Transports un loģistika

Attīstīs transporta koridoru starp Melno jūru un Baltijas jūru

Vēsma Lēvalde, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Lai popularizētu konteinervilciena ZUBR maršrutu un sadarbotos vēl vairākās jomās, Ventspils brīvostas pārvalde ir vienojusies slēgt sadarbības līgumu ar Ukrainas valsts uzņēmumu Odesas jūras tirdzniecības osta.

Līguma parakstīšana plānota Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes ietvaros, Ukrainas-Latvijas biznesa forumā. Valsts prezidenta oficiālā vizīte Ukrainā norisinās šodien un rīt, 14.un 15.martā.

Latvijas delegācijas sastāvā ir arī 49 Latvijas uzņēmēji, tai skaitā Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Drunka un Mārketinga un attīstības nodaļas projektu vadītājs Mārcis Nēliuss. Viens no vizītes konkrētajiem mērķiem ir īpaši akcentēt konteinervilciena ZUBR projekta perspektīvu, kurā Latvija saredz iespēju attīstīt transporta koridoru starp Baltijas un Melno jūru, tādējādi nodrošinot kravu plūsmu starp diviem ekonomiski aktīviem reģioniem. Perspektīvā Latvija saskata iespējas šajā projektā piesaistīt arī citas valstis, piemēram, Turciju un Skandināvijas valstis.

Ventspils brīvostas pārvalde sadarbības līgumu ar Odesas tirdzniecības ostu parakstīs 15.martā Odesā. Ostas plāno sadarboties kravu apgrozījumu veicināšanā, tai skaitā informācijas apmaiņā par kravu veidiem un apjomiem, savstarpējā loģistikas attīstībā, īpaši konteineru vilciena ZUBR maršruta popularizēšanā, kravu pārvadājumu piesaistē, aktīvi rekomendējot loģistikas un kuģošanas kompānijām izmantot otras puses ostu konteineru un citu kravu pārvadājumiem, informācijas un pieredzes apmaiņā saistībā ar ostu izbūvi un attīstību, moderno tehnoloģiju un aprīkojuma izmantošanu, kā arī rūpniecības attīstības veicināšanā.

Odesas osta ir viena no lielākajām Melnās un Azovas jūru ostām, atrodas Melnās jūras Ziemeļrietumu daļā, jau kopš sendienām bijusi nozīmīgs punkts Austrumu – Rietumu tirdzniecības ceļā. Odesas osta pēc kravu apgrozījuma ir lielākā osta Ukrainā un lielākā pasažieru pārvadājumu osta Melnajā jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ar melnā zelta ieguves izpēti pašlaik Latvijā reāli nodarbojas viens uzņēmums – SIA Baltic Oil Management.

Naftas lauku izpētē un melnā zelta ieguvē šīs jomas pionieri ir iestiguši normatīvu muklājā, tomēr izmaiņas tiek solītas

Tādu ainu rāda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde.

Ar melnā zelta ieguves izpēti pašlaik Latvijā reāli nodarbojas viens uzņēmums – SIA Baltic Oil Management, tomēr tas nav pirmais, kurš mēģinājis šajā jomā darboties. DB jau iepriekš vēstīja, ka pirmo naftas ieguves un izpētes licenci Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā 2004. gadā saņēma naftas kompānija Odin Energi. Pirmā interesi par naftas izpēti jūrā izrādīja ASV kompānija Amoco, ar kuras meitasuzņēmumu Amoco Latvia Petroleum Company arī 1996. gadā tika noslēgts līgums, kurš būtu stājies spēkā pēc tam, kad parakstītu vienošanos par Latvijas un Lietuvas jūras robežu. Taču pēc apvienošanās ar kompāniju British Petroleum (BP) Amoco atteicās no darbības Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Indonēzijā atrasta avarējušās Lion Air lidmašīnas pilotu sarunu ieraksta ierīce

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV jūras spēku ūdenslīdēji atraduši oktobrī Javas jūrā iekritušās aviokompānijas «Lion Air» otru «melno kasti»- pilotu sarunu ieraksta ierīci, pirmdien paziņoja amatpersona.

Izmeklētāji cer ar pilotu sarunu ierakstu palīdzību gūt lielāku skaidrību par katastrofu, kurā gāja bojā 189 cilvēki.

Ūdenslīdēji atraduši arī vairāku katastrofas upuru mirstīgās atliekas, žurnālistiem teica Indonēzijas jūrlietu ministra vietnieks Ridvans Džamaludins.

Pilotu sarunu ieraksta ierīce atrasta jūras gultnes gruntī astoņu metru dziļumā, pavēstīja jūras spēku pārstāvis. Vietā, kur jūrā iekrita lidmašīna, ūdens ir 30 metrus dziļš.

«Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem 29.oktobrī bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē. Visi lidmašīnā esošie cilvēki avārijā gāja bojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izmeklēšanas ziņojums: Latvijas bankām ir būtiska loma ieroču tirdzniecībā un naudas atmazgāšanā

LETA, 20.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankām ir būtiska loma Krievijas un Ukrainas ieroču tirdzniecības darījumu finanšu apkalpošanā un līdzdalībā naudas atmazgāšanā, secināts Vašingtonā bāzētas militāro un drošības analītiķu nevalstiskās organizācijas C4ADS izmeklēšanas ziņojumā.

Pētījuma autori veikuši desmit mēnešus ilgu izmeklēšanu par Ukrainas un Krievijas valsts ražotāju ieroču darījumiem, analizējot datubāzēs pieejamos kuģu kravu un transportēšanas dokumentus par pēdējiem 12 gadiem.

Ziņojumā Odesas tīkls pētītas Ukrainā, pārsvarā Odesā, bāzētas personas un transporta uzņēmumi, kas nodarbojas ar Krievijas un Ukrainas valsts uzņēmumu ražoto ieroču pārvadājumiem. Pierādījumi liecina, ka daļa no šīm kompānijām piegādā ieročus arī vairākiem represīviem režīmiem, pārkāpjot starptautiskos embargo.

«Galvenie loģistikas apakšuzņēmumi Krievijas un Ukrainas ieroču eksportam ir kuģniecības, kuru galvenie biroji atrodas Odesā, savukārt finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas dažkārt tiek izmantoti peļņas «attīrīšanai», atrodas Latvijā,» teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Klaipēdā pēc 3,5 gadu ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs

Natālija Poriete, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.

Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.

Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija aicina savus pilsoņus pamest Ukrainas austrumu reģionus

Dienas Bizness, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina atrodas tikai dažus soļus no militāras konfrontācijas, paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), aicinot Vācijas pilsoņus pamest Ukrainas austrumu reģionus - Doņecku un Luhansku.

Šāds aicinājums no Vācijas amatpersonas izskanēja pēc tam, kad Ukrainas vis vairāk apdzīvotā reģiona - Doņeckas - lidostā uz nenoteiktu laiku tika atcelti visi starptautiskie reisi, vēsta Telegraph.

Informācija uz tablo Sergeja Prokofjeva lidostā otrdien, 7. maijā, rādīja vairākus atceltus reisus, tostarp uz Maskavu, Minheni un Stambulu. Vienīgais reiss no lidostas Doņeckā noticis uz Kijevu.

Ukrainas varasiestādes neatklāj, kādu iemeslu dēļ pieņemts lēmums pārtraukt gaisa satiksmi Doņeckas reģionā. Telegraph raksta, ka viens no iemesliem šādai rīcībai, iespējams, ir nepieciešamība atbrīvot gaisa telpu Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām šajā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas uzņēmēji cer dibināt kontaktus Odesā un Kijevā

Gunta Kursiša, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji dosies uz Kijevu un Odesu, lai uzņēmēju delegācijas sastāvā piedalītos Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizītē uz Ukrainas Republiku.

Vizīte Ukrainā notiks 14. un 15. martā, un tajā piedalīsies 50 uzņēmēji no pārtikas pārstrādes, transporta un loģistikas, IT un komunikāciju tehnoloģiju, izglītības, mašīnbūves un metālapstrādes, farmācijas un kosmētikas, kokapstrādes, biznesa konsultāciju, finanšu un tieslietu nozaru kompānijām.

14. martā Kijevā notiks biznesa forums un Latvijas un Ukrainas uzņēmēju kontaktbirža, individuālas un nozaru biznesa tikšanās ar Ukrainas uzņēmējiem kā arī uzņēmumu, valsts institūciju un tirdzniecības veicināšanas organizāciju apmeklējumi. 15. martā vizīte turpināsies Odesā, kur plānota apaļā galda biznesa tikšanās pa nozarēm, uzņēmumu apmeklējumi un jaunu kontaktu dibināšana ar Odesas uzņēmējiem, kā arī individuālās tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu piesaistei no/uz Baltkrieviju nepieciešama pievilcīgāka konteinervilciena «Zubr» cena.

To Dienas Biznesam norāda Baltkrievijas transporta nedēļu Minskā apmeklējušie Latvijas komersanti, atsaucoties arī uz Baltkrievijas komersantu teikto. Izstādē «Transports un loģistika» Latviju pārstāvēja vairāk nekā 30 dalībnieku. Atsevišķi Latvijas uzņēmumu pārstāvji uzteica Satiksmes ministrijas organizētos pasākumus, uzsverot, ka šoreiz bijusi iespēja ne vien piedalīties izstādē, bet arī auglīgās apaļā galda sarunās ar Baltkrievijas uzņēmējiem.

Diskusijas bija ne tikai par tradicionālo kravu, piemēram, naftas produktu pārvadājumiem, bet arī par Latvijas tranzīta koridora uzņēmumu plašāku sadarbību ar dažādiem baltkrievu ražotājiem, norāda satiksmes ministra ārštata padomnieks Kaspars Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gadu miju plānots sagaidīt nevis mājās pie kamīna, bet saviesīgā pasākumā, DB ierosmei piedāvā nelielu izlasi

Domās ar Klūniju vai Mulenrūžā

Saules akmenī ar skatu uz Daugavu, no kura pavērsies arī ekskluzīvs skats uz svētku uguņošanu, sapulcēsies Martini ballītes piekritēji. Džordžu Klūniju gan nesatiksiet, bet par 250 eiro no vienas personas izklaides programma tiek solīta vērienīga. Par svētku vakariņām parūpēsies restorāns Hot’e. Pasākuma dress code – vakartērps.

Viesnīca Baltic Beach Hotel zālē Jūra-Jūrmala jauno gadu mudina sagaidīt improvizētā Latīņu kvartālā. Cilvēkam par šo pastaigu būs jāšķiras no 160 eiro.

Savukārt viesnīcas restorānā Caviar Club romantiskas mūzikas skaņas aizvedīšot pārsteigumiem bagātā pastaigā pa naksnīgo Parīzi. Nakts ugunis, valdzinošas kabarē dejotājas… Svinīgā uguņošana jūras krastā. Franču virtuves gardumi. Šī izvēle izmaksās 330 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union godina labākos piena piegādātājus

Dienas Bizness, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā jaunu elektrovilcienu iepirkumā iestājies kapa klusums un modernizēto dīzeļvilcienu nodošana ekspluatācijā aizvien kavējas, Gruzijas dzelzceļš (GDz) piedāvā saviem klientiem patīkamus jaunumus. No vasaras‒rudens sezonas pasažieri varēs ceļot divstāvīgajos Stadler Kiss vilcienos.

Analogi modeļi šodien ir atrodami attīstītajās Eiropas valstīs, savā paziņojumā norāda GDz. Četri jaunie Šveices kompānijas Stadler Bussang AG elektrovilcieni kursēs maršrutā Tbilisi‒Melnā jūra, pieturot tikai kūrortos Batumi, Kobuleti un Ureki. GDz lēš, ka komfortablie vilcieni veicinās tūrisma attīstību. Darījuma vērtība ir 39,6 milj. eiro, norāda Railwaygazette.com

Vilcieni tiks piegādāti laika periodā no jūnija līdz septembrim, vēsta Railjournal.com. Dzelzceļa jautājumiem veltītais portāls skaidro, ka sākotnēji šos vilcienus bija pasūtījis Krievijas dzelzceļa operators Aeroexpress pārvadājumu veikšanai starp Maskavas centru un lidostām. Proti, 2013. gadā šī kompānija pasūtīja 16 četrvagonu un deviņus sešvagonu vilcienus ar iespēju iegādāties vēl 60 vienības. Taču rubļa vērtības krituma dēļ Aeroexpress šā gada februārī vienojās par izmaiņām līgumā, paliekot tikai pie 11 vilcienu pirkuma. Savukārt Azerbaidžānas dzelzceļš pērn piekrita iegādāties piecus no sākotnēji Aeroexpress domātajiem vilcieniem, no kuriem četri jau piegādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Saistībā ar katastrofu Indonēzijā Boeing brīdina par iespējamu sensora problēmu lidmašīnās 737 MAX 8

LETA, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV lidmašīnu ražotājs «Boeing» saistībā ar pagājušajā nedēļā notikušo pasažieru aviolainera katastrofu Indonēzijā, kurā gāja bojā 189 cilvēki. brīdinājis par iespējamu problēmu ar vienu no sensoriem lidmašīnās «Boeing 737 MAX 8».

«Boeing» paziņojumā norādīts, ka brīdinājums saistīts ar 29.oktobrī notikušās katastrofas izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem. Indonēzijas aviācijas amatpersonas secinājušas, ka viens no sensoriem, kas nodrošina informāciju par gaisa plūsmu gar spārniem, varētu būt sniedzis nepareizus datus, automātiski izraisot lidmašīnas pikēšanu.

«Boeing» izplatītajā brīdinājumā ietverti ieteikumi pilotiem, kā rīkoties šādā situācijā.

Jau ziņots, ka 29.oktobrī zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lion Air aviokatastrofā bojāgājušā pasažiera ģimene tiesā iesūdzējusi kompāniju Boeing, raksta BBC.

Prasība tiesā iesniegta saistībā ar to, ka Boeing nav informējusi pilotus un aviokompāniju par defektu saistībā ar lidmašīnas 737 Max sensoru, kas varēja izraisīt lidmašīnas pikēšanu. Aviokompānija gan aizvien apgalvo, ka ir pārliecināta par 737 Max drošību.

Jau ziņots, ka 29.oktobrī zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē.

Ir atrasta viena no lidmašīnas «melnajām kastēm», kurā ierakstīti lidojuma dati, taču joprojām tiek meklēta otra «melnā kaste» ar pilotu sarunu ierakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indonēzijas akvalangisti atraduši pagājušajā mēnesī avarējušās lidsabiedrības AirAsia lidmašīnas abas «melnās kastes» un vienu no tām jau izcēluši no Javas jūras dzīlēm, pirmdien pavēstīja amatpersonas.

Viena «melnā kaste» no jūras dzīlēm izcelta pirmdien rīta pusē, apliecināja Nacionālās meklēšanas un glābšanas aģentūras vadītājs Bambangs Sulistjo.

«Mums ir izdevies izcelt daļu «melnās kastes», ko mēs saucam par lidojuma datu reģistrācijas iekārtu,» žurnālistiem Džakartā sacīja amatpersona.

Iekārta atrasta zem avarējušās lidmašīnas spārna, viņš piebilda.

Atrasta ar lidotāju kabīnes balss ieraksta iekārta. Tā atradusies zem lidmašīnas atlūzām, sacīja meklēšanas operācijas vadītājs Surjadi Suprijadi.

Šajās iekārtās atrodamie dati izmeklētājiem palīdzēs rekonstruēt notikumu gaitu pirms lidmašīnas avārijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš Ukrainā – jauni izaicinājumi arī lauksaimniekiem

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un naftas produktu kravu apjomu nākotne arvien neskaidra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas ostās un dzelzceļā vēl tikai apkopo oktobra kravu apjomu rādītājus, atsevišķu termināļu un citu nozares spēlētāju Dienas Biznesam teiktais liecina, ka līdz ar rudeni septembra rādītāju izskatā atnākušais pesimisms nekur nav izplēnējis. Tam pamatā tiek minēti jau iepriekš piesauktie faktori – zemās ogļu cenas, Krievijas stratēģijas īstenošana savas izcelsmes kravu nosūtīšanai pēc iespējas vairāk izmantot savas ostas, neskaidrība par to, kurš būs nākamais VAS Latvijas dzelzceļš vadītājs (ar pienākumu izpildītājiem kaimiņvalstī nopietnus jautājumus, piemēram, nākamā gada sadarbības plānus, neizlemjot), taču klāt nākuši arī citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas atkrastes vēja jaudu potenciāls ļauj veidot nozīmīgu enerģijas eksporta nozari

LETA, 03.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir vairāk nekā 14 gigavati (GW), kas ļauj veidot nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, intervijā teica Lietuvas "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Maikštēns.

Viņš stāstīja, ka pirmā atkrastes vēja parku izsole, kur "Ignitis Group" piedalīsies, būs Lietuvā. Maikštēns skaidroja, ka Lietuvas atkrastes vēja jaudas potenciāls ir līdz 4,5 GW, kas ir ļoti liels apjoms, taču Latvijas potenciālās jautas ir trīs reizes lielākas - vairāk nekā 14 GW.

"Tas ir milzīgs potenciāls, ko izzināt un reāli izmantot, lai Latvijā veidotu nozīmīgu enerģijas eksporta nozari, ņemot vērā to, ka iekšējais patēriņš Latvijā ir 10, pat 12 reizes mazāks par tām jaudām, ko no dabas var iegūt un saražot," teica "Ignitis Group" valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka tādējādi "var teikt, ka norvēģiem ir melnā nafta, bet latviešiem var būt zaļā nafta, ja šo nozari attīsta gan Baltijas jūrā, gan iekšzemē".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Megainvestīciju plāns – solis pareizā virzienā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniecew, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir iespēja no Eiropas 315 mljrd. eiro vērtā investīciju atdzīvināšanas plāna saņemt vairāk naudas, nekā tajā ieguldīt, taču ir jāizpilda mājasdarbi

Ar 315 mljrd. eiro Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers grib sākt īstenot savas vēlēšanu kampaņas galveno solījumu un atdzīvināt Eiropas ekonomikas konjunktūru. Tā kā Eiropai brīvu finanšu līdzekļu nav, tad no veca taps jauns – esošie naudas maciņi tiks pārsaukti par fondu, kuru pārraudzīs Eiropas Investīciju banka (EIB). Fondā būs 21 mljrd. eiro, no kuriem 16 mlrjd. tiks pārvirzīti no jau esošajiem ES līdzekļiem, bet 5 mljrd. – no EIB. No šīs naudas līdzekļiem plānots finansēt infrastruktūras objektus, platjoslas interneta tīklus, enerģētikas un transporta attīstību, kā arī izglītības, pētniecības un inovāciju projektus. Tā kā 21 mljrd. eiro visas Eiropas mērogā šiem mērķiem tāds piliens jūrā vien ir, tad paredzēts, ka šī nauda kalpos vien iespējamo zaudējumu absorbcijai. Tādējādi privātais sektors jutīšoties drošāks un kopumā jaunos projektos pats investēšot minētos 315 mljrd. eiro, lēš Ž. K. Junkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei bez pandēmijas nācies dzīvot arī piegāžu krīzes apstākļos. Ir grūtības dažādas lietas no to ražošanas centriem pamatā Āzijā nosacīti lēti un ātri pārvietot līdz to patēriņa vietām.

Šāda situācija arī bijusi viena no visā pasaulē inflācijas pieaugumu balstošajām kolonnām. Politikas noteicēji, šķiet, lielas cerības likuši uz to, ka piegāžu saspīlējums pasaulē risināsies.

Tādējādi arī, piemēram, patēriņa cenu tālākam skrējienam bieži tiek piedēvēts pārejošs raksturs. Tiesa gan, šādā uzstādījumā parādās arvien lielāki robi. Piegāžu krīze jau tagad turpinājusies krietni ilgāk nekā tika lēsts pirms tam, un turklāt tā var potenciāli ievilkties arī visu nākamo gadu. Līdz ar to – šajā ziņā uz kādu cenu atslābu cerēt var būt veltīgi. Tam var būt jūtamāka negatīva ietekme arī uz ekonomisko aktivitāti.

Sastrēgumi pieaug

Šonedēļ, piemēram, kuģniecības nozares milža A.P. Moeller-Maersk vadība, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu, klāstīja, ka vēl neredz beigas pasaules piegāžu krīzei. Moeller-Maersk Finacial Times norādīja, ka konteineru kuģu sastrēgums, piemēram, Losandželosas un citās ostās kļūst pat tikai lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank palielinājusi pašu kapitālu par 11,5 miljoniem latu

Žanete Hāka, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies ABLV Bank kārtējā akciju emisija, kuras laikā tika emitētas 6570 parastās vārda akcijas ar balsstiesībām, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pēc šīs emisijas bankas pamatkapitālu veido 127 170 parastās akcijas ar balsstiesībām un 13,4 tūkstoši personāla akcijas bez balsstiesībām, jaunās emisijas akcijas veido 5,2% no bankas balsstiesīgā pamatkapitāla.

Akciju emisija bija slēgta. Piedāvājums tika izteikts ierobežotam dalībnieku lokam. Kopējais apmaksātais pieteikumu apjoms par 1,2 miljoniem latu pārsniedza piedāvājumu, tāpēc atsevišķi pieteikumi tika apmierināti daļēji. Jaunās emisijas vienas akcijas pārdošanas cena bija 1755 lati, emisijā piedalījās 38 līdzšinējie bankas akcionāri.

Pēc emisijas noslēguma lielāko akcionāru — Oļega Fiļa, Ernesta Berņa un Nikas Bernes tiešas un netiešas līdzdalības procentuālais apmērs bankas kapitālā nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likvidēs ABLV Bank meitassabiedrību Hanzas 14 c

Žanete Hāka, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar to, ka ABLV Bank meitassabiedrība SIA Hanzas 14 c vairs neveic komercdarbību, tika nolemts veikt sabiedrības likvidāciju, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Šobrīd likvidācijas process ir pabeigts un SIA Hanzas 14c ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komecreģistra.

Izmaiņas notikušas arī ABLV grupas uzņēmuma Pillar Holding Company sastāvā. Ievērojot Pillar pārvaldībā esošo nekustamā īpašuma objektu skaita samazināšanos, reorganizētas vairākas sabiedrības – Pillar 2 pievienota Lielezeres Apartment House, SIA (jaunais sabiedrības nosaukums Pillar 2 & 14), Pillar 6, SIA, pievienota Pillar 4 (jaunais sabiedrības nosaukums Pillar 4 & 6), savukārt Pillar 7 pievienota Pine Breeze (jaunais sabiedrības nosaukums Pillar 7 & 8, SIA).

ABLV Bank, AS, ir lielākā neatkarīgā privātā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem — Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 86,23% no bankas balsstiesīgā pamatkapitāla. ABLV grupā ietilpst ABLV Bank, AS; ABLV Bank Luxembourg, S.A.; ABLV Capital Markets, IBAS; ABLV Asset Management, IPAS; Pillar Holding Company, KS; ABLV Consulting Services, AS; ABLV Corporate Services, SIA; New Hanza City, SIA, un citi uzņēmumi. ABLV grupai ir pārstāvniecības Maskavā, Sanktpēterburgā, Jekaterinburgā, Vladivostokā, Kijevā, Odesā, Minskā, Almati, Dušanbē, Baku, Taškentā un Limasolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu Eiropā, un visa atbildība par sekām gulstas uz viņa pleciem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvija joprojām ir drošībā. "Mēs tuvākajā laikā plānojam konsultēties ar sabiedrotajiem par tālākajiem soļiem," informē Pabriks.

Viņš novēl spēku un izturību ukraiņu tautai, kuru ir piemeklējusi šī nelaime.

Kā ziņots, Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls '"Doždj" vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Komentāri

Pievienot komentāru