Pagājušās nedēļas nogalē tika atklāts Polijas garākais autotunelis. Tunelis, kas ir izveidots zem Vislas upes, saniedz 930 metru garumu. Autotuneļa celtniecība, kas tagad ir daļa no tranzītceļa Gdaņska – Krakova, ilga divus gadus un tā izmaksas sasniedza 55 miljonus eiro. Tuneļa drošības nodrošināšanai ir uzstādīta mūsdienīga ugunsdzēšanas signalizācijas sistēma, kas ir pieslēgta pilsētas nekavējošās ugunsdzēšanas dienesta dežūrējošai pultij. Tāpat tunelī ir uzstādīta antena, kas atļauj eksternā situācijā sazināties ar palīdzības dienestiem (policiju, ātro medicīnisko palīdzību, u.c.). Līdz šim Polijas garākais autotunelis sasniedza 889 metrus, turpretī garākā dzelzceļa tuneļa garums bija 764 metri. Kā DB jau rakstīja, tad Ziemeļu tunelis zem Daugavas, kas ir 1.29 km garš izmaksās 209.8 milj. eiro.

„Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma būvdarbi norit raiti un kvalitatīvi, Rīgas dome sadarbībā ar darbu veicēju AS A.C.B. operatīvi risina projekta ieviešanas gaitā iepriekš neparedzētās problēmas, tomēr projekta pabeigšanai un nepieciešamās projekta atskaišu dokumentācijas sagatavošanai līdz jaunā mācību gada sākumam saspringtos termiņos vēl veicams ievērojams darba apjoms,” pēc iepazīšanās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu tā īstenošanas vietā secina īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks.

Savukārt būvdarbu veicēja A/S A.C.B. projektu vadītājs Edmunds Zonbergs projekta apskates laikā norādīja, ka „šobrīd lielākā daļa būvdarbu jau ir paveikti. Tādēļ nav šaubu, ka būvdarbi tiks pabeigti paredzētajos termiņos līdz augusta beigām.”

Pašlaik ir paplašināta Brīvības gatve un pacelts tās līmenis par 2 līdz 3m, pilnībā pabeigta jaunā Juglas iela, izbūvēti divi gājēju tuneļi, 11 atbalsta sienas, izbūvēts jauns luksofora objekts Juglas un Pāles ielu krustojumā, Brīvības gatvē un Juglas ielā izbūvēts jauns lietus kolektors un rekonstruēts sadzīves notekūdeņu kolektors, pārbūvēta sakaru kanalizācija, izbūvēti pilnībā jauni ūdensvada pieslēgumi patērētājiem un jauns ūdensvads pa Juglas ielu, rekonstruēts siltumtrases posms Juglas ielā. Turklāt viss objekts būvdarbu gaitā tiek pielāgots arī cilvēku ar invaliditāti vajadzībām – pārvietošanos ratiņkrēslā neierobežos pakāpieni, ietves tiks īpaši norobežotas no brauktuves daļas, lai arī cilvēki ar redzes invaliditāti no tuvējā Neredzīgo pansionāta varētu ērti šķērsot Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu pārvadu.

Tūkstošiem autobraucēju «iesprūduši» uz Gibraltāra robežas ar Spāniju, pēc tam, kad Madride ieviesa stingrākas robežkontroles, izraisot diplomātisku konfliktu ar Londonu.

Autobraucējiem, kas no Spānijas vēlējušies iekļūt Gibraltārā, karstā saulē nācies gaidīt pat piecas stundas. Ilgs laiks nepieciešams arī, lai iebrauktu Spānijā no Gibraltāra. Ik dienu robežu šķērso aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, lielākoties Spānijas iedzīvotāji, kas strādā Gibraltārā.

Konflikts starp Spāniju un Lielbritāniju uzliesmoja, kad Gibraltārs jūlijā sāka mākslīga rifa izveidi. Madride uzskata, ka mākslīgais rifs atrodas tās teritoriālajos ūdeņos, kā arī nodarīs ievērojamu kaitējumu apkārtējai videi. Lai piespiestu Gibraltāru atteikties no saviem plāniem, Spānija ieviesa stingrākas robežkontroles, tādējādi izsaucot asu Londonas reakciju. Spānija arī apsver robežas šķērsošanas nodevas ieviešanu un gaisa telpas slēgšanu uz Gibraltāru lidojošām lidmašīnām. Tikmēr Lielbritānija draudējusi pret Spāniju uzsākt tiesvedību Eiropas Savienības ietvaros un saasinājumu Gibraltāra jautājumā saista ar Madrides vēlmi iedzīvotāju uzmanību novērst no ekonomiskās krīzes.

Eiropas Komisija šodien iecēla četrus projekta koordinatorus enerģētikas nozarē, lai tie uzraudzītu un sekmētu vairāku prioritāru projektu īstenošanu. Koordinatori būs atbildīgi par augstsprieguma līniju savienojumu starp Franciju un Spāniju, savienojumiem ar jūrā ierīkotām vēja spēkstacijām Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģionā, NABUCCO cauruļvadu gāzes piegādei un savienojumu starp Vācijas, Polijas un Lietuvas elektrotīklu.

"Eiropas koordinatoru iecelšana liecina par ciešu apņemšanos veicināt vērienīgāko prioritāro projektu īstenošanu enerģētikas nozarē un Komisijas centieniem neatstāt bez ievērības vajadzību stiprināt energoapgādes drošību un veidot elektrotīklu starpsavienojumus. Visiem izraudzītajiem koordinatoriem ir plašas politiskas un tehniskas zināšanas, un esmu pārliecināts, ka viņi palīdzēs nodrošināt šo projektu sekmīgu izpildi," sacīja enerģētikas komisārs Piebalgs.

Koordinatoru uzdevums ir sniegt stratēģisku atbalstu, kā arī palīdzēt ar praktiskiem ieteikumiem. Viņu pienākums būs gan novērst šķēršļus un aicināt kopā dažādu valstu ieinteresētās aprindas optimālu risinājumu rašanai, gan novērtēt projektu ietekmi un noteikt piemērotas stratēģijas projektu īstenošanai.

Madride riskē no jauna saasināt eirozonas parādu krīzi, ja Spānijai neizdosies atkārtot Itālijas sekmes ar investoru uzticības atjaunošanu. Bezdarbs valstī sasniedzis rekordlielus apjomus, bet «sliktu kredītu» ietekme uz valsts bankām ir augstākajā līmenī kopš 1994. gada, vēsta Reuters.

Aizvadītajā gadā, kad Itālijas parādzīmju likmes pārsniedza 7%, situāciju normalizēja Eiropas Centrālās bankas (ECB) finanšu injekcijas Eiropas Savienības (ES) banku sistēmā. Šā gada sākumā Spānijas un Itālijas aizņemšanās maksas samazinājās, taču Madride pamatīgi pārsteidza finanšu tirgus, kad pavēstīja, ka pērn tai nav izdevies sasniegt paredzētos budžeta deficīta mērķus un pārskatīja deficīta mērķi šim gadam.

«Situācija ar Spāniju ļoti ātri ir pasliktinājusies. Mēs uz Spāniju skatāmies kā uz nākošo satricinājuma avotu,» aģentūrai Reuters sacīja investīciju kompānijas RWC Partners pārstāvis Pīters Olvraits (Peter Allwright).

Šodien nosūtot 16 dalībvalstīm 26 argumentētus atzinumus, Eiropas Komisija apliecināja savu nodomu turpināt virzīties uz noteikto mērķi — īstenot tiesību aktus enerģētikas iekšējā tirgus jomā. Šis otrais pārkāpumu izmeklēšanas procedūras posms par 2003. gada direktīvu neievērošanu saistībā ar gāzes un elektroenerģijas tirgus atvēršanu attiecas uz šādām valstīm: Vāciju, Austriju, Beļģiju, Čehiju, Igauniju, Spāniju, Franciju, Grieķiju, Īriju, Itāliju, Lietuvu, Latviju, Poliju, Zviedriju, Slovākiju un Apvienoto Karalisti, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Tikai divas valstis — Somija un Austrija — saistībā ar gāzes tirgu ir iesniegušas pietiekamus argumentus, lai pret tām vērstās pārkāpumu izmeklēšanas procedūras tiktu apturētas.

Komisārs enerģētikas jautājumos Andris Piebalgs paziņoja: „Tādu elektroenerģijas un gāzes iekšējo tirgu, kas no 2007. gada 1. jūlija visiem patērētājiem Eiropā nodrošinātu faktisku izvēli attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes piegādēm, varēs izveidot tikai tad, ja visas dalībvalstis direktīvas īstenos pilnībā un līdz galam.”

Pirms pieņemt lēmumu par to, vai sūtīt argumentētos atzinumus, Komisija izskatīja dalībvalstu atbildes uz jautājumiem, kas izvirzīti šā gada aprīlī nosūtītajās brīdinjuma vēstulēs. Galvenās ar tiesību aktu transponēšanu saistīts problēmas ir šādas:

Vairāk nekā 24 kilometrus garais Norvēģijas Lerdāles tunelis kopš tā būvniecības 1990.gados ir garākais autotunelis pasaulē, raksta Business Insider.

Tagad valsts iecerējusi izveidot pasaulē pirmo tuneli kuģiem, kuru ik dienas šķērsotu 70-120 kuģu.

Par tuneli ik pa laikam uzvirmojušas runas jau kopš 1980.gadiem, un Norvēģijas Krasta administrācija kopš tā laika veikusi vairākus pētījumus par to, kā šo ideju varētu realizēt.

Tuneļa projektu menedžeris Terje Andresens norāda, ka administrācija sniegs savus secinājumus Norvēģijas Transporta departamentam šā gada maijā, un projektu pilnībā visdrīzāk būs jāfinansē Norvēģijas parlamentam, kurš piešķīris jau aptuveni 117 miljonus dolāru izpētei.

Ja plāni tiks apstiprināti, tuneļa būvniecība tiks sākta 2019.gadā.

Imantā, Kurzemes prospektā ātrās ēdināšanas restorānu ķēde McDonald's šodien atklāja Latvijā lielāko McDrive restorānu, kurā investēti 1,5 miljoni latu.

Atverot šo restorānu, radītas 40 jaunas darba vietas.

Šis restorāns pēc skaita ir devītais McDonald's restorāns Latvijā, un ar tā atvēršanu uzņēmums turpinot realizēt darbības paplašināšanas plānus Rīgā, Daugavas kreisajā krastā.

Kā norādīja McDonald's rīkotājdirektors Baltijas valstīs Tomašs Navrockis, paredzams, ka «ieguldīto investīciju atdeve būs augsta - Pārdaugava ir perspektīva vieta biznesam, turklāt McDrive ir vienīgais restorāns, kas strādā visu diennakti».

McDonald's pārstāvji stāstīja, ka McDrive restorānu standarts paredz vienu automašīnu apkalpot 60 sekundēs. Šā gada pirmajos desmit mēnešos četrus McDrive restorānus Rīgā apmeklējuši 2,9 miljoni cilvēku un vairāk nekā 520 000 automašīnu.

Žurnāls Forbes ir izveidojis 10 pasaulē lielāko tirdzniecības centru sarakstu. Esi jau kādreiz apmaldījies t/c ALFA? Tad pasaulē lielākajos tirdzniecības centros līdzi labāk ņemt karti.

1. South China Mall

Šis tirdzniecības centrs, kura platība ir 7,1 miljons kvadrātpēdu (660 044 kv.m.), atvērās 2005 gadā - gadu pēc tam, kad atvērās iepriekšējais pasaulē lielākais tirdzniecības centrs Golden Resources Mall. Šis centrs atrodas Ķīnas pilsētā Donguanā.

2. Golden Resources Shopping Mall

Šī t/c platība ir 6 miljoni kvadrātpēdu (557 784 kv.m.). Tas tika atvērts 2004. gadā. Šajā Pekinas t/c atrodas apmēram 1 000 mazumtirdzniecības iestādes.

3. Mall of Asia

Tirdzniecības centra platība ir 4,2 miljoni kvadrātpēdu (390 450 kv.m.) un tas atrodas Filipīnās. Šajā tirdzniecības centrā pircēji var pārvietoties ar nelielu tramvaju. Šis t/c tika atvērts 2006. gadā.

Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem un gleznainajām pludmalēm, Spāniju katru gadu apmeklē miljoniem tūristu. Tagad Spānijas uzņēmēji vēlas veicināt arī iepirkšanās tūrismu, vēsta thelocal.es.

«Spānijai trūkst iepirkšanās galamērķa tēla,» Fitur pasaules tūrisma gadatirgū Madridē atzina Angela Kastāno no aģentūras Turespana, kas veicina Spānijas tēla atpazīstamību.

Pagājušajā gadā Spāniju apmeklējuši 65 miljoni tūristu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas dati. Lai gan tas ir rekordliels skaits, iepirkšanās Spānijā nav tūristu prioritāte.

«Tūrists Spānijas veikalos vidēji iztērē 400 eiro,» informēja Lučiano Očoa no kompānijas Innov Taxfree, kas nodrošina beznodokļu iepirkšanos Eiropas Savienības nerezidentiem.

Iepirkšanās ir kļuvusi par brīvdienu neatņemamu sastāvdaļu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas ziņojums. Šo tendenci veicina tūristu skaita pieaugums no jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnas un Krievijas, bet Spānijas gadījumā – no Latīņamerikas. «Ķīniešu tūrists Spānijas veikalos vidēji atstāj 900 eiro, bet Parīzē – ap 1500 eiro,» norādīja L. Očoa.

Cerot atdzīvināt tūrisma sektoru, Spānija no pirmdienas atvērusi savas robežas visiem pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem no visas pasaules.

"Spānija ir drošs galamērķis," paziņoja veselības ministre Karolina Dariasa, piebilstot, ka Spānija ir procesā, lai atgūtu savu globālā līdera statusu tūrismā.

Eiropieši, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, pašreiz var iebraukt Spānijā ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā, paņemot uztriepi no deguna un kakla. No pirmdienas viņi šī testa vietā varēs izvēlēties arī lētāko antigēnu testu.

Taču Lielbritānija, kas Spānijai ir milzīgs tūrisma tirgus, vēl nav izslēgusi Spāniju no sava saraksta ar valstīm, uz kurām doties ir riskanti. Tas nozīmē, ka britu tūristiem jāievēro karantīna, atgriežoties no Spānijas, kā arī jāveic dārgie Covid-19 testi.

Stenders ir noslēdzis jaunu franšīzes līgumu un maijā tiks atvērts pirmais veikals Kolumbijā. Veikalu tīkls tiks paplašināts arī jau esošajās franšīzes teritorijās – Slovēnijā, Krievijā un Baltkrievijā.

Šogad maijā tiks atvērts pirmais Stenders veikals Bogotā, Kolumbijā. Tas būs arī pirmais Stenders veikals Dienvidamerikā.

Martā jauns veikals tika atvērts Slovēnijas pilsētā Koperā. Tas ir jau otrais Stenders veikals Slovēnijā. Pirmais veikals atrodas Ļubļanā un tas tika atvērts 2009. gada septembrī.

Maijā ir plānots paplašināt veikalu tīklu arī Krievijā un Baltkrievijā. Krievijā jaunais veikals tiks atvērts Irkutskā, bet Baltkrievijā jaunais Stenders veikals durvis vērs pilsētā Baranovičā. Šogad Krievijā jau ir atvērti vēl 2 jauni veikali - Iževskā un Irkutskā.

Stenders Ziepju fabrika dibināta 2001. gadā. Uzņēmums ražo vannas un ķermeņa kosmētiku. Stenders ir attīstījis teju 160 veikalu lielu tīklu vairāk nekā 15 pasaules valstīs, tai skaitā, Ķīnā, Japānā, Somijā, Polijā, Krievijā, Zviedrijā, Ungārijā, u.c.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Spānijas kredītreitingu. Reitings samazināts no Aa2 līdz A1, un tam noteikta negatīva perspektīva, liecina reitingu aģentūras paziņojums.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar to, ka kopš jūlija, kad tā brīdināja Spāniju par reitinga samazināšanu, parādsaistību krīzei nav atrasts risinājums, tāpat Spāniju ievainojamu padara tās banku lielie ārējie parādi.

Moody’s lēmums seko neilgu laiku pēc tam, kad valsts reitingu samazināja gan Fitch, gan Standard & Poor’s.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobra sākumā Fitch pazemināja Spānijas kredītreitingu no AA+ uz AA-, savukārt S&P samazināja valsts reitingu no AA līdz AA-, kā arī noteica tam negatīvu perspektīvu.

Iepriekš S&P un Fitch jau samazinājušas atsevišķu Spānijas lielāko banku reitingus. S&P paziņojusi, ka pazemina reitingus 10 finanšu kompānijām, ieskaitot divas valsts lielākās bankas Santander un BBVA.

Tūristu skaits, kas atbrauc uz Franciju, ievērojami samazinājies, taču Francija joprojām ir līderis apmeklētāko valstu skaitā, tā ziņo Eiropa.lv. 2003.gadā valsti apmeklēja 75 miljoni tūristu, kas ir par 2 miljoniem tūristu mazāk, nekā iepriekšējā gadā. Neskatoties uz to, Francija apsteidz kaimiņvalsti Spāniju. Pagaidām aiz Francijas seko Ķīna, taču šī lielvalsts tuvākajos gados var ieņemt līderpozīcijas. 7% no Francijas iekšzemes kopprodukta nodrošina tūrisms. Taču valsts ieņēmumi šogad no tūrisma ir samazinājušies. Tie veido 35 miljardus eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā ASV un Spānijā. ASV ieņēmumi no tūrisma sasniedz 72,3 miljardus eiro. Atšķirīgs ieņēmumu apjoms ir izskaidrojams ar to, ka liela daļa tūristu brauc uz Franciju no kaimiņvalstīm tikai uz vienu dienu un vakarā dodas mājās, kas, savukārt samazina viesnīcu īpašnieku peļņu. Francijas valsts budžetā 15 miljardus eiro ienākumus dod nodokļi no tūrisma nozares. Pēc atskaitījumiem budžetā tūrisma nozare apsteidz pat mašīnbūvi un, ieskaitot iekšzemes tūrismu, dod vairāk par 100 miljardiem eiro. Tūrisma nozare ar darbu nodrošina 2 miljonus cilvēku. Lai nezaudētu līderpozīcijas, Francijas valdība nolēma 2004.gadā piešķirt 33 miljonus eiro reklāmas nolūkiem. Taču, pirms sākt veidot reklāmas kampaņas ir jāatrisina daži uzdevumi. Piemēram, jau dažus gadus pēc kārtas samazinās populāra Francijas Vidusjūras reģiona prestižo kūrortu apmeklētība. Tur vidēji tūristu skaits ir samazinājies par 35%, kas saistīts ar to, ka viesnīcu un restorānu īpašnieki ir paaugstinājuši cenas un tūristi izvēlās “lētākas” atpūtas vietas. Daudzi tūristi izvēlas braukt uz Tunisu, Grieķiju, Turciju, it īpaši uz Horvātiju, kur cenas ir par 50% zemākas. Strauji ir samazinājies Korsikas apmeklējums, tūristi ir neapmierināti arī ar Francijas viesnīcu un restorānu apkalpošanas personāla svešvalodu zināšanām. Ievērojamu iespaidu uz Francijas tūrisma nozari atstāj skolas brīvdienu ilguma samazināšana no 9 līdz 8 nedēļām. Taču Francijā ir rajoni, kuri nezaudē savu popularitāti. Joprojām ārvalstu tūristi un Francijas iedzīvotāji brauc atpūsties uz Francijas Atlantijas piekrasti. Arvien vairāk japāņi apmeklē Parīzi, kā arī amerikāņu tūristu skaits ir palielināsies par 10%. Tiek plānots, ka 2004.gada rudenī piedāvās lielu plānu ar pasākumiem, kuri tiks novirzīti situācijas uzlabošanai tūrisma nozarē.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā Spānija ir kļuvusi par populāru atpūtas zemi angļu vidū, tādā veidā Spānija ir apsteigusi līdz šim iecienīto Franciju. Pagājušajā gadā uz Spāniju devās 12,6 miljoni britu tūristu, kas ir par 7% vairāk kā gadu iepriekš. Turpretī Lielbritānijas tūristu skaits, kuri ir apmeklējuši Franciju samazinājies par 2%, sasniedzot 11,7 miljonus. Jāatzīmē, ka Spānija angļu vidū bija kā atpūtas valsts iecienīta pagājušā gadsimta 70-80 gados, bet atveroties tunelim zem Lamanša jūras šauruma, tūristu skaits saruka un Francija ieguva sev šīs valsts tūristus. Avots: Travel

Pieaugot Covid-19 saslimstībai, turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro iedzīvotājiem, kas atgriežas vai ceļojuši tranzītā arī caur Maltu, Monako un Franciju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Vērtējot 14 dienu kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijā joprojām būs jāievēro 14 dienu pašizolācija, atgriežoties vai tranzītā izbraucot caur Šveici, Austriju, Čehiju, Beļģiju, Horvātiju, Spāniju, Portugāli, Zviedriju, Andoru, Bulgāriju, Rumāniju, Luksemburgu. Tāpat šādi nosacījumi attiecas uz tiem, kas atbrauc no Maltas, Monako un Francijas.

SPKC nerekomendē doties uz lielāko daļu no šīm valstīm. Savukārt attiecībā uz Šveici, Austriju un Franciju centrs iesaka izvērtēt brauciena nepieciešamību.

Atgriežoties no trešajām valstīm, pašizolācija nav jāievēro pēc pārbraukšanas tikai no astoņām valstīm - Gruzijas, Japānas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes, Tunisijas un Urugvajas. Savukārt 14 dienu pašizolācija ir jāievēro, atgriežoties no Krievijas, Baltkrievijas, Austrālijas, Marokas un Kanādas un visām citām trešajām valstīm, kuras SPKC sarakstā nav īpaši izdalītas.

Neskaidrība par laiku un veidu, ar kādiem nosacījumiem un vai vispār Lielbritānija pametīs ES, ir raisījusi savdabīgu vairāksolīšanas spēli citu Eiropas valstu vidū

Vairākas valstis neslēpj, ka, piesolot stabilitāti nodokļu ziņā un dažbrīd pat kādas subsīdijas, cenšas pierunāt Lielbritānijas uzņēmējus pamest Apvienoto Karalisti.

Aicina izvēlēties Franciju

Francijas valdība cenšas pievērst apmēram 50 kompāniju uzmanību ar mērķi tās no Lielbritānijas pārvilināt uz Franciju, solot aizsardzību pret paaugstinātiem nodokļiem pēc britu izstāšanās no ES. Starp uzņēmumiem ir arī autobūves un farmācijas firmas, taču firmu nosaukumi netiek atklāti, tie esot konfidenciāli, vēsta The Independent.

Aktivitātes Francija izrādīja jau apmēram pirms gada – toreiz Normandijas Attīstības aģentūra Londonas metro un autobusos izvietoja reklāmas, kurās tie, kuri neatbalsta Brexit, tika aicināti atvērt birojus Normandijā, piesolot nodokļu atlaides un pat subsīdijas līdz 100 tūkstošiem eiro. Ilgi gan reklāmas nebija skatāmas – Londonas sabiedriskā transporta kompānija tās aizliedza, pamatojot to ar sensitīva jautājuma skaršanu, kas var izraisīt domstarpības sabiedrībā.

Š.g. no 5. līdz 9. novembrim paredzēta LR Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas oficiālā valsts vizīte uz Franciju. Tā ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizē vizītes ekonomiskā bloka pasākumus, ar Latvijas uzņēmēju piedalīšanos. Biznesa pārstāvjiem būs iespēja paplašināt jau esošo sadarbībi, identificēt jaunus sadarbības virzienus, kā arī nodibināt jaunus biznesa kontaktus starp Latviju un Franciju. Vizītes galvenie ekonomiskās daļas pasākumi plānoti Kānā (Normandijas reģions), Parīzē un Bordo. Darba programmas Latvijas uzņēmējiem tiek gatavotas ar Francijas valdības un uzņēmējdarbības veicināšanas institūciju atbalstu, sadarbībā ar LR vēstniecību un LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību Francijā. Individuālo biznesa kontaktu sagatavošana notiks sadarbībā ar LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību Francijā un LIAA partnerinstitūcijām. Lai pieteiktu savu dalību uzņēmēju delegācijas sastāvā, lūdzam līdz līdz 2005. gada 25.augustam, aizpildīt pieteikuma anketu (www.liaa.gov.lv) un nosūtīt uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru pa e-pastu [email protected] vai faksu 703 9401. LIAA kopš 2001.gada organizē Latvijas uzņēmēju delegāciju biznesa pasākumus Valsts prezidentes vizīšu ietvaros. Vizīte uz Franciju būs jau pēc skaita 20-tais LIAA organizētais ekonomiskā bloka pasākums prezidentes oficiālo valsts vizīšu ietvaros. Atgādinām, ka LIAA ir organizējusi oficiālos Latvijas uzņēmēju delegāciju pasākumus Ungārijā, Grieķijā, Slovēnijā, Īrijā, Islandē, Šveicē, Polijā, Vācijā, Bulgārijā, Maltā, Nīderlandē, Ķīnā, Portugālē, Kazahstānā, Nīderlandē, Zviedrijā, Turcijā, Itālijā, kā arī š.g. no 2.līdz 8.oktobrim nodrošinās ekonomisko sadaļu Aizkaukāza valstīs ( Armēnijā, Gruzijā un Azerbaidžānā).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu, ar kuru pazīstamajam Francijas aktierim Žerāram Depardjē piešķirta Krievijas pilsonība.

«Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu, kurš piešķir Krievijas pilsonību Francijas Žerāram Depardjē,» Kremļa izplatītu paziņojumu citē aģentūra AFP. Iepriekš Ž. Depardjē, protestējot pret savas tēvzemes «bagātnieku nodokļa» ieviešanu, solīja pamest Franciju un pārcelties uz Beļģiju.

Francijas valdība pārmeta aktierim, ka viņš, iegādājoties īpašumu Beļģijā, vēlas izvairīties no nodokļu nomaksas un šāds solis ir nožēlojams un nepatriotisks. Atbildot uz valdības pārmetumiem, Ž. Depardjē paziņoja, ka viņa valstī tiekot sodīta veiksme, talants un radošums, tāpēc viņš Franciju plāno pamest.

86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam, ceturtdien paziņoja viņa ģimene.

«Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts,» paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.

Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.

No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.

Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.

Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.

Principiālā problēma Eiropas Komisijas jauno portfeļu dalīšanā ir dažādā izpratne par to, kas tā Eiropa tāda ir; par labu nenāk arī ieilgušās «pagaidu» problēmas

Britiem Eiropas Savienība ir tirgus un nekas vairāk. Vāciešiem tā ir finansiāli disciplinētu valstu kopa, un kārtības labad vēlama to ciešāka centralizācija. Francūžiem pret centralizāciju principiālu iebilžu nav, tomēr ar to finanšu disciplīnu ir tā kā Sv. Augustīna savulaik formulētajā ironijā par liekulīgas lūgšanas tēmu: «Kungs, dari mani svētu, bet ne vēl šodien.»

Pēdējais apsvērums ir kompromitējošs Francijas pretenzijām uz ES finanšu pārvaldību Eiropas Komisijā (EK). Eiropas visādi citādi godājamā ekonomikas lielvara savu neseno ekonomikas un finanšu ministru Pjēru Moskoviči ir pieteikusi par EK portfeļa kandidātu, un viņa profesionālā kompetence acīmredzami ir attiecīgajā sfērā. Nelaime vien tā, ka Francija nu nekādi neierakstās eirozonas publisko finanšu disciplīnas rāmjos, un mesjē Moskoviči ES finanšu politikas amatā atgādinātu āzi par dārznieku, kas drīzāk būtu ieinteresēts skatīties caur pirkstiem uz Parīzes nespēju tikt galā ar valsts budžetu. Attiecīgi var šaubīties, vai tās izvirzītais kandidāts būs ar degsmi no Briseles augstumiem raudzīties, lai tiktu īstenoti pašu nolīgtie kritēriji, vai tomēr izmantot savu varu dažu pašmāju nesmukumu paslaucīšanai zem paklāja.

Balsojumā uzvarot Čehiju un Franciju, Latvija ir ieguvusi tiesības organizēt nākamo Eiropas žurnālistu golfa čempionātu 2009.gada septembrī, Db.lv informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

Latvijā viesosies vairāk nekā 100 žurnālistu no vismaz 12 valstīm, lai kopīgi izbaudītu Latvijas golfa laukumus un vairāk uzzinātu par Latviju. Savu atbalstu jau pauduši golfa laukumi Ozo un Viesturi, kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

TAVA direktors Uldis Vītoliņš esot ļoti gandarīts, ka Latvijā notiks šāds pasākums, jo TAVA ir ieinteresēta palielināt žurnālistu viesošanos. Šogad Latvijā TAVA plāno 45 ārvalstu žurnālistu vizītes, savukārt pērn TAVA organizēja 39 žurnālistu vizītes, kurās piedalījās 200 žurnālisti.

"Svarīgas ir ne tikai publikācijas par golfu Latvijā, kā arī Latviju kā interesantu tūristu galamērķi. Šādā pasākumā mēs varam iegūt daudzus ļoti vērtīgus mediju kontaktus, savukārt žurnālisti varēs iegūt ierosmes turpmākām publikācijām par Latviju," uzskata U.Vītoliņš.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ pērn būtiski sarucis vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu, turklāt gads pabeigts ar zaudējumiem.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem. Salīdzinot ar 2008. gadu, pērn vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu samazinājies par 44,38%, bet to vidējā peļņa pēc nodokļu nomaksas gada laikā sarukusi par 9997 Ls.

Atver Latvijas paviljonu Šanhajā

Ar 26 dienu nokavēšanos trešdien Šanhajā apmeklētājiem tiks atvērts Latvijas paviljons izstādē Expo 2010.

Latvija Statoil liek pamatu attīstībai

Statoil plānos ietilpst centralizēta degvielas piegāžu plānošana no Rīgas.

SVF brīdina Spāniju