Līdz 15.jūlijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā un 2.ceturksnī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Fiziskajām personām līdz 2015.gada 15.jūlijam jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 2015.gada 15.jūlijam deklarācija jāiesniedz arī gadījumos, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2015.gada 2.ceturkšņa mēnešiem (aprīlis līdz jūnijs ieskaitot) ir bijuši no 142,30 līdz 711,44 eiro.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

Otrdien, 6. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, kas paredz papildināt pastāvošo regulējumu, ieviešot mehānismu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, vienlaikus to sabalansējot ar nekustamā īpašuma īpašnieka interesēm, lai nodrošinātu tiesisku nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, informē Tieslietu ministrijā.

Ņemot vērā ne tikai nekustamā īpašuma īpašnieka, bet arī nodrošinātā kreditora Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā garantētās pamattiesības uz īpašumu, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku, likumprojekts paredz hipotekāro kreditoru iesaistes kārtību nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā gadījumos, kad uz sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.

Minētais likumprojekts risina jautājumus, kas attiecas uz hipotekāro kreditoru informēšanu par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un citiem ar to saistītajiem procesiem, paredzot arī vairākus grozījumus, ar kuriem tiek panākta hipotekārā kreditora iesaiste institūcijas noteiktās atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu sadales procesā. Tiesiskajā regulējumā joprojām saglabāts princips, ka persona, kurai ir tiesības uz institūcijas noteikto taisnīgo atlīdzību, ir nekustamā īpašuma īpašnieks, vienlaikus nodrošinot to, lai nekustamā īpašuma atsavināšana pēc iespējas mazāk ietekmētu starp nekustamā īpašuma īpašnieku un hipotekāro kreditoru pastāvošās saistības.

Turpmāk maksātājam, kurš ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas būs jāiemaksā budžetā 50 eiro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro, paredz grozījumi IIN likumā.

Cenšoties novērst situāciju, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēts daudz maksātāju, kuri neveic saimniecisko darbību vai arī to samaksātais nodoklis nesedz nodokļa administrēšanas izdevumus, vēlas pieņemt grozījumus Idzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likumā. Tie paredz no likuma izslēgt normas attiecībā uz fiksēto ienākuma nodokļa režīmu un noteikt divus gadus ilgu pārejas periodu. Šajā laika posmā fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji varēs turpināt šā režīma piemērošanu, taču netiks reģistrēti jauni šī nodokļa maksātāji, skaidro Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Likumā plānots ieviest arī nodokļu pretizvairīšanās normu, nodrošinot, ka maksātājs – saimnieciskās darbības veicējs – var reģistrēties tikai vienā statusā – reģistrēt saimniecisko darbību vispārējā kārtībā vai izņemt patentu, vai reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs.

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis atklātu konkursu, lai tā rezultātā atrastu 3-7 nekustamo īpašumu vērtētājus vai to apvienības, kas kopā ar īpašnieku noteiks Rail Baltica būvniecības vajadzībām atsavināmo īpašumu tirgus vērtību un radušos zaudējumu kompensāciju apmēru par tiem īpašumiem, kuri nepieciešami projekta Rail Baltica realizācijai.

Pakalpojuma veikšana nepieciešama atsavināšanas procesa īstenošanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai.

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors, skaidro: «Šis ir viens no sagatavošanās darbiem, kas nepieciešams, lai uzsāktu atsavināšanas procesu. Īpašumi tiks atsavināti pakāpeniski, uzsākot atsavināšanu Rīgā. Pierīgā: Mārupe, Baldone, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils, Stopiņi atsavināšana turpināsies līdz pat 2019. gada beigām.

Atsavināšanas laikā būs nepieciešama aktīva īpašnieka līdzdalība, jo mūsu mērķis ir īpašnieka mantiskās vērtības saglabāšana. Par atsavināšanas procesa uzsākšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas katru īpašnieku informēs personīgi. Īpašums tiks atsavināts pēc tirgus vērtības un konkursa kārtībā izvēlētie neatkarīgie vērtētāji kompensācijas aprēķinās sadarbībā ar pašu īpašnieku.»

A/s Latvijas Valsts meži par 2,961 miljonu latu veiks meža autoceļu būvdarbus Zemgales reģiona Zemgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Veicamo darbu sarakstā ir būvdarbi uz telefonlīnijas stigas ceļa, Ķīļa ceļa, Leģionāru ceļa, Zemgaļu ceļa, Karavīru ceļa, Stādu dārza ceļa, Bezdibeņa ceļa, Mežsargu ceļa, Maitiķu ceļa pagarinājuma, Vimbažnieku ceļa, triju Zaļumu ceļa atzariem, Lielā sila ceļa, Aizpurvu ceļa un Vilciņu ceļa.

Meža autoceļu būvdarbus veiks a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA Zemgales meliorācija, piegādātāju apvienība SIA Ceļu būvnieks un SIA CT Noma, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, SIA VR projekts, SIA Saldus ceļinieks un SIA Meliocentrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Valsts meži par 2,227 miljoniem latu veiks meža autoceļu būvdarbus Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā un par 1,069 miljoniem latu - Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Vairāk nekā 1,069 miljonu latu vērtajā meža autoceļu būvdarbu veikšanas pasūtījumā pērnā gada decembra sākumā uzvarēja SIA Limbažu Ceļi, SIA Zemgales meliorācija un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Līgumi ar ceļu būvniekiem paredz darbus Dravniekos, kā arī uz Lauru ceļa, Kaugurīšu ceļa, Zviedrkalnu ceļa, Mežmaļu ceļa un Mostenes ceļa Vidzemes reģiona Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Savukārt meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā veiks SIA būvniecības firma Virāža, SIA Rubate, SIA 8 CBR, SIA Sorma un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Šī iepirkuma kopējā līgumcena ir vairāk nekā 2,227 miljoni latu. Šī pasūtījuma ietvaros būvdarbi tiks veikti uz Čurmu ceļa, Niedrupītes ceļa, Vālodzes ceļa atzara, Torņa kakta ceļa, Ozolkalnu ceļa, Saliņbirzs ceļa, Jederu ceļa, Robežas ceļa 1907 un Pekles ceļa.

Līdz 15.aprīlim ieskaitot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma gan par šā gada martā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 711,44 eiro, gan par pirmajā ceturksnī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, atgādina VID.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15%.

Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 eiro, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Savukārt tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

Izvērtējot VAS Privatizācijas aģentūra (PA) līdzšinējo darbību un pašreiz veicamos uzdevumus, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu Par valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā Privatizācijas aģentūra un tās vispārējo stratēģisko mērķi, informē PA.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka turpmākā PA darbība jāfokusē divu galveno mērķu sasniegšanai – maksimāli īsos termiņos jāpabeidz privatizācijas process un PA jātop par centralizētu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzēju.

Līdz ar to ministrija definējusi sekojošu PA turpmākās darbības stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju.

Ministrija uzskata, ka nepieciešams nodrošināt valstij nevajadzīgo aktīvu pārvaldību un realizāciju vienas kapitālsabiedrības ietvaros, kas nodrošinās efektīvāku valsts aktīvu pārvaldību un realizāciju. PA ir visas nepieciešamās kompetences un materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumus. Līdz ar to EM atbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu PA un rosina noteikt, ka papildus jau noteiktajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, PA tiek deleģēta valsts nekustamā īpašuma pārdošanas funkcija un tā valstī tiek veikta centralizēti.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, kura lielākais īpašnieks ir Andra Šķēles ģimenes uzņēmums INPO 1, pagājušā gada novembrī paklusām un «pa lēto» ticis pie vēl viena zemesgabala Andrejostas ielā. Savukārt VAS Privatizācijas aģentūra (PA) uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu.

Saskaņā ar portāla pietiek.com vēstīto, uzņēmumam 3384 kvadrātmetri zemes izmaksājuši tikai 180 tūkstošus latu: tātad kvadrātmetrs vērtīgās zemes Šķēļu uzņēmumam izmaksājis 53 latus. Privatizācijas aģentūra uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu un nav slēgusi pirkuma līgumu par šī zemes gabala pārdošanu ne ar SIA INPO 1, ne ar SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, ne arī ar jebkuru citu juridisku vai fizisku personu.

Portāls norāda, ka Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata uzrāda, ka, jau 2006. gadā Šķēles ģimenes uzņēmumam, pateicoties Privatizācijas aģentūras lēmumam, uz šo zemesgabalu nostiprināta nomas tiesība līdz 2021. gadam. Savukārt pagājušā gada novembrī zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko, kā izrādās, Rīgas jahtu centrs Andrejosta un Privatizācijas aģentūra bez lieka trokšņa noslēgušas jau 2010. gada 16. decembrī – ar šo dienu datēts aģentūras un Šķēļu uzņēmuma slēgtais nomaksas pirkuma līgums.

Akcionāru strīds ir viens no iemesliem kompānijas dīkstāvei, šobrīd nav iespējams piesaistīt ES fondu finansējumu turpmākai attīstībai.

Strīdus iemesls – SIA Rānda kapitāldaļas, ko tās dibinātājs Oskars Grosmanis pirms vairāk nekā desmit gadiem piešķīra sadarbības partnerim Vladimiram Zļenko, lai viņš iesaistītos uzņēmuma attīstībā.

Strīds par kapitāldaļām

«Tā ir daļēji privāta problēma, bet iezīmējas arī valsts attieksme pret to. Vladimirs Zļenko savā laikā tika pieņemts uzņēmumā kā akcionārs ar nosacījumu, ka strādās uzņēmumam par labu, veicot ieguldījumus un piedaloties produkcijas realizācijā Krievijā. Viņš savulaik darbojies arī tādos uzņēmumos kā a/s Brīvais vilnis un Salacgrīva 95 un tolaik tapa sadarbība arī ar Rāndu. Diemžēl tajā laikā viņam sāka zust interese par produkcijas realizāciju. Bija populāra PVN izkrāpšana un tur viņš saredzēja lielākas biznesa perspektīvas, strādājot kā privātpersona. Viņam bija mazsvarīga ražotne vai cilvēki, vai bizness kā tāds,» stāsta O. Grosmanis.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) iepriekšējā gadā ieņēmumi no valsts īpašuma objektu, tajā skaitā zemesgabalu, dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas līgumiem, kā arī nomas līgumiem bija 8,53 miljoni eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Atbilstoši valdības uzdotajam PA 2014. gadā veica saistību restrukturizāciju pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un bankas Citadele akciju pārdošanu. PA veiktais noslēdzošais maksājums ERAB un bankas Citadele akciju pārvērtējums PA gada pārskatā atspoguļoti kā zaudējumi.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: «Privatizācijas aģentūras pamatdarbība, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, norit atbilstoši plānotajam. Tāpat iepriekšējā gadā esam restrukturizējuši saistības pret ERAB un noslēdzām bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu. Tie ir būtiski soļi Parex bankas restrukturizācijas procesa sekmīgai pabeigšanai. Šogad aģentūra turpinās virzību uz privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī gatavos valdībai ziņojumus par Lattelecom un LMT turpmāko pārvaldību.»

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 30.jūnijā pasludināja saīsināto spriedumu prasības lietā pret Latvijas valsti LR Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS Starptautiskā lidosta Rīga par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas Rīga vajadzībām atsavināto zemesgabalu, informē AT pārstāve Baiba Kataja.

Tiesa par labu prasītājai piedzina kompensāciju 158 268,20 eiro, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.jūnijam 158 268,20 eiro, tiesas izdevumus 3159,48 eiro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 5326,79 eiro, bet pavisam kopā 325 022,67 eiro. Pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 14.jūlijā un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, divreiz tika apturēta tiesvedība. Vienreiz - lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā, un otrreiz, līdz spēkā stātos spriedums līdzīgā lietā par kompensācijas piedziņu, kurā kasācijas instances tiesa jau bija norādījusi, ka izskatot lietu, tiesai jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības apmēra un samērīguma vērtēšanas kritērijiem, kādi piemērojami līdzīga rakstura strīdos. Minētajā ECT Lielās palātas spriedumā sniegts izvērsts vērtējums par īpašuma un zemes reformu Latvijā un atsevišķām personām atjaunotām īpašuma tiesībām uz konkrētu zemesgabalu.

Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi lūgt Ministru kabinetam ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot to bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā.

«Pirms pāris mēnešiem sākām sarunas ar bijušās Ķemeru kūrorta poliklīnikas īpašnieku – SIA Ominasis Latvia – pārstāvjiem par īpašuma atsavināšanu pašvaldības vajadzībām, taču atbildi neesam saņēmuši,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Lēmumu lūgt ierosināt īpašuma atsavināšanu pasteidzinājis ugunsgrēks kūrorta poliklīnikas ēkā šā gada 19. jūlijā. Arī Ķemeru sanatorijas rekonstrukcijas darbi esot apstājušies, un acīmredzami tās pašreizējo īpašnieku prioritāte nav kūrorta poliklīnikas atjaunošana, norāda dome. Piebilstot, ka nedrīkst pieļaut, ka īpašnieka bezdarbības dēļ iet bojā valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Labklājības ministrija (LM) plāno atsavināt palīgceltni bijušās valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) Vidzeme filiāles Rauna ēku kompleksā, nododot to pārdošanai izsolē, informē LM.

To paredz Ministru kabineta rīkojuma projekta Par valsts nekustamā īpašuma Miera ielā 8, Raunā, Raunas novadā, pārdošanu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums, kas ceturtdien, 1.oktobrī, izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pašlaik nekustamais īpašums Raunas novadā, Miera ielā 8, atrodas LM valdījumā, to savu normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošanai līdz slēgšanai izmantoja aprūpes centra filiāle Rauna. Kopš filiāles slēgšanas šā gada maijā īpašums vairs nav nepieciešams ne ministrijas, ne tās padotības iestāžu funkciju īstenošanai.

Lai atsavinātu īpašumu, LM ir sagatavojusi rīkojuma projektu jautājuma izskatīšanai Ministru kabinetā, jo šajā gadījumā par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu lemj Ministru kabinets. Plānots paredzēt atļaut valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi pārdot izsolē nekustamo īpašumu.

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Lucavsalas eko kopiena kopā ar apvienību Free Riga šodien plāno sākt parakstu vākšanu, pieprasot atcelt Rīgas domes lēmumu par pašvaldības īpašumu izpārdošanu un aicinot izziņot plašu sabiedrisko apspriešanu par Lucavsalas teritorijas turpmāko attīstību, savukārt Vides aizsardzības klubs (VAK) gatavo sūdzību tiesībsargam par to, ka Rīgas domes deputāti liedz iedzīvotājiem iespēju izteikties.

VAK viceprezidente Elita Krūmiņa norādīja, ka jautājumā par Lucavsalas pārdošanu Rīgas dome iespēju iedzīvotājiem izteikties liegusi divreiz - vispirms Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā, kurā Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) paskaidrojis, ka Rīgas domei neesot tādas prakses uzklausīt cilvēkus no malas, otru reizi - domes sēdē, kad tika pieņemts gala lēmums par Lucavsalas pārdošanu. Ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu tika nobalsots pret biedrības Jumpravsala priekšsēdētājas Rasmas Griņas uzklausīšanu.

«Deputātiem ir uzspļaut uz cilvēkiem. Lēmums par Lucavsalas atsavināšanu, par to neinformējot cilvēkus, ir amorāla rīcība. Vēl nedēļu iepriekš [Rīgas dome] lielījās, ka Rīgas iedzīvotāji beidzot redz sociāldemokrātisku politiku, bet pēc tam aptīra tos, kas nav tik labi situēti,» uzskata Krūmiņa.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.