Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Nasdaq šodien paziņoja par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centrālo vērtspapīru depozitāriju pārrobežu apvienošanos, kļūstot par vienu licencētu centrālo vērtspapīru depozitāriju Nasdaq CSD Societas Europaea (Nasdaq CSD). informē biržas pārstāvji.

Apvienotais Nasdaq CSD ir pirmais centrālais vērtspapīru depozitārijs Eiropā, kas ir ieguvis licenci atbilstoši Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai (CSDR). Šī ir pirmā reize, kad Eiropas līmenī ir ieviests tiesiskais regulējums centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas nosaka vienotus principus atļaujas saņemšanai, pakalpojumu sniegšanai un centrālo vērtspapīru depozitāriju uzraudzībai. Pēc pārrobežu apvienošanās no šodienas Nasdaq CSD pievienojās Eiropas TAREGT2 vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai, kas ir nozīmīgs Eiropas Centrālās bankas finanšu tirgus infrastruktūras projekts. T2S platforma ļauj integrētā vidē nodrošināt efektīvus un standartizētus vērtspapīru un naudas pārrobežu norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem. Nasdaq CSD galvenais birojs atrodas Latvijā ar filiālēm Igaunijā un Lietuvā.

No vērtspapīru darījumiem pērn akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 118% apmērā. Aizvadītajā gadā atvērti arī 9370 jauni vērtspapīru konti, kas daļēji skaidrojams ar Krājbankas krīzi.

Pērn Latvijas Centrālais depozitārijs veicis norēķinus 53,3 tūkstošos vērtspapīru darījumos par kopējo apjomu 665 miljonu latu, liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā statistika par Latvijas vērtspapīru tirgu 2011.gadā

No vērtspapīru darījumiem akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas ir par 118% vairāk nekā 2010. gadā. Parāda vērtspapīru apgrozījums pērn bijis 607,5 miljoni latu, ko veido veido korporatīvo parāda vērtspapīru tirdzniecība, kā arī depozitārija nodrošinātie norēķini Valsts kases organizētajās valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek biržā Nasdaq OMX Riga. Savukārt apgrozījums ar ieguldījumu fondu apliecībām sasniedzis 0,8 miljonus latu.

ASV valdības divu gadu vērtspapīru ienesīgumi otrdien samazinājās līdz rekordzemam līmenim un desmit gadu vērtspapīru ienesīgumi nokritās zem 3%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada aprīļa, raksta Bloomberg.

Pieprasījums pēc ASV valdības obligācijām pieaug, jo kritums akciju tirgos veicināja investoru vēlmi ieguldīt naudu drošākos aktīvos.

«Notiek izvairīšanās no riska un uztraukums par eirozonas valstu parāda krīzi nekur nepazūd,» norāda Danske Bank vecākais fiksēto ienākumu stratēģis Jespers Fišers Nīlsens.

Divu gadu vērtspapīru ienesīgums samazinājās par trim bāzes punktiem līdz 0,59%, liecina BGCantor Market Data apkopotā informācija. Iepriekšējais rekords bija 0,6044% 2008. gada 17. decembrī, pēc tam, kad Federālo Rezervju sistēma samazināja dolāra bāzes likmi līdz 0-0,25% līmenim.

Savukārt desmit gadu parādzīmju ienesīgumi samazinājās par pieciem bāzes punktiem līdz 2,97%, pirms tam sasniedzot 2,96%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada 28. aprīļa.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

Savstarpējā neuzticība finanšu tirgos tuvojas apogejai un tuvākajā laikā var izteikti negatīvi ietekmēt arī pensiju fondu ienesīgumu.

Brīdī, kad cerības attiecībā uz noturīgu augšupejas turpinājumu pasaules akciju un izejvielu tirgū kļūst aizvien mazākas, nākas domāt par stratēģiju, kas nav vērsta uz iespaidīgas peļņas gūšanu, drīzāk gan līdzekļu saglabāšanu. Šobrīd arī šis jautājums var sagādāt ievērojamas galvassāpes, jo vispārējā situācija ir novedusi pie tā, ka finanšu ziņā stabilāko Eiropas valstu īstermiņa prasījuma vērtspapīru ienesīgums ir kļuvis negatīvs.

Piemēram, viena no pašreizējiem eirozonas vilcējspēkiem – Francijas – sešu mēnešu obligāciju ienesīgums gadā vakar ap pusdienlaiku bija -0,05%, savukārt vadošās Eiropas ekonomikas un eirozonas fiskālā diriģenta – Vācijas analogu vērtspapīru ienesīguma bija -0,3%. Līdzīga situācija izveidojusies arī Beļģijas, Dānijas un Kanādas valsts īstermiņa prasījuma vērtspapīriem.

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Šī gada 21.maijā OMX Baltijas vērtspapīru tirgū stāsies spēkā jauna vērtspapīru sarakstu struktūra. Vērtspapīru sarakstos tiks veiktas divas būtiskas izmaiņas: tiks izmainītas prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā un notiks Baltijas Otrā saraksta un Brīvā saraksta apvienošana, Db.lv informēja OMX Group pārstāve Aija Brasliņa.

Lietuvā izmaiņas biržas noteikumos vēl jāapstiprina vērstpapīru komisijai.

Restrukturizācijas projekts ir nākamais solis pretim vienota Baltijas vērtspapīru tirgus izveidei. Pašreiz Baltijas tirgū tiek kotētas 99 uzņēmumu akcijas ar kopējo tirgus kapitalizāciju virs 14 miljardiem eiro. Izmaiņas esošajā sarakstu struktūrā ir nepieciešamas, lai harmonizētu tirgus struktūru un kritērijus visās Baltijas valstīs, tādejādi palielinot to atbilstību investoru interesēm.

Baltijas Oficiālais saraksts

Visās trijās Baltijas valstīs stāsies spēkā vienotas prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā. Nākotnē Baltijas Oficiālā saraksta emitentiem būs jāatbilst vienam no diviem likviditātes kritērijiem: brīvā publiskā apgrozījumā būs jāatrodas vai nu vismaz 25% akciju vai arī akcijām, kuru tirgus kapitalizācija ir lielāka par 25 miljoniem eiro.

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 izsludinājis lokautu un šodien ēterā tiek raidīta viena un tā pati dziesma. Radio mājas lapā ir redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skan tikai šī dziesma.

Jau ziņots, ka likvidējamās Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administrators SIA KPMG Baltics otrdien izsolē kādai fiziskai personai pārdevis Radio 101.

Fiziskā persona piedāvājusi cenu, kas vairākas reizes pārsniegusi izsoles sākumcenu, paskaidroja Fīrmanis. Izsoles sākumcena bija 50 000 latu, kas nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē pārdotas Radio 101 juridiskās īpašnieces SIA TeleMedia centrs un tās meitasuzņēmumu SIA Radio Trīs, un SIA Radio Zemgale kapitāldaļas 100% apmērā, kā arī Krājbankas prasījuma tiesības pret šiem uzņēmumiem 499 697 latu apmērā. Kapitāldaļas un prasījuma tiesības tika izsolītas kā vienots lietu kopums. Maksājums, lai darījums būtu oficiāli noticis, jāveic 14 dienu laikā.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Nasdaq biržai jauna vadība Baltijā un Ziemeļvalstīs fiksētā ienākuma vērtspapīru tirgus un pēc-tirdzniecības (Post-trade jeb vērtspapīru uzskaites, norēķinu, klīringa un citi pakalpojumi) jomā, informē biržas pārstāvji.

Arminta Saladžienė (Arminta Saladžiene), līdzšinējā Nasdaq Baltijas tirgus vadītāja, pārņems Nasdaq vērtspapīru pakalpojumu vadību (Nasdaq Securities Services). Savā jaunajā amatā viņa uzraudzīs regulētos tirgus, nodrošinot vērtspapīru pēc-tirdzniecības pakalpojumus klientiem Ziemeļvalstīs un Baltijā, kā arī biržas pakalpojumus klientiem Islandē un Baltijā. Tāpat Arminta tiek virzīta regulētās finanšu iestādes Zviedrijā Broker Services AB padomes priekšsēdētājas amatam, un vienlaikus Arminta turpinās vadīt Baltijas biržu un centrālo vērtspapīru depozitāriju padomes (sagaidāms regulatora lēmums).

«Pēc-tirdzniecības jeb vērtspapīru uzskaites un norēķinu joma Eiropā pašlaik piedzīvo būtiskas pārmaiņas. To veicina gan izmaiņas uzraudzības jomā, gan tehnoloģiju attīstība. Esmu priecīga par šo iespēju strādāt pie stratēģiskām iniciatīvām, attīstot Nasdaq Vērtspapīru norēķinu biznesa virzienu,» komentē Arminta Saladžiene. «Esmu vadījusi Nasdaq Baltijas tirgu pēdējos piecus gadus, un mans darbs ietvēra arī Nasdaq tehnoloģiju un uzņēmējdarbības atbalsta kompetenču centra vadību Viļņā. Esmu gatava turpināt strādāt kopā ar mūsu talantīgo komandu, lai vēl vairāk stiprinātu vērtspapīru norēķinu un biržas pakalpojumu piedāvājumu mūsu klientiem Ziemeļvalstīs un Baltijā.»

Centrālo banku realizētā naudas drukāšanas politika un iepludināšana finanšu tirgos veicinājusi investoru ticību biržām, kā rezultātā akciju cenas pieaugušas, bet obligāciju pārdošana izraisījis šo prasījuma vērtspapīru ienesīguma palielināšanos, līdz ar to tās kļuvušas investoriem interesantākas.

Pēdējā mēneša laikā par fiskālās stabilitātes paraugu uzskatītās Vācijas desmit gadu valsts obligāciju ienesīgums pakāpies no 1,97% līdz 2,05%, savukārt ASV šis rādītājs palielinājies no 2,06% līdz 2,37%. Tajā pašā laikā vienas no eirozonas rūpju meitām - Itālijas - desmit gadu obligāciju ienesīgums sarucis par vairāk nekā pusprocentpunktu - līdz 4,9%, kas liecina par tirgus uzticības līmeņa palielināšanos.

Komentējot to, kuras obligācijas ieguldītājiem varētu solīt potenciāli lielāko atdevi investīciju kompānijas M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris, pirmkārt, jāņem vērā, ka korporatīvo obligāciju ienesīgums ietver sevī gan attiecīgās valsts risku, gan paša uzņēmuma risku. Otrkārt, jāatceras, ka pie līdzvērtīgas finanšu kvalitātes attīstības valstu tirgi tradicionāli sniedz lielāku potenciālo atdevi nekā attīstīto valstu tirgi, jo ietver sevī augstākas riska prēmijas politisko un ekonomisko risku dēļ. Eksperts vērš uzmanību, ka starp attīstības tirgiem, savukārt, Austrumeiropas reģions izsenis ir izcēlies ar relatīvi augstākiem ienesīguma rādītājiem. Šis reģions ārzemju investoriem saistās ar paaugstinātu, reizēm neizprotamu risku un tāpēc bieži vien tiek atstāts novārtā. Ienesīgumi investīciju reitinga emitentiem Austrumeiropā stipri atšķiras viens no otra, svārstoties robežās no 2% līdz pat 8% gadā atkarībā no dzēšanas termiņa.

No 2. decembra ir nodibinātas korespondējošās attiecības starp Nasdaq CSD un Vācijas centrālo vērtspapīru depozitāriju (CSD) Clearstream Banking AG.

Abu depozitāriju tiešā sadarbība atvieglos pārrobežu norēķinus Eiropas vienotajā vērtspapīru norēķinu platformā TARGET2-Vērtspapīriem (T2S), nodrošinot ārvalstu investoriem vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi Baltijas vērtspapīru tirgum.

Clearstream klientiem tiks nodrošināts vienots piekļuves punkts vērtspapīriem, kas emitēti Nasdaq CSD, darbojoties no savas mītnes valsts. Tas sekmēs ieguldījumus Baltijas vērtspapīru tirgū un to likviditāti, un ļaus norēķināties par Baltijas vērtspapīriem centrālajā bankā, kā arī sniegs jaunus tehniskās piekļuves risinājumus ar saskaņotiem standartiem.

“Tiešās korespondējošās attiecības starp abiem depozitārijiem ir nozīmīgs pienesums vienkāršākai piekļuvei pārrobežu vērtspapīru darījumu norēķiniem Baltijā, reaģējot uz klientu pieprasījumu augošajā tirgū. Starptautiskajiem investoriem tas paver plašu logu uz kapitāla tirgu Baltijā, veicinot investīcijas reģionā,” saka Indars Aščuks, Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs.

Pusbankrotējušie Gunārs Ķirsons un Ieva Plaude-Rēlingere nav vienīgie uzņēmēji, kas ņēmuši kredītus biznesam, uz sava vārda reģistrējot fantastisku apjomu komercķīlas, vēsta pietiek.com.

Pēc Lursoft datiem šodien publicētais Latvijas 990 lielāko komercķīlu devēju – fizisko personu saraksts rāda: ieķīlāšana aug augumā, fizisko personu dotās komercķīlas kļūst tikai lielākas.

«Izvērtējot komercķīlas devēju struktūru, var secināt, ka fizisku personu kā komercķīlu devēju īpatsvars pēdējos trijos gados samazinās,» datus, kas apkopoti rudens sākumā, raksturo Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Tiesa, lai gan fiziskās personas komercķīlas dod retāk, pašu komercķīlu maksimālā prasījuma summa gadu pēc gada palielinās.

Ja 2008. gadā no kopējo komercķīlu devēju skaita fiziskas personas kā ķīlu devēji bija reģistrēti 56,78% gadījumu, tad 2009. gadā – tie vairs bija 26,53%, bet 2010. gadā (statistika uz 4. novembri) – 23,36%. Savukārt komercķīlu, kurās kā ķīlas devējs reģistrēts fiziska persona, kopējā maksimālā prasījuma summa palielinās: 2008. gadā no kopējā maksimālās prasījuma summas apmēra fiziskām personām reģistrēto komercķīlu prasījumu summas sastādīja 7,85%, bet šogad – jau 9,5%.

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 20.janvārim atlika lietas izskatīšanu AS Reverta prasībā pret SIA Delfīns partneri, SIA Bussol un SIA Real Alliance par darījumu, pēc kura Bussol un Real Alliance kļuva par Delfīns partneru kreditoriem.

Kā aģentūrai LETA norādīja tiesas preses sekretāre Inta Šaboha, lietas izskatīšanu nācās atlikt saistībā ar to, ka objektīvu šķēršļu dēļ vienam no atbildētājiem nav tiesīgā pārstāvja.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka pārstāvja nebija Delfīns partneriem.

Ozoliņa iepriekš pauda, ka šī prasījuma summa ir aptuveni pieci miljoni latu (7,11 miljoni eiro). Reverta šo summu uzskata par fiktīvu kreditora prasījumu.

Šī ir viena no vairākām Revertas prasībām, ar kurām apstrīdēti Delfīns partneru fiktīvo kreditoru prasījumi, un kopējā summa ir virs 32 miljoniem latu (45,53 miljoniem eiro).

Kopumā pagājušajā nedēļā reģistrēto komercķīlu prasījuma summa ir 108 miljardi Ls, savukārt vislielāko apjomu komercķīlu devusi a/s Swedbank – kopumā 17,2 milj. Ls apmērā, liecina Lursoft informācija.

No kopējās prasījuma summas ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 68 miljardi Ls, bet dzēsto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 40 miljardi Ls.

Pagājušajā nedēļā lielākā komercķīlu ņēmēja ir a/s Swedbank, kura ņēmusi 22 komercķīlas ar kopēju summu 27,2 milj. Ls, a/s SEB banka ņēmusi 23 ķīlas par kopējo prasījuma summu 21,1 milj. Ls. Valsts a/s Latvijas Hipotēku un Zemes banka ņēmusi 21 ķīlu par kopējo summu 3,4 milj. Ls apjomā, savukārt a/s Citadele banka – sešas ķīlas par kopējo summu 1,1 milj. Ls, bet a/s DNB banka – piecas ķīlas par nedaudz vairāk nekā pusmiljonu Ls.

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, reģistrēto komercķīlu skaits sarucis par 15%. Līdz ar reģistrēto komercķīlu skaita kritumu pagājušajā mēnesī par 69% samazinājusies kopējā maksimālā prasījuma summa, liecina Lursoft apkopotā statistika.

Šī gada pirmajos desmit mēnešos reģistrētas 3947 komercķīlas. Šajā pašā laika periodā pērn to skaits bija 4116, bet 2008. gadā – 13749. Līdz tam reģistrēto komercķīlu skaits ik gadu pieauga, augstāko līmeni sasniedzot 2007. gadā, kad to skaits pirmajos desmit mēnešos sasniedza 22 082.

Attiecībā uz ķīlu maksimālo prasījuma summu korekcijas nav tik straujas. Līdz šī gada oktobra beigām reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 8,22 mljrd. Ls, pērn šajā pašā laika posmā tā bija 12,38 mljrd. Ls, bet 2008. gadā – 10,8 mljrd. Ls. Tāpat kā attiecībā uz komercķīlu skaitu arī, raugoties uz prasījuma kopējo summu, augstākais līmenis tika sasniegts 2007. gadā – 10,07 mljrd. Ls.