2003. gada 3.-5. oktobrī, Spānijā notika 1. Eiropas lauku tūrisma kongress, kuru organizēja Eiropas Lauku tūrisma federācija "EuroGites" (http://www.eurogites.org/). Šis bija pirmais tāda mēroga pasākums, kas veltīts lauku tūrisma tēmai - tajā piedalījās 390 lauku tūrisma uzņēmēji un profesionālo organizāciju pārstāvji no 35 Eiropas valstīm. Latviju šajā kongresā pārstāvēja Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs". Apkopojot kongresa rezultātus, tika gūti šādi galvenie secinājumi: 1. Lauku tūrisms ir nozīmīga Eiropas tūrisma sastāvdaļa - Eiropā ir reģistrēti ~200 000 lauku tūrisma uzņēmēji, kas piedāvā ~2 000 000 gultas vietas. Asociācijas "Lauku ceļotājs" datu bāzē uz doto brīdi iekļautas 247 Latvijas lauku naktsmītnes ar 3736 gultasvietām, kas sastāda ~50% no visa lauku tūrisma piedāvājuma valstī. 2. Lauku tūrisms ir nepieciešams Eiropas lauku ekonomikai - katru gadu tūristi lauku naktsmītnēs visā Eiropā atstāj ~12 miljardus EUR, kas, ņemot vērā pievienoto vērtību un multiplikatora efektu, ienes ~26 miljardus EUR Eiropas lauku ekonomikai - tas ir ~3 reizes vairāk nekā Latvijas IKP 2002. gadā. Pateicoties lauku tūrismam, Eiropas lauku iedzīvotājiem tiek dotas ~500 000 darba vietas. Latvijā Lauku tūristi tieši ienes ~765 000 LVL, bet ņemot vērā multiplikatora efektu - 1 377 000 LVL. Latvijā lauku tūrismā tieši nodarbinātas ir ~760 personas. 3. Lauku tūrisms ir pieprasīts - kā liecina Pasaules Tūrisma organizācijas dati, lauku tūrisma pieprasījumam pēdējo 15 gadu laikā ir tendence pieaugt - dažās Dienvid- un Austrumeiropas valstīs pat līdz 25% gadā. Tāpat pēdējos gados pasaulē saasinājušās diskusijas par tūrisma ilgtspējības jautājumu - tas nav nekas jauns lauku tūrismam, jo ilgtspējīga saimniekošana vienmēr ir bijusi lauku tūrisma produkta filozofijas pamatā. Atpūtnieku skaits Latvijas laukos pēdējo 5 gadu laikā pieaudzis par 39 %. Tām lauku tūrisma mītnēm Latvijā, kas saimnieko ilgtspējīgi, tiek piešķirts "Zaļais sertifikāts". 4. Lauku tūrisms ir labi organizēts - lauku tūrisma uzņēmēji cieši turas kopā, veidojot reģionāla un nacionāla līmeņa profesionālās asociācijas, kas, savukārt, visas kopā apvienojas Eiropas Lauku tūrisma federācijā "EuroGites". Arī Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" kopš 1996. gada ir Eiropas Lauku tūrisma federācijas "EuroGites" biedrs. 5. Lauku tūrismam Eiropā ir vienoti mērķi - līdz ar globalizācijas un Eiropas integrācijas procesu lauku tūrisma joma visā Eiropā saskaras ar līdzīgām problēmām. Kongresa dalībnieki apņēmās kopīgiem spēkiem strādāt pie šādu būtisku problēmu risināšanas: · Atšķirības lauku tūrismu regulējošajā likumdošanā un nodokļu politikā dažādās Eiropas valstīs, kas, savukārt, veicina lauku tūrisma produkta kvalitātes un cenu līmeņa atšķirības, kā arī nereģistrēta piedāvājuma attīstību. · Neskaidrs lauku tūrisma tēls un vienotas izpratnes trūkums par minimālajiem lauku tūrisma produkta kvalitātes standartiem. · Nepietiekama Interneta un citu jauno tehnoloģiju izmantošana lauku tūrisma jomā, kas bieži vien saistīta ar uzņēmēju kvalifikācijas trūkumu, kā arī interneta rezervāciju sistēmu augstajām izmaksām, nepiemērotību reģionālajām īpatnībām un vāji attīstīto IT infrastruktūru lauku reģionos. · Lauku tūrisma lobēšanas nepieciešamība valdību līmenī, kas iespējama tikai ar spēcīgu profesionālo asociāciju starpniecību. · Regulāras un starptautiski koordinētas lauku tūrisma uzņēmēju apmācības nepieciešamība. · Ekosertifikācijas nepieciešamība, kas veicina ilgtspējīgu saimniekošanu laukos un piešķir lauku tūrisma produktam papildus virsvērtību klientu acīs. Avots: Asociācija "Lauku ceļotājs"

Informācija un zināšanas, labas prakses un pieredzes piemēri ir mūsdienu svarīgākā vērtība, kas ir arī pamats jebkādai attīstībai. Tāpēc, jo īpaši būtiski ir, ka mūsu lauku saimnieku un uzņēmēju rīcībā ir visa viņiem noderīgā un vajadzīgā informācija, lai veicinātu savu darbību un attīstību.

Lai Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamā informācija gan par nacionālā un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanu, gan par projektu sagatavošanu un pieteikumu iesniegšanu, kā arī citiem jautājumiem nāktu no viena vienota avota, koordinēti un organizēti, Zemkopības ministrijā (ZM) top valsts mēroga lauku tīkls.

Šādu tīklu katra ES dalībvalsts veido, pamatojoties uz Eiropas Padomes (EP) regulu, kas nosaka atbalsta jomas lauku attīstībai, ko potenciāli var finansēt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Tas dod iespēju lauku attīstībā iesaistītām organizācijām un pārvaldes iestādēm veidot abpusēju un koordinētu informācijas plūsmu lauku attīstībai svarīgos jautājumos vietējā, nacionālā un ES līmenī.

Valsts lauku tīkla izveidē nākamo septiņu gadu laikā Zemkopības ministrija paredzējusi atvēlēt 22,6 miljonus eiro. Lauku uzņēmēji uzskata, ka nauda šim pasākumam iezīmēta un sistēma tiek veidota bez plašāka pamatojuma un diskusijām. Turklāt atsevišķi speciālisti pauž bažas, ka iezīmētā nauda tiks Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centram, ar kura darbu iepriekš neapmierinātību pauda zemnieki.

Apvienos organizācijas

Valsts lauku tīkls (Tīkls) tiks veidots saskaņā ar Eiropas Padomes regulu un Lauku attīstības programmu (LAP) 2007. - 2013. gadam, ko gan vēl nav apstiprinājusi Eiropas Komisija. Paredzēts, ka Tīkls apvienos lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un pārvaldes iestādes, tostarp vairākas ministrijas un to pārraudzībā esošās institūcijas un organizācijas, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares organizācijas un institūcijas, teritoriju pārvaldes institūcijas, tūrisma nozares, amatniecības un citas organizācijas, kas tiešā veidā ietekmē lauku attīstību. Saskaņā ar LAP, Tīklā iesaistīto organizāciju un institūciju saraksts tiek strukturēts pēc to atbildības līmeņa, pārstāvētām nozarēm un tīkla darbības jomām. Tīklā paredzēti četri līmeņi, kur Tīkla vadošais līmenis ir Tīkla Sadarbības padome. Pie Tīkla uzdevumiem minēta aktuālas informācijas apkopošana un novērtēšana, informācijas izplatības nodrošināšanas koordinēšana, politikas rekomendāciju apkopošana un izstrāde utt. Tīkla darbību īsteno,balstoties uz Tīkla padomes apstiprināto daudzgadīgo Tīkla darbības rīcības programmu. Pēc LAP līdz nākamā gada sākumam jābūt izveidotai Tīkla struktūrai, tostarp organizāciju un institūciju sadarbības tīklam, tīkla sekretariātam un Tīkla padomei. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa Db informēja, ka sakarā ar LAP apstiprināšanas procedūru Briselē patlaban Tīkls veidots netiek un, visticamāk, tas notiks nākamgad 1. pusgadā.

Eiropas Lauku tūrisma asociāciju apvienība „EuroGites”, kuras biedrs ir arī Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, šogad uzsāk jaunu akciju „Eiropas lauku tūrisma nedēļa”, vēsta AgroZirnis. Akcija norisināsies no 7. līdz 16. oktobrim, un tās mērķis ir popularizēt lauku tūrismu kā kvalitatīvu un atraktīvu tūrisma piedāvājumu arī ārpus aktīvās tūrisma sezonas un pievērst sabiedrības uzmanību aktuālākajām problēmām šajā jomā. Lauku tūrisma nedēļa oficiāli tiks atklāta 7. oktobrī Nantē, Francijā, ar videokonferenci, kurā uzrunu teiks ES Lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla (Mariann Fischer-Boel). Tūristus, kas šīs nedēļas laikā viesosies kādā no lauku naktsmītnēm dažādās Eiropas valstīs, sagaida patīkams pārsteigums – viņi no mājas saimnieka saņems kādu īpašu, konkrētajai valstij, reģionam vai saimniecībai raksturīgu dāvaniņu vai uzmanības apliecinājumu, piemēram, Francijā Bordo apgabalā tā būs pudele Bordo vīna vai vietējais siers, Rumānijā – amatnieku izstrādājumi, Spānijā – bezmaksas ekskursijas pa apkārtni u.c. Arī Latvijas lauku māju saimnieki ir padomājuši par to, kā iepriecināt savus viesus šīs nedēļas laikā: brīvdienu mājā „Mežtiņi” Talsu rajonā atpūtnieki saņems dāvanā vietējo kazas sieru, lauku mājā „Mūrnieki” Alūksnes rajonā – pašmāju ābolu sulu pudeli, viesnīcā „Roja” - kūpinātu zivi, Siguldas viesu mājā „Brūveri” – zāļu tējas paciņu, brīvdienu mājā „Apsīši” Talsu rajonā – medus burciņu, saimniecībā audzēto mājputnu olas vai pat dzīvu trusīti, Ventspils viesu namā „Pulkvedis” – ābolu maisu, Ventspils suvenīrus vai pankūkas vakariņās, brīvdienu mājās „Brīviņi” Ogres rajonā un „Dravnieki” Valkas rajonā – medus burciņu, lauku mājā „Kalna Bauņi” Valkas rajonā – ābolus, medu vai saimnieces dēla veidotus kokgriezumus, viesu namā „Ezerrozes” Valkas rajonā un brīvdienu mājā „Pie Rāznas” Rēzeknes rajonā – pēršanos pirtī bez maksas, „Vecmuižā” Limbažu rajonā – minigolfa spēli, lauku mājā „Puķkalniņi” Ogres rajonā – plunčāšanos karstajā masāžas vannā u.c. sirsnīgas lauku dāvanas. Savukārt „Lauku ceļotāja” birojā nakšņošanu Latvijas laukos uz akcijas laiku būs iespējams rezervēt ar 10% atlaidi. Lauku tūrisma nedēļas ietvaros „Lauku ceļotājs” rīko arī fotokonkursu. Līdz šā gada 31. oktobrim cilvēki ir aicināti sūtīt „Lauku ceļotājam” fotogrāfijas, kurās redzami viņu jaukākie, interesantākie un smieklīgākie piedzīvojumi, atpūšoties Latvijas laukos. Visas fotogrāfijas tiks publicētas interneta lapā www.celotajs.lv, un interesantākās fotogrāfijas autors saņems balvu – iespēju pavadīt nedēļas nogali divatā kādā no Latvijas lauku, brīvdienu vai viesu mājām laikā līdz 2006. gada 1. maijam (pēc izvēles, izņemot svētku datumus). Fotogrāfijas lūdzam sūtīt pa e-pastu [email protected] vai pa pastu „Lauku ceļotājam” Kuģu ielā 11, Rīgā, LV-1048.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Vides Filmu studiju ir sagatavojusi jaunu 20 minūšu mācību filmu lauku tūrisma uzņēmējiem „Kā saimnieko Zaļā sertifikāta mājās Vidzemē”. Filmā ir atspoguļotas četru „Zaļā sertifikāta” demonstrāciju saimniecību vides aizsardzības aktivitātes: ūdens un energoresursu ekonomiska izmantošana, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana, videi draudzīgu mazgāšanas līdzekļu izmantošana, videi un cilvēka veselībai nekaitīgu apdares un būvmateriālu izmantošana, tūristu aktivitāšu organizēšana dabā, tūristu informēšana un izglītošana u.c. Latvijas vides kvalitātes zīme ”Zaļais sertifikāts” „Zaļais sertifikāts” šobrīd ir vienīgā vides kvalitātes zīme tūrisma mītnēm Latvijā. To ir izstrādājusi un piešķir Asociācija “Lauku ceļotājs” Eiropas Komisijas LIFE programmas un Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansēta projekta ietvaros. Šobrīd „Zaļo sertifikātu” par videi draudzīgu saimniekošanu ir saņēmušas 36 lauku tūrisma mītnes Latvijā. „Zaļā sertifikāta” demonstrāciju saimniecības No visām “Zaļo sertifikātu” ieguvušajām lauku tūrisma mītnēm šā gada pavasarī tika izvēlētas un svinīgi atklātas četras paraugsaimniecības: lauku māja “Mūrnieki” Alūksnes rajonā, brīvdienu māja “Vējavas” Limbažu rajonā, viesu māja “Zaķi” un brīvdienu māja “Smiltēni” Ogres rajonā. No šo demonstrāciju saimniecību pieredzes mācīsies citi lauku tūrisma uzņēmēji, kas vēlēsies uzsākt nodarboties ar lauku tūrismu un sasniegt visaugstākos vides un pakalpojumu kvalitātes standartus. Apmācības semināri lauku tūrisma uzņēmējiem Šā gada novembrī Asociācija „Lauku ceļotājs” plāno organizēt trīs apmācības seminārus tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kas jau saņēmuši „Zaļo sertifikātu” vai vēlas uz to pretendēt nākotnē. Semināros tiks demonstrēta arī jaunā mācību filma. Semināri notiks: Kurzemē – 20. novembrī viesu mājā „Vidi” Valdemārpilī, Talsu rajonā Latgalē/Zemgalē – 25. novembrī motelī „Sapnis” Krustpils pagastā, Jēkabpils rajonā Vidzemē – 27. novembrī lauku mājā „Jaun-Ieviņas” Raunas pagastā, Cēsu rajonā Interesenti ir aicināti pieteikties līdz šā gada 17. novembrim pa tālruni 7617600. Subsīdijas „Zaļā sertifikāta” saimniecībām Lai motivētu lauku tūrisma uzņēmējus saudzīgi izmantot dabas resursus un veicinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību Latvijas laukos, Asociācija „Lauku ceļotājs” ir sagatavojusi un iesniegusi Zemkopības ministrijā un Vides ministrijā priekšlikumu 2004.gada Lauksaimniecības Subsīdiju programmas nolikumam, kurā lūdz atbalstīt tās lauku tūrisma saimniecības, kas ieguvušas „Zaļo sertifikātu” un vēlas turpināt dažādu ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītu projektu realizēšanu, piemēram, uzlabot attīrīšanas iekārtas, uzstādīt ūdens skaitītājus, ūdeni taupošās iekārtas, ūdens filtrus un alternatīvos enerģijas avotus un veikt citus pasākumus, kas ievērojami samazina tūrisma negatīvo ietekmi uz vidi. Informācija par „Zaļā sertifikāta” mājām tūristiem Lai iepazīstinātu tūristus ar „Zaļā sertifikāta” logo un informētu tos par sertificēto māju priekšrocībām, Asociācija „Lauku ceļotājs” ir izdevusi jaunu bukletiņu, kurā apkopota informācija par visām „Zaļo sertifikātu” ieguvušajām naktsmītnēm Latvijā. Bukletiņš ir bezmaksas un pieejams Asociācijas birojā Rīgā. Avots: Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”

Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz izveidot 96 vietējās pašvaldības – novadus un 9 republikas pilsētas.

"Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt visai teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru un līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos," atzīst ministrs A.Štokenbergs.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka reforma ļaus ietekmēt līdzekļus: Reforma ļaus taupīt.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums paredz izveidot šādas vietējās pašvaldības:

Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām ir uzsākusi projekta „Vienota informācijas sistēma maziem un vidējiem uzņēmumiem lauku teritorijās – vienota attīstības stratēģija lauku tūrismam Baltijā” realizāciju. Projekta darbības laiks ir viens gads (18.08.2003-17.08.2004). Projekta ietvaros Baltijas lauku tūrisma attīstībā tiks ieguldīti 72 000 LVL, no kuriem 80% tiks finansēti no Eiropas Savienības Phare programmas. Projekta mērķis Projekta galvenais mērķis ir veicināt lauku tūrismu kā ekonomiski aktīvu sektoru uzņēmējdarbībā laukos, izveidojot vienotu informācijas sistēmu maziem un vidējiem uzņēmumiem lauku teritorijās visās trīs Baltijas valstīs. Paralēli šis projekts veicinās arī Baltijas kā vienota tūrisma galamērķa atpazīstamību, paaugstinās ceļotāju uzticību šim reģionam un atvieglos pieejamību lauku tūrisma produktam. Projekta rezultāti Projekta laikā tiks sasniegti trīs nozīmīgi rezultāti, kas veicinās lauku tūrisma attīstību Baltijas valstīs: 1. Vienota interneta rezervāciju sistēma Projekta ietvaros tiks izveidota vienota informācijas un rezervēšanas sistēma internetā, kurā tiks iekļautas dažādas atpūtas vietas (lauku mājas, brīvdienu mājas, viesu mājas, viesnīcas un kempingi) Baltijas valstīs. Par katru atpūtas vietu sistēmā tiks ievietotas fotogrāfijas, apraksts par pieejamajiem pakalpojumiem un to cenām un shematiska atzīme Baltijas valstu kartē. Internetā tūristi varēs redzēt arī katras naktsmītnes noslogojuma kalendāru un paši izdarīt rezervācijas. Būtiski, ka šī rezervāciju sistēma, kas tiks veidota pēc atvērtā koda principiem, būs brīvi pieejama un piemērojama arī citās tūrisma jomās un citās valstīs. 2. Vienota lauku tūrisma mārketinga stratēģija Projektā, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām, tiks izstrādāta vienota Baltijas lauku tūrisma mārketinga stratēģija, kuras ietvaros tiks definēts Baltijas lauku tūrisma produkts un tā galvenās sastāvdaļas, nosprausti svarīgākie mērķtirgi un izraudzīti veiksmīgākie produkta popularizēšanas un pārdošanas kanāli – viens no tiem – internets. 3. Vienoti lauku tūrisma reklāmas materiāli Projekta rezultātā taps arī reklāmas iespiedmateriāls četrās valodās, kas popularizēs lauku tūrisma iespējas Baltijas valstīs un jauno interneta rezervāciju sistēmu. Avots: Lauku ceļotājs

Izlasot laikrakstā Dienas Bizness publicētajā rakstā "Lauku attīstībai vairāk naudas" ("Dienas Bizness", 2007. gada 26. septembris) paustās bažas par atbalsta līdzekļu pārdali no ražošanas par labu lauku attīstībai, vēlētos sniegt dažus skaidrojumus par publikācijā minētajiem faktiem, lai lasītājiem būtu pareizs priekšstats par Lauku attīstības programmā paredzētajiem pasākumiem.

Pirmkārt, rakstā vairākkārt minēts, ka jau tuvākajos gados tiks samazināts atbalsts ražojošajiem lauksaimniekiem par labu lauku attīstībai. Gribu uzsvērt, ka nozarei paredzētais finansējums nemainīsies un netiks pārdalīts līdz pat šī plānošanas perioda beigām - 2013. gadam. To nosaka valdības apstiprinātā lauku attīstības stratēģija līdz 2013. gadam. Tātad šajā gadījumā nav pamata runāt par strauju "noteikumu" maiņu lauksaimniecības nozarē, bet gan par ilgākā termiņā plānojamām pārmaiņām Eiropas Kopienas līmenī kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vidējā termiņa pārskata jeb tā saucamās "veselības pārbaudes" rezultātā.

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs uzsākusi lauku tūrisma mārketinga projektu, kurā veidos un popularizēs lauku tūrisma produktus, kas balstīti uz lauku resursiem un tradicionālajām vērtībām: vietējo un reģionālo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību, lauku produkcijas ražotājiem.

Šobrīd norit darbs pie Lauku labumu saimniecību apkopošanas un apskates. Tās ir saimniecības, kas atvērtas apmeklētājiem un piedāvā ekskursiju pa saimniecību, piemēram, nogaršot vai iegādāties saražotos lauku labumus, izmēģināt amatu prasmes.

Ražojošas lauku saimniecības, arī naturālās saimniecības, amatniekus un citus, kuri vēlas iekļauties Lauku labumu piedāvājumā aicina pieteikties Lauku ceļotājā, sūtot e-pastu: [email protected] ar saimniecības nosaukumu, saimnieku vārdu, kontaktiem (e-pasta, pasta adresi, tālruni) un informāciju par saimniecības nodarbošanās veidu.

Lauku ceļotājs aicina arī uz pirmajām info dienām, lai informētu par aktivitātēm projektā un iespējām iesaistīties tajā uzņēmējiem:

2005. gada 28. janvārī Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” rīko gadskārtējo Latvijas lauku tūrisma konferenci, kas veltīta divām aktuālām tēmām: valsts atbalstam un ieguldījumam lauku tūrisma attīstībā un lauku tūrisma uzņēmēju mārketinga iespējām. Konference notiks ”Maritim Park Hotel Rīga” Rīgā, Slokas ielā 1. Konferenci atklās LR Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš un Asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele, kas uzstāsies ar ziņojumu par lauku tūrisma attīstību aizvadītajā gadā un asociācijas nākotnes plāniem. Uzreiz pēc atklāšanas tiks godināti arī trīs 2004. gada labākie lauku tūrisma saimnieki. Konferences rīta sesija būs veltīta valsts lomai un ieguldījumam lauku tūrisma attīstībā Latvijā. Par Valsts tūrisma attīstības plāniem un mārketinga aktivitātēm ziņos Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis informēs par izmaiņām higiēnas prasībās pārtikas apritē lauku tūrisma mītnēs, savukārt Zemkopības ministrijas pārstāvis stāstīs par lauku tūrisma uzņēmējiem pieejamajām atbalsta programmām (ES fondi, NUAP u.c.). Konferences pēcpusdienas sesija būs veltīta lauku tūrisma mārketinga jautājumiem. Tās ietvaros „Lauku ceļotāja” speciālisti stāstīs par lauku tūrisma pieprasījuma attīstības tendencēm, vietējo un ārvalstu klientu vēlmēm un prasībām, kā arī prezentēs jauno Baltijas lauku tūrisma interneta rezervāciju sistēmu un jauno lauku tūrisma mītņu kvalitātes vērtēšanas sistēmu. Uzstāsies arī paši atpūtas vietu saimnieki, kas stāstīs par savu pieredzi reklāmas materiālu un interneta lapu sagatavošanā, īpašo piedāvājumu veidošanā un sadarbībā ar tūrisma aģentūrām un tūrisma informācijas centriem. Konferences noslēgumā tiks prezentēts jaunais katalogs „Atpūta laukos 2005”. Avots: Asociācija „Lauku ceļotājs”

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Asociācija ”Lauku ceļotājs” informē, ka kopā ar Vidzemes Augstskolu un partnerorganizācijām no Vācijas, Spānijas un Igaunijas uzsākusi projektu “Kvalitāte Lauku Tūrismā Eiropā - Jauna Pieeja Attīstībai”, ko atbalsta EK Leonardo da Vinci programma un Latvijas Zemkopības Ministrija. Projekta ilgums: 01.11.2002 – 01.05.2004. Projekta mērķis ir palīdzēt lauku iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību nozīmīgā lauku ekonomikas sektorā - lauku tūrismā un uzlabot esošā piedāvājuma kvalitāti. Projektā tiks izstrādāta uz Eiropas valstu kvalitātes kontroles pieredzi balstīta sistēma, kas būs pieejama Internetā uzņēmējiem, lauku tūrisma organizācijām, inspektoriem, apmācību iestādēm un citiem interesentiem. Tās nosaukums: „Inspektoru Apmācības un Uzņēmumu Pašnovērtēšanas Instruments” (IAUPI). Tiem interesentiem, kuriem nav interneta lietošanas iespēju, būs pieejami iespiedmateriāli un konsultācijas. Visi projekta rezultāti tiks veidoti uz lauku tūrisma piemēra un to tehniskais risinājums ļaus šo sistēmu pārveidot lietošanai jebkurā citā pakalpojumu nozarē laukos, ievadot attiecīgus kritērijus vai prasības. Pēc asociācijas domām šā projekta ieguvēji būs lauku tūrisma uzņēmēji – esošie un potenciālie, atverot Interneta lapu, varēs iegūt precīzu informāciju par kvalitātes prasībām un izvairīties no kļūdām, ceļot un iekārtojot lauku tūrisma mītnes. Ievadot datus, lauku tūrisma uzņēmēji varēs saņemt sava uzņēmuma novērtējumu pēc kvalitātes pamatkritērijiem, kuri kopēji Eiropas valstu kvalitātes sistēmām. Būs iespējams arī novērtēt savu uzņēmumu pēc konkrētu valstu kvalitātes kritērijiem, lai labāk izprastu, ko sagaida, piemēram, Vācijas tūristi. Līdz ar to uzņēmējiem būs lielāka motivācija pašizglītībai un piedāvājuma kvalitātes paaugstināšanai. Kvalitātes pamatkritēriji būs apstiprināti Eiropas lauku tūrisma organizāciju federācijā „Eurogites”, tādēļ tūristi no citām valstīm drošāk uzticēsies Latvijas piedāvājumam. Šo pašu sistēmu izmantos arī kvalitātes inspektori, tādēļ uzņēmēji varēs sagatavoties inspekcijām un labāk izprast inspektoru prasības. Kvalitātes inspektori Inspektoru apmācībai tiks izstrādāta rokasgrāmata un Internetā lietojams apmācības modulis – virtuāls lauku tūrisma objekts inspekcijas darba apgūšanai. Inspekcijas kritēriju sistēma palīdzēs objektīvi vērtēt uzņēmumus un, ievadot datus, automātiski noteiks piešķiramo kvalitātes kategoriju. Lauku tūrisma organizācijas izmantojot šo sistēmu, iegūs statistiku par piedāvājumu, uz kā balstoties, varēs labāk plānot, sniegt konsultācijas un nepieciešamo apmācību lauku uzņēmējiem, sagatavot kvalitātes inspektorus, sekot piedāvājuma attīstības tendencēm. Apmācības un izglītības iestādes, kas piedāvā ar lauku tūrismu saistītas mācību programmas un kursus pieaugušo izglītībai, varēs šī projekta rezultātus integrēt savās programmās, saņems iespēju izmantot aktuālu nozares informāciju un sagatavot mācību iestāžu audzēkņus un kursu apmeklētājus veiksmīgai praktiskai uzņēmējdarbībai. Informācija par projekta gaitu Sabiedrība tiks iepazīstināta ar projektu starptautiskā konferencē „Ilgtspējīgais tūrisms laukos – problēmas un risinājumi”, kas notiks 2003. gada 24. janvārī Rīgā, Kongresu namā. Turpmāk projekta gaitai varēs sekot arī internetā: www.celotajs.lv Avots: Asociācija ”Lauku ceļotājs”

Zemkopības ministrija (ZM) ir iegādājusies tehnikas komplektu lauku konsultantu darba kvalitatīvākai un efektīvākai nodrošināšanai. Tos saņems lauku konsultanti, kuri Latvijas lauku konsultatīvā un informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros darbojas 510 Latvijas pagastos. Darba komplektā ietilpst jauns portatīvais dators un printeris.

Pirmo darba komplektu zemkopības ministrs Mārtiņš Roze piektdien, 7. septembrī plkst. 12:00 Jaunbērzes pagasta kultūras namā pasniegs Dobeles rajona Jaunbērzes pagasta konsultantei Gunai Ābelei. Uz svinīgo pasākumu aicināti arī Latvijas masu mediju pārstāvji. Nokļūšanai no Rīgas uz Jaunbērzi un atpakaļ tiks organizēts transports. Interesentus aicinām pieteikties pa tālruni 702 7010 līdz 6.septembrim, pulksten 13.00. Uz tikšanos ar zemkopības ministru Jaunbērzē aicināti arī vietējie lauksaimnieki.

"Pateicoties tam, ka tagad lauku konsultantu rīcībā būs kvalitatīva aparatūra, viņi savu darbu varēs veikt vēl efektīvāk. Personālais dators katram lauku konsultantam nodrošinās ātrāku un ērtāku nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, operatīvāku aktuālās informācijas saņemšanu un izplatīšanu, kā arī viedokļu apmaiņu svarīgos nozares jautājumos. Šo ieceri mēs ministrijā lolojām ilgi, beidzot ir izdevies to īstenot," stāsta zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Valdības sēdē akceptēja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka kārtību, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai»». Grozījumi noteikumos paredz noteikt lauksaimniecības atbalsta maksājumu priekšreģistrāciju un lauku bloku apsaimniekotāju noteikšanu un precizēšanu, lauku bloku robežu un platības precizēšanu lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā, kā arī nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai.Lauku bloku apsaimniekotāju noteikšana nozīmē Lauku reģistrā uzskaitīto lauku bloku piesaiste konkrētam īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kurš šo bloku apsaimnieko.Tā kā lauku reģistra veidošanā par pamatu ir izmantotas ortofoto kartes, kas Latvijā ir veidotas uz vecu aerofoto bāzes, tad nepieciešams šo informāciju precizēt, jo Eiropas Savienības prasības paredz, ka ortofoto nedrīkst būt vecāks par 5 gadiem. Tādēļ, pamatojoties uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka vai tiesisko valdītāja sniegto informāciju, Lauku atbalsta dienests veiks pārbaudes uz lauka, lai pārliecinātos par faktiskajām izmaiņām dabā un konstatējot izmaiņas, tās precizēs lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā. Papildus noteikumi nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats atbalsta maksājumu apjoma noteikšanai. Šādi grozījumu redakcija ir nepieciešama, jo lauku reģistrā ir iekļauta jauna veida informācija, un pamatojoties uz šo informāciju Lauku atbalsta dienests drukās kartes, kurās ir attēloti lauku bloki un kādas līdz šim nav drukātas. Šīs kartes un lauku reģistrā esošā informācija būs pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.540 «Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai»». Grozījumi noteikumos paredz: lauksaimniecības atbalsta maksājumu priekšreģistrāciju un lauku bloku apsaimniekotāju noteikšanu un precizēšanu; lauku bloku robežu un platības precizēšanu lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā; nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai. Lauku bloku apsaimniekotāju noteikšana nozīmē Lauku reģistrā uzskaitīto lauku bloku piesaiste konkrētam īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kurš šo bloku apsaimnieko. Tā kā lauku reģistra viedošanā par pamatu ir izmantotas ortofoto kartes, kas Latvijā ir veidotas uz vecu aerofoto bāzes, tad nepieiciešams šo informāciju precizēt, jo Eiropas Savienības prasības paredz, ka ortofoto nedrīkst būt vecāks par 5 gadiem. Tādēļ, pamatojoties uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka vai tiesisko valdītāja sniegto informāciju, Lauku atbalsta dienests veiks pārbaudes uz lauka, lai pārliecinātos par faktiskajām izmaiņām dabā un konstatējot izmaiņas, tās precizēs lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā.Papildus noteikumi nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats atbalsta maksājumu apjoma noteikšanai. Šādi grozījumu redakcija ir nepieiciešama, jo lauku reģistrā ir iekļauta jauna veida informācija, un pamatojoties uz šo informāciju Lauku atbalsta dienests drukās kartes, kurās ir attēloti lauku bloki un kādas līdz šim nav drukātas. Šīs kartes un lauku reģistrā esošā informācija būs pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Laika posmā no 2003. gada līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits Latvijā samazinājies par 34,4%, kas ir trešais straujākais kritums Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Lauku saimniecību skaits samazinājies visās ES valstīs, izņemot Maltu (+17,4%) un Zviedriju (+4,4%).

Lielāks lauku saimniecību skaita samazinājums septiņu gadu periodā novērots Igaunijā (-46,6%) un Bulgārijā (-44,2%). Lietuvā lauku saimniecību skaits laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam samazinājies par 26,5%. Kopumā ES lauku saimniecību skaits septiņos gados samazinājies par 20%.

Pērn Latvijā kopumā bija 83 tūkstoši lauku saimniecību, kas veidoja 0,7% no visa ES lauku saimniecību skaita (12 miljoni) 2010. gadā.

Savukārt lauksaimniecībā izmantoto zemju platība minētajā laika posmā Latvijā pieaugusi par 19,9%, kas ir otrs augstākais rādītājs aplūkoto valstu vidū. Augstāks pieaugums bijis tikai Bulgārijā (+24,7%). Lietuvā un Igaunijā lauksaimniecībā izmantoto zemju platība augusi attiecīgi par 10,1% un 18%.

Pēdējo 3 gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauku saimniecības Latvijā kļūst lielākas – 2016. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9 % vairāk nekā 2010. gadā. Arī kopējā lauksaimniecības kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi no 12,5 ha 2010. gadā līdz 14,0 ha 2013. gadā un 17,4 ha 2016. gadā. Kopumā kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā 2016. gadā bija par 24,3 % lielāka nekā 2013. gadā un par 39,2 % lielāka nekā 2010. gadā.

Salīdzinot iepriekšējo struktūras apsekojumu rezultātus, vērojama tendence, ka graudu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2016. gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 30,4 ha graudaugu jeb par 23,1 % vairāk nekā 2013. gadā un par 51,7 % vairāk nekā 2010. gadā. Turpretim, tehnisko kultūru audzētāju saimniecībās šīs grupas kultūraugu sējuma platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 ha 2010. gadā un 55,4 ha 2013. gadā līdz 51,1 ha 2016. gadā. 2016. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, tehnisko kultūru sējumu platības vidēji vienā saimniecībā samazinājušās par 7,7 %.

Būs konference «Lauku tūrisma perspektīvas ES kontekstā» Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs 23. janvārī Rīgas Kongresu nama Jaunajā zālē rīko gadskārtējo lauku tūrisma konferenci. Tās nosaukums šogad — «Lauku tūrisma perspektīvas Eiropas Savienības kontekstā». Konferences līdzfinansētājs ir ES Phare programma. Konferenci atklās Ekonomikas ministrs J.Lujāns. Pārskatu par lauku tūrisma attīstību Latvijā 2003. gadā sniegs asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele . Konferences laikā dažādu ministriju pārstāvji stāstīs par ES strukturālo fondu izmantošanas iespējām lauku tūrismā. Precīza konferences programma atrodama internetā http://www.celotajs.lv/Konference_2004.htm. Konferences noslēgumā notiks ikgadējie Latvijas lauku tūrisma svētki, kuru laikā vides ministrs R. Vējonis pasniegs 17 lauku tūrisma mītnēm vides kvalitātes zīmi Zaļais sertifikāts. Tiks prezentēts arī jaunais Lauku ceļotāja katalogs Atpūta laukos 2004 un godināti 2003. gada labākie lauku tūrisma mītņu saimnieki. Avots: Asociācija Lauku ceļotājs

Pašvaldību rīcība, dibinot savus uzņēmumus un iesaistoties tūrisma pakalpojumu biznesā, nereti apdraud vietējo uzņēmējdarbību reģionos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.

Kā norādīja Ziemele, nereti pastāv viedoklis, ka, ja valsts vai pašvaldība ko dara uzņēmējdarbības jomā, tad tas ir labi. Taču tas ne vienmēr ir labi, uzsvēra lauku tūrisma asociācijas vadītāja sakot, ka ir jomas, kurās pašvaldībām nevajagot «bāzties iekšā», bet tās jāatstāj uzņēmēju un brīvā tirgus ziņā.

Kā uzsvēra Ziemele, valstij un pašvaldībām nevajadzētu dibināt viesnīcas, nodarboties ar ēdināšanas pakalpojumiem, velosipēdu nomu un citām lietām, ar kurām labi tiktu galā uzņēmēji. Pretējā gadījumā cilvēki vairs neredz perspektīvu laukos nodarboties ar uzņēmējdarbību un pamet reģionus.

Lauku ceļotājs jau pērn decembrī aktualizēja, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija. Pēc Ziemeles teiktā, situācija pusgada laikā nav uzlabojusies.

Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem no 83,4 tūkstošiem 2010.gadā līdz 80,1 tūkstotim 2013.gadā jeb par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

2013.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 36,9 ha jeb par 2,4 ha vairāk nekā 2010.gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 21,8 ha jeb par 0,3 ha vairāk nekā 2010.gadā. Palielinājās arī aramzeme un kopējā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauku saimniecībā turpina pieaugt. 2013.gada 1.jūlijā vidēji vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā bija 14 liellopi, no tiem 7 slaucamās govis, kā arī 29 cūkas, 25 aitas un 6 kazas. Salīdzinoši 2010.gadā vienā saimniecībā audzēja 11 liellopus, no tiem 6 slaucamās govis, un 21 cūku, 22 aitas un 6 kazas.

Alūksnes novada dome apņēmusies līdz nākamajai ziemas sezonai atrast līdzekļus, lai par pašvaldības naudu no sniega attīrītu arī privātos ceļus uz iedzīvotāju mājām. Šobrīd par nodokļu maksātāju naudu tas netiek darīts, vēsta aluksniesiem.lv.

«Ar pagastu pārvalžu vadītājiem ir diskutēts, ka iedzīvotājiem nepieciešams nokļūt pagasta centrā, saņemt pakalpojumus dzīvesvietā vai citu. Lielai daļai iedzīvotāju līdz mājām iztīrīts ceļš ir vienīgā palīdzība, kas nepieciešama no pašvaldības. Tādēļ, attīstot diskusiju par šo tēmu, izskanēja priekšlikums to darīt katru otro reizi, kad tīra pagasta ceļus. Šobrīd pagasta ceļi ziemā no sniega tiek attīrīti vidēji 8-10 reizes, tad uz privātmājām tīrītu 4-5 reizes pa ziemu,» pašvaldības teritoriālās komitejas aprīļa sēdē skaidrojis komitejas vadītājs Jānis Nīkrencis.

Alsviķu, Zeltiņu un Ilzenes pagastu pārvalžu vadītājs Juris Griščenko rosinājis visus ceļus tīrīt, ņemot vērā laika apstākļus un pēc nepieciešamības. Viņš arī vērsis uzmanību – ja novada dome sāks to darīt, tad tas jāturpina gadu no gada, pretējā gadījumā tā būšot iedzīvotāju kaitināšana.

Lai uzzinātu, kādas prasības lauku tūrisma uzņēmējus sagaida pēc Latvijas iestāšanās ES, lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" aicina piedalīties seminārā "Vienota kvalitāte lauku tūrismā Eiropā", kas notiks 16.maijā Bavārijas pilsētā Minhenē. Daudzi lauku tūrisma uzņēmēji ir nobažījušies par to, vai netiks piemērotas neizpildāmi augstas kvalitātes prasības un vai Latvijas piedāvājums būs konkurētspējīgs salīdzinājumā ar citu valstu. Seminārā tiksies lauku tūrisma organizāciju pārstāvji no Vācijas, Francijas, Spānijas, Anglijas, Latvijas, Igaunijas, Rumānijas un citām valstīm, lai dalītos pieredzē un apspriestu vienotu Eiropas lauku tūrisma kvalitātes koncepciju. Viena no semināra galvenajām tēmām ir Eiropas lauku tūrisma kvalitātes pieredzes pārņemšana jaunajās ES dalībvalstīs. Semināra organizēšanā piedalās arī asociācija "Lauku ceļotājs" un aicina visus, kas Latvijā ir saistīti ar lauku tūrisma attīstību, - uzņēmējus, organizācijas, izglītības iestādes, pašvaldības u.c. - izmantot iespēju apmeklēt šo semināru, uzzināt, kādas prasības sagaida ES, un piedalīties to apspriešanā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai seminārā ir 1.aprīlis. Sīkāka informācija: Lauku ceļotājs

Latvijas lauku tūrismā joprojām lielākā problēma ir darbinieku trūkums, teica biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

«Darbinieku trūkums mums aizvien ir lielākā problēma lauku tūrismā, un šī problēma šobrīd daudzās vietās tiek risināta, piesaistot cilvēkus no Baltkrievijas, Krievijas. Tā mums ir sāpe, ka cilvēkus nevar noturēt. Protams, to visu iespaido arī sezonalitāte,» teica Ziemele.

Viņa atzina, ka dažkārt vietējie klienti ir neapmierināti ar to, ka Latvijas lauku tūrisma mītnēs tiek nodarbināti ārvalstnieki, kuri nepārzina latviešu valodu. Taču tas drīz vien būs vienīgais iespējamais risinājums, ņemot vērā lielo no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaitu, kura dēļ Latvijas laukos trūkst darbinieku.

Ziemele arī atzīmēja, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem īpaši trūkst pavāru. «Laukos milzīga problēma ir ar pavāriem, ar šefpavāriem. Labām kafejnīcām ir problēmas noturēt labus apkalpotājus, un tad, protams, mēs dabūjam sūdzības no tūristiem, kas brauc uz piejūras pilsētām ieturēt pusdienas vai vakariņas un ilgi gaida ēdienu. Kapacitāte ir ārkārtīgi vāja - sestdienas, svētdienas tūrisma pieplūdumu nevar pārgremot,» teica Ziemele, piebilstot, ka ne vienmēr uzņēmējs spēj optimizēt izdevumus, vienkāršot ēdienkarti vai padarīt ātrāku apkalpošanu.