ASV prezidents Donalds Tramps, aprīlī Vašingtonā tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem, sajaucis Baltijas valstis ar Balkāniem un kritizējis Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentus par to, ka šīs trīs valstis 90.gados izraisījušas karus, kas noveduši pie Dienvidslāvijas sabrukuma, raksta Francijas avīze «Le Monde».

Šie Trampa izteikumi tikšanās laikā Baltajā namā samulsinājuši Baltijas valstu prezidentus, un pagājis kāds brīdis, kamēr viņi sapratuši, ka ASV prezidents sajaucis Balkānu un Baltijas valstis, vēsta Francijas laikraksts.

«Le Monde» piebilst, ka Trampa «sieva Melānija, kas ir no bijušās Dienvidslāvijas, acīmredzot nav izglītojusi savu vīru par šo jautājumu». Melānija Trampa ir dzimusi Slovēnijā, kas 1991.gadā ieguva neatkarību no toreizējās Dienvidslāvijas.

Jau ziņots, ka Tramps 3.aprīlī Baltajā namā tikās ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Ārlietu ministrijai (ĀM) par 6% jeb 885 tūkstošiem latu nākamā gada budžetā jāsamazina izdevumi Latvijas diplomātiskajām misijām ārvalstīs, tāpēc ministrija izvērtēs vēstniecību slēgšanu, ziņo portāls Diena.lv.

ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis paudis, ka valdība beidzot nolēmusi diplomātiskajām misijām izdevumus samazināt par 6%, lai gan sākotnēji prasīts budžetu apcirpt par 17% jeb 2.5 miljoniem latu. Tāpēc valdība vienojusies šo summu 1.6 miljonu latu apmērā paredzēt no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš aģentūrai norādījis, ka lēmumu pieņemšana par vēstniecību slēgšanu būs atkarīga no budžeta galīgās versijas, kad arī būs zināms kopējais samazinājums ārlietām.

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi var piedalīties ar ES līdzfinansējumu; labākam rezultātam mērķtiecīgi jāizvēlas pēc iespējas tuvākas apakšnozares pasākumi

Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā un ārvalstīs organizē dažādas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Šobrīd tā datubāzē pieejama informācija par 65 pasākumiem 2018. gadā. «Kontaktbirža ir labs veids, kā atrast sadarbības partnerus, jo tikšanās notiek ar potenciālo klientu, kura profilu jau esi redzējis datubāzē un kurš ir piekritis tikties. Ir norunāta vieta, laiks un persona, ar kuru tikties. Pieteikšanās notiek sistēmā, kur reģistrējas visi interesenti. Kontaktbiržas parasti risinās kāda cita pasākuma laikā – tad, kad notiek konference vai izstāde. Piemēram, Hannoveres meses laikā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko metālapstrādes uzņēmumu kontaktbiržu,» stāsta Jekaterina Vanaga, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vadītāja Latvijā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko arī tirdzniecības misijas, kad parasti vienas valsts uzņēmumi dodas uz citu valsti ar mērķi iepazīt konkrēto tirgu, iepazīties ar potenciālajiem klientiem. Informācija par misijām, tāpat kā par kontaktbiržām, parasti ir zināma sešus mēnešus iepriekš un ir pieejama Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centrālajā mājas lapā.

Patlaban kriminālprocesa dēļ saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajām tirdzniecības misijām ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

Jau ziņots, ka LIAA radušās aizdomas par izkrāptu Eiropas Savienības (ES) naudu LTRK organizētajos darījuma braucienos projektā «Starptautiskās konkurētspējas veicināšana». Viņa sacīja, ka LIAA iesniegti 218 uzņēmumu 480 maksājuma pieprasījumi par dalību LTRK organizētajās tirdzniecības misijās uz 48 dažādām valstīm par kopējo pieprasīto atbalsta apjomu 1,737 miljoni eiro. Uzņēmumiem izmaksātais atbalsta apjoms ir 1,601 miljons eiro un patlaban kriminālprocesa dēļ ieturētais un neizmaksātais atbalsta apjoms ir 151 088 eiro.

Kriminālprocesā tiek vērtētas 32 LTRK organizētās tirdzniecības misijas par kopējo Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 626 030 eiro apmērā. Vienlaikus viņa atgādināja, ka krimināllieta vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, kur tiek veikta pārbaude par 32 LTRK organizēto tirdzniecības misiju norises apstākļiem. LIAA nevar sniegt informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma veikšanā iesaistītajām personām, jo šāda informācija ir vien tiesībsargājošajās institūcijās.

NASA nākusi klajā ar jaunu interneta rīku, kas ļaus lietotājiem iepazīt saules sistēmu un sekot misijām, vēsta ibtimes.com.

Eyes on the Solar System (Acis uz Saules sistēmas) izmanto kosmosa misiju datus un video spēļu tehnoloģiju, lai sniegtu lietotājiem unikālu mācību pieredzi, paziņojusi NASA.

Lietotāji varot aplūkot gan pavadoņus un asteroīdus, gan kosmosa kuģus un sekot kosmosa misijām reālajā laikā, gan doties uz priekšu un atpakaļ laikā, jo interneta rīks satur datus, kas sniedzas līdz pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem un prognozes līdz 2050.gadam.

Lietotāji varot arī izvēlēties iegūt šo pieredzi 3D formātā.

Kā norādījis NASA pārstāvis Džims Grīns, šis interneta rīks apliecina NASA pastāvīgo apņemšanos dalīties ar savām zināšanām ar ikvienu.

Horvātija otrdien atklājusi tiltu, kas savieno Adrijas piekrastes dienvidu reģionu, arī Dubrovniku, ar valsts pārējo daļu, šādi nodrošinot, ka transportam vairs nevajadzēs šķērsot Bosnijas teritorijas šauro piekrastes joslu.

"Šī tilta svarīgums ir milzīgs, un tas nav tikai emocionāls, jo tiek savienota Horvātijas teritorija, bet arī attiecībā uz tūrismu un ekonomiku kopumā," šomēnes sacīja satiksmes ministrs Olegs Butkovičs.

Līdz ar Peļešacas tilta atklāšanu beigsies laiks, kad braucējiem uz Bosnijas robežas nācās gaidīt vairākas stundas.

Tilta būvniecība bija viens no Horvātijas lielākajiem infrastruktūras projektiem, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.

Pēc Dienvidslāvijas izjukšanās to veidojušu sešu republiku robežas kļuva par starpvalstu robežām.

Bosnija saglabāja piekļuvi Adrijas jūrai ar Neumas koridoru, kas no pārējās Horvātijas nošķir Dalmācijas dienvidus ar 90 000 iedzīvotāju un Dubrovnikas pilsētu, kas ir nozīmīgs Horvātijas tūrisma centrs.

Kamēr pasaule gatavojas Soču Olimpiskajām spēlēm 2014. gadā, fotogrāfijās iemūžināts Ziemas Olimpisko spēļu komplekss Sarajevā, kurā savulaik par godalgām sacentās 49 valstu sportisti. Patlaban tas slīgst aizmirstībā un to regulāri demolē vandaļi.

Neizmantots un pussabrucis patlaban ir galvenais stadions, sportistu viesnīcas, bobsleja, kamaniņu un tramplīnlēkšanas trases, daiļslidošanas halle, kā arī citas celtnes. Dienvidslāvijas kara laikā, piemēram, kamaniņu trase tika izmantota par artilērijas glabātuvi, raksta Reuters.

1984. gadā pašreizējā Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā. Ziemas Olimpiskās spēlēs toreiz sacentās vairāk nekā 1,2 tūkstoši sportistu no 49 valstīm. Šīs olimpiskās spēles bija otrās, kas norisinājās sociālistiskā valstī; pirmās bija Maskavā - 1980. gada vasarā.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Francijas un ASV telekomunikāciju iekārtu ražošanas uzņēmuma Alcatel-Lucent vadītājs Mišels Sombs apstiprinājis, ka atteiksies no 2,4 miljonus eiro vērtās aiziešanas prēmijas jeb tā dēvētā zelta izpletņa pēc tam, kad kompāniju pārņems Somijas konkurents Nokia.

Sombs, kurš Alcatel-Lucent vadījis kopš 2013.gada, drīzumā pametīs šo amatu, kā to paredz ar Nokia panāktais uzņēmuma pārņemšanas darījums.

Ņemot vērā bažas, ka šis darījums varētu apdraudēt darbavietas Francijā, un faktu, ka jaunais uzņēmums tiks bāzēts Somijā, Sombs intervijā franču televīzijas kanālam BFM Business trešdien norādīja, ka atteiksies no sev pienākošās aiziešanas prēmijas.

Tikmēr Alcatel-Lucent preses pārstāvis apstiprinājis, ka Sombs atteiksies arī no prēmijas akciju izteiksmē.

Nokia pagājušajā nedēļā panāca vienošanos, lai iegādātos Alcatel-Lucent, tādējādi radot pasaulē lielāko mobilo telefonu tīkla iekārtu piegādātāju.

Sporta pils teritorijā Rīgas centrā paredzēts ierīkot 150 mazdārziņus un pašlaik aizrunāti 80 no tiem, lai gan oficiālo pieteikšanos plānots sākt janvārī. Dārziņa īrēšana, atkarībā no kastu skaita, sezonā maksās 15 līdz 40 eiro

Viens mazdārziņš būs 12,5 kvadrātmetrus liels un cilvēki varēs izvēlēties dārzu, kurā atrodas speciāli izveidotas trīs, piecas vai astoņas augiem vai dārzeņiem paredzētas kastes. Kopumā teritorijā plānots izvietot aptuveni 1000 kastes.

Db.lv jau ziņoja par Renātes Prancānes ideju bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.

Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji vēlas panākt, ka nākamo trīs gadu laikā aizaugušajā bijušās Sporta pils teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas, kas varētu kalpot dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.

Krievija piektdien pieņēmusi likumu, kas ļaus arestēt ārvalstu aktīvus tās teritorijā.

Jaunais likums, kas stāsies spēkā nākamā gada janvārī, ir atbildes solis Jukos strīdā.

Arbitrāžas tiesa Hāgā pērn lika Krievijai samaksāt 50 miljardus dolāru kompensācijās bijušā Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Jukos akcionāriem, jo Maskava pēc uzņēmuma īpašnieka Mihaila Hodorkovska aresta 2003.gadā uzņēmumu konfiscēja un sadalīja.

Krievija atteikusies izpildīt spriedumu Jukos lietā, un šī strīda dēļ jūnijā tika arestēti Krievijas valsts aktīvi Beļģijā un Francijā, ieskaitot vēstniecību kontus, izraisot diplomātisku strīdu ar Maskavu.

Krievijas jaunpieņemtais likums, ko prezidents Vladimirs Putins parakstīja trešdien, ļaus atcelt imunitāti ārvalstij piederošiem aktīviem, ja šī valsts kaut kādā veidā ierobežojusi Krievijas aktīvu tiesisko imunitāti tās teritorijā.

Mājokļa nodoklim, ar kuru no nākamā gada apliks dzīvojamo platību, 2010.gadā atvieglojumus šī nodokļa maksāšanā nepiemēros.

Tā ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga atsaucoties uz Latvijas valdības vēstules SVF, kas nonākusi raidījuma rīcībā.

Toties esošos nodokļus cels un ieviesīs jaunus. Ja budžeta izpilde neveiksies, nākamgad PVN pacels līdz 23% un ieviesīs progresīvo nodokli sākot no 500 latu ienākumiem. Iedzīvotāju ienākumu nodokli pašnodarbinātajiem pacels uz 23%.

Miljonus valsts cer atrast, ieviešot vienotu samaksas sistēmu, attiecinot to arī uz pašvaldībām. Valsts atteiksies no visa veida atvieglojumiem dažādām sociālajām grupām un nozarēm - piemēram, lauksaimniekiem, nākamgad neindeksēs pensijas un ķersies pie jaunas pensiju reformas. Atteiksies no speciālo pensiju sistēmas.

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Nīderlandei un Latvijai ir vēsturiski labas ekonomiskās attiecības, kuras apstiprina šonedēļ notiekošā Nīderlandes karaļa Vilema Aleksandra valsts vizīte Latvijā un Baltijā

Iepriekšējā nedēļā notikušajā Baltijas žurnālistu vizītē Nīderlandē karalis Vilems Aleksandrs norādīja, ka priecāsies redzēt, kā Baltijas valstis attīstījušās 16 gadu laikā, kopš viņš šo reģionu apmeklēja pirmo reizi. Vizītes laikā plānots tikties ar Nīderlandes un Latvijas biznesa semināra Get Connected dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē.

Līdzīgas vērtības

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi Vilems Aleksandrs raksturo kā labas, vienlaikus norādot, ka tās vienmēr var būt labākas. Tāpēc valsts vizītei ar paralēli notiekošām ekonomiskajām misijām ir nozīmīga loma. Vizīte Latvijā būs fokusēta uz loģistikas jautājumiem, Igaunijā – uz lauksaimniecību, bet Lietuvā – uz enerģētiku. Nīderlandes karalis arī norāda, ka jau vēsturiski Nīderlandei un Baltijas valstīm ir bijušas labas attiecības un tirdzniecība caur Hanzas savienību bija mugurkauls Nīderlandes attīstībai Tālajos Austrumos XVI un XVII gadsimtā. Šodien Baltiju un Nīderlandi vieno līdzīgas vērtības un ekonomiskā sadarbība. Karalis akcentē, ka kopība ir svarīga, jo īpaši sarežģītos laikos, kad tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Airsofts (straikbols) ir kaujas simulācijas spēle, kurā tiek izspēlēti dažādi stratēģiski un militāri scenāriji. Dalībnieki izmanto īstu ieroču replikas un plastmasas bumbiņas. Ar atbilstošu apģērbu un airsoft aksesuāriem aprīkots dalībnieks vizuāli var izskatīties pēc militārā darbinieka.

##Airsoft spēles norise

Airsoft izklaide ir daudzu azarta un militāru simulāciju fanu dzīvesveids. Tomēr jāteic, ka ir arī tādi, kas airsoft iecienījuši kā sava brīvā laika pavadīšanas iespēju, apmeklējot spēles neregulāri. Airsofts, piemēram, no peintbola atšķiras ar to, ka paši ieroči izkatās kā īstu ieroču replikas jeb kopijas, kā arī ar lodēm, ko šaut. Airsoftā izmantojas 6mm bumbiņas, kuru svars ir sākot no 0,20 gramiem. Trāpījums jūtams vairāk kā dzēliens. Savukārt peintbolā izmanto krāsu bumbiņas, kas atsitoties pret mērķi, izšķīst.

Airsofts Latvijā notiek vairākos veidos:

1. ar savu komandu individuāli rezervēta spēle speciāli tam paredzētos laukumos. Var izmantot savu vai nomas ekipējumu. Spēli iespējams rezervēt jums vēlamā laikā vienkārši kā izklaidi vai, piemēram, team building pasākumu ar kolēģiem;

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Vērtējot izskanējošo informāciju, ka Latvijas autortiesības sargājošas organizācijas gatavojas aktīvi kontrolēt radio skanēšanu taksometros, nozares pārstāvji uzsver, ka tas nozīmē - pienāks laiks, kad taksometros valdīs klusums, un sauc to par reketu.

Taksometru kompānijas Baltic Taxi direktors Ingus Kļaviņš, Db.lv atzina, ka uzņēmums, visticamāk, atteiksies no radio atskaņošanas taksometros. I. Kļaviņš neuzskata, ka, atskaņojot radio taksometros, uzņēmums gūst peļņu un tas drīzāk domāts, lai radītu fonu braucienam. Viņš norādīja, ka jau tā uzņēmumam ir grūtības konkurēt ar nelegāliem pārvadātājiem, bet šāds papildus slogs to padarītu vēl sarežģītāku. «Kam būtu jāmaksā par BBC ziņu radio atskaņošanu taksometrā?» vaicāja I. Kļaviņš.

Rīgas taksometru parka valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks sarunā ar Db.lv apliecināja, ka tiks izstrādāti iekšējie noteikumi, kuri aizliegs uzņēmuma šoferiem klausīties radio. L. Muižnieks abu organizāciju (AKKA/LAA un LaIPA) darbību salīdzināja ar deviņdesmito gadu sākumā pastāvošo reketu, kad uzņēmējiem par «jumta» pakalpojumiem vajadzējis maksāt noteiktu atlīdzību.